Masalas

Masalas (latīņu: morbilli) jeb agrāk lēcenes ir akūta vīrusu infekcijas slimība. Šīs slimības simptomi ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums (konjunktivīts) un izsitumi. Parasti drudzis ilgst četras dienas, temperatūra drudža laikā var sasniegt 40 °C. Masalas izplatās caur elpošanas orgāniem, tā arī ir ļoti lipīga slimība — 90% cilvēku, kam nav imunitātes, pēc saskarsmes ar masalām sirgstošu cilvēku arī paši vēlāk saslimst. Asimptomātiskais inkubācijas periods iestājas 9—12 dienu laikā pēc sākotnējās iedarbības, inficētspēja ilgst 2—4 dienas pirms un 2—5 dienas pēc izsitumu parādīšanās. Slimību izraisa Morbillivirus ģints vīruss Pollinosa morbillarum. Vīruss ir mazizturīgs ārējā vidē, saules gaismā un siltumā ātri iet bojā. Istabas temperatūrā var būt aktīvs līdz 2 dienām, zemā temperatūrā — pat vairākas nedēļas. Vīruss izplatās pa gaisu pilienu veidā.

Pirms tika izgudrota pretmasalu vakcīna, šī slimība bija viens no galvenajiem agrīna vecuma bērnu nāves cēloņiem. Pasaules teritorijās, kur joprojām novērojami masalu uzliesmojumi, 3—4 mēnešus pēc uzliesmojuma novērojama 8—10 reizes lielāka bērnu mirstība, nekā uzliesmojumu starplaikos.^[1]

Pēdējais masalu uzliesmojums Latvijā bija 2014. gadā, kad saslima 36 cilvēki. Pēc tam gandrīz 3 gadus Latvijā neviens neslimoja ar masalām, taču 2017. gada nogalē laboratoriski apstiprināti 5 saslimšanas gadījumi.^[2] Kopā no 2017. gada decembra līdz 2018. gada februāra vidum saslimuši 14 cilvēki.^[3] Pēc 2019. gada saslimšanas gadījumus vairs nekonstatēja, lai gan Eiropā 2020. gados saslimstība ar masalām strauji pieauga.^[4]

Komplikācijas

Biežākās masalu komplikācijas ir pneimonija un vidusauss iekaisums. Var rasties laringīts un laringotraheobronhīts, kā arī stomatīts. Masalu gadījumā vienmēr novērojamais konjunktivīts var noritēt ar radzenes bojājumu (keratokonjunktivītu), kas var novest pat pie akluma. Sevišķi bīstamas komplikācijas ir encefalīts un meningīts.^[5] Grūtniecēm masalas ļoti bieži izraisa augļa bojājumus, bet 20% gadījumu — augļa bojāeju.^[6] Pasaulē no masalu komplikācijām ik gadu mirst ap 134 000 bērnu. Reta, bet nāvējoša komplikācija ir subakūtais sklerotizējošais panencefalīts, kas var parādīties pat 10 gadus pēc masalu pārslimošanas.

Masalas nodara lielu kaitējumu imūnsistēmai, iznīcinot tās atmiņu par antivielām līdz tam izslimotajām slimībām. Tāpēc pēc smagas masalu izslimošanas pirmajos mēnešos cilvēkam ir lielāka iespēja saslimt ar citām infekcijas slimībām, līdz imūnsistēma atjaunojas.^[7]^[8]

Profilakse

Vienīgais efektīvais masalu profilakses veids ir vakcinācija. Latvijā bērnu vakcinācija pret masalām uzsākta 1968. gadā (bērniem vismaz 3 gadu vecumā). Līdz 1987. gadam bija paredzēta viena pote, pēc tam, lai sasniegtu labāku aizsardzību — divas. Vakcinētiem cilvēkiem ir ļoti maza varbūtība saslimt ar masalām, savukārt tie, kas tās pārslimojuši bērnībā, atkārtoti nesaslimst (tomēr, pieaugot cilvēku mūža ilgumam, imunitāte pazeminās). Cilvēki, kas dzimuši pirms 1958. gada, praktiski visi ir slimojuši ar masalām. Mūsdienās risks saslimt ar masalām ir tiem, kas nekad nav ar tām slimojuši un nav arī vakcinēti (vai vakcinēti tikai vienu reizi). Vakcinācijas rezultātā pasaulē saslimstība un mirstība no masalām ir samazinājusies simtiem reižu.^[9] Masalas pieder pie slimībām, kuras Pasaules Veselības organizācija apņēmusies pilnīgi likvidēt.^[10]. Tomēr viens no iemesliem, kādēļ joprojām cilvēki saslimst ar masalām, ir sabiedrībā pastāvošā "pretvakcinācijas kustība".^[11]

Masalu vakcīna pieder pie dzīvajām novājinātajām vakcīnām, tā parasti ietilpst kombinētās MBR (MMP) vakcīnas sastāvā kopā ar vakcīnu pret masaliņām un epidēmisko parotītu. Vakcīna ir droša un efektīva, blakusparādību tai ir maz. Var būt neliels drudzis un apsārtums vai pietūkums dūriena vietā. Dažreiz parādās masalām līdzīgi izsitumi, kas 1—3 dienu laikā izzūd. Vakcinēties nedrīkst grūtnieces un imūndeficīta slimnieki, kā arī akūtu slimību gadījumos.^[12] Vairumam cilvēku, kas nedrīkst vakcinēties, kontakta gadījumā ar masalu slimnieku ir indicēts masalu imūnglobulīns.

Ārstēšana

Medikamentu, kas iedarbotos uz masalu vīrusu, nav, tādēļ ārstēšana ir simptomātiska. Lai mazinātu infekcijas izplatības risku, slimniekus parasti ārstē mājās, izņemot smagus gadījumus (tomēr slimnieku nepieciešams izolēt vismaz, kamēr paiet četras dienas pēc izsitumu parādīšanās). Telpā, kurā kaut vai īslaicīgi atradies slimnieks, vismaz divas stundas nedrīkst ienākt pret masalām potenciāli uzņēmīgas personas. Ārstējot jākopj pacienta mutes dobums un acis, jāmazina vispārējā intoksikācija (jādzer daudz šķidruma), nedrīkst pieļaut spilgtu gaismu pacienta telpā. Lieto pretdrudža līdzekļus. Dažreiz izmanto interferona preparātus. Īpaša diēta slimniekam nav vajadzīga. Ja rodas bakteriālas komplikācijas, tās ārstē ar antibiotikām.

Ārējās saites

Neslimo profils

Atsauces

↑ Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 129. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6
↑ Jurijs Perevoščikovs. Masalas. Žurnāls "ārsts.lv", 2018. gada februāris, 10. lpp.
↑ Gunita Nagle. Pāri robežām. Žurnāls "Ir", 2018, Nr. 7, 14. lpp.
↑ «Situācija ir kritiska! Masalu gadījumu skaits Eiropā ir palielinājies teju 45 reizes». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-31.
↑ Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 130. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6
↑ Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 344. lpp. ISBN 9984-9236-5-7
↑ BBC. Корь способна обнулить иммунитет. Это особенно опасно при пандемии Covid-19
↑ Mina M. J., Metcalf C. J., de Swart R. L., Osterhaus A. D., Grenfell B. T. Long-term measles-induced immunomodulation increases overall childhood infectious disease mortality.// Science (New York, N.Y.). — 2015. — 8 May (vol. 348, no. 6235). — P. 694—699. — doi:10.1126/science.aaa3662. — PMID 25954009.
↑ Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 343. lpp. ISBN 9984-9236-5-7
↑ Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 128. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6
↑ Ludmila Vīksna. Masalas pie namdurvīm. Žurnāls "Veselība", 2018. gada februāris, 48.—51. lpp.
↑ Jurijs Perevoščikovs. Masalas. Žurnāls "ārsts.lv", 2018. gada februāris, 13. lpp.

[1] Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 129. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6

[2] Jurijs Perevoščikovs. Masalas. Žurnāls "ārsts.lv", 2018. gada februāris, 10. lpp.

[3] Gunita Nagle. Pāri robežām. Žurnāls "Ir", 2018, Nr. 7, 14. lpp.

[4] «Situācija ir kritiska! Masalu gadījumu skaits Eiropā ir palielinājies teju 45 reizes». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-31.

[5] Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 130. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6

[6] Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 344. lpp. ISBN 9984-9236-5-7

[7] BBC. Корь способна обнулить иммунитет. Это особенно опасно при пандемии Covid-19

[8] Mina M. J., Metcalf C. J., de Swart R. L., Osterhaus A. D., Grenfell B. T. Long-term measles-induced immunomodulation increases overall childhood infectious disease mortality.// Science (New York, N.Y.). — 2015. — 8 May (vol. 348, no. 6235). — P. 694—699. — doi:10.1126/science.aaa3662. — PMID 25954009.

[9] Ivars Mazjānis, Edgars Tirāns. Infekcijas slimības. Rīga: autorizdevums, 2006, 343. lpp. ISBN 9984-9236-5-7

[10] Ludmila Vīksna un līdzautori. Infekcijas slimības. Medicīnas Apgāds, 2011, 128. lpp. ISBN 978-9984-813-35-6

[11] Ludmila Vīksna. Masalas pie namdurvīm. Žurnāls "Veselība", 2018. gada februāris, 48.—51. lpp.

[12] Jurijs Perevoščikovs. Masalas. Žurnāls "ārsts.lv", 2018. gada februāris, 13. lpp.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]