Florida

	Florida; Florida
Karogs	Zīmogs
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	angļu valoda
Pārvaldes centrs:
Galvas pilsēta:	Talahasī
Lielākā pilsēta:
Kad iestājās ASV:	1845. gada 3. marts (27. ASV pavalsts)
Laika josla:	pussalā - UTC-5; ziemeļrietumos - UTC-6
Saīsinājumi:	Fla. FL US-FL
Tīmekļa vietne:	www.myflorida.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2022):	22 244 823 (3. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums:	160/km² (8. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	40 171 $ (36. vieta ASV)
Rasu sastāvs:	baltādainie — 81,47%; melnādainie — 16,31%
Reliģijas:	protestanti — 46%; katoļi — 21%; nereliģiozi — 17%
Ģeogrāfija
Platība:	170 304 km² (22. vieta ASV)
Garums:	800 km
Platums:	260 km
Ūdens platība:	17,9 %
Augstākais punkts:	Britona kalns, 105 m
Vidējais augstums:	30 m
Zemākais punkts:	0 m

Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā. Floridas galvaspilsēta ir Talahasī. Kopš 2019. gada 18. janvāra štata gubernators ir Rons DeSantis.

Lielākā daļa štata atrodas Floridas pussalā. Florida ziemeļos robežojas ar Alabamas un Džordžijas štatiem, taču no pārējām pusēm štatu ieskauj ūdens — austrumos Atlantijas okeāns, dienvidos — Floridas šaurums un rietumos — Meksikas līcis. Spāņu valodā vārds Florida nozīmē ziediem klāts, puķains.

Vēsture

Arheoloģiskie izrakumi Floridā liecina par to, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadu pirms šeit apmetās eiropieši. No daudzajām iezemiešu ciltīm, lielākās ir bijušas kalusi, tekesti, timukuāni un tokobago.

Spāņu jūrasbraucējs Huans Ponse de Leons atklāja šo zemi Lieldienu svētdienā, 1513. gada 27. martā. Spāņi to nosauca par Pascua Florida ("ziediem bagātās Lieldienas"). Vēlāk Florida tika nosaukta par La Florida ("ziedošā"). Spānis Tristans de Luna (Don Tristan de Luna) 1559. gadā sāka veidot Pensakolu, kas bija pirmā eiropiešu kolonija pašreizējā ASV teritorijā, taču viņa kolonijas būvēšanu partrauca viesuļvētra. Sešus gadus vēlāk, 1565. gadā, Pedro Menendezs Aviless (Pedro Menéndez de Avilés) nodibināja Sentaugustīnu (Saint Augustine), kas bija pirmā pastāvīgā eiropiešu kolonija Floridā. Šīs divas pilsētas kļuva par angļu un spāņu koloniju galvaspilsētām attiecīgi Floridas austrumus un rietumos.

Floridas brīvā teritorija samazinājās, nodibinoties angļu kolonijām Floridas ziemeļos un franču kolonijām Floridas rietumos. Tā Floridā valdīja trīs lielvaras — Spānija, Francija un Lielbritānija. 1810. gadā ASV prezidents Džeimss Medisons pavēlēja anektēt Rietumfloridu, uzskatot to par daļu no Luiziānas pirkuma. 1819. gadā Spānija piekāpās amerikāņiem un parakstīja Adamsa-Onīsa līgumu, saskaņā ar kuru Spānija atdeva Floridu Savienotajām Valstīm, bet ASV atteicās no Teksasas. 1830. gadā ASV Kongress pieņēma Indiāņu pārvietošanas likumu, saskaņā ar kuru bija paredzēts indiāņus no Floridas pārvietot uz rietumiem no Misisipi. Indiāņi nepakļāvās pārvietošanai, kas noveda pie Otrā seminolu kara. Kara gaitā 3800 seminoli tika pārvietoti uz Indiāņu teritoriju, bet pēc kara apmēram 300 indiāņu atļāva palikt Floridā. 1845. gada 3. martā Florida kļuva par Amerikas Savienoto Valstu 27. pavalsti.

1861. gada 10. janvārī Florida izstājās no Savienotajām Valstīm un 10. februārī pievienojās Amerikas Konfederācijai. Pēc Konfederācijas krišanas 1865. gadā Florida 1868. gada 25. jūnijā atkal pievienojās Savienotajām Valstīm. Līdz 20. gadsimta vidum Florida bija vismazāk apdzīvotākais ASV dienvidu štats, taču mūsdienās tas ir ceturtais lielākais dienvidu štats pēc iedzīvotāju skaita.

Ģeogrāfija

Floridas štats ir izvietots uz garas, šauras pussalas — Floridas pussalas, kas nodala Meksikas līci no Atlantijas okeāna. Štats ziemeļos robežojas ar Džordžijas štatu un rietumos ar Alabamas štatu. Florida atrodas netālu no Karību salām — vistuvāk atrodas Bahamu Salas un Kuba.

Augstākais punkts Floridā ir 105 metru augstais Britona kalns.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits^[1]
1	Džeksonvila	949 611
2	Maiami	442 241
3	Tampa	384 959
4	Orlando	307 537
5	Sentpītersbērga	258 308
6	Haialī	223 109
7	Portsentlūsi	204 851
8	Talahasī	196 169
9	Keipkorala	194 016
10	Fortloderdeila	182 760
11	Pembroukpainsa	171 178
12	Holivuda	153 067
13	Geinsvila	141 085
14	Miramara	134 721
15	Koralspringsa	134 394
16	Palmbeja	119 760
17	Vestpalmbīča	117 415
18	Klīrvotera	117 292
19	Leiklenda	112 641
20	Pompanobīča	112 046

Klimats

Floridā pārsvarā ir subtropu klimats, pašos Floridas dienvidos ir īsts tropu klimats. Floridā saule spīd 300 dienas gadā. Pārsvarā tikai divi gadalaiki — karstā sezona un lielā karstuma sezona. Floridas klimatu ietekmē arī Golfa straume. Floridā katru gadu plosās viesuļvētras, kas rada milzu postījumus. Siltā klimata dēļ sniegs šeit ir ļoti reti.

Demogrāfija

Pirms Amerikas pilsoņu kara apmēram puse no Floridas iedzīvotājiem bija melnādainie. 20. gadsimtā liela daļa afroamerikāņu emigrēja uz ziemeļu štatiem, savukārt liels skaits balto amerikāņu pārcēlās uz dzīvi Floridā. 2005. gadā afroamerikāņi bija 16,3% no Floridas iedzīvotājiem. Mūsdienās šis īpatsvars atkal pieaug sakarā ar imigrāciju no Kubas, Dominikānas un Haiti. 2005. gadā 18,6% Floridas iedzīvotāju dzimtā valoda bija spāņu un šis īpatsvars turpina pieaugt.

Likumdošana un pārvalde

Floridas štata pārvaldes funkcijas, pamatstruktūra, pienākumi ir definēti Floridas konstitūcijā, kurā ir noteikta štata likumdošana, kā arī noteiktas cilvēktiesības. Floridas leģislatūra ir augstākais Floridas štata lēmējorgāns, kas sastāv no Senāta un Palātas. Senāts sastāv no 40 locekļiem, bet Palāta sastāv no 120.

Floridas štatu vienmēr ir pārvaldījuši demokrāti, taču pēdējos gados līdz ar straujo populācijas palielināšanos, palielinājās arī republikāņu īpatsvars, sadalot štatu starp divām partijām — republikāņiem un demokrātiem.