taisnot
Latviešu valoda
[labot šo sadaļu]
Latviešu valodaSkaidrojums
[labot šo sadaļu]Latviešu valodas 2. konjugācijas darbības vārds
- Darīt taisnu vai taisnāku.
- Taisnot ceļu. Taisnot stieni.
- (reliģ.) Darīt par taisnu cilvēku.
- Bet, kurus Viņš iepriekš nolēmis atpestīt, tos Viņš arī aicinājis; un, kurus Viņš aicinājis, tos Viņš arī taisnojis; bet, kurus Viņš taisnojis, tos Viņš arī pagodinājis. (Vēstule romiešiem 8:30)
Locījumi
[labot šo sadaļu]Konjugācija
| Laiks | Persona vienskaitlī | Vārda forma | Persona Daudzskaitlī | Vārda forma |
|---|---|---|---|---|
| Tagadne | es | taisnoju | mēs | taisnojam |
| tu | taisno | jūs | taisnojat | |
| viņš, viņa | taisno | viņi, viņas | taisno | |
| Pagātne | es | taisnoju | mēs | taisnojām |
| tu | taisnoji | jūs | taisnojāt | |
| viņš | taisnoja | viņi | taisnoja | |
| Nākotne | es | taisnošu | mēs | taisnosim |
| tu | taisnosi | jūs | taisnosiet | |
| viņš | taisnos | viņi | taisnos | |
| Tagadnes lokāmais divdabis | taisnojošs | |||
| Pagātnes lokāmais divdabis | taisnojis | |||
| Pavēles izteiksme (dzsk. 2.p.) | taisnojiet | |||
| Vēlējuma izteiksme | taisnotu | |||
| Vajadzības izteiksme | jātaisno | |||
| Atstāstījuma izteiksme | taisnojot |