Jorubu valoda

Jorubu valoda ; èdè Yorùbá
Valodu lieto:	Nigērija, Benina, Togo
Pratēju skaits:	ap 30—40 miljoniem
Valodu saime:	Nigēras-Kongo; Atlantikas-Kongo; Voltas-Nigēras; Joruboīdu; Edekiri; Jorubu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (Jorubu alfabēts)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Nigērija Oficiāls statuss arī:; Benina
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1:	yo
ISO 639-2:	yor
ISO 639-3:	yor
	Igbo valodas izplatības areāls (gaiši zaļš tonis) reģiona kartē
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Jorubu valoda ir Rietumāfrikas valoda vai dialektu kopa, kurā runā jorubi Nigērijas dienvidrietumos un Beninas dienvidos. Valoda ir tonāla un pieder pie Nigēras-Kongo valodu saimes. Kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 30—40 miljoniem. Oficiālā valoda Nigērijā, minoritātes valoda Beninā.

Valodai ir vairāki izteikti dialekti, kas tiek iedalīti trijās grupās: ziemeļrietumu dialekti (Abeokutas, Ibadanas, Ojo, Ogunas un Lagosas apkārtne), kas saistāmi ar Ojo impēriju, dienvidaustrumu dialekti (Okitikpukpas, Iladžes, Ondo, Ovo, Ikares un Sagamu apkārtne), kas saistāmi ar Beninas impērijas ekspansiju, un centrālie dialekti (Igbominas, Jagbas, Ilesas, Ekiti, Akures, Efonas un Idžebu apkārtne), kas uzskatāmi par pārejas formām starp galvenajām dialektu grupām.^[1] Standarta literāro valodu 1850. gados uz Ojo uz Ibadanas dialektu pamata izveidoja pirmais afrikāņu bīskaps Semjuels Krouters (Samuel A. Crowther). Rakstība modificētā latīņu alfabētā — jorubu alfabētā.

Atsauces

Jorubu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jorubu valoda.