(1)

Stingras prudenciālās prasības ir neatņemama to regulatīvo nosacījumu sastāvdaļa, saskaņā ar kuriem finanšu iestādes sniedz pakalpojumus Savienībā. Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, attiecībā uz prudenciālo režīmu un uzraudzību attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (5), savukārt atļauju izsniegšanas kārtība un citas organizatoriskās un darbības prasības ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (6).

(2)

Pastāvošie prudenciālie režīmi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, lielā mērā balstās uz secīgi pielāgotiem starptautiskiem regulatīviem standartiem, kurus Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi lielām banku grupām un kuri tikai daļēji pievēršas konkrētajiem riskiem, kas raksturīgi dažādajām darbībām, kuras veic liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību. Tāpēc konkrētajiem apdraudējumiem un riskiem, kas raksturīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu konkrēti jāpievēršas ar pienācīgiem un samērīgiem Savienības līmeņa prudenciālajiem pasākumiem.

(3)

Riski, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības saskaras un kurus tās rada saviem klientiem un plašākiem tirgiem, kuros tās darbojas, ir atkarīgi no to darbību būtības un apjoma, tostarp no tā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbojas kā savu klientu pārstāvji, pašām izrietošajos darījumos nepiedaloties kā darījuma pusei, vai arī tās darbojas kā darījumu principāli.

(4)

Pareizām prudenciālajām prasībām būtu jānodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs. Tajās būtu jāņem vērā iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un to klienti uzņemas pārmērīgus riskus, un dažādo pakāpju riski, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņemas un rada. Turklāt būtu jācenšas ar šādām prudenciālajām prasībām neradīt nesamērīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(5)

Daudzas no prudenciālajām prasībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES regulējuma, ir paredzētas, lai pievērstos kopīgiem riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Līdz ar to pašreizējās prasības lielā mērā ir kalibrētas tā, lai saglabātu kredītiestāžu aizdošanas spējas visos ekonomikas cikla posmos un aizsargātu noguldītājus un nodokļu maksātājus iespējamajā gadījumā, ka šīs iestādes nonāk grūtībās, un nav izstrādātas tā, lai aptvertu visus dažādos ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav lielu privāto, MVU un korporatīvo aizdevumu portfeļu, un tās nepieņem noguldījumus. Iespēja, ka to nonākšana grūtībās negatīvi ietekmētu kopējo finanšu stabilitāti, ir mazāka nekā kredītiestāžu gadījumā. Tādējādi riski, ar kuriem saskaras un kurus rada lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada kredītiestādes, un šādām atšķirībām būtu skaidri jāatspoguļojas Savienības prudenciālajā regulējumā.

(6)

Prudenciālās prasības, kuras saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ir balstītas uz kredītiestādēm noteiktajām prudenciālajām prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru darbības pilnvaras attiecas tikai uz konkrētiem ieguldījumu pakalpojumiem, kurus pašreizējais prudenciālais regulējums nereglamentē, piemēro vairākus atbrīvojumus no minētajām prasībām. Ar minētajiem izņēmumiem tiek atzīts, ka minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības nerada tādus pašus riskus kā kredītiestādes. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas veic darbības, kuras pašreizējais prudenciālais regulējums reglamentē un kuras ietver finanšu instrumentu tirdzniecību ierobežotā apjomā, piemēro atbilstošās regulējuma prasības kapitāla jomā, bet tām ir tiesības uz atbrīvojumiem citās jomās, piemēram, attiecībā uz likviditāti, lieliem riska darījumiem un sviras efektu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kuru atļaujas darbības jomu neattiecas minētie ierobežojumi, piemēro tādas pašas prudenciālās prasības kā kredītiestādēm.

(7)

Finanšu instrumentu tirdzniecība – neatkarīgi no tā, vai to veic riska pārvaldības, riska ierobežošanas vai likviditātes pārvaldības nolūkā, vai lai veiktu vadības pozīcijas par instrumentu vērtību laika gaitā – ir darbība, ar kādu var nodarboties gan kredītiestādes, gan ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām ir atļauts veikt darījumus savā vārdā, kas jau ir aplūkota prudenciālajā regulējumā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES. Tāpēc, lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas šajā jomā varētu izraisīt regulējuma arbitrāžu starp kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, pašu kapitāla prasības, kas izriet no minētajiem noteikumiem, kas attiecas uz risku, būtu arī turpmāk jāpiemēro minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Uz minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumiem ar to tirdzniecības darījumu partneriem konkrētos darījumos un uz atbilstošajām pašu kapitāla prasībām arī attiecas šie noteikumi, un tādēļ tos būtu jāturpina piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienkāršotā veidā. Visbeidzot, lielo riska darījumu noteikumi pašreizējā prudenciālajā regulējumā ir būtiski arī gadījumos, kad minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību riska darījumi ar konkrētiem darījumu partneriem ir īpaši lieli un tādējādi ieguldījumu brokeru sabiedrībai rada pārlieku koncentrētu riska avotu darījumu partnera saistību nepildīšanas gadījumā. Tāpēc minētie noteikumi arī turpmāk būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām vienkāršotā veidā.

(8)

Pašreizējā prudenciālā regulējuma piemērošanas atšķirības dažādās dalībvalstīs apdraud konkurences apstākļu vienlīdzību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā. Minētās atšķirības izriet no tā, ka ir kopumā sarežģīti piemērot regulējumu dažādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, ja atsevišķas valsts iestādes ar valsts tiesību aktiem vai praksi pielāgo vai racionalizē šo piemērošanu. Tā kā pašreizējais prudenciālais regulējums neaptver visus riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrības, atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dažās dalībvalstīs ir tikušas piemērotas liela papildu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu prudenciālo uzraudzību visā Savienībā, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas aptvertu minētos riskus.

(9)

Tāpēc ir nepieciešams speciāls prudenciālais režīms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiski nozīmīgas, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem. Turpretī sistēmiski nozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāturpina piemērot pašreizējo prudenciālo regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību apakšgrupa, kurām pašlaik ir piemērojams Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktais regulējums un uz kurām neattiecas neviens speciālais atbrīvojums no to galvenajām prasībām. Lielākajām un savstarpēji saistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām darījumdarbības modeļi un riska profili ir līdzīgi kā būtiskākajām kredītiestādēm. Tie sniedz “bankām līdzīgus” pakalpojumus un uzņemas riskus lielos mērogos. Turklāt sistēmiski nozīmīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tik lielas un to darījumdarbības modeļi un riska profili ir tādi, ka apdraud finanšu tirgu stabilu un pienācīgu darbību tāpat kā lielas kredītiestādes. Tāpēc ir lietderīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpināt piemērot Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītos noteikumus.

(10)

Šajā specifiskajā prudenciālajā režīmā attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sakarā ar to lielumu un savstarpējām saiknēm ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem netiek uzskatītas par sistēmiski nozīmīgām, būtu jāpievēršas konkrētai darījumdarbības praksei dažādu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras vislielākā mērā var radīt riskus klientiem, tirgiem vai pašu ieguldījumu brokeru sabiedrību pienācīgai darbībai, jo īpaši būtu jāpiemēro skaidras un efektīvas prudenciālās prasības, kas ir pielāgotas minētajiem konkrētajiem riskiem. Minētās prudenciālās prasības būtu jāpielāgo tādā veidā, kas ir samērīgs ar ieguldījumu brokeru sabiedrības veidu, minētā veida ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu interesēm un tādu tirgu vienmērīgu un pareizu darbību, kurā minētā veida ieguldījumu brokeru sabiedrība darbojas. Tām būtu jāmazina konstatētās riska jomas un jāpalīdz nodrošināt, ka gadījumā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nonāk grūtībās, to var likvidēt pareizā veidā, radot minimālus finanšu tirgu stabilitātes traucējumus.

(11)

Šajā regulā paredzētajam režīmam nebūtu jāskar izraudzītajiem tirgus uzturētājiem Direktīvā 2014/65/ES noteiktie pienākumi tirdzniecības vietās uzrādīt kotējumus un pastāvīgi piedalīties tirgū.

(12)

Prudenciālais režīms attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sakarā ar to lielumu un savstarpējām saiknēm ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem netiek uzskatītas par sistēmiski nozīmīgām, būtu katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāpiemēro individuāli. Tomēr nolūkā atvieglot prudenciālo prasību piemērošanu tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām Savienībā, kuras pieder pie banku grupām, lai novērstu, ka tiek traucēti daži darījumdarbības modeļi, kuru riskus jau sedz prudenciālo noteikumu piemērošana, būtu jāļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecīgā gadījumā piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības, ja kompetentās iestādes tam sniedz apstiprinājumu, ar noteikumu, ka viņu lēmuma to darīt pamatā nav regulējuma arbitrāžas mērķi. Turklāt, tā kā riski, ko rada nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir lielākoties ierobežoti, būtu tām jāļauj izmantot atbrīvojumu no specifiskajām prudenciālajām prasībām, kas paredzētas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās ietilpst tādā banku grupā vai ieguldījumu brokeru sabiedrību grupā ar galveno mītni, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES vai attiecīgā gadījumā saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/2034 (7) vienā un tajā pašā dalībvalstī, jo šādos gadījumos minētajiem prudenciālajiem režīmiem būtu atbilstīgi jāsedz minētie riski. Lai atspoguļotu ieguldījumu brokeru sabiedrību grupu esošo režīmu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES grupām, kas sastāv tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vai ja netiek piemērota konsolidācija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, vajadzētu prasīt, lai šādu grupu mātesuzņēmums atbilstu šīs regulas prasībām, pamatojoties uz grupas konsolidēto finanšu stāvokli. Alternatīvā kārtā – prudenciālās konsolidācijas vietā, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrību grupas atspoguļo vienkāršākas struktūras un riska profilus, kompetentās iestādes var atļaut, ka grupu mātesuzņēmumam ir pietiekams kapitāla apjoms, lai atbalstītu portfeļa vērtību tā līdzdalībai meitasuzņēmumos. Ja nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības ietilpst apdrošināšanas grupā, būtu tām jāļauj izmantot atbrīvojumu no informācijas atklāšanas prasībām.

(13)

Lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu arī turpmāk paļauties uz to rīcībā esošo pašu kapitālu ar mērķi izpildīt prudenciālajā regulējumā konkrēti ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās pašu kapitāla prasības, pašu kapitāla definīcija un sastāvs būtu jāsaskaņo ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas ietver pilnus bilances posteņu atskaitījumus no pašu kapitāla saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, piemēram, citu finanšu sektora sabiedrību atliktā nodokļa aktīvus un kapitāla instrumentu līdzdalības. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iespējai atbrīvot nebūtiskās citu finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentu līdzdalības no atskaitījumiem, kuri tiek turēti tirdzniecības nolūkā, lai atbalstītu minēto instrumentu tirgus veidošanu. Lai pašu kapitāla sastāvu saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, atbilstīgās pašu kapitāla veidu attiecības ir atspoguļotas šīs regulas kontekstā. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir viegli pieejamas šīs regulas satvarā, Komisijai būtu jāpārskata tas, cik piemēroti ir turpināt saskaņot pašu kapitāla definīciju un sastāvu ar Regulā (ES) Nr. 575/2013 noteikto definīciju.

(14)

Lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vienmēr darbojas, pamatojoties uz pašu kapitāla līmeni, kāds vajadzīgs, lai tās saņemtu atļauju, visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu vienmēr jāievēro pastāvīga minimālā kapitāla prasība, kas ir vienāda ar sākotnējo kapitālu, kāds vajadzīgs, lai tās saņemtu atļauju veikt attiecīgos ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/2034.

(15)

Lai nodrošinātu minimālā pašu kapitāla prasības vienkāršu piemērošanu nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tām vajadzētu būt kapitālam, kas ir vienāds ar augstāko to pastāvīgā minimālā pašu kapitāla prasību vai ceturto daļu no to fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem, ko mēra, pamatojoties uz to iepriekšējā gada darbību. Nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras izvēlas arī turpmāk ievērot piesardzību un izvairīties no domino efekta pārklasificēšanas gadījumā, nebūtu jāliedz iespēja turēt pašu kapitālu, kas ir lielāks par šajā regulā prasīto pašu kapitālu, vai piemērot pasākumus, kas ir stingrāki par šajā regulā prasītajiem pasākumiem.

(16)

Lai ņemtu vērā to ieguldījumu brokeru sabiedrību paaugstinātos riskus, kas nav nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, minimālā pašu kapitāla prasībai šādām sabiedrībām vajadzētu būt augstākai par to pastāvīgo minimālā kapitāla prasību, ceturto daļu no fiksētajiem pieskaitāmajiem izdevumiem par iepriekšējo gadu, vai to prasības summu saskaņā ar riska faktoru kopumu, kas pielāgots ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“K-faktori”) un kas nosaka kapitālu saistībā ar risku konkrētās ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības jomās.

(17)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāuzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai piemērotu konkrētās prudenciālās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās neveic ieguldījumu pakalpojumus, kuras rada augstu riska pakāpi klientiem, tirgiem vai sev pašām un kuru lieluma dēļ pastāv mazāka iespēja, ka tās varētu radīt plašu negatīvu ietekmi uz klientiem un tirgiem, ja to darījumdarbībai raksturīgie riski īstenotos vai ja tās nonāktu grūtībās. Tādēļ nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jādefinē kā tādas, kuras neveic darījumus savā vārdā vai nerada risku, tirgojoties ar finanšu instrumentiem, kuras netur klienta aktīvus vai naudu, kuru aktīvi saskaņā gan ar diskrecionāru portfeļa pārvaldību, gan saskaņā ar nediskrecionāru (konsultatīvu) mehānismu ir mazāki par 1,2 miljardiem EUR, kuras apstrādā klienta rīkojumus attiecībā uz naudas darījumiem mazāk nekā 100 miljonu EUR apmērā dienā vai klienta rīkojumus attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem mazāk nekā 1 miljarda EUR apmērā dienā un kuru bilance ir mazāka par 100 miljoniem EUR, ietverot ārpusbilances posteņus, un kopējie gada bruto ieņēmumi no to ieguldījumu pakalpojumu veikšanas ir mazāki par 30 miljoniem EUR.

(18)

Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu stimulus ieguldījumu brokeru sabiedrībām strukturēt savas darbības ar mērķi nepārsniegt robežvērtības, kuras pārsniedzot, tās vairs nebūtu uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ietilpst vienā un tajā pašā grupā, būtu kombinēti jāpiemēro robežvērtības aktīviem pārvaldīšanā, apstrādātajiem klienta rīkojumiem, bilances lielumam un kopējiem gada bruto ieņēmumiem. Citi nosacījumi, proti, tas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība tur klienta naudu, pārvalda vai glabā klienta aktīvus vai tirgo finanšu instrumentus un rada tirgus vai darījumu partnera risku, ir bināri un nedod iespēju veikt šādu restrukturizāciju, un tādēļ būtu jānovērtē atsevišķi. Lai ņemtu vērā mainīgos darījumdarbības modeļus un riskus, ko tie pastāvīgi rada, minētie nosacījumi un robežvērtības būtu jānovērtē dienas beigās, izņemot turēto klientu naudu, kas būtu jāizvērtē tekošajā dienā, un bilances lielumu un kopējos gada bruto ieņēmumus, kas būtu jāizvērtē, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrības stāvokli iepriekšējā finanšu gada beigās.

(19)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārsniedz regulatīvās robežvērtības vai neizpilda citus nosacījumus, nebūtu jāuzskata par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un tām būtu jāpiemēro prasības, kas noteiktas citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ievērojot šajā regulā noteiktos īpašos pārejas noteikumus. Tam būtu jāstimulē ieguldījumu brokeru sabiedrības plānot savu darījumdarbību tā, lai tās būtu skaidri uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas neatbilst prasībām, lai to uzskatītu par nelielu un savstarpēji nesaistītu ieguldījumu brokeru sabiedrību un lai tai varētu piemērot šādu režīmu, būtu jāparedz uzraudzības posms, kura laikā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilst nosacījumiem un nepārsniedz attiecīgās robežvērtības vismaz sešus mēnešus pēc kārtas.

(20)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāaprēķina sava pašu kapitāla prasība, atsaucoties uz to K-faktoru kopumu, kas ietver ar klientiem saistīto risku (“RtC”), ar tirgu saistīto risku (“RtM”) un ar brokeru sabiedrību saistīto risku (“RtF”). RtC K-faktori ietver klienta aktīvus pārvaldīšanā un regulāras konsultācijas (K-AUM), turēto klienta naudu (K-CMH), aktīvus, kurus glabā un pārvalda (K-ASA), un apstrādātos klienta rīkojumus (K-COH).

(21)

RtM K-faktori ietver neto pozīcijas risku (K-NPR) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumiem par tirgus risku vai, ja to atļauj kompetentā iestāde attiecībā uz konkrētu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, izmantojot tīrvērtes dalībniekus, pamatojoties uz kopējām drošības rezervēm, ko prasījis ieguldījumu brokeru sabiedrības tīrvērtes dalībnieks (K-CMG). Ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt izvēles iespējai, pamatojoties uz portfeli, vienlaicīgi piemērot K-NPR un K-CMG.

(22)

RtF K-faktori ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības riska darījumu to tirdzniecības darījumu partneru saistību neizpildes gadījumā (K-TCD) saskaņā ar vienkāršotiem noteikumiem par darījumu partnera kredītrisku, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 575/2013, koncentrācijas risku ieguldījumu brokeru sabiedrības lielajos riska darījumos ar konkrētiem darījumu partneriem, pamatojoties uz minētās regulas noteikumiem, kas attiecas uz lieliem riska darījumiem tirdzniecības portfelī (K-CON), un operacionālajiem riskiem, ko rada ieguldījumu brokeru sabiedrības dienas tirdzniecības plūsma (K-DTF).

(23)

Kopējā pašu kapitāla prasība saskaņā ar K-faktoriem, ir summa, ko iegūst, saskaitot RtC, RtM un RtF K-faktoru prasības. K-AUM, K-ASA, K-CMH, K-DTF un K-COH ir saistīti ar darbības apjomu, uz ko atsaucas katrs K-faktors. Ar K-CMH, K-ASA un K-DTF saistītos apjomus aprēķina, pamatojoties uz slīdošo vidējo rādītāju par iepriekšējiem deviņiem mēnešiem. Ar K-COH saistīto apjomu aprēķina, pamatojoties uz slīdošo vidējo rādītāju par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, savukārt K-AUM pamatā ir iepriekšējo 15 mēnešu rādītāji. Lai noteiktu pašu kapitāla prasību, šos apjomus reizina ar attiecīgajiem koeficientiem, kas izklāstīti šajā regulā. Pašu kapitāla prasības attiecībā uz K-NPR izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013, savukārt pašu kapitāla prasībām attiecībā uz K-CON un K-TCD izmanto vienkāršotu minētajai regulai atbilstošu prasību piemērošanu, – attiecīgi par lielu riska darījumu tirdzniecības portfelī regulējumu un par darījumu partnera kredītrisku. K-faktora summa ir nulle, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic attiecīgo darbību.

(24)

RtC K-faktori ir aizstājējvērtības, kas aptver ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības jomas, kuras problēmu gadījumā varētu klientiem nodarīt kaitējumu. K-AUM ietver klientam nodarīta kaitējuma risku, ko rada nepareiza diskrecionāra klientu portfeļu pārvaldība vai vāja izpilde, un sniedz drošību un ieguvumus klientiem attiecībā uz pakalpojumu nepārtrauktību, pastāvīgu portfeļa pārvaldību un ieguldījumu konsultācijām. K-ASA ietver klienta aktīvu glabāšanas un pārvaldības risku un nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības tur kapitālu samērīgi ar šādu atlikumu, neatkarīgi no tā, vai tas ir iekļauts to bilancē vai trešās personas kontos. K-CMH ietver potenciāla kaitējuma risku, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība tur savu klientu naudu, ņemot vērā to, vai tā ir iekļauta tās bilancē vai trešās personas kontos un vai kārtība saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nodrošina, ka klienta nauda ir aizsargāta tādos gadījumos kā ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrots, maksātnespēja vai noregulējuma vai pārvaldības uzsākšana. K-CMH izslēdz klienta naudu, kas ir noguldīta (turētāj-) bankas kontā paša klienta vārdā, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir piekļuve klienta naudai, izmantojot trešās puses pilnvaras. K-COH ietver potenciālu risku ieguldījumu brokeru sabiedrības klientiem, kas izpilda to rīkojumus (klienta, nevis ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas vārdā), piemēram, veicot tikai izpildes pakalpojumus klientiem vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir daļa no klientu rīkojumu ķēdes.

(25)

RtM K-faktors ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, ir balstīts uz noteikumiem par tirgus risku attiecībā uz pozīcijām finanšu instrumentos, ārvalstu valūtā un precēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām izvēlēties piemērot standartizēto pieeju, alternatīvo standartizēto pieeju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 vai iespēju izmantot iekšējos modeļus, tiklīdz minētās pēdējās divas pieejas kļūst kredītiestādēm piemērojamas ne tikai ziņošanas nolūkos, bet arī pašu kapitāla prasību nolūkos. Pa to laiku un vismaz piecus gadus pēc šīs regulas piemērošanas dienas, ieguldījumu brokeru sabiedrībām savaK-NPR aprēķināšanai būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 tirgus riska ietvaru (standartizētu pieeju vai, attiecīgā gadījumā, iekšējos modeļus). Ja Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (8), Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļas noteikumi nekļūst piemērojami kredītiestādēm pašu kapitāla prasību nolūkos, ieguldījumu brokeru sabiedrībām sava K-NPR aprēķināšanai būtu jāturpina piemērot prasības, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas IV sadaļā. Kā alternatīvs variants – tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību pašu kapitāla prasība, kas tirgojas ar finanšu instrumentiem, uz kuru pozīcijām attiecas tīrvērte, var – pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma un ievērojot konkrētus nosacījumus – būt vienāda ar kopējo drošības rezervju summu, ko pieprasījis to tīrvērtes loceklis un kas reizināta ar fiksētu reizinātāju. K-CMG izmantošanu vajadzētu galvenokārt paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības darbībai, uz kuru pilnībā vai būtiskā mērā attiecas šī pieeja. Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentā iestāde var arī atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai daļēji izmantot K-CMG pieeju ar noteikumu, ka šī pieeja tiek izmantota visām pozīcijām, uz kurām attiecas tīrvērte vai drošības rezerves noteikšana, un vienu no trim K-NPR paredzētajām alternatīvajām metodēm piemēro portfeļiem, uz kuriem neattiecas tīrvērte. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir viegli pieejamas šīs regulas satvarā, jebkurā vēlākā pārskatīšanā attiecībā uz metožu piemērošanu K-faktoru aprēķināšanai būtu jāizskata, cik piemēroti ir turpināt saskaņot KNPR aprēķinu ar noteikumiem par tirgus risku attiecībā uz tirdzniecības portfeļa pozīcijām finanšu instrumentos, ārvalstu valūtā un precēs saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013.

(26)

Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, K-TCD un K-CON K-faktori saskaņā ar RtF vienkāršotā veidā piemēro Regulā (ES) Nr. 575/2013 izklāstītos noteikumus attiecīgi par darījumu partnera kredītrisku un lielu riska darījumu risku. K-TCD ietver ieguldījumu brokeru sabiedrību risku, – kas izriet no saistību neizpildes, ko rada darījumu partneri ārpusbiržas (OTC) atvasināto finanšu instrumentu, repo darījumu, vērtspapīru un preču aizdevumu vai aizņēmuma darījumu, ilgstošo norēķinu darījumu, maržinālo aizdevumu, vai jebkuru citu vērtspapīru finansēšanas darījumu jomā, kā arī tādu aizdevumu saņēmēji, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība piešķīrusi uz palīgpakalpojumu pamata kā daļu no ieguldījumu pakalpojuma, – reizinot riska darījumu vērtību, kuras pamatā ir aizvietošanas vērtība un potenciālā nākotnes riska darījuma palielinājums, ar riska faktoriem, kuru pamatā ir Regula (ES) Nr. 575/2013, ņemot vērā efektīva savstarpējo prasījumu ieskaita un nodrošinājuma apmaiņas mīkstinošo ietekmi. Lai darījuma partnera kredītriskam piemēroto pieeju vēl vairāk saskaņotu ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, būtu jāpievieno arī fiksēts 1,2 reizinātājs un kredīta vērtības korekcijas reizinātājs (CVA), lai atspoguļotu darījuma partnera kredītriska pašreizējo tirgus vērtību ieguldījumu brokeru sabiedrībai konkrētos darījumos. K-CON ietver koncentrācijas risku attiecībā uz atsevišķiem vai cieši savstarpēji saistītiem privātā sektora darījumu partneriem, ar kuriem sabiedrībām ir riska darījumi, kas pārsniedz 25 % no to pašu kapitāla vai citas konkrētas robežvērtības attiecībā uz kredītiestādēm vai citām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, nosakot kapitāla palielinājumu riska darījumiem, kas pārsniedz minētos ierobežojumus, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013. Visbeidzot, K-DTF ietver ieguldījumu brokeru sabiedrības operacionālos riskus, ko rada liels tirdzniecības darījumu apjoms, kas noslēgti savā vārdā vai klientu labā savā vārdā vienā dienā un kam par pamatu varētu būt nepiemērotas vai kļūdainas iekšējās procedūras, cilvēki un sistēmas vai ārēji notikumi, pamatojoties uz dienas darījumu nosacīto vērtību, kas koriģēta uz procentu likmju atvasināto instrumentu atlikušo laiku līdz termiņam, lai ierobežotu pieaugumus pašu kapitāla prasībās, jo īpaši īstermiņa līgumiem, kuru uztvertie operacionālie riski ir zemāki.

(27)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāuzrauga un jākontrolē savs koncentrācijas risks, tostarp attiecībā uz saviem klientiem. Tomēr tikai tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecina minimālā pašu kapitāla prasību saskaņā ar K-faktoriem, būtu jāziņo kompetentajām iestādēm par saviem koncentrācijas riskiem. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras specializējas preču atvasinātajos instrumentos vai emisijas kvotās vai to atvasinātajos instrumentos un kurām ir lieli koncentrēti riska darījumi ar nefinanšu darījumu partneriem, koncentrācijas riska robežvērtības var pārsniegt bez papildu kapitāla saskaņā ar K-CON, ja tās ir paredzētas komercdarbības vai kases finansēšanas darbības vai riska pārvaldības vajadzībām.

(28)

Visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt iekšējām procedūrām, lai uzraudzītu un pārvaldītu savas likviditātes prasības. Minēto procedūru mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības var pareizi darboties laika gaitā, bez nepieciešamības rezervēt likviditāti īpaši spriedzes apstākļiem. Šajā nolūkā visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu visu laiku jāuztur vismaz viena trešdaļa no savu fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasības likvīdos aktīvos. Tomēr būtu jāļauj kompetentajām iestādēm no minētās prasības atbrīvot nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Minētajiem likvīdajiem aktīviem vajadzētu būt augstas kvalitātes un saskaņotiem ar tiem aktīviem, kas uzskaitīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 (9), kopā ar diskontiem, ko piemēro minētajiem aktīviem saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai ņemtu vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību likviditātes profilu atšķirību salīdzinājumā ar kredītiestādēm, atbilstīgu likvīdo aktīvu saraksts būtu jāpapildina ar neapgrūtināto ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas naudu un īstermiņa noguldījumiem (kam nebūtu jāietver klientu nauda vai klientiem piederoši finanšu instrumenti) un ar dažiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus. Nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas nav atbrīvotas no likviditātes prasībām, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurām nav licences veikt tirdzniecības vai sākotnējās izvietošanas darbības, varētu iekļaut arī posteņus, kuri ir saistīti ar darījumu debitoru parādiem un maksām vai komisijas naudām, kas saņemamas 30 dienu laikā kā likvīdi aktīvi, ar noteikumu, ka šie posteņi nepārsniedz vienu trešdaļu no minimālās likviditātes prasības, ka tie netiek pieskaitīti kompetentās iestādes noteiktām papildu likviditātes prasībām un tiem piemēro 50 % diskontu. Izņēmuma gadījumos ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu būt atļautam šo pieprasīto robežvērtību nesasniegt, pārvēršot savus likvīdos aktīvus naudas izteiksmē, lai segtu likviditātes prasības, ar noteikumu, ka tās nekavējoties par to paziņo savai kompetentajai iestādei. Visām klientiem sniegtajām finanšu garantijām, kas izraisītājnotikuma gadījumā var radīt lielākas likviditātes vajadzības, būtu jāsamazina pieejamo likvīdo aktīvu summa par vismaz 1,6 % no šādu garantiju kopējās vērtības. Lai nodrošinātu, ka prasības ir samērīgas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, darbības jomu un sarežģītību un ka tās ir viegli pieejamas tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ietilps šīs regulas darbības jomā, vēlāk būtu jāveic pārskatīšana par to, cik piemēroti ir likvīdie aktīvi, kas ir atbilstīgi, lai ievērotu minimālās likviditātes prasību, tostarp pastāvīgā saskaņošana ar aktīviem, kas uzskaitīti Deleģētajā regulā (ES) 2015/61, kopā ar diskontiem, ko piemēro minētajiem aktīviem saskaņā ar minēto deleģēto regulu.

(29)

Būtu jāizstrādā samērīga atbilstoša regulatīvās ziņošanas sistēma saistībā ar jauno prudenciālo režīmu, un tā būtu rūpīgi jāpielāgo ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbībai un prudenciālā regulējuma prasībām. Ieguldījumu brokeru sabiedrību pārskatu sniegšanas prasībām būtu jāattiecas uz to pašu kapitāla līmeni un struktūru, to pašu kapitāla prasībām, pašu kapitāla prasību aprēķina pamatu, darbības profilu un apjomu attiecībā uz parametriem, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu uzskatīt par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, to likviditātes prasībām un noteikumu par koncentrācijas risku ievērošanu. Nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāatbrīvo no ziņošanas par koncentrācijas risku, un no tām būtu jāprasa ziņot par likviditātes prasībām tikai tad, ja šādas prasības tām tiek piemērotas. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (10) (EBI), būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts, lai sīkāk precizētu minētās regulatīvās ziņošanas detalizētas veidlapas un kārtību un precizētu veidnes pašu kapitāla atklāšanai. Minētajiem standartiem vajadzētu būt samērīgiem ar dažādu ieguldījumu sabiedrību mērogu un sarežģītību, un tajos jo īpaši būtu jāņem vērā, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(30)

Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz ieguldītājiem un plašākiem tirgiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu publiski jāatklāj informācija par savu pašu kapitāla līmeni, pašu kapitāla prasībām, pārvaldības kārtību un atalgojuma politiku un praksi. Nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nebūtu jāpiemēro informācijas publiskas atklāšanas prasības, izņemot gadījumā, ja tās emitē pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus, lai nodrošinātu pārredzamību ieguldītājiem minētajos instrumentos.

(31)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro dzimumneitrāla atalgojuma politika saskaņā ar principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantā. Būtu jāizdara daži precizējumi attiecībā uz atalgojuma informācijas atklāšanu. Šajā regulā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar atalgojumu vajadzētu būt saderīgām ar atalgojuma noteikumu mērķiem, proti, izveidot un uzturēt tādu atalgojuma politiku un praksi, kas atbilst efektīvas riska pārvaldības principiem, tām personāla kategorijām, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilu. Turklāt būtu jāparedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas gūst labumu no izņēmumiem attiecībā uz noteiktiem atalgojuma noteikumiem, pienākums atklāt informāciju par tādu izņēmumu.

(32)

Lai veicinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību vienmērīgu pāreju no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasībām uz prasībām, kas noteiktas šajā regulā un Direktīvā (ES) 2019/2034, ir lietderīgi paredzēt atbilstīgus pārejas pasākumus. Jo īpaši piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo regulu vairāk nekā divas reizes pārsniegtu to pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai mazināt iespējamā palielinājuma sekas, ierobežojot pašu kapitāla prasību līdz divkāršam apmēram no to attiecīgās pašu kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES.

(33)

Lai neradītu neizdevīgus apstākļus jaunām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir esošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām līdzīgi profili, tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nekad nav tikusi piemērota pašu kapitāla prasība saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai ierobežot pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to fiksēto pieskaitāmo izdevumu prasības uz piecu gadu laikposmu, sākot no dienas, kad sāk piemērot šo regulu.

(34)

Arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecās tikai prasība par sākotnējo kapitālu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES un kurām pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo regulu palielinātos vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar to situāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, vajadzētu būt iespējai ierobežot savu pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to sākotnējā kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES uz piecu gadu laikposmu no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, izņemot vietējas sabiedrības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta b) punktā, kurām būtu jāpiemēro īpaša pārejas pašu kapitāla prasība, kurā atspoguļots to augstākais riska līmenis. Samērīguma labad īpašas pārejas pašu kapitāla prasības būtu arī jāparedz nelielākām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un sabiedrībām, kas nodrošina ierobežotu klāstu ieguldījumu pakalpojumu, ja tās neizmantotu iespēju ierobežot pašu kapitāla prasību saskaņā ar šo regulu līdz divkāršam apmēram no to sākotnējā kapitāla prasības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/630 (11), un Direktīvu 2013/36/ES, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/878 (12), bet kuru saistošā pušu kapitāla prasība saskaņā ar šo regulu palielinātos salīdzinājumā ar to situāciju saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630.

(35)

Minētajiem pārejas pasākumiem attiecīgos gadījumos vajadzētu būt pieejamiem arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 498. pantā, ar kuru minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbrīvotas no pašu kapitāla prasībām saskaņā ar minēto regulu, savukārt sākotnējā kapitāla prasības attiecībā uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir atkarīgas no to sniegtajiem ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām. Piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, to pašu kapitāla prasības saskaņā ar šīs regulas pārejas noteikumiem būtu jāaprēķina, ņemot vērā minētos piemērojamos līmeņus.

(36)

Piecu gadu laikposmā no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, vai līdz dienai, kad sāk piemērot izmaiņas, kas pieņemtas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz pašu kapitāla prasībām tirgus riska jomā ievērojot Trešās daļas IV sadaļas 1.a un 1.b nodaļu Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/876, atkarībā no tā, kura diena iestājas vēlāk, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas šīs regulas attiecīgie noteikumi, būtu arī turpmāk jāaprēķina to pušu kapitāla prasība attiecībā uz tirdzniecības portfeli saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/630.

(37)

Lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz būtiskus vairumtirgus un ieguldījumu banku pakalpojumus (savā vārdā tirgo finanšu instrumentus vai paraksta vai izvieto finanšu instrumentus, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām), ir līdzīgi darījumdarbības modeļi un riska profili kā nozīmīgām kredītiestādēm. Savas darbības rezultātā tās ir pakļautas kredītriskam, kas galvenokārt izpaužas kā darījumu partneru kredītrisks, kā arī tirgus riskam attiecībā uz pozīcijām, ko tās savā vārdā veic klientu uzdevumā vai pašu labā. Ņemot vērā to lielumu un sistēmisko nozīmīgumu, tās rada apdraudējumu finanšu stabilitātei.

(38)

Minētās lielās ieguldījumu brokeru sabiedrības rada papildu sarežģījumus, kad valstu kompetentajām iestādēm jāveic to efektīva prudenciālā uzraudzība. Kaut arī lielākās ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz būtiska mēroga pārrobežu ieguldījumu banku pakalpojumus, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām tām piemēro prudenciālu uzraudzību, ko veic iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kas ne vienmēr ir tās pašas kompetentās iestādes, kuras izraudzītas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Tā rezultātā var rasties nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, Savienībā piemērojot Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES, un tas neļauj uzraudzības iestādēm iegūt vispārēju prudenciālās uzraudzības perspektīvu, kurai ir būtiska nozīme, lai efektīvi novērstu riskus, kas saistīti ar lielām pārrobežu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tādējādi prudenciālā uzraudzība var kļūt neefektīvāka un var arī radīt konkurences izkropļojumus Savienībā. Tāpēc lielākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiešķir kredītiestāžu statuss, lai radītu sinerģiju attiecībā uz pārrobežu vairumtirgus darbību uzraudzīšanu salīdzinošās novērtēšanas grupā, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ļaujot visās grupās veikt konsekventu uzraudzību.

(39)

Tādēļ, uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tām kļūstot par kredītiestādēm, būtu jāturpina attiecināt Regulu (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvu 2013/36/ES un uzraudzību, ko vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros veic kompetentās iestādes, tostarp Eiropas Centrālā banka, kas atbild par kredītiestādēm. Tas nodrošinātu, ka kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība tiek īstenota saskaņoti un efektīvi un ka vienotais noteikumu kopums attiecībā uz finanšu pakalpojumiem tiek vienādi piemērots visām kredītiestādēm, ņemot vērā to sistēmisko nozīmīgumu. Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu apiešanas risku, kompetentajām iestādēm būtu jācenšas novērst situācijas, kurās potenciāli sistēmiski nozīmīgas grupas strukturētu savas darbības tā, lai nepārsniegtu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktās robežvērtības un izvairītos no pienākuma saņemt atļauju darboties kā kredītiestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8.a pantu.

(40)

Būtu jāļauj lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas kļūst par kredītiestādēm, no sabiedrības pieņemt noguldījumus vai citus atmaksājamus līdzekļus un savā vārdā piešķirt kredītus tikai tad, kad tie ir saņēmuši atļauju veikt minētās darbības saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Visu šādu darbību veikšanai, tostarp noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšanai no sabiedrības un kredītu piešķiršanai savā vārdā, nevajadzētu būt nepieciešamai prasībai uzņēmumiem, lai tos uzskatītu par kredītiestādēm. Tādēļ izmaiņām, kas ar šo regulu ieviestas kredītiestādes definīcijā, nebūtu jāskar valstīs spēkā esošās atļauju piešķiršanas sistēmas, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar Direktīvām 2013/36/ES un (ES) 2019/2034, tostarp jebkādus noteikumus, ko dalībvalstis var uzskatīt par piemērotiem, lai precizētu darbības, ko ir atļauts uzsākt lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas grozītā kredītiestāžu definīcija.

(41)

Turklāt kredītiestāžu konsolidētas uzraudzības mērķis ir cita starpā nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti, un, lai nodrošinātu tās efektivitāti, minētā uzraudzība būtu jāpiemēro visām grupām, tostarp tām, kuru mātesuzņēmumi nav kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības. Tādēļ visām kredītiestādēm, tostarp tām, kurām iepriekš bija ieguldījumu brokeru sabiedrību statuss, būtu jāpiemēro noteikumi par mātesuzņēmuma individuālo un konsolidēto uzraudzību, ko veic kompetentās iestādes, saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļas I iedaļu.

(42)

Turklāt ir iespējams, ka lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras nav sistēmiski nozīmīgas, bet kuras veic darījumus savā vārdā, sākotnēji izvieto finanšu instrumentus vai izvieto finanšu instrumentus, pamatojoties uz stingri noteiktām saistībām, ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas līdzinās tiem, kādi ir citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Ņemot vērā to lielumu un darbības, ir iespējams, ka šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības rada dažus riskus finanšu stabilitātei, un, lai gan to pārvēršana par kredītiestādēm netiek uzskatīta par piemērotu to būtības un sarežģītības dēļ, uz tām būtu joprojām jāattiecina tas pats prudenciālais režīms, ko attiecina uz kredītiestādēm. Lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu un mazinātu apiešanas risku, kompetentajām iestādēm būtu arī jācenšas novērst situācijas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrības strukturē savas darbības tā, lai aktīvu kopējā vērtība individuālā vai grupas līmenī nepārsniegtu 15 miljardu robežvērtību vai lai nepamatoti ierobežotu kompetento iestāžu rīcības brīvību piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības un atbilstību Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām prudenciālajām prasībām saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/2034 5. pantu.

(43)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (13) tika ieviests saskaņots Savienības režīms attiecībā uz piekļuves piešķiršanu trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai darbības atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā. Piekļuve iekšējam tirgum ir atkarīga no tā, vai Komisija pieņem lēmumu par līdzvērtību un Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (14) (EVTI), reģistrē trešās valsts brokeru sabiedrību. Ir svarīgi, ka līdzvērtīguma novērtējums tiek veikts, pamatojoties uz attiecīgiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, un ka ir ieviesti efektīvi instrumenti, lai uzraudzītu, ar kādiem nosacījumiem tiek piešķirta šī līdzvērtība. Minēto iemeslu dēļ būtu jānosaka prasība trešā valstī reģistrētām brokeru sabiedrībām katru gadu iesniegt EVTI informāciju par Savienībā sniegto pakalpojumu un veikto darbību mērogu un jomu. Būtu jāuzlabo arī sadarbība uzraudzības jomā saistībā ar līdzvērtības nosacījumu pārraudzību, īstenošanu un izpildi.

(44)

Nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un veicināt pārredzamu Savienības tirgu Regula (ES) Nr. 600/2014 būtu jāgroza, lai sistemātisko internalizētāju kotējumiem, cenu uzlabojumiem un izpildes cenām piemērotu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu gadījumos, kad ir aptverti visi lielumi. Līdz ar to spēkā esošie regulatīvie tehniskie standarti attiecībā uz cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu būtu jāpiemēro arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 paplašinātajai darbības jomai.

(45)

Lai nodrošinātu ieguldītāju tiesību aizsardzību un finanšu tirgu integritāti un stabilitāti Savienībā, Komisijai, pieņemot lēmumu par līdzvērtību, būtu jāņem vērā iespējamie riski, ko rada pakalpojumi un darbības, kurus attiecīgās trešās valsts brokeru sabiedrības varētu veikt Savienībā pēc minētā lēmuma pieņemšanas. To sistēmiskais nozīmīgums būtu jāapsver, balstoties uz tādiem kritērijiem kā attiecīgās trešās valsts brokeru sabiedrību sniegto pakalpojumu un veikto darbību iespējamais mērogs un joma. Šajā pašā nolūkā Komisija vajadzētu būt iespējai ņemt vērā to, vai trešā valsts ir atzīta kā jurisdikcija, kas nesadarbojas nodokļu jautājumos saskaņā ar attiecīgo Savienības politiku, vai kā augsta riska trešā valsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 (15) 9. panta 2. punktu. Komisijai būtu jāuzskata konkrētas prudenciālās, organizatoriskās vai darījumdarbības prakses prasības par līdzvērtīgām tikai tad, ja tiek panākta tā pati ietekme. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai attiecīgā gadījumā pieņemt lēmumus par līdzvērtību, kas attiecas tikai uz konkrētiem pakalpojumiem un darbībām vai pakalpojumu un darbību kategorijām, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļā.

(46)

EBI ar EVTI līdzdalību, balstoties uz pamatīgu esošā stāvokļa analīzi, datu apkopojumiem un apspriešanu, ir sagatavojusi ziņojumu par visām sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamu speciālu prudenciālo režīmu, un šis ziņojums ir pamats pārskatītajam ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajam regulējumam.

(47)

Lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projekts, lai precizētu ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālās konsolidācijas darbības jomu un metodes, fiksēto pieskaitāmo izdevumu aprēķināšanu, mērītu K-faktorus, precizētu nošķirta konta jēdzienu attiecībā uz klienta naudu, koriģētu K-DTF koeficientus saspringtos tirgus apstākļos, aprēķinu nolūkā noteikt pašu kapitāla prasības, kas vienādas ar kopējo drošības rezervi, kuru pieprasa tīrvērtes dalībnieki, saskaņā ar šo regulu paredzētās informācijas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību ieguldījumu politiku, publiskas atklāšanas veidnes un regulatīvu ziņošanu un informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saistībā ar robežvērtībām, lai prasītu atļauju kā kredītiestādei. Būtu jāpiešķir Komisijai pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot EBI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, lai visas attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu piemērot minētos regulatīvos tehniskos standartus tā, lai piemērošana ir samērīga ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbības veidu, mērogu un sarežģītību.

(48)

Būtu arī jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt EBI un EVTI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu, Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(49)

Lai nodrošinātu šīs regulas vienotu piemērošanu un ņemtu vērā norises finanšu tirgos, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, sīkāk precizējot šajā regulā noteiktās definīcijas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā (16) par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(50)

Nolūkā nodrošināt juridisko noteiktību un novērst pārklāšanos starp pašreizējo prudenciālo regulējumu, kas piemērojams kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šo regulu, Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES būtu jāgroza, lai svītrotu ieguldījumu brokeru sabiedrības no to darbības jomas. Tomēr attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pieder pie banku grupas, būtu jāturpina piemērot tos Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kas attiecas uz banku grupām, piemēram, Direktīvas 2013/36/ES 21.b pantā paredzētos noteikumus par ES mātes starpniekuzņēmumiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļā paredzētos noteikumus par prudenciālo konsolidāciju.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot efektīvu un samērīgu prudenciālo regulējumu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauts darboties Savienībā, darbojas uz stabila finansiālā pamata un tiek pārvaldītas pienācīgi, tostarp attiecīgā gadījumā klientu interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

(1)

Stingras prudenciālās uzraudzības prasības ir neatņemama to regulatīvo nosacījumu sastāvdaļa, saskaņā ar kuriem finanšu iestādes sniedz pakalpojumus Savienībā. Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tāpat kā kredītiestādēm, attiecībā uz prudenciālo režīmu un uzraudzību attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (5), savukārt atļauju izsniegšanas kārtība un citas organizatoriskās un darbības prasības ir izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (6).

(2)

Pastāvošie prudenciālie režīmi, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, lielā mērā balstās uz secīgi pielāgotiem starptautiskajiem regulatīvajiem standartiem, kurus Bāzeles Banku uzraudzības komiteja ir noteikusi lielām banku grupām un kuri tikai daļēji pievēršas konkrētajiem riskiem, kas raksturīgi dažādajām darbībām, ko veic liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību. Tāpēc konkrētajiem apdraudējumiem un riskiem, kas raksturīgi minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, būtu papildus jāpievēršas ar iedarbīgiem, pienācīgiem un samērīgiem Savienības līmeņa prudenciālajiem pasākumiem, kuri palīdz panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, garantē efektīvu prudenciālo uzraudzību, vienlaikus saglabājot kontroli pār atbilstības nodrošināšanas izmaksām, un nodrošina pietiekamu kapitālu, kas nepieciešams, lai segtu ieguldījumu brokeru sabiedrību riskus.

(3)

Pareizām prudenciālās uzraudzības prasībām būtu jānodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības tiktu pārvaldītas pienācīgi un klientu interesēs. Uzraudzībā būtu jāņem vērā iespēja, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības un to klienti uzņemas pārmērīgus riskus, un dažādo pakāpju riski, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņemas un rada. Turklāt būtu jācenšas ar šādām prudenciālās uzraudzības prasībām neradīt nesamērīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Tajā pašā laikā šādai prudenciālai uzraudzībai būtu jārada iespēja panākt līdzsvaru starp ieguldījumu brokeru sabiedrību drošības un stabilitātes nodrošināšanu un izvairīšanos no pārmērīgām izmaksām, kas varētu apdraudēt to darījumdarbību dzīvotspēju.

(4)

Daudzas no prasībām, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES regulējuma, ir paredzētas, lai pievērstos kopīgajiem riskiem, ar kuriem saskaras kredītiestādes. Līdz ar to pašreizējās prasības lielā mērā ir kalibrētas tā, lai saglabātu kredītiestāžu aizdošanas spējas visos ekonomikas cikla posmos un aizsargātu noguldītājus un nodokļu maksātājus iespējamajā gadījumā, ka šīs iestādes nonāk grūtībās, un nav izstrādātas tā, lai aptvertu visus dažādos ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām nav lielu privāto, MVU un korporatīvo aizdevumu portfeļu, un tās nepieņem noguldījumus. Iespēja, ka to maksātnespēja varētu negatīvi ietekmēt kopējo finanšu stabilitāti, ir mazāka nekā kredītiestāžu gadījumā, taču ieguldījumu brokeru sabiedrības tik un tā rada risku, kas ir jāpārvalda ar stingru regulējumu. Tādējādi riski, ar kuriem saskaras un kurus rada lielākā daļa ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtiski atšķiras no riskiem, ar kuriem saskaras un kurus rada kredītiestādes, un šādām atšķirībām būtu skaidri jāatspoguļojas Savienības prudenciālajā regulējumā.

(5)

Atšķirības pašreizējā prudenciālā regulējuma piemērošanā dažādās dalībvalstīs apdraud vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas Savienībā, un līdz ar to ierobežo ieguldītāju piekļuvi jaunām iespējām un labākiem sava riska pārvaldības veidiem. Minētās atšķirības izriet no tā, ka ir kopumā sarežģīti piemērot regulējumu dažādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām atkarībā no to sniegtajiem pakalpojumiem, ja atsevišķas valsts iestādes ar valsts tiesību aktiem vai praksi pielāgo vai racionalizē šo piemērošanu. Tā kā pašreizējais prudenciālais regulējums neaptver visus riskus, ar kuriem saskaras un kurus rada dažu veidu ieguldījumu brokeru sabiedrības, atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām dažās dalībvalstīs ir tikušas piemērotas liela papildu kapitāla prasības. Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu prudenciālo uzraudzību visā Savienībā, būtu jāievieš vienoti noteikumi, kas aptvertu minētos riskus.

(6)

Tāpēc ir nepieciešams speciāls prudenciālais režīms ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām nav sistēmiskas nozīmes, ņemot vērā to lielumu un savstarpējās saiknes ar citiem finanšu un ekonomikas dalībniekiem. Turpretī sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāturpina piemērot pašreizējo prudenciālo regulējumu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvai 2013/36/ES. Minētās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību apakšgrupa, kurām pašlaik ir piemērojams Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteiktais regulējums un uz kurām neattiecas neviens speciālais atbrīvojums no to galvenajām prasībām. Lielākajām un savstarpēji visvairāk saistītajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas ir līdzīgi nozīmīgu kredītiestāžu darījumdarbības modeļiem un riska profiliem. Tās sniedz pakalpojumus, kas ir līdzīgi banku sniegtajiem, un uzņemas riskus lielos mērogos. Turklāt sistēmiskas nozīmes ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tik lielas un to darījumdarbības modeļi un riska profili ir tādi, ka apdraud finanšu tirgu stabilu un sakārtotu darbību tāpat kā lielas kredītiestādes. Tāpēc ir lietderīgi, ka uz minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpina attiekties Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītie noteikumi.

(7)

Iespējams, ka ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, kuras sākotnēji izvieto finanšu instrumentus vai izvieto finanšu instrumentus ar neizvietoto instrumentu izpirkšanas garantiju lielos mērogos, vai kuras ir centrālo darījumu partneru tīrvērtes dalībnieces, ir darījumdarbības modeļi un riska profili, kas ir līdzīgi kredītiestāžu darījumdarbības modeļiem un riska profiliem. Ņemot vērā to lielumu un darbības, ir iespējams, ka šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības rada finanšu stabilitātes riskus, kas ir līdzīgi tiem, ko rada kredītiestādes. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai prasīt, lai tām arī turpmāk tiktu piemērots tas pats prudenciālais režīms, ko piemēro kredītiestādēm, kuras ietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 darbības jomā, un lai tās nodrošinātu atbilstību prudenciālajai uzraudzībai saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

(8)

Var būt tādas dalībvalstis, kurās par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību atbildīgās iestādes atšķiras no iestādēm, kas atbild par rīcības tirgū uzraudzību. Tādēļ būtu jāizveido minēto iestāžu savstarpējās sadarbības un informācijas apmaiņas mehānisms, lai visā Savienībā nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņotu un raiti un efektīvi funkcionējošu prudenciālo uzraudzību.

(9)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība var veikt tirdzniecību ar tīrvērtes dalībnieka starpniecību citā dalībvalstī. Ja tā to dara, būtu jāievieš mehānisms informācijas apmaiņai starp dažādo dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Šādam mehānismam būtu jādara iespējama informācijas apmaiņa starp kompetento iestādi, kas atbild par ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību, un vai nu iestādi, kas uzrauga tīrvērtes dalībnieku, vai iestādi, kas uzrauga centrālo darījumu partneri par modeli un parametriem, ko izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības drošības rezerves prasību aprēķināšanai, ja šādu aprēķina metodi izmanto par pamatu ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla prasībām.

(10)

Lai veicinātu uzraudzības standartu un prakses saskaņošanu visā Savienībā, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (7) (EBI), būtu ciešā sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8) (EVTI), jāsaglabā galvenā kompetence attiecībā uz uzraudzības prakses koordināciju un konverģenci attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā (EFUS).

(11)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējā kapitāla prasītajam līmenim būtu jābalstās uz tiem pakalpojumiem un darbībām, ko minētajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts attiecīgi sniegt un veikt saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Direktīvā 2013/36/ES dalībvalstīm paredzētā iespēja konkrētās situācijās pazemināt prasīto sākotnējā kapitāla līmeni, no vienas puses, un minētās direktīvas nevienāda īstenošana, no otras puses, ir radījušas situāciju, ka sākotnējā kapitāla prasītais līmenis Savienībā atšķiras. Lai novērstu minēto sadrumstalotību, prasītais sākotnējā kapitāla līmenis būtu jāsaskaņo attiecībā uz visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām Savienībā. Lai samazinātu šķēršļus iekļūšanai tirgū, kas pašlaik pastāv attiecībā uz daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) un organizētām tirdzniecības sistēmām (OTS), ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas izmanto DTS vai OTS, sākotnējo kapitālu būtu jānosaka līmenī, kas minēts šajā direktīvā. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai ir atļauts izmantot OTS, ir ļauts arī veikt darījumus savā vārdā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 20. pantā paredzētajiem nosacījumiem, tās sākotnējo kapitālu būtu jānosaka šajā direktīvā minētajā līmenī.

(12)

Kaut arī ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs nebūtu jāietilpst Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai Direktīvas 2013/36/ES darbības jomā, atsevišķiem jēdzieniem, kas lietoti minēto leģislatīvo aktu kontekstā, būtu jāsaglabā to iedibinātā nozīme. Lai nodrošinātu un atvieglotu šādu jēdzienu konsekventu interpretāciju Savienības tiesību aktos, kad tie lietoti, šādos aktos ietvertās atsauces uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sākotnējo kapitālu, kompetento iestāžu uzraudzības pilnvarām attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas procesu, ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu, ko īsteno kompetentās iestādes, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamajiem pārvaldības un atalgojuma noteikumiem būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.

(13)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, par ieguldījumu brokeru sabiedrības prudenciālo uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz tās maksātspēju un finanšu stabilitāti, ir jāatbild šīs brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Lai panāktu ieguldījumu brokeru sabiedrību efektīvu uzraudzību arī citās dalībvalstīs, kur tās sniedz pakalpojumus vai kur tām ir filiāle, būtu jānodrošina cieša sadarbība un informācijas apmaiņa ar minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(14)

Informācijas un uzraudzības mērķiem un jo īpaši nolūkā nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai katrā atsevišķā gadījumā veikt pārbaudes uz vietas un inspicēt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiāļu darbības to teritorijā un pieprasīt informāciju par minēto filiāļu darbībām. Tomēr par uzraudzības pasākumiem attiecībā uz minētajām filiālēm joprojām būtu jāatbild piederības dalībvalstij.

(15)

Lai aizsargātu komerciāli sensitīvu informāciju, kompetentajām iestādēm, veicot uzraudzības uzdevumus un apmainoties ar konfidenciālu informāciju, būtu jāievēro noteikumi par dienesta noslēpumu.

(16)

Lai nostiprinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un šo brokeru sabiedrību klientu aizsardzību, revidentiem būtu jāveic savas pārbaudes objektīvi un nekavējoties jāpaziņo kompetentajām iestādēm fakti, kas varētu nopietni ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stāvokli vai administratīvo un grāmatvedības organizāciju.

(17)

Šīs direktīvas nolūkos personas dati būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (10). Konkrētāk, gadījumos, kad ar šo direktīvu ir atļauta personas datu apmaiņa ar trešām valstīm, būtu jāpiemēro attiecīgie Regulas (ES) 2016/679 V nodaļas un Regulas (ES) 2018/1725 V nodaļas noteikumi.

(18)

Lai nodrošinātu šajā direktīvā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (11) noteikto pienākumu ievērošanu, dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi. Lai nodrošinātu administratīvo sankciju atturošo ietekmi, tās būtu jāpublisko, izņemot konkrētos, precīzi noteiktos apstākļos. Lai klienti un ieguldītāji spētu pieņemt apzinātu lēmumu par ieguldījumu iespējām, minētajiem klientiem un ieguldītājiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotajām administratīvajām sankcijām un citiem administratīvajiem pasākumiem.

(19)

Lai spētu atklāt šīs direktīvas transponēšanas valsts noteikumu pārkāpumus un Regulas (ES) 2019/2033 pārkāpumus, dalībvalstīm vajadzētu būt nepieciešamajām izmeklēšanas pilnvarām un būtu jāievieš efektīvi un ātri mehānismi ziņošanai par potenciālajiem vai faktiskajiem pārkāpumiem.

(20)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras netiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vajadzētu būt pieejamam tādam iekšējam kapitālam, kas apmēra, kvalitātes un sadales ziņā ir adekvāts, lai segtu specifiskos riskus, kuriem tās ir vai var tikt pakļautas. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ir ieviesušas adekvātas stratēģijas un procesus iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai. Kompetentajām iestādēm vajadzētu arī būt iespējai pieprasīt, lai vajadzības gadījumā nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības piemērotu līdzīgas prasības.

(21)

Uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvarām joprojām vajadzētu būt svarīgam regulatīvajam instrumentam, kas kompetentajām iestādēm ļauj izvērtēt kvalitatīvos elementus, tostarp iekšējo pārvaldību un kontroles un riska pārvaldības procesus un procedūras, un vajadzības gadījumā noteikt papildu prasības, tostarp jo īpaši attiecībā uz pašu kapitāla un likviditātes prasībām – jo īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras netiek uzskatītas par nelielām un savstarpēji nesaistītām sabiedrībām, un ja kompetentā iestāde uzskata to par pamatotu un lietderīgu arī nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(22)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 157. pantā ir noteikts princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu. Minētais princips ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu konsekventi jāpiemēro. Lai atalgojumu pieskaņotu ar ieguldījumu brokeru sabiedrību riska profilam un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāpiemēro skaidri principi attiecībā uz korporatīvās pārvaldības kārtību un atalgojuma noteikumiem, kuri ir dzimumneitrāli un kuros ir ņemtas vērā atšķirības starp kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Savukārt nelielas un savstarpēji nesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrības būtu jāatbrīvo no minēto noteikumu piemērošanas, jo attiecībā uz šāda veida ieguldījumu brokeru sabiedrībām pietiekami vispusīgi noteikumi par atalgojumu un korporatīvo pārvaldību ir noteikti Direktīvā 2014/65/ES.

(23)

Tāpat arī Komisijas 2016. gada 28. jūlija ziņojums par Direktīvas 2013/36/ES un Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumu par atalgojumu izvērtējumu liecināja par to, ka Direktīvā 2013/36/ES noteiktās prasības par maksājumu atlikšanu un atalgojuma izmaksāšanu instrumentos nav piemērotas nelielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru struktūra nav sarežģīta, un personālam, kura mainīgā atalgojuma līmenis ir zems. Lai nodrošinātu uzraudzības konverģenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir nepieciešami skaidri, konsekventi un saskaņoti kritēriji, pēc kuriem noteikt no minētajām prasībām atbrīvojamās ieguldījumu brokeru sabiedrības un fiziskās personas. Ņemot vērā augsta atalgojuma saņēmēju būtisko nozīmi ieguldījumu brokeru sabiedrību darījumdarbības vadībā un ilgtermiņa darbības rezultātos, būtu jānodrošina augsta atalgojuma saņēmēju atalgojuma prakses un tendenču efektīva pārraudzība. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzraudzīt augsta atalgojuma saņēmēju atalgojumu.

(24)

Ir arī lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrībām zināmu elastību nenaudas instrumentu izmantošanā, izmaksājot atalgojuma mainīgo daļu, ar noteikumu, ka šādi instrumenti ļauj efektīvi sasniegt mērķi – salāgot personāla intereses ar dažādo ieinteresēto personu, piemēram, dalībnieku un kreditoru, interesēm – un sekmē mainīgā atalgojuma pieskaņošanu ieguldījumu brokeru sabiedrības riska profilam.

(25)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību ieņēmumi, kurus veido maksas, komisijas naudas un citi ieņēmumi par dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, ir ļoti svārstīgi. Atalgojuma mainīgās daļas ierobežošana konkrētā apmērā attiecībā pret atalgojuma nemainīgo daļu ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju samazināt atalgojumu periodos, kad ieņēmumi ir zemi, un varētu izraisīt ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgo izmaksu bāzes palielinājumu, kas savukārt apdraudētu ieguldījumu brokeru sabiedrības spēju pārdzīvot periodus, kad ekonomikā ir lejupslīde vai samazinās ieņēmumi. Lai novērstu minētos riskus, attiecībā uz sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām nevajadzētu noteikt vienotu maksimālo attiecību starp atalgojuma mainīgajiem un nemainīgajiem komponentiem. Tā vietā minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu pašām jānosaka piemērota attiecība. Tomēr šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm īstenot valsts tiesību aktos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērotu stingrākas prasības attiecībā uz maksimālo attiecību starp atalgojuma mainīgo daļu un nemainīgajiem komponentiem. Turklāt ar šo direktīvu nevajadzētu liegt dalībvalstīm noteikt šādu maksimālo attiecību visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai konkrētiem ieguldījumu brokeru sabiedrību veidiem.

(26)

Šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm pieņemt stingrāku pieeju attiecībā uz atalgojumu gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības saņem ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem.

(27)

Dalībvalstīs tiek izmantotas dažādas pārvaldības struktūras. Visbiežāk izmanto vienlīmeņa vai divlīmeņu struktūru. Šajā direktīvā noteikto definīciju mērķis ir aptvert visas esošās struktūras, nepiešķirot priekšroku nevienai no tām. Definīcijas ir tikai funkcionālas, lai paredzētu noteikumus ar mērķi panākt konkrētu rezultātu neatkarīgi no attiecīgās valsts sabiedrību tiesībām, ko kādai iestādei piemēro katrā dalībvalstī. Tādēļ definīcijām nebūtu jāietekmē kompetenču vispārējā sadale saskaņā ar valsts sabiedrību tiesībām.

(28)

Ar jēdzienu “vadības struktūras” būtu jāsaprot tādas struktūras, kam ir izpildes un uzraudzības funkcijas. Vadības struktūru kompetence un uzbūve katrā dalībvalstī atšķiras. Dalībvalstīs, kurās vadības struktūrai ir tikai viens līmenis, vadības un uzraudzības uzdevumus parasti veic viena valde. Dalībvalstīs ar divlīmeņu sistēmu uzraudzības funkciju veic atsevišķa uzraudzības padome, kurai nav izpildfunkciju, savukārt izpildfunkciju veic atsevišķa valde, kura atbild par uzņēmuma ikdienas vadību. Līdz ar to dažādām vadības struktūras vienībām tiek uzticēti atšķirīgi uzdevumi.

(29)

Ņemot vērā augošo sabiedrības pieprasījumu pēc pārredzamības nodokļu jomā un tiecoties sekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrību korporatīvo atbildību, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām reizi gadā izpaust noteiktu informāciju, tostarp informāciju par gūto peļņu, samaksātajiem nodokļiem un jebkādām saņemtajām publiskajām subsīdijām – ja vien tās neatbilst nelielu un savstarpēji nesaistītu sabiedrību kritērijiem.

(30)

Lai pievērstos riskiem tikai no ieguldījumu brokeru sabiedrībām sastāvošu grupu līmenī, Regulā (ES) 2019/2033 paredzētā prudenciālās konsolidācijas metode šādu grupu gadījumā būtu jāpapildina ar grupas kapitāla kritēriju vienkāršākām grupas struktūrām. Tomēr grupas uzraudzības iestādes noteikšanā abos gadījumos būtu jābalstās uz tiem pašiem principiem, kas piemērojami konsolidētās uzraudzības gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES. Lai nodrošinātu pienācīgu sadarbību, koordinācijas pasākumu pamatelementiem, jo īpaši informēšanas prasībām ārkārtas situācijās vai sadarbības un koordinācijas pasākumiem, vajadzētu būt līdzīgiem tiem koordinācijas pamatelementiem, kas saskaņā ar vienoto noteikumu kopumu piemērojami kredītiestādēm.

(31)

Komisijai vajadzētu būt iespējai iesniegt Padomei ieteikumus par sarunu risināšanu attiecībā uz nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm par uzraudzības, kurā noskaidro atbilstību grupas kapitāla kritērijam, praktisko īstenošanu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un trešās valstīs uzņēmējdarbību veicošām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību Savienībā. Turklāt dalībvalstīm un EBI vajadzētu būt arī iespējai izstrādāt sadarbības kārtību ar trešām valstīm, lai varētu izpildīt uzraudzības uzdevumus.

(32)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un novērstu pārklāšanos starp pašreizējo prudenciālo regulējumu, kas piemērojams kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un šo direktīvu, Regula (ES) Nr. 575/2013 un Direktīva 2013/36/ES būtu jāgroza, svītrojot ieguldījumu brokeru sabiedrības no to darbības jomas. Tomēr attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras pieder pie banku grupas, būtu jāturpina piemērot tos Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumus, kas attiecas uz banku grupām, piemēram, Regulas (ES) Nr. 575/2013 11.–24. pantā paredzētos noteikumus par prudenciālo konsolidāciju un Direktīvas 2013/36/ES 21.b pantā minētos noteikumus par ES mātes starpniekuzņēmumiem,

(33)

Ir nepieciešams noteikt pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic, lai pārbaudītu, vai tie atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā paredzēto kredītiestāžu definīcijai un vai tiem attiecīgi ir jāsaņem atļauja darboties kā kredītiestādēm. Tā kā atsevišķas ieguldījumu brokeru sabiedrības jau veic darbības, kas uzskaitītas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma A iedaļas 3) un 6) punktā, ir nepieciešams arī nodrošināt skaidrību par minētajām darbībām piešķirto atļauju turpmāko statusu. Jo īpaši ļoti svarīgi ir tas, lai kompetentās iestādes nodrošinātu to, ka pāreja no pašreizējā regulējuma uz jauno regulējumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām piedāvā pietiekamu regulatīvo noteiktību.

(34)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ir svarīgi, lai uzņēmumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punkta nosacījumiem, pieteiktos uz atļauju darboties kā kredītiestādes. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas nepiesakās minētās atļaujas saņemšanai.

(35)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumi ar Regulu (ES) 2019/2033 no pēdējās minētās regulas spēkā stāšanās dienas var ietvert ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras jau darbojas, balstoties uz saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES izsniegtu atļauju. Minētajiem uzņēmumiem būtu jāļauj turpināt darboties saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības atļauju, līdz tie saņem atļauju darboties kā kredītiestādes. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz vēlākais tad, kad mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs 12 secīgu mēnešu periodā ir vienāds ar vai pārsniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām izpilda no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas, to mēneša kopējo aktīvu vidējais rādītājs būtu jāaprēķina par 12 secīgiem mēnešiem pirms minētā datuma. Minētajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām kredītiestādes atļaujas pieteikums būtu jāiesniedz viena gada un vienas dienas laikā pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.

(36)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 sniegtās kredītiestāžu definīcijas grozījumi ar Regulu (ES) 2019/2033 var ietekmēt arī uzņēmumus, kuri jau ir iesnieguši ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas pieteikumu saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un kuru pieteikumi ir izskatīšanas procesā. Šie pieteikumi būtu jānodod Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām kompetentajām iestādēm un jāizskata saskaņā ar minētajā direktīvā paredzētajiem atļauju izsniegšanas noteikumiem, ja uzņēmuma plānotā aktīvu kopsumma ir vienāda ar vai pārsniedz kādu no Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā noteiktajām robežvērtībām.

(37)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā minētajiem uzņēmumiem turklāt būtu jāpiemēro visas Direktīvas 2013/36/ES III sadaļā noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi kredītiestāžu darbībai, ieskaitot noteikumus par atļaujas atsaukšanu saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu. Tomēr minētās direktīvas 18. pants būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var atsaukt kredītiestādei izsniegto atļauju arī tad, ja minētā kredītiestāde savu atļauju izmanto vienīgi darbībām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta b) punktā, un tās aktīvu kopsummas vidējais rādītājs piecus gadus pēc kārtas ir mazāks par minētajā punktā noteiktajām robežvērtībām.

(38)

Ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu, trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus Savienībā, ir piemērojami valstu režīmi, saskaņā ar kuriem var būt prasība, ka jādibina filiāle dalībvalstī. Lai atvieglotu to darbību regulāru uzraudzību un izvērtējumu, kuras trešo valstu brokeru sabiedrības ar filiāļu starpniecību veic Savienībā, kompetentās iestādes būtu jāinformē par to teritorijā ar filiāļu starpniecību sniegto pakalpojumu un veikto darbību apmēru un vērienu.

(39)

Konkrētas atsauces Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2009/65/EK (12), 2011/61/ES (13) un 2014/59/ES (14) uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem, kuri ieguldījumu brokeru sabiedrībām vairs nav piemērojami no šīs direktīvas un Regulas (ES) 2019/2033 piemērošanas dienas, būtu jāuzskata par atsaucēm uz attiecīgajiem noteikumiem šajā direktīvā un Regulā (ES) 2019/2033.

(40)

Balstoties uz pamatīgu esošā stāvokļa analīzi, datu apkopojumiem un apspriešanu, EBI sadarbībā ar EVTI sagatavoja ziņojumu par visām sistēmiski nenozīmīgām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamu speciālu prudenciālo režīmu, un šis ziņojums ir pamats pārskatītajam ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālajam regulējumam.

(41)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI būtu jāizstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai sīkāk precizētu kritērijus Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai atsevišķām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, precizētu informāciju, ar kuru piederības dalībvalstu un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās saistībā ar uzraudzību, noteiktu, kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānovērtē savu darbību apmērs saistībā ar iekšējās pārvaldības prasībām, un jo īpaši, novērtētu, vai tās ir uzskatāmas par nelielām un savstarpēji nesaistītām ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Regulatīvajos tehniskajos standartos atalgojuma noteikumu nolūkos būtu arī jākonkretizē to darbinieku kategorijas, kuru profesionālā darbība būtiski ietekmē brokeru sabiedrību riska profilu, un jākonkretizē papildu pirmā līmeņa kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas kvalificējas kā mainīgais atalgojums. Visbeidzot, regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē īpašu likviditātes risku izvērtēšanas elementi, to, kā kompetentās iestādes piemēro papildu pašu kapitāla prasības, un uzraudzības iestāžu kolēģiju darbība. Komisijai būtu jāpapildina šī direktīva, pieņemot EBI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus ar deleģētiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Komisijai un EBI būtu jānodrošina, ka minētos regulatīvos tehniskos standartus var piemērot visas attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības tādā veidā, kas ir samērīgs ar minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību un to darbību būtību, mērogu un sarežģītību.

(42)

Komisijai vajadzētu arī būt pilnvarotai ar īstenošanas aktiem pieņemt EBI izstrādāto īstenošanas tehnisko standartu projektu par informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un kompetento iestāžu publiskošanas prasībām, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

(43)

Lai nodrošinātu šīs direktīvas vienveidīgu piemērošanu un ņemtu vērā norises finanšu tirgos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai papildinātu šo direktīvu, precizējot šajā direktīvā sniegtās definīcijas, ieguldījumu brokeru sabiedrību iekšējā kapitāla un risku izvērtējumus un kompetento iestāžu uzraudzības pārbaudes un novērtējuma pilnvaras. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(44)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, izveidot efektīvu un samērīgu prudenciālo regulējumu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauts darboties Savienībā, darbojas uz stabila finansiālā pamata un tiek pārvaldītas pienācīgi, tostarp klientu interesēs, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(45)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (16) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota,