ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 345
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

51. sējums
2008. gada 23. decembris

Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1322/2008 (2008. gada 28. novembris), ar ko 2009. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā

1

 

*

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1323/2008 (2008. gada 18. decembris), ar ko no 2008. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

10

 

*

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1324/2008 (2008. gada 18. decembris), ar kuru no 2008. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

17

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1325/2008 (2008. gada 22. decembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

18

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1326/2008 (2008. gada 15. decembris), ar ko apstiprina maznozīmīgas izmaiņas tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chaource (ACVN))

20

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1327/2008 (2008. gada 19. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

24

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1328/2008 (2008. gada 22. decembris), ar ko groza I, II, III, V, VII un VIII pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm

28

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1329/2008 (2008. gada 22 decembris), ar ko nosaka ārkārtējus atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum, piešķirot atbalstu par uzglabāšanu privātās noliktavās daļā Apvienotās Karalistes

56

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1330/2008 (2008. gada 22. decembris), ar kuru 103. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

60

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/110/EK (2008. gada 16. decembris), ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva) ( 1 )

62

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/112/EK (2008. gada 16. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvas 76/768/EEK, 88/378/EEK, 1999/13/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK, 2002/96/EK un 2004/42/EK, lai pielāgotu tās Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu ( 1 )

68

 

*

Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību ( 1 )

75

 

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2008/971/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 16. decembris) par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots trešās valstīs

83

 

 

2008/972/EK

 

*

Padomes Lēmums (2008. gada 18. decembris), ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas 13. pielikumu par vīzu ielīmju aizpildīšanu

88

 

 

Komisija

 

 

2008/973/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2008. gada 15. decembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/56/EK attiecībā uz 21. panta 3. punktā noteikto datumu, līdz kuram dalībvalstīm ir atļauts pagarināt spēkā esības termiņu lēmumiem par trešo valstu izcelsmes sēklas kartupeļu līdzvērtību (izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8135)  ( 1 )

90

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Lēmums 2008/974/KĀDP (2008. gada 18. decembris), atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

91

 

*

Padomes Lēmums 2008/975/KĀDP (2008. gada 18. decembris), ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena)

96

 

 

Labojums

 

*

Labojums Komisijas 2008. gada 20. maija Lēmumā par atbalstu, ko Francija piešķīrusi Fondam zvejniecības risku novēršanai un zvejniecības uzņēmumiem (valsts atbalsts C 9/06) (OV L 334, 12.12.2008.)

115

 

*

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1337/2007 (2007. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 992/95 attiecībā uz Kopienas tarifu kvotām dažiem Norvēģijas izcelsmes zvejniecības produktiem (OV L 298, 16.11.2007.)

115

 

*

Labojums Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 226, 22.9.1995.) (Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nodaļa, 15. sējums, 218. lpp.)

116

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1322/2008

(2008. gada 28. novembris),

ar ko 2009. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (2), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto (3), un jo īpaši tās 5. pantu un 8. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 4. pantā paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu piekļuvi ūdeņiem un resursiem un ilgtspējīgu zvejas darbību norisi, ņemot vērā pieejamos zinātniskos ieteikumus, un jo īpaši ziņojumu, kuru sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas jautājumu komiteja, kā arī ievērojot visus atzinumus, ko sniegusi Baltijas jūras reģionālā konsultatīvā padome.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu Padomei ir jānosaka zvejas iespēju limiti katrai zvejniecībai vai zvejniecību grupai un jāiedala šīs iespējas dalībvalstīm.

(3)

Lai nodrošinātu zvejas iespēju efektīvu pārvaldību, būtu jāievieš īpaši nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veiktas zvejas darbības.

(4)

Ir jānosaka principi un konkrētas procedūras zvejniecības pārvaldībai Kopienas mērogā, lai dalībvalstis varētu nodrošināt to kuģu pārvaldību, kas kuģo ar to karogu.

(5)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā ir noteiktas definīcijas, kas saistītas ar zvejas iespēju sadalījumu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir jānosaka krājumi, uz kuriem attiecas dažādi tajā minētie pasākumi.

(7)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un jo īpaši saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (4), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2930/86 (1986. gada 22. septembris), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (5), Komisijas Regulu (EEK) Nr. 1381/87 (1987. gada 20. maijs), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz zvejas kuģu marķēšanu un dokumentāciju (6), Padomes Regulu (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (7), Padomes Regulu (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (8), Komisijas Regulu (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz kuģu satelītnovērošanas sistēmām (9), Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (10), un Regulu (EK) Nr. 1098/2007.

(8)

Lai nodrošinātu to, ka ikgadējās zvejas iespējas tiek noteiktas tādā apmērā, kas atbilst mērķim nodrošināt resursu ilgtspējīgu izmantošanu no vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa, ir ņemti vērā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanas pamatprincipi, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā Padomei “Zvejas iespējas 2009. gadam. Paziņojums par Eiropas Komisijas politiku”.

(9)

Lai veicinātu zivju krājumu saglabāšanu, 2009. gadā būtu jāīsteno daži papildu pasākumi saistībā ar zvejas tehniskajiem nosacījumiem.

(10)

Lai nodrošinātu Kopienas zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju uzsākt 2009. gada 1. janvārī. Ņemot vērā šā jautājuma steidzamību, ir obligāti jāpiešķir atkāpe no sešu nedēļu laikposma, kas minēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā un saistītos nosacījumus, saskaņā ar kuriem šīs zvejas iespējas izmantojamas.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem (Kopienas kuģi), kas darbojas Baltijas jūrā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām, ko veic tikai zinātniskās izpētes nolūkā, kuru īsteno ar attiecīgās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu un par kuru iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalsts, kuras ūdeņos veic šo izpēti.

3. pants

Definīcijas

Papildus definīcijām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā, šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zonas ir noteiktas Regulā (EEK) Nr. 3880/91;

b)

“Baltijas jūra” ir ICES 22.–32. apakšrajons;

c)

“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma;

d)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Kopienai, dalībvalstij vai trešai valstij;

e)

“diena ārpus ostas” ir ikviens nepārtraukts 24 stundas ilgs laikposms vai tā daļa, kad kuģis neatrodas ostā.

II   NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS UN AR TĀM SAISTĪTIE NOSACĪJUMI

4. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

Nozvejas limiti, šādu limitu sadalījums starp dalībvalstīm un papildu nosacījumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 2. pantu ir izklāstīti šīs regulas I pielikumā.

5. pants

Īpaši noteikumi par sadalījumu

1.   Nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm, kā paredzēts I pielikumā, neskar:

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 4. punktu, 23. panta 1. punktu un 32. panta 2. punktu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e)

atvilkumus, kas veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 847/96 5. pantam.

2.   Lai ieturētu kvotas, kas jāpārceļ uz 2010. gadu, Regulas (EK) Nr. 847/96 4. panta 2. punktu, atkāpjoties no minētās regulas, var piemērot visiem krājumiem, uz kuriem attiecas analītiskā KPN.

6. pants

Nozvejas un piezvejas nosacījumi

1.   Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja:

a)

nozvejas guvuši tādas dalībvalsts kuģi, kurai ir kvota, un minētā kvota nav pilnībā apgūta; vai

b)

to sugu zivis, kas nav reņģes un brētliņas, ir jauktā veidā ar citu sugu zivīm, nav šķirotas ne uz kuģa, ne izkraujot un nozvejas ir gūtas ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

2.   Visus izkrāvumus atskaita no kvotas vai no Kopienas daļas, ja Kopienas daļa kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, izņemot nozvejas, kas gūtas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3.   Ja dalībvalstij iedalītā reņģu kvota ir pilnībā apgūta, kuģi, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, uz kurām attiecas konkrētā kvota, ir aizliegts izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir reņģes.

4.   Ja dalībvalstij iedalītā brētliņu kvota ir pilnībā apgūta, kuģiem, kas peld ar šīs dalībvalsts karogu, ir reģistrēti Kopienā un darbojas zvejniecībās, uz kurām attiecas konkrētā kvota, ir aizliegts izkraut nozvejas, kuras ir nešķirotas un kurās ir brētliņas.

7. pants

Zvejas piepūles limiti

1.   Zvejas piepūles limiti ir noteikti II pielikumā.

2.   Šā panta 1. punktā minētos limitus piemēro ICES 27. un 28.2. apakšrajonā, ciktāl Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 2. punktu nav pieņēmusi lēmumu atbrīvot šos apakšrajonus no minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 3., 4. un 5. punktā un 13. pantā paredzētajiem ierobežojumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minētos limitus nepiemēro ICES 28.1. apakšrajonā, ciktāl Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1098/2007 29. panta 4. punktu nav pieņēmusi lēmumu, ka Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 8. panta 3., 4. un 5. punktā paredzētie ierobežojumi ir piemērojami minētajam apakšrajonam.

8. pants

Pārejas posmā īstenojamie tehniskie pasākumi

Pārejas posmā īstenojamie tehniskie pasākumi ir izklāstīti III pielikumā.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

9. pants

Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. panta 1. punktu sūta Komisijai datus par izkrautajiem daudzumiem, kas nozvejoti no katra krājuma, tās izmanto šīs regulas I pielikumā norādītos krājumu kodus.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 28. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2)  OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.

(3)  OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp.

(5)  OV L 274, 25.9.1986., 1. lpp.

(6)  OV L 132, 21.5.1987., 9. lpp.

(7)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.

(8)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(9)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(10)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Nozvejas limiti un ar tiem saistītie nosacījumi to nozvejas limitu ikgadējai pārvaldībai, kas piemērojami Kopienas kuģiem apgabalos, kuros noteikti nozvejas limiti pēc sugām un apgabaliem

Turpmāk dotajās tabulās ir norādītas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) pēc krājumiem, dalībvalstīm iedalītā daļa un saistītie nosacījumi kvotu ikgadējai pārvaldībai.

Katram apgabalam zivju krājumi sakārtoti alfabētiskā secībā, pirmo norādot sugas nosaukumu latīņu valodā. Šajās tabulās dažādu sugu apzīmēšanai izmantoti šādi kodi:

Zinātniskais nosaukums

Trīsburtu kods

Vispārpieņemtais nosaukums

Clupea harengus

HER

Reņģe

Gadus morhua

COD

Menca

Platichthys flesus

FLX

Plekste

Pleuronectes platessa

PLE

Jūras zeltplekste

Psetta maxima

TUR

Akmeņplekste

Salmo salar

SAL

Lasis

Sprattus sprattus

SPR

Brētliņa


Suga

:

reņģe

Clupea harengus

Zona

:

30.–31. apakšrajons

HER/3D30.; HER/3D31.

Somija

67 777

 

Zviedrija

14 892

 

EK

82 669

 

KPN

82 669

Analītiskā KPN.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

reņģe

Clupea harengus

Zona

:

22.–24. apakšrajons

HER/3B23.; HER/3C22.; HER/3D24.

Dānija

3 809

 

Vācija

14 994

 

Polija

3 536

 

Somija

2

 

Zviedrija

4 835

 

EK

27 176

 

KPN

27 176

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

reņģe

Clupea harengus

Zona

:

EK ūdeņi 25.–27., 28.2., 29. un 32. apakšrajonā

HER/3D25.; HER/3D26.; HER/3D27.; HER/3D28.; HER/3D29.; HER/3D32.

Dānija

3 159

 

Vācija

838

 

Igaunija

16 134

 

Latvija

3 982

 

Lietuva

4 192

 

Polija

35 779

 

Somija

31 493

 

Zviedrija

48 032

 

EK

143 609

 

KPN

Neattiecas

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

reņģe

Clupea harengus

Zona

:

28.1. apakšrajons

HER/03D.RG

Igaunija

16 113

 

Latvija

18 779

 

EK

34 892

 

KPN

34 892

Analītiskā KPN.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

menca

Gadus morhua

Zona

:

EK ūdeņi 25.–32. apakšrajonā

COD/3D25.; COD/3D26.; COD/3D27.; COD/3D28.; COD/3D29.; COD/3D30.; COD/3D31.; COD/3D32.

Dānija

10 241

 

Vācija

4 074

 

Igaunija

998

 

Latvija

3 808

 

Lietuva

2 509

 

Polija

11 791

 

Somija

784

 

Zviedrija

10 375

 

EK

44 580

 

KPN

Neattiecas

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

menca

Gadus morhua

Zona

:

EK ūdeņi 22.–24. apakšrajonā

COD/3B23.; COD/3C22.; COD/3D24.

Dānija

7 130

 

Vācija

3 487

 

Igaunija

158

 

Latvija

590

 

Lietuva

383

 

Polija

1 908

 

Somija

140

 

Zviedrija

2 541

 

EK

16 337

 

KPN

16 337

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

jūras zeltplekste

Pleuronectes platessa

Zona

:

EK ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

PLE/3B23.; PLE/3C22.; PLE/3D24.; PLE/3D25.; PLE/3D26.; PLE/3D27.; PLE/3D28.; PLE/3D29.; PLE/3D30.; PLE/3D31.; PLE/3D32.

Dānija

2 179

 

Vācija

242

 

Polija

456

 

Zviedrija

164

 

EK

3 041

 

KPN

3 041

Piesardzības KPN.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

lasis

Salmo salar

Zona

:

EK ūdeņi 22.–31. apakšrajonā

SAL/3B23.; SAL/3C22.; SAL/3D24.; SAL/3D25.; SAL/3D26.; SAL/3D27.; SAL/3D28.; SAL/3D29.; SAL/3D30.; SAL/3D31.

Dānija

64 184 (1)

 

Vācija

7 141 (1)

 

Igaunija

6 523 (1)

 

Latvija

40 824 (1)

 

Lietuva

4 799 (1)

 

Polija

19 471 (1)

 

Somija

80 033 (1)

 

Zviedrija

86 758 (1)

 

EK

309 733 (1)

 

KPN

Neattiecas

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

lasis

Salmo salar

Zona

:

32. apakšrajons

SAL/3D32.

Igaunija

1 581 (2)

 

Somija

13 838 (2)

 

EK

15 419 (2)

 

KPN

Izteikts ar zivju skaitu.

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.


Suga

:

brētliņa

Sprattus sprattus

Zona

:

EK ūdeņi 22.–32. apakšrajonā

SPR/3B23.; SPR/3C22.; SPR/3D24.; SPR/3D25.; SPR/3D26.; SPR/3D27.; SPR/3D28.; SPR/3D29.; SPR/3D30.; SPR/3D31.; SPR/3D32.

Dānija

39 453

 

Vācija

24 994

 

Igaunija

45 813

 

Latvija

55 332

 

Lietuva

20 015

 

Polija

117 424

 

Somija

20 652

 

Zviedrija

76 270

 

EK

399 953

 

KPN

Neattiecas

Analītiskā KPN.

Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro.

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu

Piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 5. panta 2. punktu.

(1)  Izteikts ar zivju skaitu.

(2)  Izteikts ar zivju skaitu.

II PIELIKUMS

Zvejas piepūles limiti

1.

Dalībvalstis nodrošina to, ka kuģiem, kas peld ar to karogu, ir atļauts zvejot ar traļiem, dāņu vadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, pie grunts nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, pavadot ne vairāk kā:

a)

201 dienu ārpus ostas 22.–24. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. līdz 30. aprīlim, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un

b)

160 dienas ārpus ostas 25.–28. apakšrajonā, izņemot laikposmu no 1. jūlija līdz 31. augustam, kad piemēro Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.

Maksimālais skaits dienu ārpus ostas, ko kuģis gadā var pavadīt abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā definētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, uz ko attiecas 1. punkts, nevar būt lielāks par lielāko skaitu dienu, kas piešķirtas zvejai vienā no šiem apgabaliem.

III PIELIKUMS

Pārejas posmā īstenojamie tehniskie pasākumi

Plekstes un akmeņplekstes zvejas ierobežojumi

1.

Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos:

Suga

Ģeogrāfiskais apgabals

Laikposms

Plekste (Platichthys flesus)

26. līdz 28. apakšrajons, 29. apakšrajons uz dienvidiem no 59°30′N

No 15. februāra līdz 15. maijam

32. apakšrajons

No 15. februāra līdz 31. maijam

Akmeņplekste (Psetta maxima)

25 līdz 26. apakšrajons, 28. apakšrajons uz dienvidiem no 56°50′N

No 1. jūnija līdz 31. jūlijam

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, zvejojot ar traļiem, dāņu vadiem un līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 105 mm, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 mm, 1. punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos var paturēt uz kuģa un izkraut plekstes un akmeņplekstes piezvejas, kas nepārsniedz 10 % no kopējās uz kuģa paturētās un izkrautās nozvejas dzīvsvara.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/10

PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1323/2008

(2008. gada 18. decembris),

ar ko no 2008. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Kopienu privilēģijām un neaizskaramību un jo īpaši tā 13. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši Civildienesta noteikumu 63., 64., 65. un 82. pantu un VII, XI un XIII pielikumu, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta pirmo daļu, 64. un 92. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

Lai garantētu, ka pārmaiņas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pirktspējā notiek paralēli ar pārmaiņām dalībvalstu civildienesta ierēdņu pirktspējā, Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojums un pensijas būtu jākoriģē atbilstīgi 2008. gada izvērtējumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 63. panta otrajā daļā datumu “2007. gada 1. jūlijs” aizstāj ar datumu “2008. gada 1. jūlijs”.

2. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 66. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām, kas piemērojamas atalgojuma un pensiju aprēķināšanai, aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2008.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

16

16 299,08

16 983,99

17 697,68

 

 

15

14 405,66

15 011,01

15 641,79

16 076,97

16 299,08

14

12 732,20

13 267,22

13 824,73

14 209,36

14 405,66

13

11 253,14

11 726,01

12 218,75

12 558,70

12 732,20

12

9 945,89

10 363,83

10 799,33

11 099,79

11 253,14

11

8 790,51

9 159,90

9 544,81

9 810,36

9 945,89

10

7 769,34

8 095,82

8 436,01

8 670,72

8 790,51

9

6 866,80

7 155,35

7 456,03

7 663,46

7 769,34

8

6 069,10

6 324,13

6 589,88

6 773,22

6 866,80

7

5 364,07

5 589,48

5 824,35

5 986,40

6 069,10

6

4 740,94

4 940,16

5 147,76

5 290,97

5 364,07

5

4 190,20

4 366,28

4 549,76

4 676,34

4 740,94

4

3 703,44

3 859,06

4 021,22

4 133,10

4 190,20

3

3 273,22

3 410,76

3 554,09

3 652,97

3 703,44

2

2 892,98

3 014,55

3 141,22

3 228,61

3 273,22

1

2 556,91

2 664,35

2 776,31

2 853,56

2 892,98

3. pants

No 2008. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 2. slejā.

No 2009. gada 1. janvāra korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 3. punktu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku veiktajiem pārskaitījumiem, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 3. slejā.

No 2008. gada 1. jūlija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 4. slejā.

No 2008. gada 16. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 5. slejā.

No 2008. gada 1. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu piemēro ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 6. slejā.

No 2008. gada 16. maija korekcijas koeficienti, ko saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 20. panta 1. punktu piemēro pensijām, ir tādi, kā norādīts turpmākās tabulas 7. slejā.

Valsts/vieta

Atalgojums

1.7.2008.

Pārskaitījums

1.1.2009.

Pensija

1.7.2008.

Atalgojums

16.5.2008.

Atalgojums

1.5.2008.

Pensija

16.5.2008.

1

2

3

4

5

6

7

Bulgārija

 

62,5

100,0

70,5

 

 

Čehijas Republika

98,1

91,1

100,0

 

 

 

Dānija

139,4

136,4

136,4

 

 

 

Vācija

98,9

99,4

100,0

 

 

 

Bonna

98,0

 

 

 

 

 

Karlsrūe

96,4

 

 

 

 

 

Minhene

105,3

 

 

 

 

 

Igaunija

 

81,9

100,0

85,0

 

 

Grieķija

95,0

94,9

100,0

 

 

 

Spānija

101,6

96,0

100,0

 

 

 

Francija

115,5

106,3

106,3

 

 

 

Īrija

121,9

118,5

118,5

 

 

 

Itālija

111,5

107,6

107,6

 

 

 

Varēze

98,6

 

 

 

 

 

Kipra

89,2

91,9

100,0

 

 

 

Latvija

 

79,8

100,0

 

85,1

 

Lietuva

 

71,9

100,0

76,3

 

 

Ungārija

94,0

81,6

100,0

 

 

 

Malta

85,0

86,7

100,0

 

 

 

Nīderlande

109,1

101,5

101,5

 

 

 

Austrija

107,8

106,9

106,9

 

 

 

Polija

 

84,6

100,0

93,8

 

 

Portugāle

91,7

91,0

100,0

 

 

 

Rumānija

 

66,9

100,0

 

75,2

 

Slovēnija

 

86,0

100,0

90,2

 

 

Slovākija

87,3

81,9

100,0

 

 

 

Somija

119,8

116,2

116,2

 

 

 

Zviedrija

115,3

111,5

111,5

 

 

 

Apvienotā Karaliste

 

105,4

 

125,6

 

105,4

Kalema

 

 

 

100,9

 

 

4. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā paredzētais bērna kopšanas pabalsts ir EUR 878,32 un EUR 1 171,09 vientuļajiem vecākiem.

5. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 1. panta 1. punktā paredzētā apgādnieka pabalsta pamatsumma ir EUR 164,27.

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 2. panta 1. punktā paredzētais apgādājamā bērna pabalsts ir EUR 358,96.

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 1. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 243,55.

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 3. panta 2. punktā paredzētais pabalsts izglītībai ir EUR 87,69.

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 69. pantā un VII pielikuma 4. panta 1. punkta otrajā daļā paredzētais ekspatriācijas pabalsts ir vismaz EUR 486,88.

6. pants

No 2009. gada 1. janvāra Civildienesta noteikumu VII pielikuma 8. panta 2. punkta otrajā daļā paredzēto atlīdzību par attālumu koriģē šādi:

 

EUR 0 par kilometru, ja attālums ir no 0 līdz 200 km

 

EUR 0,3651 par kilometru, ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km

 

EUR 0,6085 par kilometru, ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km

 

EUR 0,3651 par kilometru, ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km

 

EUR 0,1216 par kilometru, ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km

 

EUR 0,0586 par kilometru, ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km

 

EUR 0 par kilometru tad, ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai atlīdzībai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu:

—

EUR 182,54, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir robežās no 725 km līdz 1 450 km,

—

EUR 365,04, ja ar vilcienu veikta brauciena attālums starp darba vietu un izcelsmes vietu ir lielāks nekā 1 450 km.

7. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. panta 1. punktā paredzētā dienas nauda ir:

—

EUR 37,73 ierēdnim, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—

EUR 30,42 ierēdnim, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

8. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—

EUR 1 074,14 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—

EUR 638,68 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

9. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 1 288,19, tas nepārsniedz EUR 2 576,39, un standarta pabalsts ir EUR 1 171,09.

10. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 63. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2008.

 

LĪMENIS

KATEGORIJA

GRUPA

1

2

3

4

A

I

6 565,32

7 378,56

8 191,80

9 005,04

II

4 765,00

5 229,31

5 693,62

6 157,93

III

4 004,25

4 182,62

4 360,99

4 539,36

B

IV

3 846,60

4 223,18

4 599,76

4 976,34

V

3 021,43

3 220,60

3 419,77

3 618,94

C

VI

2 873,61

3 042,79

3 211,97

3 381,15

VII

2 571,98

2 659,49

2 747,00

2 834,51

D

VIII

2 324,67

2 461,59

2 598,51

2 735,43

IX

2 238,75

2 269,94

2 301,13

2 332,32

11. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 93. pantā sniegto tabulu par mēneša pamatalgām aizstāj ar šādu tabulu.

FUNKCIJU GRUPA

1.7.2008.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

IV

18

5 618,70

5 735,55

5 854,82

5 976,58

6 100,87

6 227,74

6 357,25

17

4 965,96

5 069,23

5 174,64

5 282,26

5 392,10

5 504,24

5 618,70

16

4 389,04

4 480,31

4 573,49

4 668,59

4 765,68

4 864,79

4 965,96

15

3 879,15

3 959,82

4 042,17

4 126,23

4 212,03

4 299,63

4 389,04

14

3 428,49

3 499,79

3 572,57

3 646,87

3 722,70

3 800,12

3 879,15

13

3 030,19

3 093,21

3 157,53

3 223,19

3 290,22

3 358,65

3 428,49

III

12

3 879,08

3 959,75

4 042,09

4 126,14

4 211,95

4 299,53

4 388,94

11

3 428,46

3 499,75

3 572,53

3 646,82

3 722,65

3 800,06

3 879,08

10

3 030,18

3 093,19

3 157,51

3 223,17

3 290,20

3 358,62

3 428,46

9

2 678,17

2 733,86

2 790,71

2 848,74

2 907,98

2 968,45

3 030,18

8

2 367,05

2 416,27

2 466,52

2 517,81

2 570,17

2 623,61

2 678,17

II

7

2 678,11

2 733,81

2 790,67

2 848,71

2 907,97

2 968,45

3 030,19

6

2 366,93

2 416,16

2 466,42

2 517,72

2 570,08

2 623,54

2 678,11

5

2 091,91

2 135,42

2 179,84

2 225,18

2 271,46

2 318,70

2 366,93

4

1 848,85

1 887,30

1 926,56

1 966,63

2 007,53

2 049,29

2 091,91

I

3

2 277,64

2 324,91

2 373,16

2 422,41

2 472,69

2 524,01

2 576,39

2

2 013,53

2 055,32

2 097,98

2 141,52

2 185,96

2 231,33

2 277,64

1

1 780,05

1 816,99

1 854,70

1 893,20

1 932,49

1 972,59

2 013,53

12. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 94. pantā paredzētais iekārtošanās pabalsts ir vismaz:

—

EUR 807,93 darbiniekam, kam ir tiesības uz apgādnieka pabalstu,

—

EUR 479,00 darbiniekam, kam nav tiesību uz apgādnieka pabalstu.

13. pants

No 2008. gada 1. jūlija Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 96. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētais bezdarbnieka pabalsts ir vismaz EUR 966,15, tas nepārsniedz EUR 1 932,29, un standarta pabalsts ir EUR 878,32.

14. pants

No 2008. gada 1. jūlija pabalsti par maiņu darbu, kas paredzēti Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (2) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, ir EUR 368,17, EUR 555,70, EUR 607,58 un EUR 828,33.

15. pants

No 2008. gada 1. jūlija summām, kas minētas Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (3) 4. pantā, piemēro koeficientu 5,314614.

16. pants

No 2008. gada 1. jūlija tabulu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 8. panta 2. punktā aizstāj ar šādu tabulu.

1.7.2008.

LĪMENIS

PAKĀPE

1

2

3

4

5

6

7

8

16

16 299,08

16 983,99

17 697,68

17 697,68

17 697,68

17 697,68

 

 

15

14 405,66

15 011,01

15 641,79

16 076,97

16 299,08

16 983,99

 

 

14

12 732,20

13 267,22

13 824,73

14 209,36

14 405,66

15 011,01

15 641,79

16 299,08

13

11 253,14

11 726,01

12 218,75

12 558,70

12 732,20

 

 

 

12

9 945,89

10 363,83

10 799,33

11 099,79

11 253,14

11 726,01

12 218,75

12 732,20

11

8 790,51

9 159,90

9 544,81

9 810,36

9 945,89

10 363,83

10 799,33

11 253,14

10

7 769,34

8 095,82

8 436,01

8 670,72

8 790,51

9 159,90

9 544,81

9 945,89

9

6 866,80

7 155,35

7 456,03

7 663,46

7 769,34

 

 

 

8

6 069,10

6 324,13

6 589,88

6 773,22

6 866,80

7 155,35

7 456,03

7 769,34

7

5 364,07

5 589,48

5 824,35

5 986,40

6 069,10

6 324,13

6 589,88

6 866,80

6

4 740,94

4 940,16

5 147,76

5 290,97

5 364,07

5 589,48

5 824,35

6 069,10

5

4 190,20

4 366,28

4 549,76

4 676,34

4 740,94

4 940,16

5 147,76

5 364,07

4

3 703,44

3 859,06

4 021,22

4 133,10

4 190,20

4 366,28

4 549,76

4 740,94

3

3 273,22

3 410,76

3 554,09

3 652,97

3 703,44

3 859,06

4 021,22

4 190,20

2

2 892,98

3 014,55

3 141,22

3 228,61

3 273,22

3 410,76

3 554,09

3 703,44

1

2 556,91

2 664,35

2 776,31

2 853,56

2 892,98

 

 

 

17. pants

No 2008. gada 1. jūlija apgādājamā bērna pabalsts, kas paredzēts Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 14. panta pirmajā daļā, ir:

1.7.2008.–31.12.2008.

344,55

18. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 15. panta pirmajā daļā paredzētais izglītības pabalsts ir:

1.7.2008.–31.8.2008.

70,14

19. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 18. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā nemainīgais pabalsts, kas minēts to līdz 2004. gada 1. maijam spēkā esošajā Civildienesta VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, ir:

—

EUR 127,01 mēnesī C4 vai C5 pakāpes ierēdņiem,

—

EUR 194,73 mēnesī C1, C2 vai C3 pakāpes ierēdņiem.

20. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(2)  Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris), ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968., 8. lpp.).

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/17

PADOMES REGULA (EK, EURATOM) Nr. 1324/2008

(2008. gada 18. decembris),

ar kuru no 2008. gada 1. jūlija koriģē iemaksu likmi Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši to 83.a pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 13. pantu Eurostat2008. gada 1. septembrī iesniedza ziņojumu par 2008. gadā veikto pensiju shēmas aktuāro novērtējumu, kā rezultātā tiek atjaunināti attiecīgajā pielikumā minētie parametri. No minētā novērtējuma izriet, ka iemaksu likme, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, ir 10,9 % no pamatalgas.

(2)

Tāpēc, lai saglabātu Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru, iemaksu likme ir jākoriģē līdz 10,9 % no pamatalgas.

(3)

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XII pielikuma 12. pantu likmei, ko izmanto saliktās procentu likmes aprēķināšanai, ir jābūt minētā pielikuma 10. pantā minētajai faktiskajai likmei, un tāpēc tā būtu jākoriģē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2008. gada 1. jūlija Civildienesta noteikumu 83. panta 2. punktā minētā iemaksu likme ir 10,9 %.

2. pants

No 2009. gada 1. janvāra likme, kas minēta Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. panta 1. punktā un 8. pantā un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 40. panta ceturtajā daļā un 110. panta 3. punktā un ko izmanto saliktās procentu likmes aprēķināšanai, ir 3,1 %.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 56, 4.3.1968.,1. lpp.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/18

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1325/2008

(2008. gada 22. decembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 23. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

CR

110,3

MA

79,8

TR

84,6

ZZ

91,6

0707 00 05

JO

167,2

MA

69,8

TR

115,3

ZZ

117,4

0709 90 70

MA

127,3

TR

81,0

ZZ

104,2

0805 10 20

AR

13,6

BR

44,6

EG

51,1

MA

46,9

TR

71,3

UY

30,6

ZA

41,3

ZW

31,4

ZZ

41,4

0805 20 10

MA

74,4

TR

64,0

ZZ

69,2

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

50,3

IL

65,1

TR

65,0

ZZ

60,1

0805 50 10

MA

64,0

TR

54,7

ZZ

59,4

0808 10 80

CA

79,3

CN

76,1

MK

37,6

US

86,9

ZA

118,0

ZZ

79,6

0808 20 50

CN

71,5

TR

107,0

US

116,0

ZZ

98,2

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/20

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1326/2008

(2008. gada 15. decembris),

ar ko apstiprina maznozīmīgas izmaiņas tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Chaource (ACVN))

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu un atbilstīgi minētās regulas 17. panta 2. punktam Komisija izvērtēja Francijas lūgumu apstiprināt specifikācijas elementu grozījumu aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Chaource”, kas reģistrēts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Šā lūguma mērķis ir grozīt specifikāciju, precizējot apstrādes paņēmienus un piedevas attiecībā uz pienu un uz “Chaource” ražošanu vispār. Šie paņēmieni un piedevas nodrošina produkta galveno īpašību saglabāšanu.

(3)

Komisija izskatīja minēto grozījumu un nolēma, ka tas ir pamatots. Tā kā grozījums Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot minētās regulas 5., 6. un 7. pantā izklāstīto procedūru.

(4)

Atbilstīgi Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006 (3) 18. panta 2. punktam un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 17. panta 2. punktu ir jāpublicē specifikācijas kopsavilkums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Chaource” specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Specifikācijas galveno elementu kopsavilkums ir ietverts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV L 369, 23.12.2006., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Aizsargāta cilmes vietas nosaukuma “Chaource” specifikācijā apstiprina šādus grozījumus.

“Ražošanas metode”

Specifikācijas 5. punktu attiecībā uz ražošanas metodes aprakstu papildina ar šādiem noteikumiem:

“(…) Piena recināšanu veic tikai ar himozīnu.

Piena iebiezināšana, pirms sarecināšanas to daļēji atbrīvojot no ūdeni saturošās daļas, ir aizliegta.

Līdztekus piena produktiem kā izejvielai vienīgās atļautās sastāvdaļas vai ražošanas piedevas, ko drīkst pievienot pienam un ražošanas procesā, ir himozīns, nekaitīgas baktēriju, rauga un pelējumu kultūras, kalcija hlorīds, kā arī sāls.

(…) Piena produktu, kas ir izejvielas, ražošanas stadijā esošo produktu, piena recekļa vai biezpiena uzglabāšana temperatūrā, kas zemāka par 0 °C, ir aizliegta.

Biezpiena un nogatavināšanas stadijā esoša siera uzglabāšana telpā vai iesaiņojumā ar mainītu gaisa sastāvu ir aizliegta.”

II PIELIKUMS

KOPSAVILKUMS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

“CHAOURCE”

EK Nr. FR-ACVN-0217-0114/29.03.2006.

ACVN (X) AĢIN ( )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī

Nosaukums

:

Institut national de l’origine et de la qualité

Adrese

:

51 rue d’Anjou, 75008 Paris, France

Tālr.

:

(33) 153 89 80 00

Fakss

:

(33) 153 89 80 60

E-pasts

:

[email protected]

2.   Grupa

Nosaukums

:

Syndicat de défense du fromage de Chaource

Adrese

:

Ferme du Moulinet, 10150 Pont-Sainte-Marie, France

Tālr.

:

(33) 325 49 90 48

Fakss

:

(33) 325 49 90 48

E-pasts

:

[email protected]

Sastāvs

:

ražotāji/pārstrādātāji (X) citi ( )

3.   Produkta veids

1.3. grupa.

Siers

4.   Specifikācija

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums

“Chaource”

4.2.   Apraksts

Šo sieru ražo no govs piena, tam ir mīksta un sālīta masa un pelējumu sēņu veidota miza; sieru pārdod divu izmēru plakanos rituļos – lielais ritulis (no 11 līdz 11,5 cm diametrā, 6 cm biezumā un aptuveni 450 g svarā) un mazais (no 8,5 līdz 9 cm diametrā, 6 cm biezumā un aptuveni 200 g svarā); tauku saturs – vismaz 50 %.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Ražošanas apgabals atrodas ļoti ierobežotā ģeogrāfiskajā apgabalā Aube [Oba] un Yonne [Jonna] departamenta robežjoslā mitrās Šampaņas dabas reģionā, kura centrs ir Chaource [Šaursa].

 

Aube departamentā

Kantoni, kas ražošanas apgabalā ietilpst pilnībā: Aix-en-Othe, Bar-sur-Seine, Bouilly, Chaource, Ervy-le-Châtel, Mussy-sur-Seine, Les Riceys un Troyes (7 kantoni).

 

Yonne departamentā

 

Kantoni, kas ražošanas apgabalā ietilpst pilnībā: Ancy-le-Franc, Crusy-le-Châtel, Flogny-la-Chapelle un Tonnerre.

 

Pašvaldību teritorijas, kas ražošanas apgabalā ietilpst pilnībā: Bagneaux, Boeurs-en-Othe, Cérilly, Chigy, les Clérimois, Coulours, Flacy, Foissy-sur-Vanne, Fontaine-la-Gaillarde, Fournaudin, Maillot, Malay-le-Grand, Malay-le-petit, Noé, Saint-Clément, Saligny, Sens, les Sièges, Theil-sur-Vanne, Vareilles, Vaudeurs, Villeneuve-l'Archevêque, Villiers-Louis un Voisines.

 

Pašvaldību teritorijas, kas ražošanas apgabalā ietilpst daļēji: Arces-Dilo (daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts nozīmes ceļa Nr. 5), Cerisiers (daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts nozīmes ceļa Nr. 5), Lailly (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no departamenta nozīmes ceļa Nr. 28), La Postolle (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no departamenta nozīmes ceļa Nr. 28), Soucy (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no valsts nozīmes ceļa Nr. 439), Thorigny-sur-Oreuse (daļa, kas atrodas uz dienvidiem no departamenta nozīmes ceļa Nr. 28), Vaumort (daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no valsts nozīmes ceļa Nr. 5).

4.4.   Izcelsmes apliecinājums

Katrs uzņēmums aizpilda “paziņojumu par piemērotību”, kuru reģistrē INAO dienesti un ar kura palīdzību tie var identificēt visus uzņēmumus. Tie INAO nodrošina piekļuvi sarakstiem, kā arī visiem dokumentiem, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu piena un siera izcelsmi, kvalitāti un ražošanas apstākļus.

Veicot kontroli attiecībā uz tāda produkta īpašībām, kam ir piešķirts cilmes vietas nosaukums, tiek veikta analītiskā un organoleptiskā pārbaude, kuras mērķis ir pārliecināties par pārbaudei nodoto produktu kvalitāti un tipiskajām īpašībām.

4.5.   Ražošanas metode

Piena ieguve, siera ražošana un nogatavināšana jāveic minētajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Siers iegūts pārsvarā pienskābās rūgšanas procesā, sūkalas notecinātas dabiskā ceļā un lēni, sieru ražo tikai no nogatavināta govs piena, kas sarecināts ar himozīnu; sarecināšanas laiks – vismaz 12 stundas; nogatavināšana – vismaz divas nedēļas.

4.6.   Saikne

Siers pazīstams jau kopš viduslaikiem; 1513. gadā Šaursas iedzīvotāji to uzdāvāja Langras [Langres] gubernatoram; mutvārdu tradīcijā šo sieru min no XIX gadsimta pirmās puses; kopš tā laika to pārdod reģionāla mēroga tirgos, kā arī tādās lielās pilsētās kā Liona un Parīze. Nosaukums atzīts 1970. gadā.

Šā nosaukuma siera ražošanas apgabals atrodas zemienē, kurai raksturīga ūdenscaurlaidīga augsne, kas pēc sastāva galvenokārt ir kaļķaina un mālaina, to apūdeņo daudzās ūdensteces un strauti. Vasarā govis gana dabiskajās pļavu ganībās, bet ziemā tām izbaro uz vietas novākto sienu. Ražošanas tradicionālais paņēmiens ļāvis ražotājiem piešķirt sieram pievienoto vērtību un saglabāt šajā apgabalā lauksaimniecisko ražošanu.

4.7.   Pārbaudes struktūra

Nosaukums

:

Institut national de l’origine et de la qualité

Adrese

:

51 rue d’Anjou, 75008 Paris, France

Tālr.

:

(33) 153 89 80 00

Fakss

:

(33) 153 89 80 60

E-pasts

:

[email protected]

L’Institut National de l’Origine et de la qualité ir publiska administratīva iestāde, kas ir juridiska persona un atrodas Lauksaimniecības ministrijas pārvaldībā.

INAO atbild par to produktu ražošanas apstākļu kontroli, kuriem ir piešķirts cilmes vietas nosaukums.

Nosaukums: Direction générale de la concurrence, de la consommation et de la répression des Fraudes (DGCCRF)

Adrese:

Tālr.: (33) 144 87 17 17

Fakss: (33) 144 97 30 37

DGCCRF ir Ekonomikas, rūpniecības un nodarbinātības ministrijas dienests.

4.8.   Marķējums

Obligāti ir jānorāda vārdkopa Appellation d'Origine Contrôlée un pats cilmes vietas nosaukums.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/24

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1327/2008

(2008. gada 19. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Padomes Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 103.h un 127. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1580/2007 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē.

(2)

Lai nodrošinātu iespējas visiem ražotājiem demokrātiski piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar ražotāju organizāciju, dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt pasākumus, lai juridiskai personai atļautu, aizliegtu vai ierobežotu tās pilnvaras veikt izmaiņas, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus, ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta juridiskās personas daļa.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 32. panta 3. punkts paredz iespēju dalībvalstīm atļaut, ierobežot vai aizliegt ražotāju organizācijas biedriem, kas nav ražotāji, tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem. Šo noteikumu vēlams piemērot arī ražotāju organizāciju apvienību biedriem, kuri nav ražotāju organizācijas saskaņā ar minētās regulas 36. panta 2. punktu, lai daļējas darbības programmas īstenošana ražotāju organizāciju apvienībām būtu elastīgāka. Turklāt skaidrības labad jānorāda, ka atsauce uz tiesībām balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības fondiem, attiecināma uz lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām, jo lēmumi, kas attiecas uz darbības fondiem, jāpieņem tieši ražotāju organizācijai, nevis ražotāju organizāciju apvienībai.

(4)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais atbalsts ražotāju grupu veidošanas veicināšanai un to administratīvā darba atvieglošanai ir vienotas likmes maksājums un ka, iesniedzot atbalsta pieteikumus, nav vajadzīgs pievienot pierādījumu par atbalsta izmantošanu.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 52. panta 5. punktā noteikts, ka pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija vai kas pārdota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu. Tas ļauj produkciju, kuru ražotāju organizācijas biedri pārdod paši saskaņā ar minētajiem apakšpunktiem, iekļaut tās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā, kurā ražotājs ir biedrs, bet neņem vērā produkciju, kuru ražotāju organizācijas biedri pārdod paši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 125.a panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ražotāju organizāciju interesēs produkcija, ko lauksaimnieki tieši pārdod ar otras ražotāju organizācijas starpniecību, ir jāiekļauj otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā. Produkcija, ko lauksaimnieki tieši pārdod tirgū, nav jāiekļauj tās ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā, kurā ražotājs ir biedrs.

(6)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka atbalsta apjoms, kas ražotāju grupām noteikts ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 1580/2007 49. pantu, dažos gadījumos var pārsniegt atbalsta apjomu, kādu piemēro pasākumiem lauku attīstības programmā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 60. panta 2. punkta trešajā un ceturtajā daļā noteikts, ka atbalstu darbībām vides jomā ierobežo līdz maksimālajām summām, kas noteiktas pielikumā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (3). Daži darbību veidi vides jomā nav saistīti tiešā vai netiešā veidā ar kādu konkrētu zemes gabalu. Tāpēc jāgroza minētās regulas 60. panta 2. punkts, lai uz šādām darbībām neattiecinātu šo ierobežojumu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 63. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, ka darbības, kas attiecas uz daļējām darbības programmām, tiek pilnīgi finansētas no ražotāju dalīborganizāciju iemaksām, kas izmaksātas no šo organizāciju darbības fondiem. Ir vēlams atļaut to ražotāju organizāciju apvienību biedriem, kas nav ražotāju organizācijas, finansēt pasākumus vai ieguldījumus, ko veic ražotāju organizāciju apvienība, ar nosacījumu, ka šie biedri ir ražotāji vai to kooperatīvi. Tomēr saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1580/2007 36. panta 2. punktu ieguvumu no Kopienas finansētajiem pasākumiem tie var saņemt tikai netiešā veidā, piemēram, apjoma ietekmes rezultātā.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 120. pants paredz sankcijas pēc izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudēm. It īpaši minētās regulas 120. panta a), b) un c) punktā ir atsauce uz kompensācijas apjomu. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad šis noteikums attiecināms uz Kopienas ieguldījuma apjomu.

(10)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalstu pienākums ir augļu un dārzeņu tirgum izstrādāt ilgtspējīgu darbības programmu valsts stratēģiju. Pārskatāmības nolūkā valsts stratēģiju, ko piemēro attiecīgajā gadā, iekļauj dalībvalstu gada ziņojumos un nosūta Komisijai.

(11)

Saistībā ar valsts stratēģiju ilgtspējīgām darbības programmām vairākām dalībvalstīm ir īpaši grūti laikus izstrādāt Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.f panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1580/2007 58. pantā minēto valsts sistēmu darbībām vides jomā. Tāpēc, nosakot to kā pārejas pasākumu, dalībvalstīm jāļauj atlikt lēmumu paziņošanu par 2009. gada darbības programmām vēlākais līdz 2009. gada 1. martam. Aptuvenā summa par visām darbības programmām jāiesniedz līdz 2009. gada 31. janvārim, un galīgā apstiprinātā summa – līdz 2009. gada 15. martam.

(12)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1580/2007 VIII pielikuma 15. punkta otro daļu uz pārdošanas veicināšanas materiāla ir jābūt Eiropas Kopienas emblēmai (tikai tad, ja tiek izmantoti vizuāli mediji), un tam ir jāietver šāds uzraksts: “Kampaņu finansē ar Eiropas Kopienas atbalstu.” Ir jāprecizē, ka šis pienākums attiecas tikai uz vispārējo pārdošanas veicināšanu un kvalitātes zīmju veicināšanu. Eiropas Kopienas emblēmas izmantošana zīmolu/preču zīmju veicināšanā ražotāju organizācijām, ražotāju organizāciju apvienībām un meitasuzņēmumiem, kā paredzēts minētās regulas 52. panta 7. punktā, ir nepārprotami jāaizliedz.

(13)

Saskaņā ar sesto ievilkumu Regulas (EK) Nr. 1580/2007 XIII pielikuma 2. punkta a) apakšpunktā dalībvalstīm jāpaziņo informācija par izņemto produktu daudzumu pa produktiem un mēnešiem. Tomēr pārskatāmības nolūkā šie daudzumi jāsadala pa daudzumiem, kas izņemti no tirgus bezmaksas izplatīšanai, un kopējiem daudzumiem.

(14)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(15)

Lai izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 52. panta 5. punktā un 63. panta 3. punktā varētu ieviest bez sarežģījumiem, šīs izmaiņas piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1580/2007 groza šādi.

1.

Regulas 33. pantam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var noteikt pasākumus, lai ierobežotu juridiskas personas pilnvaras vai aizliegtu tai veikt izmaiņas, apstiprināt vai noraidīt ražotāju organizācijas lēmumus, ja ražotāju organizācija ir skaidri noteikta šīs juridiskās personas daļa.”

2.

Regulas 36. panta 2. punktu groza šādi:

a)

svītro minētā panta b) apakšpunktu;

b)

pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var atļaut, aizliegt vai ierobežot to tiesības balsot par lēmumiem, kas attiecas uz darbības programmām.”

3.

Regulas 49. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)

75 % reģionos, kuri ir tiesīgi uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi; un

b)

50 % citos reģionos.”;

b)

pievieno šādu daļu:

“Atlikušo atbalsta summu dalībvalsts izmaksā kā vienotas likmes maksājumu. Atbalsta pieteikumam nav jāpievieno pierādījums par atbalsta izmantošanu.”

4.

Regulas 52. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Pārdotās produkcijas vērtībā ieskaita tikai to ražotāju organizācijas biedru produkciju, kuru pārdevusi attiecīgā ražotāju organizācija. To ražotāju organizācijas biedru produkciju, ko pārdod cita ražotāju organizācija, kuru izraudzījusies pašu organizācija, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (4) 125.a panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu ieskaita otras ražotāju organizācijas pārdotās produkcijas vērtībā.

5.

Regulas 60. panta 2. punktu groza šādi:

a)

trešo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Attiecīgā gadījumā un neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.a panta 3. punkta, 103.d panta 1. un 3. punkta, 103.e panta un šīs regulas 49. panta nosacījumus, atbalsta apjoms šajā regulā paredzētajiem pasākumiem nepārsniedz atbalsta apjomu, kādu piemēro par pasākumiem lauku attīstības programmā.”;

b)

pievieno šādu piekto daļu:

“Ceturto daļu nepiemēro darbībām vides jomā, kuras nav saistītas tiešā vai netiešā veidā ar kādu konkrētu zemes gabalu.”

6.

Regulas 63. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

darbības tiek pilnīgi finansētas ar to ražotāju organizāciju apvienību biedru iemaksām, kuras ir ražotāju organizācijas, un kas izmaksātas no šo ražotāju organizāciju darbības fondiem. Tomēr šīs darbības var finansēt proporcionāli daļai, ko iemaksājušas ražotāju dalīborganizācijas, ražotāju organizāciju apvienību biedri, kuri nav ražotāju organizācijas saskaņā ar regulas 36. pantu, ar nosacījumu, ka šie biedri ir ražotāji vai to kooperatīvi.”

7.

Regulas 120. panta a), b) un c) punktā vārdu “kompensācijas” aizstāj ar “Kopienas ieguldījuma”.

8.

Regulas 152. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“9.   Atkāpjoties no šīs regulas 65. panta 2. punkta trešās daļas, pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ lēmumu par 2009. gada darbības programmām un fondiem dalībvalsts var pieņemt vēlākais līdz 2009. gada 1. martam. Apstiprinājuma lēmumā var noteikt, ka izdevumi ir attaisnoti, sākot no 2009. gada 1. janvāra.

10.   Atkāpjoties no šīs regulas 99. panta 2. punkta, tās dalībvalstis, kas atlika lēmumu paziņošanu par 2009. gada darbības programmām saskaņā ar iepriekšminēto daļu, līdz 2009. gada 31. janvārim Komisijai paziņo aptuveno 2009. gada darbības fonda summu par visām minētā gada darbības programmām. Šajā paziņojumā skaidri norāda gan darbības fonda kopējo summu, gan Kopienas kopējā finansējuma summu šim darbības fondam. Šīs summas turklāt sadala attiecīgi summās, kas paredzētas krīžu novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem un citiem pasākumiem.

Iepriekšējā daļā minētās dalībvalstis Komisijai līdz 2009. gada 15. martam paziņo kopējā apstiprinātā darbības fonda summu par visām 2009. gada darbības programmām, tostarp iepriekš norādīto sadalījumu.”

9.

Regulas VIII un XIII pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 4. un 6. punktu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

(3)  OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(4)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.”

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 pielikumus groza šādi.

1.

Regulas VIII pielikuma 15. punkta otro daļu aizstāj ar šādu

“Uz pārdošanas veicināšanas materiāla vispārējai pārdošanas veicināšanai un kvalitātes zīmju veicināšanai ir jābūt Eiropas Kopienas emblēmai (tikai tad, ja tiek izmantoti vizuāli mediji), un tam ir jāietver šāds uzraksts: “Kampaņu finansē ar Eiropas Kopienas atbalstu.” Ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un meitasuzņēmumi, kas minēti regulas 52. panta 7. punktā, nedrīkst izmantot Eiropas Kopienas emblēmu savu zīmolu/preču zīmju pārdošanas veicināšanai.”

2.

Regulas XIII pielikumu groza šādi:

a)

Pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)

Valsts tiesību akti, kas pieņemti, lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 I sadaļas IV nodaļas IVa iedaļu un II daļas II sadaļas II nodaļas IA daļu, tostarp valsts stratēģiju ilgtspējīgām darbības programmām, kas piemērojama darbības programmām, kuras tiek īstenotas gadā, par kuru sagatavo ziņojumu.”

b)

Pielikuma 2. punkta a) apakšpunkta sesto ievilkumu aizstāj ar šādu tekstu:

“—

informācija par izņemto produktu daudzumu, kas sadalīts pa produktiem un mēnešiem un pa daudzumiem, kas izņemti no tirgus, un daudzumiem, no kuriem atbrīvojas, izplatot bez maksas, izteikts tonnās,”.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/28

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1328/2008

(2008. gada 22. decembris),

ar ko groza I, II, III, V, VII un VIII pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)

Kopīgie noteikumi konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm būtu jāatjaunina, ņemot vērā jaunākās tendences.

(2)

Divkāršas pārbaudes uzraudzības sistēma Ķīnai beigsies 2008. gada 31. decembrī.

(3)

Ar Lēmumu 2008/939/EK (2) Padome apstiprināja divpusēja nolīguma starp Eiropas Kopienu un Baltkrievijas Republiku par tirdzniecību ar tekstilizstrādājumiem parakstīšanu un pagaidu piemērošanu.

(4)

Grozījumi Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulā Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (3) attiecas arī uz dažiem kodiem, kas minēti I pielikumā Regulai (EEK) Nr. 3030/93.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3030/93.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tekstilpreču komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 3030/93 17. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 3030/93 I, II, III, V, VII un VIII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 22. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Catherine ASHTON

(1)  OV L 275, 8.11.1993., 1. lpp.

(2)  OV L 335, 13.12.2008., 39. lpp.

(3)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 3030/93 I, II, III, V, VII un VIII pielikumu groza šādi.

(1)

I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“

I PIELIKUMS

TEKSTILIZSTRĀDĀJUMI, KAS MINĒTI 1. PANTĀ (1)

1.

Ciktāl tas nav pretrunā kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumiem, preču aprakstu formulējumi uzskatāmi tikai par norādi, jo katrā kategorijā iekļautos izstrādājumus šajā pielikumā apzīmē ar KN kodiem. Ja pirms KN koda ir simbols “ex”, tad katrā kategorijā iekļautos izstrādājumus definē gan pēc KN koda, gan pēc atbilstošā apraksta.

2.

Ja Ķīnas izcelsmes 1. līdz 114. kategorijas izstrādājumu sastāvs nav īpaši norādīts, uzskata, ka šie izstrādājumi izgatavoti tikai no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas vai ķīmiskajām šķiedrām.

3.

Apģērbus, ko nevar droši apzīmēt kā vīriešu vai zēnu apģērbus vai sieviešu vai meiteņu apģērbus, klasificē kā sieviešu vai meiteņu apģērbus.

4.

Ja izmanto formulējumu “mazu bērnu apģērbi”, tie ir apģērbi līdz 86. sērijveida izmēram, to ieskaitot.

Kategorija

Apraksts

KN-kods 2009

Atbilstības tabula

gabali/kg

g/gabals

(1)

(2)

(3)

(4)

I A GRUPA

1

Kokvilnas šujamie diegi, nesagatavoti mazumtirdzniecībai

5204 11 005204 19 005205 11 005205 12 005205 13 005205 14 005205 15 105205 15 905205 21 005205 22 005205 23 005205 24 005205 26 005205 27 005205 28 005205 31 005205 32 005205 33 005205 34 005205 35 005205 41 005205 42 005205 43 005205 44 005205 46 005205 47 005205 48 005206 11 005206 12 005206 13 005206 14 005206 15 005206 21 005206 22 005206 23 005206 24 005206 25 005206 31 005206 32 005206 33 005206 34 005206 35 005206 41 005206 42 005206 43 005206 44 005206 45 00ex 5604 90 90

 

 

2

Kokvilnas audumi, izņemot marli, frotē audumus, šauros audumus, plūksnotus audumus, šenila audumus, tillu un pārējās tīkla drānas

5208 11 105208 11 905208 12 165208 12 195208 12 965208 12 995208 13 005208 19 005208 21 105208 21 905208 22 165208 22 195208 22 965208 22 995208 23 005208 29 005208 31 005208 32 165208 32 195208 32 965208 32 995208 33 005208 39 005208 41 005208 42 005208 43 005208 49 005208 51 005208 52 005208 59 105208 59 905209 11 005209 12 005209 19 005209 21 005209 22 005209 29 005209 31 005209 32 005209 39 005209 41 005209 42 005209 43 005209 49 005209 51 005209 52 005209 59 005210 11 005210 19 005210 21 005210 29 005210 31 005210 32 005210 39 005210 41 005210 49 005210 51 005210 59 005211 11 005211 12 005211 19 005211 20 005211 31 005211 32 005211 39 005211 41 005211 42 005211 43 005211 49 105211 49 905211 51 005211 52 005211 59 005212 11 105212 11 905212 12 105212 12 905212 13 105212 13 905212 14 105212 14 905212 15 105212 15 905212 21 105212 21 905212 22 105212 22 905212 23 105212 23 905212 24 105212 24 905212 25 105212 25 90ex 5811 00 00ex 6308 00 00

 

 

2 a)

To skaitā, izņemot balinātus vai nebalinātus

5208 31 005208 32 165208 32 195208 32 965208 32 995208 33 005208 39 005208 41 005208 42 005208 43 005208 49 005208 51 005208 52 005208 59 105208 59 905209 31 005209 32 005209 39 005209 41 005209 42 005209 43 005209 49 005209 51 005209 52 005209 59 005210 31 005210 32 005210 39 005210 41 005210 49 005210 51 005210 59 005211 31 005211 32 005211 39 005211 41 005211 42 005211 43 005211 49 105211 49 905211 51 005211 52 005211 59 005212 13 105212 13 905212 14 105212 14 905212 15 105212 15 905212 23 105212 23 905212 24 105212 24 905212 25 105212 25 90ex 5811 00 00ex 6308 00 00

 

 

3

Sintētisko šķiedru audumi (atgriezumi un atlikas), izņemot šauros audumus, plūksnotus audumus (ieskaitot frotē audumus) un šenila audumus

5512 11 005512 19 105512 19 905512 21 005512 29 105512 29 905512 91 005512 99 105512 99 905513 11 205513 11 905513 12 005513 13 005513 19 005513 21 005513 23 105513 23 905513 29 005513 31 005513 39 005513 41 005513 49 005514 11 005514 12 005514 19 105514 19 905514 21 005514 22 005514 23 005514 29 005514 30 105514 30 305514 30 505514 30 905514 41 005514 42 005514 43 005514 49 005515 11 105515 11 305515 11 905515 12 105515 12 305515 12 905515 13 115515 13 195515 13 915515 13 995515 19 105515 19 305515 19 905515 21 105515 21 305515 21 905515 22 115515 22 195515 22 915515 22 995515 29 005515 91 105515 91 305515 91 905515 99 205515 99 405515 99 80ex 5803 00 90ex 5905 00 70ex 6308 00 00

 

 

3 a)

To skaitā, izņemot balinātus vai nebalinātus

5512 19 105512 19 905512 29 105512 29 905512 99 105512 99 905513 21 005513 23 105513 23 905513 29 005513 31 005513 39 005513 41 005513 49 005514 21 005514 22 005514 23 005514 29 005514 30 105514 30 305514 30 505514 30 905514 41 005514 42 005514 43 005514 49 005515 11 305515 11 905515 12 305515 12 905515 13 195515 13 995515 19 305515 19 905515 21 305515 21 905515 22 195515 22 99ex 5515 29 005515 91 305515 91 905515 99 405515 99 80ex 5803 00 90ex 5905 00 70ex 6308 00 00

 

 

I B GRUPA

4

Krekli, T krekli, viegli smalkadījuma džemperi un puloveri ar ruļļveida, polo vai augstu uzrullētu apkakli (izņemot no vilnas vai smalkiem dzīvnieku matiem), apakškrekli u.tml., trikotāžas

6105 10 006105 20 106105 20 906105 90 106109 10 006109 90 206110 20 106110 30 10

6,48

154

5

Jakas, puloveri, svīteri, vestes, džempera un jakas komplekti, kardiganjakas, rītasvārki un džemperi (izņemot žaketes un bleizerus), anoraki, vējjakas, virsjakas u.tml., trikotāžas

ex 6101 90 806101 20 906101 30 906102 10 906102 20 906102 30 906110 11 106110 11 306110 11 906110 12 106110 12 906110 19 106110 19 906110 20 916110 20 996110 30 916110 30 99

4,53

221

6

Vīriešu vai zēnu pusgarās un īsās auduma bikses, izņemot peldbikses un garās bikses (arī platās bikses); sieviešu vai meiteņu garās bikses no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām; oderētu treniņtērpu lejasdaļas, izņemot 16. vai 29. kategoriju, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6203 41 106203 41 906203 42 316203 42 336203 42 356203 42 906203 43 196203 43 906203 49 196203 49 506204 61 106204 62 316204 62 336204 62 396204 63 186204 69 186211 32 426211 33 426211 42 426211 43 42

1,76

568

7

Sieviešu vai meiteņu blūzes, krekli un kreklblūzes, trikotāžas vai austas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6106 10 006106 20 006106 90 106206 20 006206 30 006206 40 00

5,55

180

8

Vīriešu vai zēnu krekli, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

ex 6205 90 806205 20 006205 30 00

4,60

217

II A GRUPA

9

Dvieļu frotē audumi un tamlīdzīgi frotē audumi no kokvilnas; vannas un virtuves dvieļi, izņemot trikotāžas, no dvieļu frotē auduma un austiem frotē audumiem, no kokvilnas

5802 11 005802 19 00ex 6302 60 00

 

 

20

Gultas veļa, izņemot trikotāžas

6302 21 006302 22 906302 29 906302 31 006302 32 906302 39 90

 

 

22

Štāpeļšķiedras pavedieni vai sintētisko šķiedru atlikas, nesagatavoti mazumtirdzniecībai

5508 10 105509 11 005509 12 005509 21 005509 22 005509 31 005509 32 005509 41 005509 42 005509 51 005509 52 005509 53 005509 59 005509 61 005509 62 005509 69 005509 91 005509 92 005509 99 00

 

 

22 a)

To skaitā no akrila

ex 5508 10 105509 31 005509 32 005509 61 005509 62 005509 69 00

 

 

23

Štāpeļšķiedras pavedieni vai mākslīgo šķiedru atlikas, nesagatavotas mazumtirdzniecībai

5508 20 105510 11 005510 12 005510 20 005510 30 005510 90 00

 

 

32

Plūksnotie un šenila audumi (izņemot dvieļu frotē audumus vai frotē audumus no kokvilnas un šauri austus audumus), audumus ar šūtām plūksnām no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām

5801 10 005801 21 005801 22 005801 23 005801 24 005801 25 005801 26 005801 31 005801 32 005801 33 005801 34 005801 35 005801 36 005802 20 005802 30 00

 

 

32 a)

To skaitā velvetkords

5801 22 00

 

 

39

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi, izņemot trikotāžas, izņemot no dvieļu frotē audumiem vai tamlīdzīgiem kokvilnas frotē audumiem

6302 51 006302 53 90ex 6302 59 906302 91 006302 93 90ex 6302 99 90

 

 

II B GRUPA

12

Zeķbikses un garās zeķes, pusgarās zeķes, īszeķes, kapzeķes, pēdzeķes un pārējie zeķu veidi, trikotāžas, izņemot mazu bērnu zeķes, ieskaitot zeķes slimniekiem ar paplašinātām vēnām, izņemot 70. kategorijas ražojumus

6115 10 10ex 6115 10 906115 22 006115 29 006115 30 116115 30 906115 94 006115 95 006115 96 106115 96 996115 99 00

24,3 pāri

41

13

Vīriešu vai zēnu apakšbikses un garās apakšbikses, sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6107 11 006107 12 006107 19 006108 21 006108 22 006108 29 00ex 6212 10 10

17

59

14

Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām (izņemot siltās virsjakas) (21. kategorija)

6201 11 00ex 6201 12 10ex 6201 12 90ex 6201 13 10ex 6201 13 906210 20 00

0,72

1 389

15

Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni; žaketes un bleizeri no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām (izņemot siltās virsjakas) (21. kategorija)

6202 11 00ex 6202 12 10ex 6202 12 90ex 6202 13 10ex 6202 13 906204 31 006204 32 906204 33 906204 39 196210 30 00

0,84

1 190

16

Vīriešu vai zēnu uzvalki un kostīmi, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus; vīriešu vai zēnu sporta kostīmi ar oderi, ar virspusi no viena vienkārtas auduma, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6203 11 006203 12 006203 19 106203 19 306203 22 806203 23 806203 29 186203 29 306211 32 316211 33 31

0,80

1 250

17

Vīriešu vai zēnu žaketes un bleizeri, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6203 31 006203 32 906203 33 906203 39 19

1,43

700

18

Vīriešu vai zēnu sporta krekli un citi apakškrekli, apakšbikses un garās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, mājas halāti un līdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas

6207 11 006207 19 006207 21 006207 22 006207 29 006207 91 006207 99 106207 99 90

Sieviešu vai meiteņu sporta krekli vai citi apakškrekli, kombinē, apakšsvārki, garās apakšbikses, biksītes, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, mājaskleitas un līdzīgi izstrādājumi, izņemot adītus vai tamborētus

6208 11 006208 19 006208 21 006208 22 006208 29 006208 91 006208 92 006208 99 00ex 6212 10 10

 

 

19

Kabatlakati, izņemot trikotāžas

6213 20 00ex 6213 90 00

59

17

21

Siltas vējjakas; anoraki, vējjakas, virsjakas un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no vilnas, no kokvilnas vai no ķīmiskām šķiedrām; treniņtērpu augšdaļas ar oderi, izņemot 16. un 29. kategoriju, no kokvilnas vai no ķīmiskām šķiedrām

ex 6201 12 10ex 6201 12 90ex 6201 13 10ex 6201 13 906201 91 006201 92 006201 93 00ex 6202 12 10ex 6202 12 90ex 6202 13 10ex 6202 13 906202 91 006202 92 006202 93 006211 32 416211 33 416211 42 416211 43 41

2,3

435

24

Vīriešu vai zēnu naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, mājas halāti un līdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

6107 21 006107 22 006107 29 006107 91 00ex 6107 99 00

Sieviešu vai meiteņu naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, mājaskleitas un līdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

6108 31 006108 32 006108 39 006108 91 006108 92 00ex 6108 99 00

3,9

257

26

Sieviešu vai meiteņu kleitas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6104 41 006104 42 006104 43 006104 44 006204 41 006204 42 006204 43 006204 44 00

3,1

323

27

Sieviešu vai meiteņu svārki, ieskaitot bikšusvārkus

6104 51 006104 52 006104 53 006104 59 006204 51 006204 52 006204 53 006204 59 10

2,6

385

28

Garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses (izņemot peldbikses), trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6103 41 006103 42 006103 43 00ex 6103 49 006104 61 006104 62 006104 63 00ex 6104 69 00

1,61

620

29

Sieviešu vai meiteņu kostīmi un komplekti, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus; sieviešu vai meiteņu sporta kostīmi ar oderi, ar virspusi no viena vienkārtas auduma, no kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6204 11 006204 12 006204 13 006204 19 106204 21 006204 22 806204 23 806204 29 186211 42 316211 43 31

1,37

730

31

Krūšturi, auduma vai trikotāžas

ex 6212 10 106212 10 90

18,2

55

68

Mazu bērnu apģērbi un to piederumi, izņemot 10. un 87. kategorijas bērnu pirkstaiņus, dūraiņus un cimdus, un 88. kategorijas bērnu pusgarās zeķes, īszeķes un pēdzeķes, izņemot trikotāžas

6111 90 196111 20 906111 30 90ex 6111 90 90ex 6209 90 10ex 6209 20 00ex 6209 30 00ex 6209 90 90

 

 

73

Treniņtērpi no trikotāžas auduma, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām tekstilšķiedrām

6112 11 006112 12 006112 19 00

1,67

600

76

Vīriešu vai zēnu apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, izņemot trikotāžas

6203 22 106203 23 106203 29 116203 32 106203 33 106203 39 116203 42 116203 42 516203 43 116203 43 316203 49 116203 49 316211 32 106211 33 10

Sieviešu vai meiteņu priekšauti, kombinezoni un citi apģērbi darbam ražošanā un profesionālām vajadzībām, izņemot trikotāžas

6204 22 106204 23 106204 29 116204 32 106204 33 106204 39 116204 62 116204 62 516204 63 116204 63 316204 69 116204 69 316211 42 106211 43 10

 

 

77

Slēpošanas kostīmi, izņemot trikotāžas

ex 6211 20 00

 

 

78

Apģērbi, izņemot trikotāžas, izņemot 6., 7., 8., 14., 15., 16., 17., 18., 21., 26., 27., 29., 68., 72., 76. un 77. kategorijas apģērbus

6203 41 306203 42 596203 43 396203 49 396204 61 856204 62 596204 62 906204 63 396204 63 906204 69 396204 69 506210 40 006210 50 006211 32 906211 33 90ex 6211 39 006211 41 006211 42 906211 43 90

 

 

83

Mēteļi, žaketes, bleizeri un citi apģērbi, ieskaitot slēpošanas kostīmus, trikotāžas, izņemot 4., 5., 7., 13., 24., 26., 27., 28., 68., 69., 72., 73., 74., 75. kategorijas apģērbus

ex 6101 90 206101 20 106101 30 106102 10 106102 20 106102 30 106103 31 006103 32 006103 33 00ex 6103 39 006104 31 006104 32 006104 33 00ex 6104 39 006112 20 006113 00 906114 20 006114 30 00ex 6114 90 00

 

 

III A GRUPA

33

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kas iegūta no polietilēna vai polipropilēna lentēm vai tamlīdzīgām formām, ne platāki par 3 m

5407 20 11

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, kas nav trikotāžas, no sloksnēm vai līdzīgām formām

6305 32 196305 33 90

 

 

34

Audumi no sintētisko pavedienu dzijas, kas iegūta no polietilēna vai polipropilēna lentēm vai tamlīdzīgām formām, 3 m plati vai platāki

5407 20 19

 

 

35

Audumi no sintētiskām šķiedrām (vienlaidu), izņemot 114. kategorijas audumus riepām

5407 10 005407 20 905407 30 005407 41 005407 42 005407 43 005407 44 005407 51 005407 52 005407 53 005407 54 005407 61 105407 61 305407 61 505407 61 905407 69 105407 69 905407 71 005407 72 005407 73 005407 74 005407 81 005407 82 005407 83 005407 84 005407 91 005407 92 005407 93 005407 94 00ex 5811 00 00ex 5905 00 70

 

 

35 a)

To skaitā tādi, kas nav nebalināti vai balināti

ex 5407 10 00ex 5407 20 90ex 5407 30 005407 42 005407 43 005407 44 005407 52 005407 53 005407 54 005407 61 305407 61 505407 61 905407 69 905407 72 005407 73 005407 74 005407 82 005407 83 005407 84 005407 92 005407 93 005407 94 00ex 5811 00 00ex 5905 00 70

 

 

36

Audumi no mākslīgām vienlaidu šķiedrām, izņemot 114. kategorijas audumus riepām

5408 10 005408 21 005408 22 105408 22 905408 23 005408 24 005408 31 005408 32 005408 33 005408 34 00ex 5811 00 00ex 5905 00 70

 

 

36 a)

To skaitā tādi, kas nav nebalināti vai balināti

ex 5408 10 005408 22 105408 22 905408 23 005408 24 005408 32 005408 33 005408 34 00ex 5811 00 00ex 5905 00 70

 

 

37

Audumi no mākslīgām štāpeļšķiedrām

5516 11 005516 12 005516 13 005516 14 005516 21 005516 22 005516 23 105516 23 905516 24 005516 31 005516 32 005516 33 005516 34 005516 41 005516 42 005516 43 005516 44 005516 91 005516 92 005516 93 005516 94 00ex 5803 00 90ex 5905 00 70

 

 

37 a)

To skaitā tādi, kas nav nebalināti vai balināti

5516 12 005516 13 005516 14 005516 22 005516 23 105516 23 905516 24 005516 32 005516 33 005516 34 005516 42 005516 43 005516 44 005516 92 005516 93 005516 94 00ex 5803 00 90ex 5905 00 70

 

 

38 A

Trikotāžas sintētiski aizkaru audumi, ieskaitot tīklveida aizkaru audumus

6005 31 106005 32 106005 33 106005 34 106006 31 106006 32 106006 33 106006 34 10

 

 

38 B

Tīklveida aizkari, izņemot trikotāžas

ex 6303 91 00ex 6303 92 90ex 6303 99 90

 

 

40

Auduma aizkari (ieskaitot drapērijas, ritināmās žalūzijas, lambrekenus un baldahīnus un citādus izstrādājumus mājas aprīkojumam), izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

ex 6303 91 00ex 6303 92 90ex 6303 99 906304 19 10ex 6304 19 906304 92 00ex 6304 93 00ex 6304 99 00

 

 

41

Sintētisko pavedienu (vienlaidu) dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot neteksturētu vienkārtas dziju, negrodota vai ar grodumu ne vairāk kā 50 vijumu metrā

5401 10 125401 10 145401 10 165401 10 185402 11 005402 19 005402 20 005402 31 005402 32 005402 33 005402 34 005402 39 00ex 5402 44 005402 48 005402 49 005402 51 005402 52 005402 59 105402 59 905402 61 005402 62 005402 69 105402 69 90ex 5604 90 10ex 5604 90 90

 

 

42

Ķīmiskas šķiedras (vienlaidus), nesagatavotas mazumtirdzniecībai

5401 20 10

Mākslīgo šķiedru dzija; mākslīgo pavedienu dzija, nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot viskozes pavedienu vienkārtas dziju, negrodota vai ar grodumu ne vairāk kā 250 vijumu metrā, kā arī vienkārtas neteksturētu acetilcelulozes dziju

5403 10 005403 31 00ex 5403 32 00ex 5403 33 005403 39 005403 41 005403 42 005403 49 00ex 5604 90 10

 

 

43

Ķīmisko pavedienu dzija, mākslīgo štāpeļšķiedru dzija, kokvilnas dzija, sagatavota mazumtirdzniecībai

5204 20 005207 10 005207 90 005401 10 905401 20 905406 00 005508 20 905511 30 00

 

 

46

Kārsta vai ķemmēta aitu vai jēru vilna vai citi smalki dzīvnieku mati

5105 10 005105 21 005105 29 005105 31 005105 39 00

 

 

47

Dzija no kārstas aitas vai jēra vilnas (vilnas dzija) vai no kārstiem smalkiem dzīvnieku matiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai

5106 10 105106 10 905106 20 105106 20 915106 20 995108 10 105108 10 90

 

 

48

Aitas vai jēra vilnas ķemmdzija (aparātdzija) vai ķemmdzija no smalkiem dzīvnieku matiem, nesagatavota mazumtirdzniecībai

5107 10 105107 10 905107 20 105107 20 305107 20 515107 20 595107 20 915107 20 995108 20 105108 20 90

 

 

49

Dzija no aitas vai jēra vilnas vai no smalkiem dzīvnieku matiem, sagatavota mazumtirdzniecībai

5109 10 105109 10 905109 90 00

 

 

50

Audumi no aitas vai jēra vilnas vai no smalkiem dzīvnieku matiem

5111 11 005111 19 105111 19 905111 20 005111 30 105111 30 305111 30 905111 90 105111 90 915111 90 935111 90 995112 11 005112 19 105112 19 905112 20 005112 30 105112 30 305112 30 905112 90 105112 90 915112 90 935112 90 99

 

 

51

Kokvilna, kārsta vai ķemmēta

5203 00 00

 

 

53

Kokvilnas marle

5803 00 10

 

 

54

Mākslīgās štāpeļšķiedras, ieskaitot atlikas, kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai

5507 00 00

 

 

55

Sintētiskās štāpeļšķiedras, ieskaitot atlikas, kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai

5506 10 005506 20 005506 30 005506 90 00

 

 

56

Sintētisko štāpeļšķiedru dzija (ieskaitot atlikas), sagatavota mazumtirdzniecībai

5508 10 905511 10 005511 20 00

 

 

58

Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi ar sietiem mezgliem (apdarināti vai neapdarināti)

5701 10 105701 10 905701 90 105701 90 90

 

 

59

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas, izņemot 58. kategorijas paklājus

5702 10 005702 31 105702 31 805702 32 105702 32 90ex 5702 39 005702 41 105702 41 905702 42 105702 42 90ex 5702 49 005702 50 105702 50 315702 50 39ex 5702 50 905702 91 005702 92 105702 92 90ex 5702 99 005703 10 005703 20 125703 20 185703 20 925703 20 985703 30 125703 30 185703 30 825703 30 885703 90 205703 90 805704 10 005704 90 005705 00 105705 00 30ex 5705 00 90

 

 

60

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un ar rokām izšūti gobelēni (piemēram, petit point un krustdūrienu tehnikā), gabalos, un tamlīdzīgi izstrādājumi

5805 00 00

 

 

61

Šauri austi audumi, un šaurās neaustas drānas no paralēliem līmētiem šķēru pavedieniem bez audiem, izņemot 62. kategorijas etiķetes un līdzīgus izstrādājumus Elastīgie audumi un apdares materiāli (ne trikotāžas) no tekstilmateriāliem, kas veidoti no gumijas pavedieniem

ex 5806 10 005806 20 005806 31 005806 32 105806 32 905806 39 005806 40 00

 

 

62

Šenilpavedieni (tai skaitā šenils no pūkām), pozamenta pavedieni (izņemot metalizētus pavedienus un pozamenta pavedienus no zirgu astriem)

5606 00 915606 00 99

Tills un pārējie tīkla audumi, izņemot austus un trikotāžas audumus, ar rokām vai mehāniski darinātas mežģīnes vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos ornamentos

5804 10 105804 10 905804 21 105804 21 905804 29 105804 29 905804 30 00

Austas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi no tekstilmateriāliem gabalos, lentēs vai piegriezumā, bet bez izšuvumiem

5807 10 105807 10 90

Pītas lentes un dekoratīvie apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi

5808 10 005808 90 00

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu motīvu veidā

5810 10 105810 10 905810 91 105810 91 905810 92 105810 92 905810 99 105810 99 90

 

 

63

Sintētisko šķiedru trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk elastīgo pavedienu, un trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk gumijas pavedienu

5906 91 00ex 6002 40 006002 90 00ex 6004 10 006004 90 00

Rašelmežģīnes un audumi ar garām plūksnām no sintētiskām šķiedrām

ex 6001 10 006003 30 106005 31 506005 32 506005 33 506005 34 50

 

 

65

Trikotāžas audumi, izņemot 38. A un 63. kategorijas audumus, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

5606 00 10ex 6001 10 006001 21 006001 22 00ex 6001 29 006001 91 006001 92 00ex 6001 99 00ex 6002 40 006003 10 006003 20 006003 30 906003 40 00ex 6004 10 006005 90 106005 21 006005 22 006005 23 006005 24 006005 31 906005 32 906005 33 906005 34 906005 41 006005 42 006005 43 006005 44 006006 10 006006 21 006006 22 006006 23 006006 24 006006 31 906006 32 906006 33 906006 34 906006 41 006006 42 006006 43 006006 44 00

 

 

66

Ceļotāju pledi un segas, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6301 10 006301 20 906301 30 90ex 6301 40 90ex 6301 90 90

 

 

III B GRUPA

10

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, trikotāžas

6111 90 116111 20 106111 30 10ex 6111 90 906116 10 206116 10 806116 91 006116 92 006116 93 006116 99 00

17 pāri

59

67

Trikotāžas apģērbu piederumi, izņemot mazu bērnu apģērbu piederumus; visu veidu trikotāžas mājsaimniecībā izmantojamā veļa; aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, trikotāžas; trikotāžas segas un ceļotāju pledi, citi trikotāžas izstrādājumi, ieskaitot apģērbu daļas vai apģērba piederumus

5807 90 906113 00 106117 10 006117 80 106117 80 806117 90 006301 20 106301 30 106301 40 106301 90 106302 10 006302 40 00ex 6302 60 006303 12 006303 19 006304 11 006304 91 00ex 6305 20 006305 32 11ex 6305 32 906305 33 10ex 6305 39 00ex 6305 90 006307 10 106307 90 10

 

 

67 a)

To skaitā maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

6305 32 116305 33 10

 

 

69

Sieviešu un meiteņu kombinē un apakšsvārki, trikotāžas

6108 11 006108 19 00

7,8

128

70

Zeķbikses un zeķes no sintētiskām šķiedrām ar viena pavediena lineāro blīvumu mazāku par 67 deciteksiem (6,7 tex)

ex 6115 10 906115 21 006115 30 19

Sieviešu garās zeķes no sintētiskām šķiedrām

ex 6115 10 906115 96 91

30,4 pāri

33

72

Peldkostīmi un peldbikses no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6112 31 106112 31 906112 39 106112 39 906112 41 106112 41 906112 49 106112 49 906211 11 006211 12 00

9,7

103

74

Sieviešu vai meiteņu trikotāžas kostīmi un komplekti no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus

6104 13 006104 19 20ex 6104 19 906104 22 006104 23 006104 29 10ex 6104 29 90

1,54

650

75

Vīriešu vai zēnu trikotāžas uzvalki un komplekti no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām, izņemot slēpošanas kostīmus

6103 10 106103 10 906103 22 006103 23 006103 29 00

0,80

1 250

84

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6214 20 006214 30 006214 40 00ex 6214 90 00

 

 

85

Kaklasaites, tauriņi un kravates, izņemot trikotāžas, no vilnas, kokvilnas vai ķīmiskām šķiedrām

6215 20 006215 90 00

17,9

56

86

Korsetes, korsešjostas, korsetes ar zeķturi, bikšturi, zeķturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī trikotāžas

6212 20 006212 30 006212 90 00

8,8

114

87

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, izņemot trikotāžas

ex 6209 90 10ex 6209 20 00ex 6209 30 00ex 6209 90 906216 00 00

 

 

88

Pusgarās zeķes, īszeķes un pēdzeķes, izņemot trikotāžas; pārējie apģērba piederumi, apģērba elementi vai piederumi, izņemot mazu bērnu, izņemot trikotāžas

ex 6209 90 10ex 6209 20 00ex 6209 30 00ex 6209 90 906217 10 006217 90 00

 

 

90

Auklas, virves, troses un tauvas no sintētiskām šķiedrām, pītas vai nepītas

5607 41 005607 49 115607 49 195607 49 905607 50 115607 50 195607 50 305607 50 90

 

 

91

Teltis

6306 22 006306 29 00

 

 

93

Austu materiālu maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, kas nav izgatavoti no polietilēna vai polipropilēna sloksnēm

ex 6305 20 00ex 6305 32 90ex 6305 39 00

 

 

94

Vate no tekstilmateriāliem un izstrādājumi no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļi un mezgliņi

5601 10 105601 10 905601 21 105601 21 905601 22 105601 22 905601 29 005601 30 00

 

 

95

Filcs un tā izstrādājumi, impregnēts vai neimpregnēts, ar segumu vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

5602 10 195602 10 31ex 5602 10 385602 10 905602 21 00ex 5602 29 005602 90 00ex 5807 90 10ex 5905 00 706210 10 106307 90 91

 

 

96

Neaustas drānas un izstrādājumi no šādām drānām, impregnēti vai neimpregnēti, ar segumu vai bez seguma, pārklāti vai laminēti

5603 11 105603 11 905603 12 105603 12 905603 13 105603 13 905603 14 105603 14 905603 91 105603 91 905603 92 105603 92 905603 93 105603 93 905603 94 105603 94 90ex 5807 90 10ex 5905 00 706210 10 90ex 6301 40 90ex 6301 90 906302 22 106302 32 106302 53 106302 93 106303 92 106303 99 10ex 6304 19 90ex 6304 93 00ex 6304 99 00ex 6305 32 90ex 6305 39 006307 10 30ex 6307 90 99

 

 

97

Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm

5608 11 205608 11 805608 19 115608 19 195608 19 305608 19 905608 90 00

 

 

98

Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstilaudumus, no šādiem audumiem gatavoti izstrādājumi un 97. kategorijas izstrādājumi

5609 00 005905 00 10

 

 

99

Tekstilizstrādājumi, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai līdzīgiem mērķiem; pausaudums; gruntēti linaudekli gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilaudumi, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

5901 10 005901 90 00

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas seguma materiāli ar auduma pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas

5904 10 005904 90 00

Gumijoti tekstilaudumi, kas nav trikotāžas, izņemot riepām paredzētos

5906 10 005906 99 105906 99 90

Tekstilaudumi, kas piesūcināti vai pārklāti ar agrāk nenosauktiem paņēmieniem; apgleznoti linaudekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti, izņemot 100. kategorijas drānas

5907 00 00

 

 

100

Tekstilaudumi, kas piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar celulozes atvasinājumiem vai pārējiem mākslīgajiem plastītiem

5903 10 105903 10 905903 20 105903 20 905903 90 105903 90 915903 90 99

 

 

101

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, izņemot no sintētiskām šķiedrām

ex 5607 90 90

 

 

109

Brezents, buras, markīzes un sauljumi

6306 12 006306 19 006306 30 00

 

 

110

Auduma piepūšamie matrači

6306 40 00

 

 

111

Tūrisma piederumi, auduma, izņemot piepūšamos matračus un teltis

6306 91 006306 99 00

 

 

112

Pārējie gatavie tekstilizstrādājumi no auduma, izņemot 113. un 114. kategorijas izstrādājumus

6307 20 00ex 6307 90 99

 

 

113

Grīdas lupatas, trauku lupatas un putekļu lupatas, izņemot trikotāžas

6307 10 90

 

 

114

Audumi un izstrādājumi tehniskām vajadzībām

5902 10 105902 10 905902 20 105902 20 905902 90 105902 90 905908 00 005909 00 105909 00 905910 00 005911 10 00ex 5911 20 005911 31 115911 31 195911 31 905911 32 105911 32 905911 40 005911 90 105911 90 90

 

 

IV GRUPA

115

Linšķiedras vai rāmijas dzija

5306 10 105306 10 305306 10 505306 10 905306 20 105306 20 905308 90 125308 90 19

 

 

117

Lina vai rāmijas audumi

5309 11 105309 11 905309 19 005309 21 005309 29 005311 00 10ex 5803 00 905905 00 30

 

 

118

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

6302 29 106302 39 206302 59 10ex 6302 59 906302 99 10ex 6302 99 90

 

 

120

Lina vai rāmijas aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, izņemot trikotāžas

ex 6303 99 906304 19 30ex 6304 99 00

 

 

121

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no lina vai rāmijas

ex 5607 90 90

 

 

122

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, lietoti, no lina, izņemot trikotāžas

ex 6305 90 00

 

 

123

Plūksnotie un šenila audumi no lina vai rāmijas, izņemot šauri austos audumus

5801 90 10ex 5801 90 90

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

ex 6214 90 00

 

 

V GRUPA

124

Sintētiskās štāpeļšķiedras

5501 10 005501 20 005501 30 005501 40 005501 90 005503 11 005503 19 005503 20 005503 30 005503 40 005503 90 005505 10 105505 10 305505 10 505505 10 705505 10 90

 

 

125 A

Sintētisko pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot 41. kategorijas dziju

ex 5402 44 005402 45 005402 46 005402 47 00

 

 

125 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un sintētisko materiālu ketguta imitācija

5404 11 005404 12 005404 19 005404 90 105404 90 90ex 5604 90 10ex 5604 90 90

 

 

126

Mākslīgās štāpeļšķiedras

5502 00 105502 00 405502 00 805504 10 005504 90 005505 20 00

 

 

127 A

Mākslīgo pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai, izņemot 42. kategorijas dziju

ex 5403 31 00ex 5403 32 00ex 5403 33 00

 

 

127 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un mākslīgo tekstilmateriālu ketguta imitācija

5405 00 00ex 5604 90 90

 

 

128

Rupji dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

5105 40 00

 

 

129

Dzija no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5110 00 00

 

 

130 A

Zīda diegi, izņemot pavedienus no zīda atlikām

5004 00 105004 00 905006 00 10

 

 

130 B

Zīda diegi, izņemot 130. A kategorijas izstrādājumus; zīdtārpiņa pavediens

5005 00 105005 00 905006 00 90ex 5604 90 90

 

 

131

Dzija no pārējām augu tekstilšķiedrām

5308 90 90

 

 

132

Papīra pavedieni

5308 90 50

 

 

133

Kaņepāju dzija

5308 20 105308 20 90

 

 

134

Metalizēti pavedieni

5605 00 00

 

 

135

Audumi no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5113 00 00

 

 

136

Audumi no zīda vai zīda atlikām

5007 10 005007 20 115007 20 195007 20 215007 20 315007 20 395007 20 415007 20 515007 20 595007 20 615007 20 695007 20 715007 90 105007 90 305007 90 505007 90 905803 00 30ex 5905 00 90ex 5911 20 00

 

 

137

Plūksnotie un šenila audumi, un šauri audumi no zīda vai zīda atlikām

ex 5801 90 90ex 5806 10 00

 

 

138

Audumi no papīra pavedieniem un pārējām tekstilšķiedrām, izņemot rāmiju

5311 00 90ex 5905 00 90

 

 

139

Audumi no metāla pavedieniem vai metalizētiem pavedieniem

5809 00 00

 

 

140

Trikotāžas drāna no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

ex 6001 10 00ex 6001 29 00ex 6001 99 006003 90 006005 90 906006 90 00

 

 

141

Ceļotāju pledi un segas no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

ex 6301 90 90

 

 

142

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām, vai no Manilas kaņepāju šķiedrām

ex 5702 39 00ex 5702 49 00ex 5702 50 90ex 5702 99 00ex 5705 00 90

 

 

144

Filcs no rupjiem dzīvnieku matiem

ex 5602 10 38ex 5602 29 00

 

 

145

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no abakas (Manilas kaņepēm) vai kaņepēm

ex 5607 90 20ex 5607 90 90

 

 

146 A

Auklas vai iesaiņošanas aukla lauksaimniecības mašīnām, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām

ex 5607 21 00

 

 

146 B

Auklas, virves, troses un tauvas, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām, izņemot 146. A kategorijas ražojumus

ex 5607 21 005607 29 00

 

 

146 C

Auklas, tauvas, virves un troses, pītas vai nepītas, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, kuru preču pozīcija ir Nr. 5303

ex 5607 90 20

 

 

147

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, izņemot kārstas vai ķemmētas

ex 5003 00 00

 

 

148 A

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru dzija, kas minēta preču pozīcijā Nr. 5303

5307 10 005307 20 00

 

 

148 B

Kokosšķiedras dzija

5308 10 00

 

 

149

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm

5310 10 90ex 5310 90 00

 

 

150

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm; Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot iepriekš minētās

5310 10 10ex 5310 90 005905 00 506305 10 90

 

 

151 A

Grīdsegas no kokosšķiedrām

5702 20 00

 

 

151 B

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot plūksnotas vai flokētas

ex 5702 39 00ex 5702 49 00ex 5702 50 90ex 5702 99 00

 

 

152

Filcs, kas iegūts ar adatošanas paņēmienu no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, nepiesūcinātām vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

5602 10 11

 

 

153

Lietoti maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no preču pozīcijā Nr. 5303 minētām džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām

6305 10 10

 

 

154

Attīšanai derīgi zīdtārpiņa kokoni

5001 00 00

Jēlzīds (negrodots)

5002 00 00

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, nekārstas vai neķemmētas

ex 5003 00 00

Vilna, nekārsta vai neķemmēta

5101 11 005101 19 005101 21 005101 29 005101 30 00

Smalki vai rupji dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti

5102 11 005102 19 105102 19 305102 19 405102 19 905102 20 00

Vilnas vai smalku vai rupju dzīvnieku matu atkritumi, tostarp pavedienu atkritumi, izņemot plucinātas izejvielas

5103 10 105103 10 905103 20 005103 30 00

Plucināta vilna, vai plucināti smalki vai rupji dzīvnieku mati

5104 00 00

Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: linšķiedras pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5301 10 005301 21 005301 29 005301 30 00

Rāmija un pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: pakulas, atsukas un atlikas, izņemot kokosšķiedru un abaku

5305 00 00

Kokvilna, nekārsta vai neķemmēta

5201 00 105201 00 90

Kokvilnas atlikas (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas izejvielas)

5202 10 005202 91 005202 99 00

Kaņepāju šķiedra (cannabis sativa L.), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: kaņepāju pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5302 10 005302 90 00

Abaka (Manilas kaņepājs jeb Musa textilis Nee), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: abakas pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5305 00 00

Džutas šķiedra un pārējās lūksnes tekstilšķiedras (izņemot linšķiedras, kaņepju šķiedras un rāmiju), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5303 10 005303 90 00

Pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: šādu šķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5305 00 00

 

 

156

Sieviešu vai meiteņu blūzes un puloveri, trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6106 90 30ex 6110 90 90

 

 

157

Apģērbi, trikotāžas, izņemot no 1. līdz 123. kategorijā un 156. kategorijā minētos

ex 6101 90 20ex 6101 90 806102 90 106102 90 90ex 6103 39 00ex 6103 49 00ex 6104 19 90ex 6104 29 90ex 6104 39 006104 49 00ex 6104 69 006105 90 906106 90 506106 90 90ex 6107 99 00ex 6108 99 006109 90 906110 90 10ex 6110 90 90ex 6111 90 90ex 6114 90 00

 

 

159

Kleitas, blūzes un kreklblūzes, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6204 49 106206 10 00

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6214 10 00

Kaklasaites, tauriņi un kravates no zīda vai zīda atlikām

6215 10 00

 

 

160

Kabatlakati no zīda vai zīda atlikām

ex 6213 90 00

 

 

161

Apģērbi, izņemot trikotāžas, izņemot no 1. līdz 123. kategorijā un 159. kategorijā minētos

6201 19 006201 99 006202 19 006202 99 006203 19 906203 29 906203 39 906203 49 906204 19 906204 29 906204 39 906204 49 906204 59 906204 69 906205 90 10ex 6205 90 806206 90 106206 90 90ex 6211 20 00ex 6211 39 006211 49 00

 

 

I A PIELIKUMS

Kategorija

Apraksts

KN-kods 2009

Atbilstības tabula

gabali/kg

g/gabals

(1)

(2)

(3)

(4)

163 (2)

Marle un marles izstrādājumi, safasēti vai iepakoti mazumtirdzniecībai

3005 90 31

 

 

I B PIELIKUMS

1.

Šajā pielikumā ir iekļautas izejvielas tekstilrūpniecībai (128. un 154. kategorija), tekstilizstrādājumi, izņemot izstrādājumus no vilnas un smalkiem dzīvnieku matiem, kokvilnas un ķīmiskajām šķiedrām, kā arī 124., 125.A, 125.B, 126., 127.A un 127.B kategorijas ķīmiskās šķiedras, pavedieni un diegi.

2.

Ciktāl tas nav pretrunā kombinētās nomenklatūras interpretēšanas noteikumiem, preču aprakstu formulējumi uzskatāmi tikai par norādi, jo katrā kategorijā iekļautos izstrādājumus šajā pielikumā apzīmē ar KN kodiem. Ja KN koda priekšā ir simbols “ex”, kategorijā ietilpstošo produkciju nosaka, pamatojoties gan uz KN kodu, gan attiecīgo aprakstu.

3.

Apģērbus, kurus nevar droši apzīmēt kā vīriešu vai zēnu apģērbus vai sieviešu vai meiteņu apģērbus, klasificē kā sieviešu vai meiteņu apģērbus.

4.

Ja izmanto formulējumu “mazu bērnu apģērbi”, ar to ir domāti apģērbi līdz 86. sērijveida izmēram, to ieskaitot.

Kategorija

Apraksts

KN-kods 2009

Atbilstības tabula

gabali/kg

g/gabals

(1)

(2)

(3)

(4)

I GRUPA

ex 20

Gultas veļa, izņemot trikotāžas

ex 6302 29 90ex 6302 39 90

 

 

ex 32

Plūksnotie un šenila audumi, un audumi ar šūtām plūksnām

ex 5802 20 00ex 5802 30 00

 

 

ex 39

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi, izņemot trikotāžas, un izņemot 118. kategorijas izstrādājumus

ex 6302 59 90ex 6302 99 90

 

 

II GRUPA

ex 12

Zeķbikses un garās zeķes, pusgarās zeķes, kapzeķes, īszeķes, zeķītes, pēdzeķes un līdzīgas, trikotāžas, izņemot mazu bērnu zeķes

ex 6115 10 90ex 6115 29 00ex 6115 30 90ex 6115 99 00

24,3

41

ex 13

Vīriešu vai zēnu apakšbikses un garās apakšbikses, sieviešu vai meiteņu biksītes un stilbbikses, trikotāžas

ex 6107 19 00ex 6108 29 00ex 6212 10 10

17

59

ex 14

Vīriešu vai zēnu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni

ex 6210 20 00

0,72

1 389

ex 15

Sieviešu vai meiteņu mēteļi, lietusmēteļi un citi mēteļi, apmetņi un pelerīni, žaketes un bleizeri, izņemot siltās virsjakas

ex 6210 30 00

0,84

1 190

ex 18

Vīriešu vai zēnu U krekliņi un citi apakškrekli, apakšbikses, garās apakšbikses, naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas

ex 6207 19 00ex 6207 29 00ex 6207 99 90

Sieviešu vai meiteņu U krekliņi un citi apakškrekli, kombinē, apakšsvārki, garās apakšbikses, biksītes, naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas

ex 6208 19 00ex 6208 29 00ex 6208 99 00ex 6212 10 10

 

 

ex 19

Kabatlakati, izņemot no zīda vai no zīda atlikām

ex 6213 90 00

59

17

ex 24

Vīriešu vai zēnu naktskrekli, pidžamas, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

ex 6107 29 00

Sieviešu vai meiteņu naktskrekli, pidžamas, peņuāri, peldmēteļi, rītasvārki un tamlīdzīgi izstrādājumi, trikotāžas

ex 6108 39 00

3,9

257

ex 27

Sieviešu vai meiteņu svārki, ieskaitot bikšusvārkus

ex 6104 59 00

2,6

385

ex 28

Garās bikses, kombinezoni ar krūšdaļu un lencēm (dungriņi), pusgarās bikses un īsās bikses (izņemot peldbikses), trikotāžas

ex 6103 49 00ex 6104 69 00

1,61

620

ex 31

Krūšturi, auduma vai trikotāžas

ex 6212 10 10ex 6212 10 90

18,2

55

ex 68

Mazu bērnu apģērbi un to piederumi, izņemot mazu bērnu ex 10. un ex 87. kategorijas pirkstaiņus, dūraiņus un cimdus, un mazu bērnu ex 88. kategorijas pusgarās zeķes, īszeķes un pēdzeķes, izņemot trikotāžas

ex 6209 90 90

 

 

ex 73

Treniņtērpi no trikotāžas drānas

ex 6112 19 00

1,67

600

ex 78

Apģērbi no auduma, kas minēts preču pozīcijā Nr. 5903, 5906 un 5907, izņemot apģērbus, kas minēti ex 14. un ex 15. kategorijā

ex 6210 40 00ex 6210 50 00

 

 

ex 83

Trikotāžas apģērbi no drānas, kas minēta preču pozīcijās Nr. 5903 un 5907, un slēpošanas kostīmi, trikotāžas

ex 6112 20 00ex 6113 00 90

 

 

III A GRUPA

ex 38 B

Tīklveida aizkari, izņemot trikotāžas

ex 6303 99 90

 

 

ex 40

Austi aizkari (ieskaitot drapērijas, ritināmas žalūzijas, lambrekenus un baldahīnus un citādus interjera priekšmetus), izņemot trikotāžas

ex 6303 99 90ex 6304 19 90ex 6304 99 00

 

 

ex 58

Paklāji, grīdsegas un grīdceliņi, mezgloti (apdarināti vai neapdarināti)

ex 5701 90 10ex 5701 90 90

 

 

ex 59

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas, izņemot ex 58., 142.un 151.B kategorijas paklājus

ex 5702 10 00ex 5702 50 90ex 5702 99 00ex 5703 90 20ex 5703 90 80ex 5704 10 00ex 5704 90 00ex 5705 00 90

 

 

ex 60

Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un ar rokām izšūti gobelēni (piemēram, petit point un krustdūrienu tehnikā), gabalos, un tamlīdzīgi izstrādājumi

ex 5805 00 00

 

 

ex 61

Šaurie audumi, šaurās neaustās drānas no paralēliem līmētiem pavedieniem vai šķiedrām, izņemot ex 62. un 137. kategorijas etiķetes un līdzīgus izstrādājumus Elastīgie audumi un apdares materiāli (ne trikotāžas) no tekstilmateriāliem, kas veidoti no gumijas pavedieniem

ex 5806 10 00ex 5806 20 00ex 5806 39 00ex 5806 40 00

 

 

ex 62

Šenilpavedieni (tai skaitā šenils no pūkām), pozamenta pavedieni (izņemot metalizētus pavedienus un pozamenta pavedienus no zirgu astriem)

ex 5606 00 91ex 5606 00 99

Tills un pārējie tīkla audumi, izņemot austus un trikotāžas audumus, ar rokām vai mehāniski darinātas mežģīnes vienā gabalā, lentēs vai atsevišķos ornamentos

ex 5804 10 10ex 5804 10 90ex 5804 29 10ex 5804 29 90ex 5804 30 00

Austas etiķetes, emblēmas un tamlīdzīgi izstrādājumi no tekstilmateriāliem gabalos, lentēs vai piegriezumā, bez izšuvumiemv

ex 5807 10 10ex 5807 10 90

Pītas lentes un dekoratīvie apdares materiāli gabalos; pušķi, bumbuļi un tamlīdzīgi izstrādājumi

ex 5808 10 00ex 5808 90 00

Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu motīvu veidā

ex 5810 10 10ex 5810 10 90ex 5810 99 10ex 5810 99 90

 

 

ex 63

Sintētisko šķiedru trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk elastīgo pavedienu, un trikotāžas audumi, kuros ir 5 % no svara un vairāk gumijas pavedienu

ex 5906 91 00ex 6002 40 00ex 6002 90 00ex 6004 10 00ex 6004 90 00

 

 

ex 65

Trikotāža, izņemot ex 63. kategorijā minētos izstrādājumus

ex 5606 00 10ex 6002 40 00ex 6004 10 00

 

 

ex 66

Ceļotāju pledi un segas, izņemot trikotāžas

ex 6301 10 00

 

 

III B GRUPA

ex 10

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, trikotāžas

ex 6116 10 20ex 6116 10 80ex 6116 99 00

17 pāri

59

ex 67

Trikotāžas apģērbu piederumi, izņemot mazu bērnu apģērbu piederumus; visu veidu trikotāžas mājsaimniecībā izmantojamā veļa; aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, trikotāžas; trikotāžas segas un ceļotāju pledi, citi trikotāžas izstrādājumi, ieskaitot apģērbu daļas vai apģērba piederumus

ex 5807 90 90ex 6113 00 10ex 6117 10 00ex 6117 80 10ex 6117 80 80ex 6117 90 00ex 6301 90 10ex 6302 10 00ex 6302 40 00ex 6303 19 00ex 6304 11 00ex 6304 91 00ex 6307 10 10ex 6307 90 10

 

 

ex 69

Sieviešu un meiteņu kombinē un apakšsvārki, trikotāžas

ex 6108 19 00

7,8

128

ex 72

Peldkostīmi

ex 6112 39 10ex 6112 39 90ex 6112 49 10ex 6112 49 90ex 6211 11 00ex 6211 12 00

9,7

103

ex 75

Vīriešu vai zēnu trikotāžas uzvalki un komplekti

ex 6103 10 90ex 6103 29 00

0,80

1 250

ex 85

Kaklasaites, tauriņi un kravates, izņemot trikotāžas, un izņemot 159. kategorijas izstrādājumus

ex 6215 90 00

17,9

56

ex 86

Korsetes, korsešjostas, korsetes ar zeķturi, bikšturi, zeķturi, prievītes un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas, arī trikotāžas

ex 6212 20 00ex 6212 30 00ex 6212 90 00

8,8

114

ex 87

Cimdi, pirkstaiņi un dūraiņi, izņemot trikotāžas

ex 6209 90 90ex 6216 00 00

 

 

ex 88

Pusgarās zeķes, īszeķes un pēdzeķes, izņemot trikotāžas; pārējie apģērba piederumi, apģērba elementi vai piederumi, izņemot bērnu, izņemot trikotāžas

ex 6209 90 90ex 6217 10 00ex 6217 90 00

 

 

ex 91

Teltis

ex 6306 29 00

 

 

ex 94

Vate no tekstilmateriāliem un izstrādājumi no tās; tekstilšķiedras, ne garākas par 5 mm (pūkas), tekstilputekļi un mezgliņi

ex 5601 10 90ex 5601 29 00ex 5601 30 00

 

 

ex 95

Filcs un tā izstrādājumi, impregnēts vai neimpregnēts, ar segumu vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

ex 5602 10 19ex 5602 10 38ex 5602 10 90ex 5602 29 00ex 5602 90 00ex 5807 90 10ex 6210 10 10ex 6307 90 91

 

 

ex 97

Linumi un tīkli no auklām, tauvām vai virvēm, kā arī gatavi zvejas tīkli no pavedieniem, auklām, tauvām vai virvēm

ex 5608 90 00

 

 

ex 98

Citi izstrādājumi no pavedieniem, auklām, tauvām, virvēm vai trosēm, izņemot tekstilaudumus, no šādiem audumiem gatavotus izstrādājumus un 97. kategorijas izstrādājumus

ex 5609 00 00ex 5905 00 10

 

 

ex 99

Tekstilizstrādājumi, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai līdzīgiem mērķiem; pausaudums; gruntēti linaudekli gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilaudumi, ko parasti lieto cepuru pamatnēm

ex 5901 10 00ex 5901 90 00

Linolejs, pēc formas piegriezts vai nepiegriezts; grīdas seguma materiāli ar auduma pamatni, piegriezti vai nepiegriezti pēc formas

ex 5904 10 00ex 5904 90 00

Gumijoti tekstilaudumi, izņemot trikotāžas, izņemot riepām paredzētos

ex 5906 10 00ex 5906 99 10ex 5906 99 90

Tekstilaudumi, kas piesūcināti vai pārklāti, izmantojot agrāk nenosauktus paņēmienus; apgleznoti linaudekli teātru dekorācijām, mākslas studiju prospekti, izņemot ex 100. kategorijas izstrādājumus

ex 5907 00 00

 

 

ex 100

Tekstilaudumi, kas piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar celulozes atvasinājumiem vai pārējiem mākslīgajiem plastītiem

ex 5903 10 10ex 5903 10 90ex 5903 20 10ex 5903 20 90ex 5903 90 10ex 5903 90 91ex 5903 90 99

 

 

ex 109

Brezents, buras, markīzes un sauljumi

ex 6306 19 00ex 6306 30 00

 

 

ex 110

Auduma piepūšamie matrači

ex 6306 40 00

 

 

ex 111

Tūrisma piederumi, auduma, izņemot piepūšamos matračus un teltis

ex 6306 99 00

 

 

ex 112

Pārējie gatavie tekstilizstrādājumi, izņemot ex 113. un ex 114. kategorijas izstrādājumus

ex 6307 20 00ex 6307 90 99

 

 

ex 113

Grīdas lupatas, trauku lupatas un putekļu lupatas, izņemot trikotāžas

ex 6307 10 90

 

 

ex 114

Audumi un izstrādājumi tehniskām vajadzībām, izņemot 136. kategorijā minētos

ex 5908 00 00ex 5909 00 90ex 5910 00 00ex 5911 10 00ex 5911 31 19ex 5911 31 90ex 5911 32 10ex 5911 32 90ex 5911 40 00ex 5911 90 10ex 5911 90 90

 

 

IV GRUPA

115

Linšķiedras vai rāmijas dzija

5306 10 105306 10 305306 10 505306 10 905306 20 105306 20 905308 90 125308 90 19

 

 

117

Lina vai rāmijas audumi

5309 11 105309 11 905309 19 005309 21 005309 29 005311 00 10ex 5803 00 905905 00 30

 

 

118

Galdauti un salvetes, vannas un virtuves dvieļi no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

6302 29 106302 39 206302 59 10ex 6302 59 906302 99 10ex 6302 99 90

 

 

120

Lina vai rāmijas aizkari (ieskaitot drapējumus) un ritināmās žalūzijas, lambrekeni vai baldahīni gultām un citi interjera priekšmeti, izņemot trikotāžas

ex 6303 99 906304 19 30ex 6304 99 00

 

 

121

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no lina vai rāmijas

ex 5607 90 90

 

 

122

Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, lietoti, no lina, izņemot trikotāžas

ex 6305 90 00

 

 

123

Plūksnotie un šenila audumi no lina vai rāmijas, izņemot šauri austos audumus

5801 90 10ex 5801 90 90

 

 

 

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, no lina vai rāmijas, izņemot trikotāžas

ex 6214 90 00

 

 

V GRUPA

124

Sintētiskās štāpeļšķiedras

5501 10 005501 20 005501 30 005501 40 005501 90 005503 11 005503 19 005503 20 005503 30 005503 40 005503 90 005505 10 105505 10 305505 10 505505 10 705505 10 90

 

 

125 A

Sintētisko pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai

ex 5402 44 005402 45 005402 46 005402 47 00

 

 

125 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un sintētisko materiālu ketguta imitācija

5404 11 005404 12 005404 19 005404 90 105404 90 90ex 5604 90 10ex 5604 90 90

 

 

126

Mākslīgās štāpeļšķiedras

5502 00 105502 00 405502 00 805504 10 005504 90 005505 20 00

 

 

127 A

Mākslīgo pavedienu dzija (vienlaidu), nesagatavota mazumtirdzniecībai, vienkārtas viskozes pavedieni, negrodoti vai ar grodumu ne vairāk kā 250 metrā, kā arī vienkārtas neteksturēti pavedieni no acetilcelulozes

ex 5403 31 00ex 5403 32 00ex 5403 33 00

 

 

127 B

Monopavedieni, lentes (mākslīgie salmiņi un tamlīdzīgi) un mākslīgo tekstilmateriālu ketguta imitācija

5405 00 00ex 5604 90 90

 

 

128

Rupji dzīvnieku mati, kārsti vai ķemmēti

5105 40 00

 

 

129

Dzija no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5110 00 00

 

 

130 A

Zīda diegi, izņemot pavedienus no zīda atlikām

5004 00 105004 00 905006 00 10

 

 

130 B

Zīda diegi, izņemot 130. A kategorijas izstrādājumus; zīdtārpiņa pavediens

5005 00 105005 00 905006 00 90ex 5604 90 90

 

 

131

Dzija no pārējām augu tekstilšķiedrām

5308 90 90

 

 

132

Papīra pavedieni

5308 90 50

 

 

133

Kaņepāju dzija

5308 20 105308 20 90

 

 

134

Metalizēti pavedieni

5605 00 00

 

 

135

Audumi no rupjiem dzīvnieku matiem vai astriem

5113 00 00

 

 

136 A

Audumi no zīda vai zīda atlikām, izņemot nebalinātus, ķīmiski tīrītus vai balinātus

5007 20 19ex 5007 20 31ex 5007 20 39ex 5007 20 415007 20 595007 20 615007 20 695007 20 715007 90 305007 90 505007 90 90

 

 

136 B

Audumi no zīda vai zīda atlikām, izņemot 136.A kategorijā minētos

ex 5007 10 005007 20 115007 20 21ex 5007 20 31ex 5007 20 39ex 5007 20 415007 20 515007 90 105803 00 30ex 5905 00 90ex 5911 20 00

 

 

137

Plūksnotie un šenila audumi, un šauri audumi no zīda vai zīda atlikām

ex 5801 90 90ex 5806 10 00

 

 

138

Audumi no papīra pavedieniem un pārējām tekstilšķiedrām, izņemot rāmiju

5311 00 90ex 5905 00 90

 

 

139

Audumi no metāla pavedieniem vai metalizētiem pavedieniem

5809 00 00

 

 

140

Trikotāžas drāna no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

ex 6001 10 00ex 6001 29 00ex 6001 99 006003 90 006005 90 906006 90 00

 

 

141

Ceļotāju pledi un segas no tekstilmateriāliem, kas nav vilna vai smalki dzīvnieku mati, kokvilna vai ķīmiskā šķiedra

ex 6301 90 90

 

 

142

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām, vai no Manilas kaņepāju šķiedrām

ex 5702 39 00ex 5702 49 00ex 5702 50 90ex 5702 99 00ex 5705 00 90

 

 

144

Filcs no rupjiem dzīvnieku matiem

ex 5602 10 38ex 5602 29 00

 

 

145

Auklas, virves, troses un tauvas, pītas vai nepītas, no abakas (Manilas kaņepēm) vai kaņepēm

ex 5607 90 20ex 5607 90 90

 

 

146 A

Auklas vai iesaiņošanas aukla lauksaimniecības mašīnām, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām

ex 5607 21 00

 

 

146 B

Auklas, virves, troses un tauvas, no sizala vai citām agaves dzimtas augu šķiedrām, izņemot 146. A kategorijas izstrādājumus

ex 5607 21 005607 29 00

 

 

146 C

Auklas, tauvas, virves un troses, pītas vai nepītas, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, kuru preču pozīcija ir Nr. 5303

ex 5607 90 20

 

 

147

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, izņemot kārstas vai ķemmētas

ex 5003 00 00

 

 

148 A

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru dzija, kas minēta preču pozīcijā Nr. 5303

5307 10 005307 20 00

 

 

148 B

Kokosšķiedras dzija

5308 10 00

 

 

149

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm

5310 10 90ex 5310 90 00

 

 

150

Džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru audumi ar platumu vairāk nekā 150 cm; maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot iepriekš minētās

5310 10 10ex 5310 90 005905 00 506305 10 90

 

 

151 A

Grīdsegas no kokosšķiedrām

5702 20 00

 

 

151 B

Paklāji un pārējās tekstila grīdsegas no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, izņemot plūksnotas vai plucinātas

ex 5702 39 00ex 5702 49 00ex 5702 50 90ex 5702 99 00

 

 

152

Filcs, kas iegūts ar adatošanas paņēmienu no džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām, nepiesūcinātām vai bez seguma, kas nav paredzēts grīdsegām

5602 10 11

 

 

153

Lietoti maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai, no preču pozīcijā Nr. 5303 minētām džutas vai pārējām lūksnes tekstilšķiedrām

6305 10 10

 

 

154

Attīšanai derīgi zīdtārpiņa kokoni

5001 00 00

Jēlzīds (negrodots)

5002 00 00

Zīda atlikas (tai skaitā attīšanai nederīgi kokoni), vērpšanas atkritumi un plucinātas izejvielas, nekārstas vai neķemmētas

ex 5003 00 00

Vilna, nekārsta vai neķemmēta

5101 11 005101 19 005101 21 005101 29 005101 30 00

Smalki vai rupji dzīvnieku mati, nekārsti vai neķemmēti

5102 11 005102 19 105102 19 305102 19 405102 19 905102 20 00

Vilnas vai smalku vai rupju dzīvnieku matu atkritumi, tostarp pavedienu atkritumi, izņemot plucinātas izejvielas

5103 10 105103 10 905103 20 005103 30 00

Plucināta vilna, vai plucināti smalki vai rupji dzīvnieku mati

5104 00 00

Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: linšķiedras pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5301 10 005301 21 005301 29 005301 30 00

Rāmija un pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: pakulas, atsukas un atlikas, izņemot kokosšķiedru un abaku

5305 00 00

Kokvilna, nekārsta vai neķemmēta

5201 00 105201 00 90

Kokvilnas atlikas (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas izejvielas)

5202 10 005202 91 005202 99 00

Kaņepāju šķiedra (cannabis sativa L.), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: kaņepāju pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5302 10 005302 90 00

Abaka (Manilas kaņepājs jeb Musa textilis Nee), neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta: abakas pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5305 00 00

Džutas šķiedra un pārējās lūksnes tekstilšķiedras (izņemot linšķiedras, kaņepju šķiedras un rāmiju), neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas; džutas vai pārējo lūksnes tekstilšķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5303 10 005303 90 00

Pārējās augu tekstilšķiedras, neapstrādātas vai apstrādātas, bet nevērptas: šādu šķiedru pakulas un atlikas (tajā skaitā vērpšanas atlikas un plucinātas izejvielas)

5305 00 00

 

 

156

Sieviešu vai meiteņu blūzes un puloveri, trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6106 90 30ex 6110 90 90

 

 

157

Trikotāžas apģērbi, izņemot ex 10., ex 12., ex 13., ex 24., ex 27., ex 28., ex 67., ex 69., ex 72., ex 73., ex 75., ex 83. un 156. kategorijā minētos

ex 6101 90 20ex 6101 90 806102 90 106102 90 90ex 6103 39 00ex 6103 49 00ex 6104 19 90ex 6104 29 90ex 6104 39 006104 49 00ex 6104 69 006105 90 906106 90 506106 90 90ex 6107 99 00ex 6108 99 006109 90 906110 90 10ex 6110 90 90ex 6111 90 90ex 6114 90 00

 

 

159

Kleitas, blūzes un kreklblūzes, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6204 49 106206 10 00

Šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi, izņemot trikotāžas, no zīda vai zīda atlikām

6214 10 00

Kaklasaites, tauriņi un kravates no zīda vai zīda atlikām

6215 10 00

 

 

160

Kabatlakati no zīda vai zīda atlikām

ex 6213 90 00

 

 

161

Apģērbi, kas nav trikotāžas, izņemot ex 14., ex 15., ex 18., ex 31., ex 68., ex 72., ex 78., ex 86., ex 87., ex 88. un 159. kategorijā minētos

6201 19 006201 99 006202 19 006202 99 006203 19 906203 29 906203 39 906203 49 906204 19 906204 29 906204 39 906204 49 906204 59 906204 69 906205 90 10ex 6205 90 806206 90 106206 90 90ex 6211 20 00ex 6211 39 006211 49 00

 

 
”

(2)

II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

EKSPORTĒTĀJVALSTIS, KAS MINĒTAS 1. PANTĀ

Baltkrievija

Krievija

Serbija

Uzbekistāna”

(3)

III pielikumu groza šādi.

a)

Regulas 28. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu.

“6.   Numurs ietver šādus elementus:

—

divus burtus, kas šādi apzīmē eksportētājvalsti:

—

Baltkrievija = BY

—

Serbija = RS

—

Uzbekistāna = UZ;

—

divus burtus, kas apzīmē galamērķa dalībvalsti vai šādu dalībvalstu grupu:

—

AT = Austrija

—

BG = Bulgārija

—

BL = Bulgārija

—

CY = Kipra

—

CZ = Čehija

—

DE = Vācijas Federatīvā Republika

—

DK = Dānija

—

EE = Igaunija

—

GR = Grieķija

—

ES = Spānija

—

FI = Somija

—

FR = Francija

—

GB = Apvienotā Karaliste

—

HU = Ungārija

—

IE = Īrija

—

IT = Itālija

—

LT = Lietuva

—

LV = Latvija

—

MT = Malta

—

PL = Polija

—

PT = Portugāle

—

RO = Rumānija

—

SE = Zviedrija

—

SI = Slovēnija

—

SK = Slovākija

—

attiecībā uz šā pielikuma A tabulā uzskaitītajiem izstrādājumiem — viencipara skaitli, kas norāda kvotas gadu vai gadu, kurā eksportpreces reģistrētas, un kas atbilst attiecīgā gada pēdējam ciparam, piem., “8” 2008. gadam un “9” 2009. gadam;

—

divciparu skaitli, kas apzīmē izdevēju iestādi eksportētājā valstī;

—

secīgu piecciparu skaitli no 00001 līdz 99999, kas piešķirts konkrētai galamērķa dalībvalstij.”

b)

A tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Valstis un kategorijas, kurām piemēro dubultas pārbaudes uzraudzības sistēmu

Trešā valsts

Grupa

Kategorija

Vienība

Uzbekistāna

I A

1

tonnas

3

tonnas

I B

4

1 000 gabali

5

1 000 gabali

6

1 000 gabali

7

1 000 gabali

8

1 000 gabali

II B

26

1 000 gabali”

c)

tabulu svītro.

(4)

V pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu.

“V PIELIKUMS

KOPIENAS NOTEIKTIE KVANTITATĪVIE IEROBEŽOJUMI

Piemēro attiecībā uz 2009. gadu

BALTKRIEVIJA

Kategorija

Vienība

Kvota no 2009. gada 1. janvāra

IA grupa

1

tonnas

1 586

2

tonnas

6 643

3

tonnas

242

IB grupa

4

T gabali

1 839

5

T gabali

1 105

6

T gabali

1 705

7

T gabali

1 377

8

T gabali

1 160

IIA grupa

20

tonnas

329

22

tonnas

524

IIB grupa

15

T gabali

1 726

21

T gabali

930

24

T gabali

844

26/27

T gabali

1 117

29

T gabali

468

73

T gabali

329

IIIB grupa

67

tonnas

359

IV grupa

115

tonnas

420

117

tonnas

2 312

118

tonnas

471

T gabali: tūkstoš gabalu”

(5)

Tabulu VII pielikumā aizstāj ar šādu tabulu:

“Tabula

Kopienas noteiktie kvantitatīvie ierobežojumi preču atpakaļievešanai, izmantojot ppa

Piemēro attiecībā uz 2009. gadu

BALTKRIEVIJA

Kategorija

Vienība

No 2009. gada 1. janvāra

IB grupa

4

1 000 gabali

6 610

5

1 000 gabali

9 215

6

1 000 gabali

12 290

7

1 000 gabali

9 225

8

1 000 gabali

3 140

IIB grupa

15

1 000 gabali

5 387

21

1 000 gabali

3 584

24

1 000 gabali

922

26/27

1 000 gabali

4 492

29

1 000 gabali

1 820

73

1 000 gabali

6 979”

(6)

Tabulas VIII pielikumā aizstāj ar šādu tabulu:

“1.

VALSTS

2.

Iepriekšēja izmantošana

3.

Pārnesums

4.

Pārnešana no 1. kategorijas uz 2. un 3. kategoriju

5.

Savstarpēja pārnešana 2. un 3. kategorijā

6.

Savstarpēja pārnešana 4., 5., 6., 7., 8. kategorijā

7.

Pārnešana no I, II, III grupas uz II, III, IV grupu

8.

Maksimālais palielinājums katrā kategorijā.

9.

Papildu nosacījumi

Baltkrievija

5 %

7 %

4 %

4 %

4 %

5 %

13,5 %

Ņemot vērā 7. aili, pārnešanu arī var veikt no un uz V grupu. I grupas kategoriju ierobežojums 8. ailē ir 13 %.

Serbija

5 %

10 %

12 %

12 %

12 %

12 %

17 %

Ņemot vērā 7. aili, pārnešanu arī var veikt no jebkuras kategorijas I, II un III grupā uz II un III grupu.”

(1)  NB! Attiecas tikai uz 1. līdz 114. kategoriju, izņemot Baltkrieviju, Krievijas Federāciju, Uzbekistānu un Serbiju, kuru gadījumā attiecas uz 1. līdz 161. kategoriju.

(2)  Attiecas tikai uz importu no Ķīnas.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/56

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1329/2008

(2008. gada 22 decembris),

ar ko nosaka ārkārtējus atbalsta pasākumus cūkgaļas tirgum, piešķirot atbalstu par uzglabāšanu privātās noliktavās daļā Apvienotās Karalistes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 37. pantu, 43. panta a) un d) apakšpunktu un 191. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 37. pantā paredzēts, ka, ja cūku liemeņu vidējā cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

(2)

Tirgus cenas ir nokritušās zem minētā līmeņa, un, ņemot vērā sezonālās un cikliskās tendences, šāds stāvoklis varētu saglabāties.

(3)

Stāvoklis cūkgaļas tirgū Īrijā un Ziemeļīrijā ir īpaši kritisks, ņemot vērā nesenos konstatējumus par paaugstinātu polihlorbifenilu (PCB) saturu Īrijas izcelsmes cūkgaļā. Lai šo stāvokli labotu, kompetentās iestādes veikušas vairākus pasākumus.

(4)

Cūku fermām Īrijā bija piegādāta piesārņota lopbarība. Piesārņotā barība veido ļoti lielu cūku barības devas daļu, kas izraisa augstu dioksīnu koncentrāciju cūkgaļā, kura iegūta no šo saimniecību cūkām. Ņemot vērā grūtības cūkgaļas izcelsmes saimniecības noteikšanā un dioksīnu augsto koncentrāciju, kāda konstatēta piesārņotajā cūkgaļā, kompetentās iestādes nolēma veikt piesardzības pasākumu un izņemt no tirgus visu cūkgaļu un cūkgaļas produktus.

(5)

Šādu pasākumu piemērošana rada ļoti nopietnus traucējumus Ziemeļīrijas cūkgaļas tirgū. Ņemot vērā ārkārtējus apstākļus un praktiskās grūtības, ar kādām saskaras Ziemeļīrijas cūkgaļas tirgus, ir lietderīgi paredzēt Kopienas ārkārtējus tirgus atbalsta pasākumus, uz noteiktu laiku un attiecībā uz ierobežotu produktu daudzumu piešķirot atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās Ziemeļīrijā.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 31. pantā paredzēts, ka atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās var piešķirt par cūkgaļu un ka atbalstu Komisija nosaka iepriekš vai izmantojot konkursa procedūru.

(7)

Tā kā stāvoklis Ziemeļīrijas cūkgaļas tirgū ir tāds, ka vajadzīga drīza praktiska rīcība, vispiemērotākā procedūra atbalsta piešķiršanai par uzglabāšanu privātā noliktavā būtu tā iepriekšēja noteikšana.

(8)

Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai.

(9)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(10)

Ņemot vērā īpašos apstākļus, noliktavā ievietojamajiem produktiem jābūt iegūtiem no cūkām, kas izaudzētas saimniecībās, par kurām ir droši zināms, ka tajās nav izmantota piesārņotā barība. Turklāt jāparedz, ka attiecīgie produkti iegūti no cūkām, kas audzētas Īrijā vai Ziemeļīrijā un nokautas Ziemeļīrijā.

(11)

Lai atvieglotu pasākuma pārvaldību, cūkgaļas produkti klasificēti atbilstīgi uzglabāšanas izmaksām.

(12)

Lai atvieglotu pārvaldi un kontroli saistībā ar līgumu noslēgšanu, jānosaka minimālie produktu daudzumi, kas jānodrošina katram pieteikuma iesniedzējam.

(13)

Jānosaka nodrošinājums, lai panāktu, ka uzņēmēji izpilda savas līgumsaistības un ka pasākumam būs vēlamā ietekme uz tirgu.

(14)

Cūkgaļas produktu eksports veicina līdzsvara atjaunošanu tirgū. Ja glabāšanas laiks tiek saīsināts tāpēc, ka no noliktavas izņemtie produkti paredzēti eksportam, jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta noteikumi. Jānosaka dienas summas, kas piemērojamas atbalsta samazinājumam, kā noteikts minētajā pantā.

(15)

Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta pirmo daļu un konsekvences un skaidrības labad attiecībā uz uzņēmējiem, tajā minētais 2 mēnešu laikposms jāizsaka dienās.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

1.   Atbalstu uzglabāšanai privātā noliktavā piešķir par cūkgaļas produktiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie iegūti no cūkām, kas vismaz pēdējos divus mēnešus pirms nokaušanas Ziemeļīrijā audzētas Īrijā vai Ziemeļīrijā;

b)

tiem ir laba, pienācīga un tirdzniecībai piemērota kvalitāte, un tie iegūti no cūkām, kas audzētas saimniecībās, kurās nav konstatēts, ka tajās izmantota lopbarība ar augstas koncentrācijas dioksīnu un polihlorbifenilu (PCB) piesārņojumu.

2.   To produktu kategoriju saraksts, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, un attiecīgās summas ir noteiktas pielikumā.

2. pants

Piemērojamie noteikumi

Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, piemēro Regulu (EK) Nr. 826/2008.

3. pants

Pieteikumu iesniegšana

1.   No šīs regulas spēkā stāšanās dienas Ziemeļīrijā var iesniegt pieteikumus atbalstam par to kategoriju cūkgaļas produktu uzglabāšanu privātā noliktavā, par kuriem saskaņā ar 1. pantu ir tiesības saņemt atbalstu.

2.   Pieteikumiem jāattiecas uz 90, 120, 150 vai 180 dienu uzglabāšanas laiku.

3.   Pieteikumus iesniedz tikai par vienu no pielikumā minētajām produktu kategorijām, norādot minētās kategorijas attiecīgo KN kodu.

4.   Kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību 1. panta 1. punkta nosacījumiem.

4. pants

Minimālais daudzums

Minimālais daudzums katrā pieteikumā ir:

a)

10 tonnas attiecībā uz atkaulotiem produktiem;

b)

15 tonnas attiecībā uz pārējiem produktiem.

5. pants

Nodrošinājums

Pieteikumiem pievieno nodrošinājumu, kas līdzinās 20 % no atbalsta summas, kura noteikta pielikuma 3.–6. slejā.

6. pants

Kopējais daudzums

Kopējais daudzums, par ko var noslēgt līgumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 826/2008 19. pantu, nepārsniedz 15 000 tonnas produkta svara.

7. pants

Eksportam paredzēta produkta izņemšana no noliktavas

1.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta pirmo daļu, minimālais vajadzīgais uzglabāšanas laiks ir 60 dienas.

2.   Lai piemērotu Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta trešo daļu, dienas summas ir noteiktas šīs regulas pielikuma 7. slejā.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008. gada 22 decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 223, 21.8.2008., 3. lpp.

PIELIKUMS

Produktu kategorijas

Produkti, par kuriem piešķir atbalstu

Atbalsta apmērs par uzglabāšanas laika posmu

(EUR/t)

Atskaitījumi

(EUR)

90 dienas

120 dienas

150 dienas

180 dienas

Dienā

1

2

3

4

5

6

7
1.   

kategorija

ex 0203 11 10

Pusliemeņi bez priekškājām, astes, nierēm, diafragmas plānās daļas un mugurkaula smadzenēm (1)

278

315

352

389

1,24
2.   

kategorija

ex 0203 12 11

Šķiņķi

 

 

 

 

 

ex 0203 12 19

Pleci

 

 

 

 

 

ex 0203 19 11

Priekšējās daļas

 

 

 

 

 

ex 0203 19 13

Garie muguras gabali ar kakla daļu vai bez tās vai kakla daļas atsevišķi, garie muguras gabali ar mīkstumu vai bez tā (2)  (3)

337

379

421

463

1,41

ex 0203 19 55

Kājas, pleci, priekšējās daļas, garie muguras gabali ar kakla daļu, bez tās vai kakla daļas atsevišķi, garie muguras gabali ar mīkstumu vai bez tā, atkauloti (4)  (5)

 

 

 

 

 
3.   

kategorija

ex 0203 19 15

Vēdergabali, veseli vai sagriezti taisnstūrveida gabalos

164

197

230

263

1,09

ex 0203 19 55

Vēdergabali, veseli vai sagriezti taisnstūrveida gabalos, bez ādas un ribām

 

 

 

 

 
4.   

kategorija

ex 0203 19 55

Izcirtņi, kas atbilst “liemeņa vidusdaļai”, ar ādu un taukiem vai bez tiem, atkauloti (6)

255

290

325

360

1,17

(1)  Atbalstu var piešķirt arī par cūku pusliemeņiem jeb Viltšīras sāngabaliem, t. i., bez galvas, vaigiem, žokļiem, kājām, astes, nieru taukiem, nierēm, filejas, lāpstiņas, krūšu kaula, mugurkaula, iegurņa kaula un diafragmas.

(2)  Garie muguras gabali un kakla daļas var būt ar ādu vai bez tās, tomēr tauku kārtas biezums nedrīkst pārsniegt 25 mm.

(3)  Daudzums, par kādu noslēgts līgums, var attiekties uz jebkuru minēto produktu kombināciju.

(4)  Garie muguras gabali un kakla daļas var būt ar ādu vai bez tās, tomēr tauku kārtas biezums nedrīkst pārsniegt 25 mm.

(5)  Daudzums, par kādu noslēgts līgums, var attiekties uz jebkuru minēto produktu kombināciju.

(6)  Tāpat kā produktiem, kas atbilst KN kodam 0210 19 20.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/60

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1330/2008

(2008. gada 22. decembris),

ar kuru 103. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban  (1) līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu, un īpaši tās 7. panta 1. punkta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2008. gada 21. un 27. oktobrī un 12. novembrī nolēma grozīt fizisko un juridisko personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu, un iekļaut šajā sarakstā septiņas fiziskas personas, ņemot vērā informāciju par viņu saistību ar Al-Qaida. Komisijai ir sniegti paskaidrojumus par grozījumiem.

(3)

Attiecīgi ir jāgroza I pielikums.

(4)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties.

(5)

Tā kā ANO sarakstā nav norādītas attiecīgo fizisko personu pašreizējās adreses, Oficiālajā Vēstnesī ir jāpublicē paziņojums, lai attiecīgās personas varētu sazināties ar Komisiju, un tā savukārt attiecīgajām personām darīs zināmus iemeslus, kas ir šīs regulas pamatā, dos tām iespēju izteikt savas piezīmes par šiem iemesliem un pārskatīs šo regulu, ņemot vērā šīs piezīmes un iespējamo papildinformāciju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2008 gada 22. decembrī

Komisijas vārdā —

ārējo attiecību ģenerāldirektors

Eneko LANDÁBURU

(1)  OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

Sadaļā “Fiziskas personas” pievieno šādus ierakstus:

1)

Abdulbasit Abdulrahim (alias a) Abdul Basit Fadil Abdul Rahim , b) Abdelbasit Abdelrahim , c) Abdullah Mansour, d) Abdallah Mansour, e) Adbulrahim Abdulbasit Fadil Mahoud). Adrese: Londona, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 2.7.1968. Dzimšanas vieta: Gdabia, Lībija. Pases Nr.: 800220972 (Apvienotās Karalistes pase). Valstspiederība: Apvienotās Karalistes. Cita informācija: A) Apvienotās Karalistes valsts apdrošināšanas numurs PX053496A; b) Iesaistīts līdzekļu piesaistē organizācijai Libyan Islamic Fighting Group; c) bija augstu stāvoša persona LIFG Apvienotajā Karalistē; d) saistīts ar SANABEL Relief Agency direktoriem Ghuma Abd'rabbah, Taher Nasuf un Abdulbaqi Mohammed Khaled un LIFG locekļiem Apvienotajā Karalistē, ieskaitot Ismail Kamoka, kas ir augsta ranga LIFG loceklis Apvienotajā Karalistē, un kurš ir notiesāts un kuram piespriests sods Apvienotajā Karalistē 2007. gada jūnijā par terorisma finansēšanu.

2)

Redouane El Habhab (alias Abdelrahman). Adrese: Iltisstrasse 58, 24143 Kiel, Vācija (iepriekšējā adrese). Dzimšanas datums: 20.12.1969.; dzimšanas vieta: Kasablanka, Maroka. Valstspiederība: Vācijas. Pases Nr.: 1005552350 (izdota 27.3.2001. Ķīles pašvaldībā, Vācijā, derīga līdz 26.3.2011.). Personas apliecības Nr.: 1007850441 (Vācijas federālā personas apliecība, izdota 27.3.2001. Ķīles pašvaldībā, Vācijā, derīga līdz 2011. gada 26. martam). Cita informācija: Pašlaik cietumā Lībekā, Vācijā.

3)

Maftah Mohamed Elmabruk (alias a) Muftah Al Mabrook, b) Mustah ElMabruk , c) Maftah El Mobruk , d) Muftah El Mabruk , e) Maftah Elmobruk , f) Al Hajj Abd Al Haqq, g) Al Haj Abd Al Hak). Adrese: Londona, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 1.5.1950. Dzimšanas vieta: Lībija. Valstspiederība: Lībijas. Cita informācija: a) Apvienotās Karalistes valsts apdrošināšanas numurs: PW503042C; b) Lielbritānijas iedzīvotājs; c) Iesaistīts līdzekļu piesaistē Libyan Islamic Fighting Group (LIFG); saistīts ar LIFG locekļiem Apvienotajā Karalistē, ieskaitot Mohammed Benhammedi un Ismail Kamoka, kas ir augsta ranga LIFG loceklis Apvienotajā Karalistē, un kurš ir notiesāts un kuram piespriests sods Apvienotajā Karalistē 2007. gada jūnijā par terorisma finansēšanu.

4)

Abdelrazag Elsharif Elosta (alias Abdelrazag Elsharif Al Usta ) Adrese: Londona, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 20.6.1963. Dzimšanas vieta: Soguma, Lībija. Pases Nr.: 304875071 (Apvienotās Karalistes pase). Valstspiederība: Apvienotās Karalistes. Cita informācija: a) Apvienotās Karalistes valsts apdrošināšanas numurs: PW669539D; b) Iesaistīts līdzekļu piesaistē un finansiālā atbalstīšanā Libyan Islamic Fighting Group (LIFG); saistīts ar LIFG locekļiem Apvienotajā Karalistē, ieskaitot Mohammed Benhammed, Taher Nasuf un Ismail Kamoka, kas ir augsta ranga LIFG loceklis Apvienotajā Karalistē, un kurš ir notiesāts un kuram piespriests sods Apvienotajā Karalistē 2007. gada jūnijā par terorisma finansēšanu.

5)

Fritz Martin Gelowicz (alias Robert Konars (dzimis 10.4.1979. Ljēžā, Beļģijā), b) Markus Gebert, c) Malik, d) Benzl, e) Bentley). Adrese: Böfinger Weg 20, 89075 Ulm, Vācija (iepriekšējā adrese). Dzimšanas datums: 1.9.1979. Dzimšanas vieta: Minhene, Vācija. Valstspiederība: Vācijas. Pases Nr.: 7020069907 (Vācijas pase, izdota Ulm, Vācijā, derīga līdz 2010.gada 11.maijam). Valsts identifikācijas nr.: 7020783883 (Vācijas federālā personas apliecība, izdota Ulm, Vācijā, derīguma termiņš beidzās 2008. gada 10. jūnijā). Cita informācija: a) saistīts ar Islamic Jihad Union (IJU), zināma arī kā Islamic Jihad Group jau kopš 2006. gada sākuma. Saistīts ar Daniel Martin Schneider un Adem Yilmaz. Apmācīts izgatavot un lietot sprāgstvielas; b) arestēts 2007. gada 4. septembrīMedebach, Vacijā, ir aizturēts Vācijā kopš 2007. gada 5. septembra (2008. gada oktobris).

6)

Daniel Martin Schneider (alias Abdullah). Adrese: Petrusstrasse 32, 66125 Herrensohr, Dudweiler, Saarbrücken, Vācija (iepriekšējā adrese). Dzimšanas datums: 9.9.1985. Dzimšanas vieta: Neunkirchen (Saar), Vācija. Valstspiederība: Vācijas. Pases Nr.: 2318047793 (Vācijas pase 17.5.2006. izsniegta Friedrichsthal, Vācijā, derīga līdz16.5.2011.). Valsts identifikācijas nr.: 2318229333 (Vācijas federālā personas apliecība 17.5.2006. izsniegta Friedrichsthal, Vācijā, derīga līdz16.5.2011. (ziņots par nozaudēšanu)). Cita informācija: a) Saistīts ar organizāciju Islamic Jihad Union (IJU), zināma arī kā Islamic Jihad Group jau vismaz kopš 2006. gada sākuma. Saistīts ar Fritz Martin Gelowicz un Adem Yilmaz; b) arestēts 2007. gada 4. septembrīMedebach, Vācijā, ir aizturēts Vācijā kopš 2007. gada 5. septembra (2008. gada oktobris).

7)

Adem Yilmaz (alias Talha) dzimšanas datums: 4.11.1978. Dzimšanas vieta: Bayburt, Turcija. Valstspiederība: Turcijas. Pases Nr.: TR-P 614 166 (Turcijas pase, kas izdota 22.3.2006. Turcijas ģenerālkonsulātā Frankfurtē pie Mainas, derīga līdz 15.9.2009. Adrese: Südliche Ringstrasse 133, 63225 Langen, Vācija (iepriekšējā adrese). Cita informācija: a) saistīts ar organizāciju Islamic Jihad Union (IJU), zināma arī kā Islamic Jihad Group jau vismaz kopš 2006. gada sākuma. Saistīts ar Fritz Martin Gelowicz un Daniel Martin Schneider; b) arestēts 2007. gada 4. septembrī. Medebach, Vacijā, ir aizturēts Vācijā kopš 2007. gada 5. septembra (2008. gada oktobris).

DIREKTĪVAS

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/62

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/110/EK

(2008. gada 16. decembris),

ar ko groza Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos (Dzelzceļu drošības direktīva)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 71. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Lai turpinātu darbu dzelzceļa transporta pakalpojumu kopējā tirgus izveidošanā, Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2004/49/EK (3), ar ko noteica vienotus dzelzceļa drošību reglamentējošus noteikumus.

(2)

Sākotnēji dzelzceļa ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanas procedūras bija noteiktas Padomes Direktīvā 96/48/EK (1996. gada 23. jūlijs) par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/16/EK (2001. gada 19. marts) par parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (5), attiecinot to uz jaunām vai modernizētām Kopienas dzelzceļu sistēmas daļām, kā arī Direktīvā 2004/49/EK attiecībā uz ritekļiem, kurus jau izmanto. Lai nodrošinātu labāku regulējumu un lai vienkāršotu un modernizētu Kopienas tiesību aktus, visi noteikumi, kuri saistīti ar dzelzceļa ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanu, būtu jāiekļauj vienā tiesību aktā. Tādēļ būtu jāsvītro pašreizējais Direktīvas 2004/49/EK 14. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta versija) (6), (turpmāk “Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva”), ar ko ir aizvietotas Direktīvas 96/48/EK un 2001/16/EK, būtu jāiekļauj jauns noteikums, kas attiecas uz jau ekspluatācijā esošo dzelzceļa ritekļu ekspluatācijas atļaujām.

(3)

Pēc tam, kad 2006. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunā 1999. gada Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), tika radīti jauni noteikumi attiecībā uz ritekļu izmantošanas līgumiem. Saskaņā ar CUV (Vienoti noteikumi par ritekļu izmantošanas līgumiem starptautiskajā dzelzceļu satiksmē), ar ko tā papildināta, vagonu turētājiem vagoni vairs nav jāreģistrē kādā konkrētā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumā. Iepriekšējo Regolamento Internazionale Veicoli (RIV) nolīgumu starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vairs nepiemēro un to daļēji aizstāj ar jaunu privātu un brīvprātīgu nolīgumu par vagonu izmantošanu (Vagonu izmantošanas vispārējais līgums, GCU) starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un vagonu turētājiem – tajā noteikts, ka vagonu turētāji atbild par savu vagonu tehnisko apkopi. Lai atspoguļotu šīs izmaiņas un palīdzētu īstenot Direktīvu 2004/49/EK, ciktāl tas attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu drošības sertifikāciju, būtu jādefinē jēdzieni “turētājs” un “par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra”, kā arī konkrētāk jānosaka attiecības starp šīm struktūrām un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

(4)

Definīcijai “turētājs” vajadzētu būt pēc iespējas līdzīgākai definīcijai, kāda noteikta 1999. gada COTIF konvencijā. Daudzas struktūras var noteikt par ritekļa turētājiem, piemēram, tas var būt īpašnieks, uzņēmums, kas gūst peļņu no vagonu parka izmantošanas, uzņēmums, kas iznomā vagonus Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs, kas izmanto ritekļus, lai uzturētu infrastruktūru. Šīs struktūras pārvalda ritekli, lai Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un infrastruktūras pārvaldītāji to varētu izmantot kā transportlīdzekli. Lai nerastos šaubas, turētāju būtu skaidri jānorāda Valsts ritekļu reģistrā (VRR), kas paredzēts Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvas 33. pantā.

(5)

Lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem dzelzceļa nozares tiesību aktiem un neuzliktu nevajadzīgu normatīvo slogu, būtu jāatļauj dalībvalstīm šo direktīvu neattiecināt uz vēsturiskajiem, muzeju un tūristu dzelzceļiem.

(6)

Pirms ritekli nodod ekspluatācijā vai lieto tīklā, par tā tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai vajadzētu būt reģistrētai VRR. Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra varētu būt dzelzceļa pakalpojumu uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs.

(7)

Dalībvalstīm būtu jāļauj izpildīt saistības noteikt par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un to apstiprināt, izmantojot alternatīvus pasākumus, attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti trešā valstī un kuru tehnisko apkopi veic saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem, attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko izmanto tīklos vai līnijās, kuru sliežu platums atšķiras no tā, kāds ir Kopienas galvenajos dzelzceļa tīklos, un attiecībā uz kuriem prasība noteikt par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru ir izpildīta alternatīvā veidā, noslēdzot starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm, kā arī attiecībā uz transportlīdzekļiem, ko izmanto vēsturiskos, muzeju un tūristu dzelzceļos vai militārā aprīkojuma vai speciāliem transportlīdzekļiem, kam pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama valsts drošības iestādes ad hoc atļauja. Šādos gadījumos attiecīgajai dalībvalstij būtu jāļauj pieņemt transportlīdzekļus ekspluatācijai tīklā, kurš ir tās kompetencē, nenosakot par šo transportlīdzekļu tehnisko apkopi atbildīgo struktūru vai neapstiprinot šādu struktūru. Tomēr šādas atkāpes piemēro tikai ar oficiāliem attiecīgās dalībvalsts lēmumiem, un tās analizē Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) saistībā ar savu ziņojumu par drošības rādītājiem.

(8)

Ja dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs izmanto transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav reģistrēta par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra vai par kura tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nav sertificēta, tam būtu jāpārbauda visi ar šāda transportlīdzekļa izmantošanu saistītie riski. Dzelzceļa uzņēmuma vai infrastruktūras pārvaldītāja spēju pārbaudīt šādus riskus būtu jāapliecina to drošības pārvaldības sistēmas sertifikācijai un attiecīgā gadījumā - to drošības sertifikācijai vai apstiprinājumam.

(9)

Attiecībā uz preču vagoniem par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrai vajadzētu būt sertificētai saskaņā ar sistēmu, ko ir izstrādājusi Aģentūra un pieņēmusi Komisija. Ja struktūra, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi, ir dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, šai sertifikācijai vajadzētu būt iekļautai drošības sertifikācijas vai apstiprināšanas procedūrā. Šādai struktūrai izsniegtais sertifikāts garantētu, ka šīs direktīvas tehniskās apkopes prasības ir izpildītas attiecībā uz katru preču vagonu, par kura tehnisko apkopi tā ir atbildīga. Šim sertifikātam vajadzētu būt derīgam visā Kopienā, un tas būtu jāizsniedz iestādei, kas ir spējīga veikt šo struktūru izveidoto tehniskās apkopes sistēmu revīziju. Tā kā preču vagonus bieži izmanto starptautiskajā satiksmē un tā kā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var vēlēties izmantot tehniskās apkopes darbnīcas vairākās dalībvalstīs, sertificēšanas iestādei būtu jāspēj veikt pārbaudes visā Kopienā.

(10)

Tehniskās apkopes prasības izstrādā saistībā ar Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvu, jo īpaši saistībā ar daļu par“ritošā sastāva” savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS). Šai direktīvai stājoties spēkā, jānodrošina saskaņa starp šīm SITS, un Komisijai būtu jāpieņem sertifikācijas prasības attiecībā uz struktūru, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi. Komisija to veiks, vajadzības gadījumā grozot attiecīgās SITS, izmantojot procedūru, kas paredzēta Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvā.

(11)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, attīstīt tālāk un uzlabot drošību uz Kopienas dzelzceļiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(12)

Pasākumi, kas nepieciešami Direktīvas 2004/49/EK īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(13)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt un pielāgot Direktīvas 2004/49/EK pielikumus, pieņemt un pārskatīt vispārējās drošības metodes un kopējos drošības mērķus, kā arī noteikt sertifikācijas sistēmu tehniskās apkopes jomā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus Direktīvas 2004/49/EK elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(14)

Dalībvalstij, kurai nav dzelzceļu sistēmas un kura neparedz, ka tuvākajā nākotnē tai tāda būs, būtu uzlikts nesamērīgs un nelietderīgs pienākums transponēt un īstenot šo direktīvu. Tādēļ šāda dalībvalsts visā laikposmā, kamēr tai nav dzelzceļu sistēmas, būtu jāatbrīvo no pienākuma transponēt un ieviest šo direktīvu.

(15)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) dalībvalstīm ieteikts izstrādāt savas tabulas gan pašu lietošanai, gan arī Kopienas vajadzībām, pēc iespējas labāk parādot atbilsmi starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un darīt tās pieejamas sabiedrībai.

(16)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva Nr. 2004/49/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi

Direktīvu 2004/49/EK ar šo groza šādi:

1)

Direktīvas 2. panta 2. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

“d)

vēsturiskie transportlīdzekļi, kas pārvietojas valsts tīklos, ar noteikumu, ka tie atbilst valsts drošības noteikumiem, kuru nolūks ir nodrošināt šādu transportlīdzekļu satiksmes drošību;

e)

vēsturiskie, muzeju un tūristu dzelzceļi, kas darbojas autonomā tīklā, ietverot tehniskās apkopes darbnīcas, transportlīdzekļus un personālu.”

2)

direktīvas 3. pantam pievieno šādas definīcijas:

“s)

“turētājs” ir persona vai struktūra, kas ir ritekļa īpašniece vai kam ir tiesības to izmantot, kas izmanto ritekli kā transportlīdzekli un ir reģistrēts Valsts ritekļu reģistrā (VRR), kas paredzēts 33. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par Kopienas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (pārstrādāta) (9), (turpmāk “Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīva”);

t)

“par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra” ir struktūra, kas ir atbildīga par ritekļa tehnisko apkopi un ir reģistrēta VRR;

u)

“riteklis” ir dzelzceļa riteklis, kas pa dzelzceļa līnijām pārvietojas uz saviem riteņiem – ar vilci vai bez vilces. Riteklis sastāv no vienas vai vairākām strukturālām vai funkcionālām apakšsistēmām vai šādu apakšsistēmu daļām.

3)

direktīvas 4. panta 4. punktā terminu “vagonu turētājs” aizvieto ar terminu“turētājs”;

4)

direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Līdz 2009. gada 30. aprīlim I pielikumu pārskata, jo īpaši lai iekļautu vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

5)

direktīvas 6. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Līdz 2008. gada 30. aprīlim Komisija pieņem pirmo kopīgo drošības metožu kopumu, kurā ietilpst vismaz 3. punkta a) apakšpunktā minētās metodes. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Komisija līdz 2010. gada 30. aprīlim pieņem otro kopīgo drošības metožu kopumu, kurā ietilpst pārējās 3. punktā minētās metodes. Tās publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

b)

panta 3.punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

metodes, ciktāl uz tām neattiecas SITS, pēc kurām pārbaudīt, ka dzelzceļa sistēma darbojas un tiek uzturēta, ievērojot attiecīgās būtiskās prasības.”;

c)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Kopīgās drošības metodes regulāri pārskata, ņemot vērā to izmantošanā gūto pieredzi, kā arī vispārējo dzelzceļa drošības pilnveidošanos un 4. panta 1. punktā noteiktos pienākumus dalībvalstīm. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

6)

direktīvas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta pirmo un otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“3.   Pirmo kopīgo drošības mērķu kopuma projektu pamatā ir dalībvalstu esošie mērķi un drošības raksturlielumi, un tie nodrošina, ka nevienas dalībvalsts dzelzceļu sistēmā esošie raksturlielumi netiek samazināti. Komisija tos pieņem līdz 2009. gada 30. aprīlim, un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Otru kopīgo drošības mērķu kopuma projektu pieņem, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no pirmā kopīgo drošības mērķu kopuma un to īstenošanas. Tie raksturo prioritāšu jomas, kurās drošība vēl jāpaaugstina. Komisija tos pieņem līdz 2011. gada 30. aprīlim un tos publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Kopīgos drošības mērķus regulāri pārskata, ņemot vērā dzelzceļu drošības vispārējo pilnveidošanos. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, inter alia, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

7)

direktīvas 10. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Drošības sertifikāts paredzēts, lai apliecinātu to, ka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izveidojis savu drošības pārvaldības sistēmu un spēj ievērot SITS un citos atbilstīgos Kopienas tiesību aktos un valstu drošības noteikumos paredzētās prasības, lai kontrolētu riska faktorus un droši tīklā sniegtu pārvadājumu pakalpojumus.”;

b)

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“b)

sertifikāts, kas apliecina, ka ir pieņemami noteikumi, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pieņēmis īpašu prasību ievērošanai un kas vajadzīgi attiecīgā tīkla drošai ekspluatācijai. Šajās prasībās var ietvert SITS un valsts drošības noteikumu piemērošanu, tostarp tīkla darbības noteikumus, personāla sertifikātu atzīšanu un dzelzceļa uzņēmumu izmantojamo ritekļu ekspluatācijas atļauju. Sertificēšanas pamatā ir dokumentācija, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums iesniedz saskaņā ar IV pielikumu.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“14. a pants

Ritekļu tehniskā apkope

1.   Pirms katra transportlīdzekļa nodošanas ekspluatācijā vai izmantošanas tīklā tam nosaka par tā tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un šo struktūru saskaņā ar Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvas 33. pantu reģistrē VRR.

2.   Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra var būt dzelzceļa uzņēmums, infrastruktūras pārvaldītājs vai apsaimniekotājs.

3.   Neskarot 4. pantā minēto dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju atbildību par vilciena drošu ekspluatāciju, par attiecīgajiem transportlīdzekļiem atbildīgā struktūra, izmantojot tehniskās apkopes sistēmu, nodrošina ritekļu drošu darbību. Šajā nolūkā par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra nodrošina, ka transportlīdzekļus apsaimnieko atbilstīgi:

a)

katra transportlīdzekļa apkopes dosjē;

b)

spēkā esošajām prasībām, tostarp tehniskās apkopes noteikumiem un savstarpējās izmantojamības tehniskās specifikācijas (SITS) prasībām.

Par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra apkopi veic vai nu pati, vai izmanto tehniskās apkopes darbnīcu pakalpojumus, par ko noslēgti attiecīgi līgumi.

4.   Attiecībā uz preču vagoniem katra par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra ir sertificēta iestāde, kas akreditēta vai apstiprināta saskaņā ar 5. punktu, vai sertificēta valsts drošības iestādē. Akreditācijas procesu veic, pamatojoties uz neatkarības, kompetences un objektivitātes kritērijiem, tādiem kā EN 45 000 sērijas Eiropas standarti. Arī atzīšanu veic, pamatojoties uz neatkarības, kompetences un objektivitātes kritērijiem.

Ja par tehnisko apkopi atbildīgā struktūra ir dzelzceļa uzņēmums vai infrastruktūras pārvaldītājs, atbilstību prasībām, kas jāpieņem saskaņā ar 5. punktu, pārbauda atbilstīgā valsts drošības iestāde saskaņā ar 10. un 11. pantā minētajām procedūrām un apstiprina, piešķirot šajās procedūrās norādītos sertifikātus.

5.   Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, Komisija līdz 2010. gada 24. decembris pieņem pasākumu, ar ko izveido sistēmu par preču vagonu tehnisko apkopi atbildīgās struktūras sertifikācijai. Saskaņā ar šo sistēmu piešķirtie sertifikāti apliecina atbilstību 3. punktā minētajām prasībām.

Pasākumā ietver prasības attiecībā uz:

a)

struktūras izveidoto tehniskās apkopes sistēmu;

b)

struktūrai piešķirtā sertifikāta veidu un derīguma termiņu;

c)

tās iestādes vai iestāžu akreditācijas vai atzīšanas kritērijiem, kuras ir atbildīgas par sertifikātu izsniegšanu un vajadzīgo pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu sertifikācijas sistēmas darbību;

d)

sertifikācijas sistēmas piemērošanas datumu, tostarp viena gada pārejas periodu, ko piemēro pašreizējām par apkopi atbildīgajām struktūrām.

Šo pasākumu, kura mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pamatojoties uz Aģentūras ieteikumu, Komisija līdz 2018. gada 24. decembris šo pasākumu pārskata, lai to attiecinātu uz visiem transportlīdzekļiem un lai vajadzības gadījumā atjauninātu preču vagoniem piemērojamo sertifikācijas sistēmu.

6.   Saskaņā ar 5. punktu piešķirtie sertifikāti ir spēkā visā Kopienā.

7.   Ne vēlāk kā trīs gadus pēc attiecīgā pasākuma stāšanās spēkā Aģentūra izvērtē saskaņā ar 5. pantu ieviesto sertifikācijas procesu, nosūtot ziņojumu Komisijai.

8.   Dalībvalstis var nolemt izpildīt saistības noteikt par tehnisko apkopi atbildīgo struktūru un sertificēt to, izmantojot alternatīvus pasākumus, šādos gadījumos:

a)

transportlīdzekļi ir reģistrēti trešā valstī un to tehnisko apkopi veic saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem;

b)

transportlīdzekļus izmanto tīklos vai līnijās, kuru sliežu platums atšķiras no tā, kāds ir Kopienas galvenajos dzelzceļa tīklos, un attiecībā uz tiem ir izpildītas 3. punktā minētās prasības, noslēdzot starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm;

c)

transportlīdzekļiem, kas minēti direktīvas 2. panta 2. punktā, militārā aprīkojuma un speciāliem transportlīdzekļiem, kam pirms nodošanas ekspluatācijā ir nepieciešama valsts drošības iestādes ad hoc atļauja. Šādā gadījumā atkāpes nosaka uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus.

Šādus alternatīvus pasākumus īsteno, piemērojot atkāpes, ko attiecīgā valsts drošības iestāde piešķir:

a)

kad transportlīdzekļus reģistrē saskaņā ar Dzelzceļu savstarpējās izmantojamības direktīvas 33. pantu, ciktāl tas attiecas uz tās struktūras noteikšanu, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi;

b)

kad piešķir drošības sertifikātus un atļaujas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldniekiem saskaņā ar šīs direktīvas 10. un 11. pantu, ciktāl tas attiecas uz tās struktūras noteikšanu vai sertificēšanu, kas ir atbildīga par tehnisko apkopi.

Šādas atkāpes norāda un tām sniedz pamatojumu šīs direktīvas 18. pantā minētajā ikgadējā drošības ziņojumā. Ja konstatē, ka Kopienas dzelzceļa sistēmā tiek pieļauti ar drošību saistīti nepamatoti riski, Aģentūra par to nekavējoties ziņo Komisijai. Komisija sazinās ar iesaistītajām pusēm un vajadzības gadījumā prasa dalībvalstij atcelt lēmumu piešķirt atkāpes.”

9)

direktīvas 16. panta 2. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)

atļauju piešķiršana nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas, kas veido dzelzceļu sistēmu, saskaņā ar Dzelzceļu savstarpējas izmantojamības direktīvas 15. pantu, un to ekspluatācijas un uzturēšanas atbilstības pārbaude saskaņā ar attiecīgajām būtiskajām prasībām;”;

b)

punkta b) apakšpunktu svītro;

c)

punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“g)

kontrole par to, ka riteklis ir reģistrēts noteiktajā kārtībā VRR un ka ar drošību saistītā informācija tajā ir pareiza un tiek atjaunināta;”;

10)

direktīvas 18. pantam pievieno šādu apakšpunktu:

“e)

atkāpes, par kurām nolemts saskaņā ar 14.a panta 8. punktu”;

11)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“26. pants

Pielikumu pielāgošana

Pielikumus pielāgo, ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šo pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs direktīvas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 27. panta 2.a punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.”;

12)

direktīvas 27. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“2.a   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.”;

b)

panta 4. punktu svītro;

13)

direktīvas II pielikuma 3. punktu svītro.

2. pants

Īstenošana un transponēšana

1.   Līdz 2010. gada 24. decembris dalībvalstīs stājas spēkā normatīvi un administratīvi akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

Pienākums transponēt un ieviest šo direktīvu neattiecas uz Kipras Republiku un Maltas Republiku, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to valsts tiesību aktu galvenos noteikumus, kurus tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

H.-G. PÖTTERING

priekšsēdētājs

Padomes vārdā —

B. LE MAIRE

priekšsēdētājs

(1)  OV C 256, 27.10.2007., 39. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2007. gada 29. novembra Atzinums (OV C 297 E, 20.11.2008., 133. lpp.), Padomes 2008. gada 3. marta Kopējā nostāja (OV C 122 E, 20.5.2008., 10. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2008. gada 1. decembra Lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.) Labota versija OV L 220, 21.6.2004., 16. lpp.

(4)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.

(5)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.

(6)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(9)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.”;

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/68

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2008/112/EK

(2008. gada 16. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvas 76/768/EEK, 88/378/EEK, 1999/13/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK, 2002/96/EK un 2004/42/EK, lai pielāgotu tās Regulai (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (3) paredzēts Kopienas mērogā saskaņot vielu un maisījumu klasificēšanu un marķēšanu. Šī regula aizstās Padomes Direktīvu 67/548/EEK (1967. gada 27. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo vielu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (4), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (5).

(2)

Regulā Nr.(EK) Nr. 127282008 izmantota ar Direktīvu 67/548/EEK un 1999/45/EK gūtā pieredze un iekļauti vielu un maisījumi klasificēšanas un marķēšanas kritēriji saskaņā ar ķīmisko vielu klasifikācijas un marķēšanas globāli harmonizēto sistēmu (GHS), kas starptautiskā mērogā ir pieņemta ANO struktūrā.

(3)

Daži Direktīvā 67/548/EEK un 1999/45/EK izklāstītie noteikumi par klasificēšanu un marķēšanu vienlaicīgi kalpo arī citu Kopienas tiesību aktu piemērošanai, piemēram, Padomes Direktīva 76/768/EEK (1976. gada 27. jūlijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem (6), Padomes Direktīva 88/378/EEK (1988. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rotaļlietu drošību (7), Padomes Direktīva 1999/13/EK (1999. gada 11. marts) par gaistošu organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no organiskiem šķīdinātājiem noteiktos darbības veidos un iekārtās (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/53/EK (2000. gada 18. septembris) par nolietotiem transportlīdzekļiem (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/96/EK (2003. gada 27. janvāris) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmatošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos (11).

(4)

GHS kritēriju iekļaušana Kopienas tiesību aktos rada nepieciešamību ieviest jaunas bīstamības klases un kategorijas, kas tikai daļēji atbilst Direktīvā 67/548/EEK un 1999/45/EK noteiktajiem klasificēšanas un marķēšanas noteikumiem. Izvērtējums par iespējamo ietekmi, ko rada pāreja no vecās klasifikācijas un marķēšanas sistēmas uz jauno, liecina, ka, pielāgojot Direktīvās 76/768/EEK, 88/378/EEK, 2000/53/EK un 2002/96/EK iekļautās atsauces uz klasificēšanas kritērijiem jaunajai sistēmai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, būtu jāsaglabā minēto direktīvu darbības joma.

(5)

Turklāt ir arī jāpielāgo Direktīva 76/768/EEK, lai ņemtu vērā pieņemto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (12).

(6)

Lai nodrošinātu to, ka tiek pareizi lietoti Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktie bīstamības apzīmējumi, ir lietderīgi Direktīvā 1999/13/EK atspoguļot to, ka Direktīvā 67/548/EEK riska frāze R40 ir aizstāta ar divām jaunām riska frāzēm R40 un R68.

(7)

Pāreja no klasifikācijas kritērijiem, kas iekļauti Direktīvās 67/548/EEK un 1999/45/EK, uz jaunajiem kritērijiem būtu pilnībā jāpabeidz 2015. gada 1. jūnijā. Kosmētikas, rotaļlietu, krāsu, laku, transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu, transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji ir ražotāji, importētāji vai pakārtoti lietotāji Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē, kā arī operatori, kuru darbība ir reglamentēta Direktīvā 1999/13/EK. Viņiem visiem saskaņā ar šo direktīvu būtu jānodrošina līdzīgas pārejas termiņu iespējas tām, kādas ir paredzētas Regulā (EK) Nr. 1272/2008.

(8)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (13) dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļota atbilstība starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(9)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 76/768/EEK, 88/378/EEK, 1999/13/EEK, 2000/53/EEK, 2002/96/EEK un 2004/42/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 76/768/EEK

Direktīvu 76/768/EEK groza šādi.

1)

Visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2006. gada 30. decembra redakcijas 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

2)

Direktīvas 4.a panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj šādi:

“d)

lai panāktu atbilstību šīs direktīvas prasībām, savā teritorijā testēt sastāvdaļas vai sastāvdaļu kombinācijas ar dzīvniekiem vēlākais dienā, kad šādi testi jāaizstāj ar vienu vai vairākām validētām metodēm, kas iekļautas Komisijas Regulā (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testu metodēm saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (14), vai šīs direktīvas IX pielikumā.

3)

Direktīvas 4.b pantu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“4.b pants

Kosmētikas līdzekļos aizliegts izmantot vielas, kas pēc klasifikācijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasifikāciju, marķēšanu un iepakošanu (15) VI pielikuma 3. daļu ir 1.A, 1.B vai 2. kategorijas kancerogēnās, mutagēnās vai reproduktīvajai funkcijai toksiskās vielas. Šim nolūkam Komisija saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem vajadzīgos pasākumus. Vielu, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 2. kategorijas viela, drīkst izmantot kosmētikas līdzekļos, ja Patērētāju drošības zinātniskā komiteja (SCCS) vielu ir novērtējusi un atzinusi par pieņemamu izmantošanai kosmētikas līdzekļos.

4)

Direktīvas 7.a panta 1. punkta h) apakšpunkta otrās daļās pēdējo teikumu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“Kvantitatīvā informācija, ko a) apakšpunktā prasīts darīt pieejamu atklātībai, ir vienīgi informācija par vielām kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētām bīstamības klasēm vai kategorijām.

a)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

b)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

c)

bīstamības klase 4.1.;

d)

bīstamības klase 5.1.”

5)

Direktīvas IX pielikuma pirmo teikumu aizstāj šādi:

“Šajā pielikumā ir uzskaitītas Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centra (ECVAM) apstiprinātās alternatīvās metodes, kas atbilst šīs direktīvas prasībām un nav uzskaitītas Regulā (EK) Nr. 440/2008.”

2. pants

Grozījumi Direktīvā 88/378/EEK

Direktīvu 88/378/EEK groza šādi.

1)

Visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2006. gada 30. decembra redakcijas 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

2)

Direktīvas II pielikuma II daļas 2. iedaļas b) apakšpunktu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“b)

rotaļlietās, kurās to darbībai būtisku iemeslu dēļ ietilpst bīstamas vielas vai maisījumi, jo īpaši materiālos un aprīkojumā, kas domāts ķīmijas eksperimentiem, modeļu būvei, veidošanai no plastikas vai keramikas, emaljēšanai, fotografēšanai vai līdzīgām nodarbēm, nedrīkst ietilpt vielas vai maisījumi, kas var kļūt ugunsnedroši, ja tie zaudē nedegošas, viegli gaistošas sastāvdaļas, šādas rotaļlietas satur maisījumus, kas ir bīstami, kā noteikts Direktīvā 67/548/EEK, vai vielas, kas atbilst jebkurai no šādām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (16) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.

3)

Direktīvas II pielikuma II daļas 2. iedaļas b) apakšpunktu no 2015. gada 1. jūnija aizstāj šādi:

“b)

rotaļlietās, kurās to darbībai būtisku iemeslu dēļ ietilpst bīstamas vielas vai maisījumi, jo īpaši materiālos un aprīkojumā, kas domāts ķīmijas eksperimentiem, modeļu būvei, veidošanai no plastikas vai keramikas, emaljēšanai, fotografēšanai vai līdzīgām nodarbēm, nedrīkst ietilpt vielas vai maisījumi, kas var kļūt ugunsnedroši, ja tie zaudē nedegošas, viegli gaistošas sastāvdaļas, šādas rotaļlietas satur vielas vai maisījumus, kas atbilst jebkurai no šādām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (17) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2. 131. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.

4)

Direktīvas II pielikuma II daļas 3. iedaļas 3. punkta pirmo rindkopu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“3.

Rotaļlietās nedrīkst ietilpt maisījumi, kas ir bīstami Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (18) nozīmē, vai vielas, kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

b)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

c)

bīstamības klase 4.1.;

d)

bīstamības klase 5.1.,

tādā daudzumā, kas var kaitēt to bērnu veselībai, kuri lieto šīs rotaļlietas. Jebkurā gadījumā ir stingri aizliegts rotaļlietās izmantot šādas vielas vai maisījumus, ja bīstamību paredz rotaļlietas lietojums.

5)

Direktīvas II pielikuma II daļas 3. iedaļas 3. punkta pirmo rindkopu no 2015. gada 1. jūnija aizstāj šādi:

“3.

Rotaļlietās nedrīkst ietilpt bīstamas vielas vai maisījumi, kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

b)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

c)

bīstamības klase 4.1.;

d)

bīstamības klase 5.1.

tādā daudzumā, kas var kaitēt to bērnu veselībai, kuri lieto šīs rotaļlietas. Jebkurā gadījumā ir stingri aizliegts rotaļlietās izmantot šādas vielas vai maisījumus, ja bīstamību paredz rotaļlietas lietojums.”

6)

Direktīvas IV pielikuma 4. iedaļas nosaukumu un a) apakšpunktu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“4.   Rotaļlietas, kurās ir bīstamas vielas vai maisījumi. Ķīmijas rotaļlietas

a)

ciktāl tas nav pretrunā ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 izklāstīto noteikumu piemērošanu, lietošanas pamācībās rotaļlietām, kurās ir bīstami maisījumi vai vielas, kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.,

ir jābūt brīdinājumam par šo vielu vai maisījumu bīstamību un norādījumam par drošības prasībām, kas lietotājiem jāievēro, lai novērstu iespējamās bīstamības, kas īsi jānorāda katra tipa rotaļlietām. Jāmin arī pirmā palīdzība, kas jāsniedz, ja noticis nopietns nelaimes gadījums, lietojot šā tipa rotaļlietas. Jānorāda arī, ka šīs rotaļlietas jāglabā tā, lai tām nevarētu piekļūt ļoti mazi bērni.”

7)

Direktīvas IV pielikuma 4. iedaļas nosaukumu un a) apakšpunktu no 2015. gada 1. jūnija aizstāj šādi:

“4.   Rotaļlietas, kurās ir bīstamas vielas vai maisījumi. Ķīmijas rotaļlietas

a)

ciktāl tas nav pretrunā ar Regulā (EK) Nr. 1272/2008 izklāstīto noteikumu piemērošanu, lietošanas pamācībās rotaļlietām, kurās maisījumi vai vielas, kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumā minētām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.,

ir jābūt brīdinājumam par šo vielu vai maisījumu bīstamību un norādījumam par drošības prasībām, kas lietotājiem jāievēro, lai novērstu iespējamās bīstamības, kas īsi jānorāda katra tipa rotaļlietām. Jāmin arī pirmā palīdzība, kas jāsniedz, ja noticis nopietns nelaimes gadījums, lietojot šā tipa rotaļlietas. Jānorāda arī, ka šīs rotaļlietas jāglabā tā, lai tām nevarētu piekļūt ļoti mazi bērni.”.

3. pants

Grozījumi Direktīvā 1999/13/EK

Direktīvu 1999/13/EK groza šādi.

1)

Visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2006. gada 30. decembra redakcijas 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

2)

Direktīvas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 6. punktu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“6.   Vielas vai maisījumi, ko tajos ietilpstošo GOS dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (19) un kam piešķir vai kam jābūt klāt bīstamības apzīmējumiem H340, H350, H350i, H360D vai H360F, vai riska frāzēm R45, R46, R49, R60 vai R61, iespējami īsā laikā būtu jāaizstāj, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā 7. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes, ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.

b)

panta 6. punktu no 2015. gada 1. jūnija aizstāj šādi:

“6.   Vielas vai maisījumi, ko tajos ietilpstošo GOS dēļ klasificē kā kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvai funkcijai toksiskas vielas vai maisījumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (20) un kam piešķir vai kam jābūt klāt bīstamības apzīmējumiem H340, H350, H350i, H360D vai H360F, iespējami īsā laikā būtu jāaizstāj, ciktāl tas ir iespējams, ņemot vērā 7. panta 1. punktā minētās pamatnostādnes, ar mazāk kaitīgām vielām vai maisījumiem.

c)

panta 8. punktu groza šādi:

i)

vārdus “brīdinājums par risku R40” aizstāj ar vārdiem “riska frāzes R40 un R68”;

ii)

vārdus “marķējami ar R40” aizstāj ar vārdiem “marķējami ar R40 un R68”;

iii)

vārdus “brīdinājumi par risku R40 un R68” no 2015. gada 1. jūnija aizstāj ar vārdiem “bīstamības apzīmējumi H341 un H351”;

iv)

vārdus “marķējami ar R40 vai R68” no 2015. gada 1. jūnija aizstāj ar vārdiem “bīstamības apzīmējumi H341 vai H351”;

d)

panta 9. punktā vārdus “brīdinājumiem par risku” no 2015. gada 1. jūnija aizstāj ar vārdiem “bīstamības apzīmējumiem”;

e)

panta 13. punktu groza šādi:

i)

vārdus “ar R40, R60 vai R61 marķējamai vielai” aizstāj ar vārdiem “vielai ar riska frāzi R40, R68, R60 vai R61”;

ii)

vārdus “ar R40, R68, R60 vai R61 marķējamai vielai” no 2015. gada 1. jūnija aizstāj ar vārdiem “vielai ar bīstamības apzīmējumu H341, H351, H360F vai H360D”.

4. pants

Grozījumi Direktīvā 2000/53/EK

Direktīvas 2000/53/EK 2. panta 11. punktu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“11)

“bīstama viela” ir jebkura viela, kas atbilst jebkurai no šādām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (21) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

a)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

b)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

c)

bīstamības klase 4.1.;

d)

bīstamības klase 5.1.

5. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/96/EK

Direktīvu 2002/96/EK groza šādi.

1)

Visā tekstā vārdu “preparāts” vai “preparāti” Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2006. gada 30. decembra redakcijas 3. panta 2. punkta nozīmē visos locījumos aizstāj ar vārdu “maisījums” vai “maisījumi” attiecīgā locījumā.

2)

Direktīvas 3. panta l) punktu no 2010. gada 1. decembra aizstāj šādi:

“l)

“bīstama viela vai maisījums” ir jebkurš maisījums, kas ir bīstams saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/45/EK (1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (22), vai jebkura viela, kas atbilst jebkurai no šādām Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (23) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.

3)

Direktīvas 3. panta 1. punktu no 2015. gada 1. jūnija aizstāj šādi:

“l)

“bīstama viela vai maisījums” ir jebkura viela vai maisījums, kas atbilst jebkurai no šādām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (24) I pielikumā minētajām bīstamības klasēm vai kategorijām:

i)

bīstamības klases 2.1. līdz 2.4., 2.6. un 2.7., 2.8. A un B tips, 2.9., 2.10., 2.12., 2.13.1. un 2. kategorija, 2.14.1. un 2. kategorija, 2.15. A līdz F tips;

ii)

bīstamības klases 3.1. līdz 3.6., 3.7. kaitīga ietekme uz seksuālo funkciju un auglību vai attīstību, 3.8. ietekme, kas nav narkotiska ietekme, 3.9. un 3.10.;

iii)

bīstamības klase 4.1.;

iv)

bīstamības klase 5.1.

4.

Direktīvas II pielikuma 1. iedaļas trīspadsmito ievilkumu aizstāj šādi:

“—

detaļas, kurās ir ugunsizturīgas keramikas šķiedras, kas aprakstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā.”

6. pants

Grozījumi Direktīvā 2004/42/EK

Direktīvas 2004/42/EK 2. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktā vārdu “preparāts” aizstāj ar vārdu “maisījums”;

b)

panta 8. punktā vārdu “preparāts” aizstāj ar vārdu “maisījums”.

7. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis pieņem un līdz 2010. gada 1. aprīlim publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai ievērotu šo direktīvu. Tās tūlīt dara zināmu Komisijai minēto aktu tekstu.

Tās piemēro minētos aktus no 2010. gada 1. jūnija.

Kad dalībvalstis pieņem šos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2.   Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2008. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

Priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. LE MAIRE

(1)  OV C 120, 16.5.2008., 50. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 3. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2008. gada 28. novembra Lēmums.

(3)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(4)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(5)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(6)  OV L 262, 27.9.1976., 169. lpp.

(7)  OV L 187, 16.7.1988., 1. lpp.

(8)  OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.

(9)  OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

(10)  OV L 37, 13.2.2003., 24. lpp.

(11)  OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.

(12)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp. Labotā versija OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.

(13)  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

(14)  OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.”

(15)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

(16)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

(17)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

(18)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.”

(19)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”;

(20)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”;

(21)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

(22)  OV L 200, 30.7.1999., 1. lpp.

(23)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

(24)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.”

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/75

PADOMES DIREKTĪVA 2008/114/EK

(2008. gada 8. decembris)

par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Eiropadome 2004. gada jūnijā lūdza sagatavot vispārēju kritisko infrastruktūru aizsardzības stratēģiju. Tālab Komisija 2004. gada 20. oktobrī pieņēma Paziņojumu “Kritisko infrastruktūru aizsardzība cīņā pret terorismu”, kurā ir ierosināti pasākumi, kas varētu uzlabot Eiropas spēju novērst teroristu uzbrukumus kritiskām infrastruktūrām, palielināt gatavību tādiem uzbrukumiem un uzlabot spēju reaģēt uz tiem.

(2)

Komisija 2005. gada 17. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas programmu kritiskas infrastruktūras aizsardzībai, kurā piedāvāti politikas risinājumi par minētās programmas un kritiskās infrastruktūras brīdinājuma informācijas tīkla izveidi. Saņemtajās atsauksmēs par Zaļo grāmatu bija uzsvērts papildu ieguldījums, ko dotu Kopienas programma kritiskās infrastruktūras aizsardzībai. Šajās atsauksmēs atzīts, ka jāuzlabo kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas Eiropā un jāpalīdz mazināt kritisko infrastruktūru neaizsargātību. Tika uzsvērta tādu pamatprincipu nozīme kā subsidiaritāte, proporcionalitāte, papildināmība un dialogs ar ieinteresētajām personām.

(3)

Tieslietu un iekšlietu padome 2005. gada decembrī aicināja Komisiju iesniegt priekšlikumu par Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības programmu (EKIAP) un nolēma, ka tai būtu jāņem vērā apdraudējumu daudzveidība, īpaši pievēršoties terorisma draudu novēršanai. Saskaņā ar šo pieeju kritiskās infrastruktūras aizsardzībā būtu jāņem vērā cilvēka izraisītas katastrofas, tehnoloģiski draudi un dabas katastrofas, bet galvenā uzmanība būtu jāpievērš terorisma draudu novēršanai.

(4)

Padome 2007. gada aprīlī pieņēma secinājumus par Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības programmu, kuros tā vēlreiz uzvēra, ka galvenokārt dalībvalstis ir atbildīgas par pasākumu pārvaldību kritisko infrastruktūru aizsardzībai savā teritorijā, un vienlaikus pauda gandarījumu par Komisijas centieniem izstrādāt Eiropas procedūru, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras (EKI) un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību.

(5)

Šī direktīva ir pirmais solis, lai pakāpeniski apzinātu un noteiktu EKI un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību. Tādēļ šajā direktīvā galvenā uzmanība ir pievērsta enerģētikas un transporta nozarēm, un to vajadzētu pārskatīt, lai novērtētu tās ietekmi un vajadzību iekļaut tās darbības jomā citas nozares, inter alia informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari.

(6)

Primārā un galvenā atbildība par EKI aizsardzību ir dalībvalstīm un šo infrastruktūru īpašniekiem/apsaimniekotājiem.

(7)

Kopienā ir vairākas kritiskās infrastruktūras, kuru darbības traucējumiem vai iznīcināšanai būtu nopietna pārrobežu ietekme. Tā varētu būt arī pārrobežu ietekme vairākās nozarēs, kas izriet no saistītu infrastruktūru savstarpējas atkarības. Šādas EKI būtu jāapzina un jānosaka, piemērojot vienotu procedūru. Šādu infrastruktūru drošības prasību novērtēšana būtu jāveic, izmantojot vienotus minimālos kritērijus. Divpusējas dalībvalstu sadarbības shēmas kritisko infrastruktūru aizsardzības jomā ir labi funkcionējoši un efektīvi līdzekļi, lai risinātu jautājumus saistībā ar pārrobežu kritiskajām infrastruktūrām. EKIAP būtu jāizstrādā, balstoties uz šādu sadarbību. Informācija, kas vajadzīga, lai konkrētu infrastruktūru noteiktu kā EKI, būtu jāklasificē attiecīgā līmenī saskaņā ar Kopienas un dalībvalstu spēkā esošajiem tiesību aktiem.

(8)

Tā kā kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā dažādās nozarēs ir uzkrāta konkrēta pieredze un zināšanas un pastāv īpašas prasības, Kopienas pieeja kritiskās infrastruktūras aizsardzībai būtu jāizstrādā un jāīsteno, ņemot vērā nozaru īpatnības un spēkā esošos pasākumus konkrētās nozarēs, tostarp tos, kas jau pastāv Kopienas, valstu un reģionālā līmenī, kā arī attiecīgā gadījumā esošo kritisko infrastruktūru īpašnieku/apsaimniekotāju savstarpēji noslēgtos pārrobežu palīdzības līgumus. Ņemot vērā ārkārtīgi būtisko privātā sektora dalību apdraudējumu pārraudzībā un pārvaldībā, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānošanā un katastrofu seku novēršanā, ar Kopienas pieeju ir jāveicina pilnīga privātā sektora iesaiste.

(9)

Enerģētikas nozares un jo īpaši elektroenerģijas ražošanas un pārvades metožu jomā (attiecībā uz elektroenerģijas piegādēm) saprot, ka gadījumos, kad tas uzskatāms par lietderīgu, elektroenerģijas ražošana var ietvert kodolelektrostaciju elektroenerģijas pārvades daļas, bet neietver pašus kodolelementus, uz kuriem attiecas attiecīgi tiesību akti par kodolenerģiju, tostarp nolīgumi un Kopienas tiesību akti.

(10)

Šī direktīva papildina Kopienas līmenī un dalībvalstīs spēkā esošus nozaru pasākumus. Būtu jāturpina izmantot jau ieviestos Kopienas mehānismus, tādējādi sekmējot šīs direktīvas vispārēju īstenošanu. Būtu jāvairās no dažādu tiesību aktu vai noteikumu dublēšanās vai savstarpējām pretrunām.

(11)

Visās noteiktajās EKI vajadzētu būt apsaimniekotāju drošības plāniem (ADP) vai līdzvērtīgiem pasākumiem, kas ietver nozīmīgu objektu apzināšanu, apdraudējumu novērtēšanu un pretpasākumu un procedūru apzināšanu, atlasi un prioritāšu noteikšanu. Lai izvairītos no lieka darba un dublēšanas, katrai dalībvalstij vispirms būtu jānovērtē, vai noteiktu EKI īpašniekiem/apsaimniekotājiem ir atbilstoši ADP vai līdzīgi pasākumi. Ja šādu plānu nav, katrai dalībvalstij būtu jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu attiecīgu pasākumu izstrādi. Katra dalībvalsts pati lemj par piemērotāko rīcības veidu attiecībā uz ADP izstrādi.

(12)

Pasākumi, principi, pamatnostādnes, tostarp Kopienas pasākumi, kā arī divpusējas un/vai daudzpusējas sadarbības shēmas, kas paredz ADP līdzīgu vai līdzvērtīgu plānu, vai drošības sadarbības koordinatoru vai līdzvērtīgu amatpersonu, būtu jāuzskata par tādiem, kas izpilda šīs direktīvas prasības attiecībā uz ADP vai drošības sadarbības koordinatoru.

(13)

Lai veicinātu sadarbību un saziņu ar attiecīgajām valstu kritisko infrastruktūru aizsardzības iestādēm, visām noteiktajām EKI būtu jānorāda drošības sadarbības koordinatori. Lai izvairītos no nevajadzīga darba un dublēšanas, katrai dalībvalstij vispirms būtu jānoskaidro, vai noteikto EKI īpašnieki/apsaimniekotāji jau ir norādījuši drošības sadarbības koordinatoru vai līdzvērtīgu amatpersonu. Ja šāda drošības sadarbības koordinatora nav, katrai dalībvalstij būtu jāveic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu attiecīgu pasākumu izpildi. Katra dalībvalsts pati lemj par piemērotāko rīcības veidu attiecībā uz drošības sadarbības koordinatoru noteikšanu.

(14)

Lai efektīvi apzinātu apdraudējumu, draudus un neaizsargātību konkrētās nozarēs, ir vajadzīga gan EKI īpašnieku/apsaimniekotāju un dalībvalstu, gan arī dalībvalstu un Komisijas savstarpēja saziņa. Katrai dalībvalstij būtu jāapkopo informācija par EKI, kuras atrodas tās teritorijā. Komisijai no dalībvalstīm būtu jāsaņem vispārēja informācija par apdraudējumu, draudiem un neaizsargātību nozarēs, kurās ir apzinātas EKI, attiecīgā gadījumā ietverot arī informāciju par šo EKI iespējamiem uzlabojumiem un vairāku nozaru savstarpēju atkarību, un šo informāciju Komisija vajadzības gadījumā varētu izmantot, izstrādājot konkrētus priekšlikumus EKI aizsardzības uzlabošanai.

(15)

Lai veicinātu EKI aizsardzības uzlabojumus, var izstrādāt vienotu metodiku, ar ko identificētu un klasificētu apdraudējumu un draudus infrastruktūras objektiem un to neaizsargātību.

(16)

EKI īpašniekiem/apsaimniekotājiem, izmantojot galvenokārt attiecīgās dalībvalstu iestādes, vajadzētu būt piekļuvei paraugpraksei un metodikai attiecībā uz kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

(17)

Lai EKI efektīvi aizsargātu, nepieciešama saziņa, darba koordinācija un sadarbība valstu un Kopienas mērogā. Vislabāk to var nodrošināt, katrā dalībvalstī ieceļot Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības kontaktpersonas (EKIA kontaktpersonas), kam Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumi būtu jākoordinē attiecīgajā valstī, kā arī ar citām dalībvalstīm un Komisiju.

(18)

Lai attīstītu Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības darbības jomās, kurās vajadzīga konfidencialitāte, ir lietderīgi nodrošināt saskaņotu un drošu informācijas apmaiņu sakarā ar šo direktīvu. Attiecībā uz tādiem specifiskiem faktiem par kritiskās infrastruktūras objektiem, kurus var izmantot, plānojot un īstenojot pasākumus, lai kritiskās infrastruktūras iekārtām radītu nepieļaujamas sekas, svarīgi ir ievērot konfidencialitātes noteikumus atbilstīgi spēkā esošiem attiecīgās valsts tiesību aktiem vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (3). Klasificēta informācija būtu jāaizsargā saskaņā ar attiecīgiem Kopienas un dalībvalstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāievēro dokumentu attiecīgā drošības klasifikācijas pakāpe, ko tam piešķīris dokumenta autors.

(19)

Informācijas apmaiņai attiecībā uz EKI būtu jānotiek uzticības un drošības gaisotnē. Informācijas apmaiņai vajadzīga savstarpēja uzticēšanās, lai uzņēmumi un organizācijas zinātu, ka to sniegtā slepenā un konfidenciālā informācija būs pietiekami aizsargāta.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, izstrādāt EKI apzināšanas un noteikšanas procedūru un vienotu pieeju, lai izvērtētu vajadzību uzlabot šādu infrastruktūru aizsardzību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(21)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas īpaši noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo direktīvu izveido procedūru, lai apzinātu un noteiktu Eiropas kritiskās infrastruktūras (EKI), un vienotu pieeju, lai izvērtētu vajadzību uzlabot šādu infrastruktūru aizsardzību, tādējādi veicinot cilvēku aizsardzību.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

a)

“kritiskā infrastruktūra” ir dalībvalstīs izvietoti objekti, sistēmas vai to daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrības funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu attiecīgo dalībvalsti, jo tā nespētu turpmāk nodrošināt šo funkciju īstenošanu;

b)

“Eiropas kritiskā infrastruktūra” jeb “EKI” ir dalībvalstīs izvietota kritiskā infrastruktūra, kuras darbības traucējumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu vismaz divas dalībvalstis. Šādas ietekmes nozīmīgumu novērtē pārnozaru kritēriju izteiksmē. Tas ietver arī sekas, ko rada vairāku nozaru atkarība no cita veida infrastruktūras;

c)

“apdraudējumu analīze” ir apsvērumi par attiecīgiem apdraudējuma scenārijiem, lai izvērtētu neaizsargātības pakāpi un ietekmi, ko varētu radīt kritiskās infrastruktūras darbības traucējumi vai tās iznīcināšana;

d)

“slepena informācija saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību” ir tādi fakti par kritisko infrastruktūru, kurus to izpaušanas gadījumā varētu izmantot, plānojot darbības vai rīkojoties ar mērķi traucēt kritiskās infrastruktūras iekārtu darbību vai iznīcināt tās;

e)

“aizsardzība” ir visas darbības, ar ko nodrošina kritisko infrastruktūru funkcionalitāti, darbības nepārtrauktību un integritāti, lai novērstu, mazinātu un neitralizētu draudus, apdraudējumu vai neaizsargātību;

f)

“EKI īpašnieki/apsaimniekotāji” ir struktūras, kas ir atbildīgas par ieguldījumiem tādos konkrētos objektos, sistēmās vai to daļās un/vai par to ikdienas darbību, kuri saskaņā ar šo direktīvu ir noteikti kā EKI.

3. pants

EKI apzināšana

1.   Saskaņā ar III pielikumā izklāstīto procedūru, katra dalībvalsts apzina iespējamās EKI, kas atbilst pārnozaru un nozaru kritērijiem un 2. panta a) un b) punktā izklāstītajām definīcijām.

Komisija pēc dalībvalstu pieprasījuma var palīdzēt tām apzināt iespējamās EKI.

Komisija var pievērst attiecīgo dalībvalstu uzmanību iespējamai kritiskajai infrastruktūrai, ko varētu uzskatīt par atbilstošu prasībām, lai to noteiktu kā EKI.

Dalībvalstis un Komisija nepārtraukti turpina apzināt iespējamās EKI.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pārnozaru kritēriji ir:

a)

zaudējumu kritērijs (nosaka pēc iespējamā bojāgājušo vai ievainoto skaita);

b)

ekonomiskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc saimniecisko zaudējumu apmēra un/vai preču vai pakalpojumu kvalitātes samazināšanās, tostarp pēc iespējamās ietekmes uz vidi);

c)

sabiedriskās ietekmes kritērijs (nosaka pēc ietekmes uz sabiedrības uzticību, pēc fiziskām ciešanām un ikdienas dzīves traucējumiem, tostarp pēc būtisku pakalpojumu zaudēšanas).

Pārnozaru kritēriju robežvērtību pamatā ir konkrētas infrastruktūras darbības traucējumu vai iznīcināšanas seku nopietnība. Precīzas robežvērtības, kas piemērojamas pārnozaru kritērijiem, katrā atsevišķā gadījumā nosaka tās dalībvalstis, kuras ir saistītas ar attiecīgo kritisko infrastruktūru. Dalībvalstis katru gadu informē Komisiju par infrastruktūru skaitu katrā nozarē, par kuru notikušas sarunas attiecībā uz pārnozaru kritēriju robežvērtībām.

Nozaru kritēriji ņem vērā konkrētu EKI nozaru pazīmes.

Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādā pamatnostādnes pārnozaru un nozaru kritēriju piemērošanai un aptuvenas robežvērtības, ko izmanto, lai apzinātu EKI. Kritērijus klasificē. Pamatnostādņu lietošana dalībvalstīm nav obligāta.

3.   Šo direktīvu īsteno enerģētikas un transporta nozarēs. Apakšnozares ir norādītas I pielikumā.

Ja tas tiek atzīts par piemērotu, kā arī saistībā ar šīs direktīvas pārskatīšanu, kā paredzēts 11. pantā, var apzināt citas nozares, kurās īsteno šo direktīvu. Prioritāti piešķir IKT nozarei.

4. pants

EKI noteikšana

1.   Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis, kuras var būtiski ietekmēt kāda iespējamā EKI, par šo EKI un iemesliem, kāpēc tā ir noteikta kā iespējamā EKI.

2.   Dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas iespējamā EKI, iesaistās divpusējās un/vai daudzpusējās pārrunās ar citām dalībvalstīm, kuras iespējamā EKI var būtiski ietekmēt. Komisija var piedalīties šajās pārrunās, tomēr tai nav piekļuves sīki izstrādātai informācijai, kas ļautu nepārprotami apzināt attiecīgo infrastruktūru.

Ja dalībvalstij ir iemesls uzskatīt, ka to var būtiski ietekmēt iespējamā EKI, kuru kā kritisku nav apzinājusi tā dalībvalsts, kuras teritorijā šī iespējamā EKI atrodas, tad tā var informēt Komisiju par vēlmi iesaistīties divpusējās un/vai daudzpusējās pārrunās par šo jautājumu. Komisija nekavējoties šo vēlmi paziņo attiecīgajai dalībvalstij, kuras teritorijā atrodas iespējamā EKI, un cenšas veicināt to, lai abas puses panāktu vienošanos.

3.   Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas iespējamā EKI, nosaka to kā EKI pēc tam, kad ir panākta savstarpēja vienošanās starp šo dalībvalsti un attiecīgajām dalībvalstīm, kuras var būt būtiski ietekmētas.

Ir vajadzīga tās dalībvalsts piekrišana, kuras teritorijā atrodas infrastruktūra, ko paredzēts noteikt kā EKI.

4.   Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas noteiktā EKI, katru gadu informē Komisiju par katrā nozarē noteikto EKI skaitu un par to, cik dalībvalstis ir atkarīgas no katras noteiktās EKI. Precīza informācija par EKI ir zināma vienīgi dalībvalstīm, kuras attiecīgā EKI var būtiski ietekmēt.

5.   Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas EKI, informē attiecīgās infrastruktūras īpašnieku/apsaimniekotāju par to, ka tā noteikta kā EKI. Informāciju par infrastruktūras noteikšanu kā EKI klasificē atbilstīgā līmenī.

6.   EKI apzināšanu un noteikšanu saskaņā ar 3. pantu un šo pantu pabeidz līdz 2011. gada 12. janvārim un regulāri pārskata.

5. pants

Apsaimniekotāju drošības plāni

1.   Apsaimniekotāja drošības plāna (ADP) procedūrā apzina EKI kritiskās infrastruktūras objektus un to, kādus drošības risinājumus izmanto vai īsteno, lai nodrošinātu to aizsardzību. Minimālais jautājumu loks, kas jārisina EKI ADP procedūrā, ir izklāstīts II pielikumā.

2.   Dalībvalstis izvērtē, vai katrai tās teritorijā esošajai noteiktajai EKI ir ADP vai līdzvērtīgi pasākumi, ar ko risina II pielikumā noteiktos jautājumus. Ja dalībvalsts konstatē, ka šādi ADP vai līdzvērtīgi pasākumi ir ieviesti un tiek regulāri atjaunināti, tad turpmāka īstenošanas rīcība nav nepieciešama.

3.   Ja dalībvalsts konstatē, ka šādi ADP vai līdzvērtīgi pasākumi nav izstrādāti, tā, izmantojot pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem, nodrošina ADP vai līdzvērtīgu pasākumu izstrādi, ar ko risina II pielikumā noteiktos jautājumus.

Visas dalībvalstis nodrošina ADP vai līdzvērtīgu pasākumu ieviešanu un regulāru pārskatīšanu viena gada laikā pēc tam, kad kritiskā infrastruktūra ir noteikta kā EKI. Šo laikposmu izņēmuma gadījumos var pagarināt, vienojoties ar attiecīgo dalībvalsts iestādi un informējot par to Komisiju.

4.   Ja attiecībā uz EKI jau ir paredzēti uzraudzības vai pārraudzības pasākumi, šis pants neietekmē šos pasākumus, un attiecīgā šajā pantā minētā dalībvalsts iestāde saskaņā ar šiem pasākumiem ir uzraudzības iestāde.

5.   Ja konkrētā nozarē ir ievēroti pasākumi, tostarp Kopienas pasākumi, kas prasa vai kuros minēta vajadzība pēc ADP līdzīga vai līdzvērtīga plāna un ir paredzēta šāda plāna uzraudzība, ko nodrošina attiecīgā iestāde, tad šādus pasākumus uzskata par tādiem, ar ko dalībvalstis izpilda visas prasības, kuras paredzētas šajā pantā vai pieņemtas saskaņā ar to. Šīs direktīvas 3. panta 2. punktā minētās piemērošanas pamatnostādnes ietver šādu pasākumu indikatīvu sarakstu.

6. pants

Drošības sadarbības koordinatori

1.   Drošības sadarbības koordinators darbojas kā kontaktpersona drošības jautājumos starp EKI īpašnieku/apsaimniekotāju un attiecīgo dalībvalsts iestādi.

2.   Katra dalībvalsts izvērtē, vai katrā noteiktajā EKI, kas atrodas tās teritorijā, ir iecelts drošības sadarbības koordinators vai līdzvērtīga amatpersona. Ja dalībvalsts konstatē, ka šāds drošības sadarbības koordinators vai līdzvērtīga amatpersona ir iecelta, tad turpmāka īstenošanas rīcība nav nepieciešama.

3.   Ja dalībvalsts konstatē, ka noteiktajā EKI nav iecelts drošības sadarbības koordinators vai līdzvērtīga amatpersona, tā jebkuriem piemērotiem līdzekļiem nodrošina drošības sadarbības koordinatora vai līdzvērtīgas amatpersonas iecelšanu.

4.   Lai nodrošinātu attiecīgas informācijas apmaiņu par apzinātiem apdraudējumiem un draudiem saistībā ar attiecīgo EKI, katra dalībvalsts izveido atbilstošu mehānismu saziņai starp attiecīgo dalībvalsts iestādi un drošības sadarbības koordinatoru vai līdzvērtīgo amatpersonu. Šis saziņas mehānisms neskar valsts prasības attiecībā uz piekļuvi slepenai un klasificētai informācijai.

5.   Ja konkrētā nozarē ir ievēroti pasākumi, tostarp Kopienas pasākumi, ar kuriem prasa, lai būtu drošības sadarbības koordinators vai līdzvērtīga amatpersona, vai kuros minēta vajadzība pēc šāda koordinatora, tad šādus pasākumus uzskata par tādiem, ar ko dalībvalstis izpilda visas prasības, kas paredzētas šajā pantā vai pieņemtas saskaņā ar to. 3. panta 2. punktā minētās piemērošanas pamatnostādnes ietver šādu pasākumu indikatīvu sarakstu.

7. pants

Pārskatu iesniegšana

1.   Katra dalībvalsts viena gada laikā pēc EKI noteikšanas savā teritorijā kritiskās infrastruktūras apakšnozarēs veic šo EKI apakšnozaru apdraudējumu novērtējumu.

2.   Katra dalībvalstis reizi divos gados kopsavilkuma formā iesniedz Komisijai vispārējus datus par apdraudējuma, draudu un neaizsargātības veidiem katrā EKI nozarē, kurā saskaņā ar 4. pantu apzināta kāda EKI, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt šādu pārskatu vienotu formu.

Katru pārskatu klasificē attiecīgā līmenī, kādu pārskata iesniedzēja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minētajiem pārskatiem, Komisija un dalībvalstis katrā nozarē izvērtē, vai attiecībā uz EKI būtu jāparedz turpmāki aizsardzības pasākumi Kopienas līmenī. Šo procesu veic saistībā ar šīs direktīvas pārskatīšanu, kā noteikts 11. pantā.

4.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izstrādāt kopējas metodikas pamatnostādnes, lai katrā nozarē veiktu apdraudējumu analīzi saistībā ar EKI. Šādu pamatnostādņu lietošana dalībvalstīm nav obligāta.

8. pants

Komisijas atbalsts EKI jomā

Komisija ar attiecīgās dalībvalsts iestādes starpniecību atbalsta noteikto EKI īpašniekus/apsaimniekotājus, nodrošinot piekļuvi pieejamajai paraugpraksei un metodikai, kā arī papildu mācības un informācijas apmaiņu par jaunākajām tehnikas līdzekļu attīstības tendencēm kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā.

9. pants

Slepena informācija saistībā ar Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību

1.   Jebkurai personai, kas saskaņā ar šo direktīvu dalībvalsts vai Komisijas vārdā rīkojas ar klasificētu informāciju, ir atbilstīga līmeņa drošības pielaide.

Dalībvalstis, Komisija un attiecīgās uzraudzības struktūras nodrošina, lai dalībvalstīm vai Komisijai iesniegtu slepenu informāciju saistībā ar Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzību neizmantotu citiem nolūkiem kā tikai kritisko infrastruktūru aizsardzībai.

2.   Šo pantu arī piemēro informācijai, kas nav rakstiska un ar ko apmainās sanāksmēs, kurās apspriež slepenus jautājumus.

10. pants

Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības kontaktpersonas

1.   Katra dalībvalsts ieceļ Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības kontaktpersonu (EKIA kontaktpersona).

2.   EKIA kontaktpersona koordinē Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumus attiecīgā dalībvalstī, ar citām dalībvalstīm un Komisiju. EKIA kontaktpersonas iecelšana neliedz citām dalībvalsts iestādēm iesaistīties Eiropas kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumu risināšanā.

11. pants

Pārskatīšana

Šīs direktīvas pārskatīšanu sāk 2012. gada 12. janvārī.

12. pants

Īstenošana

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2011. gada 12. janvārim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju un dara zināmu minēto noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kur atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 8. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

B. KOUCHNER

(1)  2007. gada 10. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV C 116, 26.5.2007., 1. lpp.

(3)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

I PIELIKUMS

EKI nozaru saraksts

Nozare

Apakšnozare

I.

Enerģētika

1.

Elektroenerģija

Infrastruktūras un iekārtas elektroenerģijas ražošanai un pārvadei, attiecībā uz elektroenerģijas piegādēm

2.

Nafta

Naftas ražošana, rafinēšana, pārstrāde, uzglabāšana un sadale, izmantojot cauruļvadus

3.

Gāze

Gāzes ražošana, rafinēšana, pārstrāde, uzglabāšana un sadale, izmantojot cauruļvadus

SDG termināļi

II.

Transports

4.

Autopārvadājumi

5.

Dzelzceļa pārvadājumi

6.

Gaisa pārvadājumi

7.

Pārvadājumi pa iekšējiem ūdensceļiem

8.

Pārvadājumi pa tāljūras un piekrastes ūdeņiem un ostas

Tādu kritisko infrastruktūru apzināšanu, kuras var noteikt kā EKI, dalībvalstis veic saskaņā ar 3. pantu. Tāpēc EKI nozaru saraksts pats par sevi nerada pienākumu katrā nozarē noteikt EKI.

II PIELIKUMS

EKI ADP PROCEDŪRA

Apsaimniekotāja drošības plānā apzina kritiskas infrastruktūras objektus un drošības risinājumus, ko izmanto vai īsteno, lai nodrošinātu to aizsardzību. EKI ADP procedūrā attieksies uz vismaz šādām darbībām:

1)

nozīmīgu objektu apzināšana;

2)

apdraudējumu analīze, kurā ņemti vērā lielāko draudu scenāriji, katra objekta neaizsargātības pakāpe un iespējamās sekas; un

3)

pretpasākumu un procedūru apzināšana, atlase un prioritāšu noteikšana, nošķirot šādus pasākumus:

—

pastāvīgi drošības pasākumi, ar ko nosaka obligātus ieguldījumus un līdzekļus drošībai, kurus ir būtiski izmantot visu laiku. Šajā plāna daļā būs informācija par vispārējiem pasākumiem, tehniskiem pasākumiem (tostarp atklāšanas, piekļuves kontroles, aizsardzības un preventīvu līdzekļu uzstādīšana); organizatoriskiem pasākumiem (tostarp par procedūras brīdinājumiem un pasākumiem krīzes pārvarēšanai), kontroles un pārbaudes pasākumiem, sakaru pasākumiem, izpratnes veicināšanas un mācību pasākumiem un informācijas sistēmu drošības pasākumiem,

—

diferencēti drošības pasākumi, kurus var aktivizēt atbilstoši attiecīgajam apdraudējuma un draudu līmenim.

III PIELIKUMS

Procedūra, kā dalībvalstis apzina kritiskās infrastruktūras, kuras saskaņā ar 3. pantu var noteikt kā EKI

Šīs direktīvas 3. pantā prasīts, lai katra dalībvalsts apzina kritiskās infrastruktūras, kuras var noteikt kā EKI. Katra dalībvalsts izpilda minēto procedūru, veicot turpmāk norādītās secīgās darbības.

Iespējamo EKI, kas neatbilst kādai no uzskaitītajām secīgām darbībām, neuzskata par EKI, un tai neturpina piemērot procedūru. Ja iespējamā EKI atbilst prasībām, tai piemēro procedūras turpmākos posmus.

1.   darbība

Katra dalībvalsts piemēro nozaru kritērijus, lai katrā nozarē sākotnēji izvēlētos kritiskās infrastruktūras.

2.   darbība

Katra dalībvalsts piemēro 2. panta a) punktā noteikto kritiskās infrastruktūras definīciju iespējamajai EKI, kas apzināta, veicot 1. darbību.

Ietekmes nozīmīgumu nosaka, vai nu izmantojot attiecīgās valsts metodes kritisko infrastruktūru apzināšanai, vai arī izmantojot pārnozaru kritērijus, attiecīgajā valsts līmenī. Ja infrastruktūra nodrošina nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, tad ņem vērā, vai ir iespējami alternatīvi pakalpojumi un to, kāds ir pakalpojuma darbības pārtraukuma/atjaunošanas ilgums.

3.   darbība

Dalībvalsts iespējamajai EKI, kas atbilst šās procedūras pirmo divu darbību nosacījumiem, piemēro EKI definīcijas pārrobežu elementu saskaņā ar 2. panta b) punktu. Ja iespējamā EKI atbilst šai definīcijai, tai piemēro nākamo procedūras darbību. Ja infrastruktūra nodrošina nozīmīgu pakalpojumu sniegšanu, tad ņem vērā, vai ir iespējami alternatīvi pakalpojumi un to, kāds ir pakalpojuma darbības pārtraukuma/atjaunošanas ilgums.

4.   darbība

Katra dalībvalsts pārējām iespējamajām EKI piemēro pārnozaru kritērijus. Pārnozaru kritērijos ņem vērā: seku nopietnību; vai ir pieejamas iespējamas alternatīvas, ja infrastruktūru izmanto nozīmīga pakalpojuma nodrošināšanai; un darbības pārtraukuma/atjaunošanas ilgumu. Iespējamo EKI, kas neatbilst pārnozaru kritērijiem, neuzskata par EKI. Par iespējamo EKI, kas atbilst visām šīs procedūras darbībām, paziņo vienīgi tām dalībvalstīm, kuras var būtiski ietekmēt šī iespējamā EKI.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/83

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 16. decembris)

par tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kas ražots trešās valstīs

(2008/971/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 1999/105/EK (1999. gada 22. decembris) par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 19. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Valstu noteikumi par meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Amerikas Savienotajās Valstīs paredz, ka jāveic oficiāla lauka apskate sēklu savākšanas un apstrādes un stādāmā materiāla audzēšanas laikā.

(2)

Saskaņā ar minētajiem noteikumiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avota apstiprināšanas un reģistrēšanas sistēmām un meža reproduktīvā materiāla turpmākai ražošanai no šā ieguves avota būtu jāatbilst ESAO shēmai par starptautiskajā tirdzniecībā esošu meža reproduktīvā materiāla sēklu šķirņu sertifikāciju (ESAO meža sēklu un stādu shēma). Turklāt minētie noteikumi paredz, ka “izcelsme zināma” un “atlasīts” kategorijas sēklas un stādāmais materiāls oficiāli jāsertificē un sēklu iepakojums oficiāli jānoslēdz saskaņā ar ESAO meža sēklu un stādu shēmas prasībām.

(3)

Pārbaudot šos noteikumus, konstatēts, ka meža reproduktīvā materiāla ieguves avota apstiprināšanas nosacījumi atbilst Direktīvā 1999/105/EK noteiktajām prasībām. Turklāt, izņemot nosacījumus attiecībā uz sēklu kvalitāti, sugas tīrību un stādāmā materiāla kvalitāti, šo trešo valstu noteikumi sniedz tādu pašu garantiju attiecībā uz nosacījumiem, kurus piemēro “izcelsme zināma” un “atlasīts” kategorijas sēklām un stādāmajam materiālam, kā Direktīvā 1999/105/EK paredzētie noteikumi. Tātad noteikumi par meža reproduktīvā materiāla sertifikāciju kategorijām “izcelsme zināma” un “atlasīts” Kanādā, Horvātijā, Norvēģijā, Serbijā, Šveicē, Turcijā un Amerikas Savienotajās Valstīs jāuzskata par līdzvērtīgiem Direktīvā 1999/105/EK paredzētajiem noteikumiem, ja ir izpildīti papildu nosacījumi attiecībā uz sēklām un stādāmo materiālu.

(4)

Tomēr iepriekš minēto trešo valstu noteikumus nevar uzskatīt par līdzvērtīgiem attiecībā uz kategorijām “uzlabots” un “pārāks”, uz kurām neattiecas ESAO meža sēklu un stādu shēma. Tādēļ ir lietderīgi šā lēmuma darbības jomu attiecināt tikai uz tāda meža reproduktīvā materiāla līdzvērtīgumu, kurš pieder pie kategorijas “izcelsme zināma” un “atlasīts”.

(5)

Šajā lēmumā būtu jāizmanto Direktīvā 1999/105/EK noteiktās definīcijas, lai nodrošinātu šo divu tiesību aktu saskanību.

(6)

Meža reproduktīvajam materiālam, kas atbilst šā lēmuma nosacījumiem, būtu jāatbilst stādu veselības nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (2). Attiecīgā gadījumā ģenētiski modificētam meža reproduktīvajam materiālam būtu jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (3).

(7)

Ir lietderīgi nodrošināt, lai šajā lēmumā paredzētie papildu nosacījumi sēklām un stādāmajam materiālam attiecībā uz kvalitāti un sugas tīrību atspoguļotu Direktīvā 1999/105/EK paredzētos nosacījumus.

(8)

Lai garantētu tādu pašu izsekojamības līmeni, kāds paredzēts Direktīvā 1999/105/EK, ir lietderīgi šajā lēmumā iekļaut noteikumus par oriģināla apliecības izsniegšanu sēklām un stādāmajam materiālam, tos ievedot Kopienā. Šai oriģināla apliecībai būtu jābūt balstītai uz oficiālo ESAO proveniences sertifikātu, un tajā jānorāda, ka attiecīgais materiāls ir importēts, pamatojoties uz līdzvērtīguma režīmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Darbības joma

Šis lēmums paredz nosacījumus, ar kādiem Kopienā importē “izcelsme zināma” vai “atlasīts” kategorijas meža reproduktīvo materiālu, kas ražots kādā no I pielikumā minētajām trešām valstīm.

To piemēro, ja ir ievēroti II pielikumā un Direktīvā 2000/29/EK un Direktīvā 2001/18/EK paredzētie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro Direktīvas 1999/105/EK 2. pantā noteiktās definīcijas.

3. pants

Līdzvērtīgums

1.   Meža reproduktīvā materiāla ieguves avota apstiprināšanas un reģistrēšanas sistēmas un meža reproduktīvā materiāla turpmāku ražošanu no šā ieguves avota, ko kontrolē šā lēmuma I pielikumā minētās trešo valstu iestādes vai kas notiek šo iestāžu oficiālā uzraudzībā, uzskata par līdzvērtīgu dalībvalstīs īstenotajām sistēmām un ražošanai saskaņā ar Direktīvu 1999/105/EK.

2.   Direktīvas 1999/105/EK I pielikumā minēto sugu “izcelsme zināma” un “atlasīts” kategorijas sēklas un stādāmo materiālu, kas ražots I pielikumā minētajās trešās valstīs un ko oficiāli sertificējušas minētajā pielikumā uzskaitītās trešo valstu iestādes, uzskata par līdzvērtīgu sēklām un stādāmajam materiālam, kas atbilst Direktīvas 1999/105/EK prasībām, ja šīs sēklas un stādāmais materiāls atbilst šā lēmuma II pielikumā minētajiem nosacījumiem.

4. pants

Oriģināla apliecība

Ievedot Kopienā sēklas un stādāmo materiālu, piegādātājs, kas importē šo materiālu, iepriekš informē attiecīgās dalībvalsts oficiālo iestādi par šo importu. Oficiālā iestāde pirms materiāla laišanas tirgū izsniedz oriģināla apliecību, kas ir balstīta uz oficiālo ESAO proveniences sertifikātu.

Oriģināla apliecībā norāda, ka materiāls ir importēts, ievērojot līdzvērtīguma režīmu.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo lēmumu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

6. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 16. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

R. BACHELOT-NARQUIN

(1)  OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.

(2)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(3)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Valstis un iestādes

Valsts (1)

Iestāde, kas atbild par apstiprināšanu un ražošanas kontroli

CA

National Forest Genetic Resources Centre/Centre national des ressources génétiques forestières

Natural Resources Canada/Ressources naturelles Canada

Canadian Forest Service - Atlantic/Service canadien des forêts - Atlantique

PO Box 4000, Fredericton/Frédéricton

New Brunswick/Nouveau-Brunswick E3B 5P7

CH

Federal Office for Environment (FOEN)

Department of the Environment, Transport, Energy and Communications (UVEK)

Forest Division

Federal Plant Protection Service

Birmensdorf

HV

Forest Research Institute

Cvjetno naselje 41

10450 Jastrebarsko

NO

Norwegian Forest Genetic Resource Centre

Norwegian Forest and Research Institute

PO Box 115

N-1431 Ås

SR

Directorate for forest

Ministry of AGRIculture, forestry and water management

Omladinskih brigada 1

11 000 Belgrade

TR

Ministry of Environnement and Forestry (Çevre ve Orman Bakanlığı) - General directorate for afforestation and erosion control (Ağaçlandirma ve erozyon kontrolu genel müdürlüğü)

Gazi – Ankara

US

National Tree Seed Laboratory

USDA Forest Service

Purdue University

West Lafayette, Indiana

(1)  CA – Kanāda, CH – Šveice, HV – Horvātija, NO – Norvēģija, SR – Serbija, TR – Turcija, US – Amerikas Savienotās Valstis.

II PIELIKUMS

A.   Nosacījumi attiecībā uz trešās valstīs ražotām sēklām

1.

Sēklas oficiāli sertificē kā materiālu, kas iegūts no apstiprināta ieguves avota, un sēklu iepakojumu noslēdz saskaņā ar attiecīgajā valstī spēkā esošajiem noteikumiem par ESAO meža sēklu un stādu shēmas piemērošanu. Katrai sēklu partijai piestiprina oficiālu ESAO etiķeti un pievieno oficiālā ESAO proveniences sertifikāta kopiju vai piegādātāja izdotu dokumentu, kurā norādīta visa oficiālajā ESAO proveniences sertifikātā minētā informācija, kā arī piegādātāja vārds/nosaukums.

2.

Sēklām ESAO etiķetē vai piegādātāja dokumentā jānorāda arī šāda papildinformācija, kas, cik iespējams, novērtēta pēc starptautiski pieņemtām metodēm:

a)

tīrība (procentuālā izteiksmē pēc tīro sēklu, citu sēklu un inertā materiāla, ko pārdod kā sēklu partiju, svara);

b)

tīro sēklu dīgtspēja procentos vai, ja dīgtspējas noteikšana procentos ir neiespējama vai nav praktiska, dzīvotspēja procentos, kas novērtēta ar konkrētas metodes palīdzību;

c)

1 000 tīru sēklu svars;

d)

dīgtspējīgu sēklu skaits uz kilogramu produkta, ko pārdod kā sēklas, vai arī, ja dīgtspējīgo sēklu skaitu noteikšana ir neiespējama vai to novērtēšana nav praktiska, dzīvotspējīgo sēklu skaits uz kilogramu sēklu.

3.

Atkāpjoties no 2. punkta, tajā minēto papildu informāciju attiecībā uz sēklu kontroles procedūrām, izmantojot starptautiski pieņemtas metodes, var sniegt piegādātājs, kurš importē sēklas, pirms šīs sēklas pirmo reizi laistas Kopienas tirgū.

4.

Lai pašreizējās sezonas sēklas būtu ātri pieejamas tirgū, piegādātājs, kurš importē sēklas, var tās pārdot pirmajam pircējam, neievērojot visas 2. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktās prasības. Piegādātājs, kurš importē minēto materiālu, iespējami drīz norāda, vai ir ievērotas 2. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktās prasības.

5.

Ja sēklu daudzumi ir nelieli, kā minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 2301/2002 (2002. gada 20. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 1999/105/EK piemērošanai attiecībā uz nelielu sēklu daudzumu definēšanu (1), 2. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro.

6.

Sēklu partijas sasniedz minimālo sugas tīrības līmeni 99 %. Tomēr cieši saistītām sugām, izņemot mākslīgos hibrīdus, piegādātāja etiķetē vai dokumentā norāda augļu vai sēklu partijas sugas tīrību, ja tā nesasniedz 99 %.

7.

Atkāpjoties no 1. punkta, sēklas atbilstošos daudzumos var iegūt no neapstiprināta ieguves avota, ja:

a)

tās paredzētas testiem, zinātniskiem mērķiem vai ģenētiskai aizsardzībai;

b)

par attiecīgajām sēklu vienībām ir skaidri norādīts, ka tās nav paredzētas mežsaimniecībai.

B.   Nosacījumi attiecībā uz trešās valstīs ražotu stādāmo materiālu

1.

Stādāmo materiālu ražo audzētavā, ko reģistrējušas šā lēmuma I pielikumā minētās trešo valstu iestādes, vai šo iestāžu oficiālā uzraudzībā trešā valstī. Katram sūtījumam piestiprina ESAO etiķeti un pievieno oficiālā ESAO proveniences sertifikāta kopiju vai piegādātāja izdotu dokumentu, kurā norādīta visa oficiālajā ESAO proveniences sertifikātā minētā informācija, kā arī piegādātāja vārds/nosaukums.

2.

Stādāmais materiāls atbilst Direktīvas 1999/105/EK VII pielikuma D daļā noteiktajām prasībām.

3.

Stādāmais materiāls, kuru paredzēts pārdot galalietotājam reģionos ar Vidusjūras klimatu, atbilst Direktīvas 1999/105/EK VII pielikuma E daļā noteiktajām prasībām.

(1)  OV L 348, 21.12.2002., 75. lpp.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/88

PADOMES LĒMUMS

(2008. gada 18. decembris),

ar ko groza Kopīgās konsulārās instrukcijas 13. pielikumu par vīzu ielīmju aizpildīšanu

(2008/972/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

Ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 789/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko Padomei rezervē izpildu pilnvaras attiecībā uz dažiem sīki izstrādātiem noteikumiem un praktiskām procedūrām vīzu pieteikumu izskatīšanā (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punktu,

ņemot vērā Francijas iniciatīvu,

tā kā:

(1)

Kopīgās konsulārās instrukcijas 13. pielikumā ir paredzēti noteikumi par vīzu ielīmju aizpildīšanu, iekļaujot paraugus, kas atbilst vienotu vīzu dažādām kategorijām.

(2)

Instrukcijas 13. pielikuma 9. paraugā, kas atbilst īstermiņa uzturēšanās vīzai, ir norādīts, ka to izsniedz ar derīguma termiņu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, proti, 1, 2, 3 vai 5 gadiem (C1, C2, C3, C5).

(3)

Šāds iedalījums (C1, C2, C3 un C5) vairs neatbilst Kopīgās konsulārās instrukcijas normatīvajiem noteikumiem atbilstīgi Padomes Lēmumam Nr. 2006/440/EK (2006. gada 1. jūnijs) (2), ar ko saskaņoja administratīvās izmaksas par vīzu pieteikumu izskatīšanu.

(4)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis lēmums balstās uz Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānija saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas izlemj, vai tā šo lēmumu transponēs savos tiesību aktos.

(5)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē, šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu minēto nolīgumu (3).

(6)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus (4), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta b. punktā, to lasot saistībā ar Lēmuma 2008/146/EK (5) 3. pantu un Lēmuma 2008/149/TI (6) 3. pantu.

(7)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus (7), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B. punktā saistībā ar 3. pantu Lēmuma 2008/261/EK (8) 3. pantu un Padomes Lēmuma 2008/262/EK (9) 3. pantu.

(8)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (10); tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(9)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11); tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Īrijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(10)

Attiecībā uz Kipru šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta izpratnē.

(11)

Šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai ir citādi ar to saistīts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopīgās konsulārās instrukcijas 13. pielikuma 9. paraugā pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—

Tas attiecas uz īstermiņa daudzkārtējas ieceļošanas vīzu ar derīguma termiņu līdz 5 gadiem. Paraugā iekļautās vīzas derīguma termiņš ir trīs gadi.”

2. pants

Šo Lēmumu piemēro no dienas, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 116, 26.4.2001., 2. lpp.

(2)  OV L 175, 29.6.2006., 77. lpp.

(3)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(4)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(5)  OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

(6)  OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.

(7)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(8)  OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.

(9)  OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp.

(10)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(11)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

Komisija

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/90

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 15. decembris),

ar ko groza Padomes Direktīvu 2002/56/EK attiecībā uz 21. panta 3. punktā noteikto datumu, līdz kuram dalībvalstīm ir atļauts pagarināt spēkā esības termiņu lēmumiem par trešo valstu izcelsmes sēklas kartupeļu līdzvērtību

(izziņots ar dokumenta numuru K(2008) 8135)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2008/973/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību (1) un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2002/56/EK paredzēts, ka, sākot ar konkrētiem datumiem, dalībvalstis nedrīkst pašas noteikt, vai trešās valstīs novāktie sēklas kartupeļi ir līdzvērtīgi Kopienas teritorijā novāktajiem sēklas kartupeļiem un vai tie atbilst minētās direktīvas noteikumiem.

(2)

Darbs, lai izveidotu Kopienas līdzvērtības sistēmu attiecībā uz visu attiecīgo trešo valstu sēklas kartupeļiem, vēl nebija pabeigts, tāpēc dalībvalstis ar Direktīvu 2002/56/EK tika pilnvarotas līdz 2008. gada 31. martam pagarināt termiņu jau pieņemtajiem lēmumiem par dažās tādās trešās valstīs novākto sēklas kartupeļu līdzvērtību, uz kurām neattiecas Kopienas līdzvērtības sistēma. Šo datumu izraudzījās, ņemot vērā termiņa beigu datumu, kad sēklas kartupeļi tiek laisti tirgū.

(3)

Tā kā šis darbs aizvien vēl nav pabeigts un jauna tirdzniecības sezona sāksies 2008. gada beigās, jāļauj dalībvalstīm pagarināt termiņu valsts lēmumiem par līdzvērtību.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/56/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2002/56/EK 21. panta 3. punkta pirmajā daļā tekstu “līdz 2008. gada 31. martam” aizstāj ar tekstu “līdz 2011. gada 31. martam”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2008. gada 15. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1)  OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.

III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/91

PADOMES LĒMUMS 2008/974/KĀDP

(2008. gada 18. decembris),

atbalstot Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 3. punktu un 23. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas ir jāveic gan Eiropas Savienībā (ES), gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

ES aktīvi īsteno šo stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās II un III nodaļā, piemēram, paredz finanšu līdzekļus konkrētu projektu atbalstam, ar kuriem uzlabo daudzpusēju neizplatīšanas sistēmu un daudzpusēju uzticēšanos veicinošus pasākumus. Hāgas rīcības kodekss pret ballistisko raķešu izplatīšanu (turpmāk “Kodekss” jeb “HCoC”) ir būtiska šīs sistēmas daļa, tā mērķis ir novērst un apslāpēt ballistisko raķešu sistēmu izplatīšanu, ar ko var nogādāt masu iznīcināšanas ieročus vai ar tiem saistītu tehniku.

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP (1) par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu. Šajā kopējā nostājā, inter alia, ir aicināts veicināt to, ka pēc iespējas vairāk valstu pievienojas Kodeksam, īpaši tās valstis, kurām ir ballistisko raķešu spēki, kā arī turpināt izstrādāt un īstenot Kodeksu, īpaši tā uzticēšanos veicinošus pasākumus, un veicināt ciešāku saikni starp Kodeksu ar ANO daudzpusējo neizplatīšanas sistēmu.

(4)

Padome 2007. gada 23. maijā nolēma rīkoties, lai veicinātu Kodeksa universālumu un atbilstību principiem. Tādēļ 2007. gada iesaistīto valstu gadskārtējās sanāksmes laikā tika rīkots seminārs, kas pulcēja valstis, kurām ir lielākie ballistisko raķešu spēki, tostarp tās valstis, kas nav pievienojušās Kodeksam. ES prioritāte ir turpināt šo dialogu starp valstīm, kas ir pievienojušās un kas nav pievienojušās Kodeksam, ai turpmāk veicinātu Kodeksa universālumu, kā arī pilnveidotu tā īstenošanu un uzlabošanu. Ar lēmumu būtu jāveicina šis process.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nodrošinātu nepārtrauktu un praktisku dažu elementu īstenošanu, kurus paredz ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, Eiropas Savienība atbalsta to valstu darbības, kas ir pievienojušās Kodeksam, lai censtos sasniegt šādus mērķus:

a)

veicināt Kodeksa universālumu, īpaši to, lai Kodeksam pievienojas visas valstis ar ballistisko raķešu spēkiem,

b)

atbalstīt Kodeksa īstenošanu,

c)

veicināt turpmāku Kodeksa uzlabošanu.

2.   Šajā sakarā projekti, ko Eiropas Savienība atbalsta, aptver šādus konkrētus mērķus:

a)

nodrošināt līdzekļus, lai organizētu mērķtiecīgu pieeju, piemēram, semināru veidā, kuru mērķis būtu veicināt to, ka jaunas valstis pievienojas Kodeksam, un kas notiktu reģionā, kurā ir vismazākais skaits valstu, kuras ir pievienojušās Kodeksam;

b)

nodrošināt finanšu un tehniskus līdzekļus, veicināt informācijas apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, no vienas puses, un starptautisku novērotāju apmeklējumu kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma vietās, kuras Kodeksam pievienojušās valstis ir nolēmušas izskatīt brīvprātīgi saskaņā ar Kodeksa 4.a panta ii) apakšpunktu, no otras puses;

c)

nodrošināt līdzekļus, lai veicinātu valstu, kuras pievienojušās Kodeksam, pārrunas par to, kā saglabāt Kodeksa nozīmīgumu un dzīvotspēju. Pārrunās īpaši ņem vērā jaunākos notikumus ballistisko raķešu izplatīšanas jomā un norises starptautisko iestāžu un tiesību sistēmās attiecībā uz ballistiskajām raķetēm.

Šos projektus veic gan to valstu labā, kas ir pievienojušās Kodeksam, gan arī to valstu labā, kas Kodeksam nav pievienojušās.

Projektu sīks apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Prezidentvalsts, kam palīdz Padomes ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā (ĢS/AP), ir atbildīga par šā lēmuma īstenošanu. Komisija ir pilnībā iesaistīta.

2.   Lēmuma 1. panta 2. punktā minēto projektu tehnisko īstenošanu veic Stratēģiskās pētniecības fonds (FRS) Parīzē.

FRS savus uzdevumus veic ĢS/AP uzraudzībā, atbalstot prezidentvalsti un bieži apspriežoties ar Kodeksam pievienojušos valstu gadskārtējo sanāksmju priekšsēdētāju, kā arī ar Austriju, kas pilda Kodeksa Centrālā kontaktpunkta (Immediate Central Contact – ICC) un izpildsekretariāta pienākumus. Šim nolūkam ĢS/AP ar FRS vienojas par vajadzīgo kārtību.

3.   Prezidentvalsts, ĢS/AP un Komisija cits citu regulāri informē par šā lēmuma īstenošanu saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 1 015 000.

2.   Izdevumus, kurus finansē ar 1. punktā noteikto summu, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

3.   Komisija uzrauga 2. punktā minēto izdevumu pareizu pārvaldību; šī finansēšana notiek ar dotācijām. Šim nolūkam tā ar FRS noslēdz finansēšanas līgumu. Finansēšanas līgumā paredz, ka FRS nodrošina ES ieguldījuma publiskumu atbilstīgi tā apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā paredzēto finansēšanas līgumu iespējami drīz pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi, ja rodas kādas grūtības šajā procesā, un par datumu, kurā finansēšanas līgums noslēgts.

4. pants

Prezidentvalsts, kurai palīdz ĢS/AP, ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz FRS sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktie izvērtējumi balstās uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ir pilnībā iesaistīta. Tā ziņo par šā lēmuma īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 6 mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumu, kad Komisija noslēdz finansēšanas līgumu ar FRS pirms šā termiņa beigām - tad šis lēmums zaudē spēku 24 mēnešus pēc finansēšanas līguma noslēgšanas.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. decembrī.

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

PIELIKUMS

ES atbalsts Hāgas rīcības kodeksam pret ballistisko raķešu izplatīšanu saistībā ar ES Masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas stratēģijas īstenošanu

1.   Mērķi

Eiropas Savienība stingri atbalsta Kodeksu no tā sākšanas brīža. Eiropas Savienības uzskata, ka Kodekss ir svarīgs daudzpusējs instruments, kura mērķis ir mazināt ballistisko raķešu sistēmu un ar tām saistītas tehnikas izplatīšanu, veicinot pārskatāmību un veicot uzticēšanos veicinošus pasākumus. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir pievienojušās Kodeksam un godprātīgi to īsteno.

Agrāk Eiropas Savienība ir centusies pārvarēt atlikušās nepilnības Kodeksa īstenošanā un tā universālumā, 2007. gada gadskārtējās sanāksmes laikā rīkojot semināru valstīm, kas Kodeksam ir pievienojušās, un valstīm, kas nav tam pievienojušās. Semināra rezultātu iedvesmota Eiropas Savienība vēlas šo iniciatīvu turpināt un atbalstīt Kodeksu attiecībā uz šādiem trim aspektiem:

—

Kodeksa universālumu,

—

Kodeksa īstenošanu,

—

Kodeksa uzlabošanu un tā darbību.

2.   Projektu apraksts

2.1.   Pirmais projekts: Kodeksa universāluma veicināšana

2.1.1.   Projekta mērķis

Tā kā to valstu skaits, kuras pievienojušās Kodeksam, ir sasniedzis divas trešdaļas no visām ANO dalībvalstīm, ir jādara vairāk, lai sasniegtu Kodeksa universālumu. Gadskārtējās sanāksmēs Kodeksam pievienojušās valstis atzīmēja, ka cēloņi to valstu, kuras vēl nav pievienojušās Kodeksam, pretestībai parakstīt Kodeksu ir ļoti atšķirīgi – tie sniedzas no informācijas un Kodeksa izpratnes trūkuma līdz drīzāk politiskiem iemesliem.

2.1.2.   Projekta rezultāti

—

uzlabot informētību par Kodeksu, tā sapratni un atbalstu tam,

—

uzlabot sadarbību starp valstīm, kas pievienojušās Kodeksam, un valstīm, kas nav tam pievienojušās,

—

palielināt to valstu skaitu, kuras pievienojušās Kodeksam.

2.1.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēta divu semināru sarīkošana:

—

informatīvs seminārs reģionam, kur ir lielākais tādu valstu skaits, kas nav pievienojušās Kodeksam.

Āfrikā Kodeksam nav pievienojušās šādas valstis: Alžīrija, Angola, Botsvāna, Centrālāfrikas Republika, Kotdivuāra, Kongo Demokrātiskā Republika, Ēģipte, Lesoto, Namībija, Kongo Republika, Somālija, Svazilenda, Togo un Zimbabve.

—

vispārējs seminārs pēc tā semināra parauga, kuru rīkoja Kodeksam pievienojušos valstu 2007. gada ikgadējās sanāksmes laikā un kurā koncentrēti un strukturēti apmainījās ar tehniskiem un politiskiem un drošības apsvērumiem, kas saistīti ar ballistisko raķešu izplatīšanu un Kodeksa nozīmi.

2.2.   Otrais projekts: Atbalsts kodeksa īstenošanai valstīs, kuras pievienojušās Kodeksam

2.2.1.   Projekta mērķis

Lai gan kodekss, izmantojot uzticības veicināšanas un pārskatāmības pasākumus, ir svarīgs instruments ballistisko raķešu un saistītu tehnoloģiju izplatīšanas mazināšanai, jāpaveic vairāk, lai veicinātu labāku apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam. Projektā galvenā uzmanība tiks vērsta apmaiņas aspektiem, kuros var panākt jūtamus rezultātus.

2.2.2.   Projekta rezultāti

—

izveidot droša, uz internetu balstīta informācijas un komunikācijas mehānisma (e-ICC) prototipu; šāds mehānisms ļautu ātrāk, vienkāršāk un drošāk valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, apmainīties ar informāciju un nodrošinātu iespēju dokumentu izplatīt elektroniski;

—

gadījumā, ja Kodeksam pievienojušās valstis ikgadējā sanāksmē pieņem lēmumu izveidot e-ICC, šādu prototipu varēs ieviest;

—

lielāks atbalsts kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma bāžu novērotāju apmeklējumam.

2.2.3.   Projekta apraksts

Projektā ietverti divi pasākumu veidi:

a)

veicināt informācijas un saziņas apmaiņu starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, izveidojot drošu e-ICC. Šajā projektā īpaši nozīmīga ir Francijas pieredze Raķešu tehnoloģiju kontroles režīms (MTCR) e-POC sistēmas darbā.

Tā kā lēmumu izveidot šādu sistēmu pieņem ikgadējā sanāksmē valstis, kuras pievienojušās Kodeksam, projektu īstenos divos posmos. Otro posmu īstenos pēc Kodeksam pievienojušos valstu pārrunām ikgadējā sanāksmē par e-ICC.

1. posms: ES ierosinājums valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam, izveidot e-ICC.

e-ICC prototipu sagatavos, lai to varētu 2009. gadā iesniegt valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam un lai saņemtu to atsauksmes par tā darbību.

2. posms: e-ICC prototipa ieviešana

Gadījumā, ja Kodeksam pievienojušās valstis ikgadējā sanāksmē pieņem lēmumu izveidot e-ICC, šādu prototipu varētu īstenot. Lai to panāktu, prototipa sniegtās zināšanas un materiālie aspekti būtu jānodod ICC/ pārvaldes izpildsekretariātam un būtu jāapmāca ICC un Kodeksam pievienojušās valstis.

b)

nodrošināt finanšu līdzekļus starptautisko novērotāju apmeklējumam kosmisko nesējraķešu (SLV) palaišanas izmēģinājuma bāzēs.

2.3.   Trešais projekts: Veicināt turpmāku Kodeksa uzlabošanu un labāku darbību

2.3.1.   Projekta mērķis

Drošības vide nemitīgi mainās, tostarp tādu līdzekļu izplatīšanas jomā, ar kuriem var piegādāt masu iznīcināšanas ieročus. Kodeksam pievienojušās valstis katru gadu satiekas un izvērtē Kodeksa īstenošanu, kā arī jaunās tendences ballistisko raķešu un saistīto tehnoloģiju izplatīšanā.

Projekts veicina padziļinātu diskusiju starp valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam un attiecīgā gadījumā ietver valstis, kuras tam nav pievienojušās neformālākā gaisotnē un ārpus valdības loka nodrošinās piekļuvi tehniskajai ekspertīzei attiecībā uz ballistisko raķešu izplatīšanu. Projekta rezultātus kā vielu pārdomām var iesniegt ārpus Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējā sanāksmē.

2.3.2.   Projekta rezultāti

—

labāka izpratne par ballistisko raķešu izplatīšanas un SLV programmu jaunākajām tendencēm ar ieteikumiem valstīm, kuras pievienojušās Kodeksam;

—

analizēta iespēja, kā motivēt valstis, kuras pievienojušās Kodeksam, iesaistīties ballistisko raķešu un kosmisko nesējraķešu programmās;

—

labāka izpratne par saskarni starp Kodeksu, MTCR un divpusējiem un reģionāliem uzticības veicināšanas pasākumiem, lai panāktu mērķi – raķešu neizplatīšanu un politikas ieteikumu definēšanu;

—

darba dokumenti vai cita veida dokumenti no semināriem, ko ES varētu iesniegt HCoC ikgadējai sanāksmei.

2.3.3.   Projekta apraksts

Projektā ietvers divus darbību veidus:

a)

finansējums pētījumam par pašreizējām tendencēm ballistisko raķešu jomā un par to izplatīšanas dinamiku, kā arī SLV programmas, un to varētu iesniegt kā dokumentu pārdomām Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējā sanāksmē. Veicot šo pētījumu, SPF nodrošinās, ka tā darbs nepārklājas ar ANO Valdību ekspertu darbu;

b)

finansējums semināriem, kuros piedalās eksperti no valsts un nevalstiskā sektora no valstīm, kuras ir pievienojušās Kodeksam, un valstīm, kuras tam nav pievienojušās. Seminārus varētu rīkot kā ikgadējo sanāksmju daļu. Rezultātus Kodeksam pievienojušos valstu ikgadējai sanāksmei varētu iesniegt kā darba dokumentu. Darba grupas izskatīs šādus jautājumus:

—

Saikne starp Kodeksu, MTCR, divpusējiem un reģionāliem uzticības veicināšanas pasākumiem, lai panāktu mērķi – raķešu neizplatīšanu, kā arī starp Kodeksu un ANO sistēmu (UNGA).

—

Kā motivēt Kodeksam pievienojušās valstis iekļauties ballistisko raķešu un SLV programmās.

3.   Ilgums

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 24 mēneši.

4.   Saņēmēji

Šajā lēmumā projektu saņēmējas ir gan valstis, kuras Kodeksam ir pievienojušās, gan valstis, kuras tam nav pievienojušās.

Saņēmēju valstu galīgo izvēli veiks, konsultācijās starp īstenotāju struktūrvienību un prezidentvalsti, kam palīdz ĢS/AP, kompetentajā Padomes darba grupā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju. Galīgais lēmums pamatosies uz priekšlikumiem, kurus iesniedz īstenotāja struktūrvienība atbilstīgi šā lēmuma 2. panta 2. punktam.

5.   Īstenotāja struktūrvienība

FRS uzticēs projektu tehnisku īstenošanu. Projektus īstenos tieši FRS vai tā sadarbības partneri, Miera pētniecības un drošības politikas institūts, Hamburgas Universitāte un Polijas Kosmosa pētniecības centrs Varšavā.

Īstenotāja struktūrvienība sagatavos:

a)

ceturkšņa pārskatus par projektu īstenošanu;

b)

nobeiguma ziņojumu ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc projektu īstenošanas.

Ziņojumus nosūtīs prezidentvalstij, kam palīdz ĢS/AP.

FRS nodrošinās ES ieguldījuma redzamību atbilstīgi tā apjomam.

6.   Iesaistītās trešās personas

Šos projektus pilnībā finansē ar lēmumu. Kodeksam pievienojušos valstu vai valstu, kuras nav tam pievienojušās, ekspertus var uzskatīt par iesaistītām trešām personām Tie strādās saskaņā ar standarta noteikumiem, ko noteicis FRS.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/96

PADOMES LĒMUMS 2008/975/KĀDP

(2008. gada 18. decembris),

ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus (Athena)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 13. panta 3. punktu un 28. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadomes Helsinku sanāksmē 1999. gada 10. un 11. decembrī jo īpaši tika nolemts, ka, brīvprātīgi sadarbojoties ES vadītās operācijās, dalībvalstīm no 2003. gada ir jāspēj 60 dienās dislocēt no 50 000 līdz 60 000 cilvēkiem sastāvošus bruņotos spēkus, kas spēj pildīt visus Petersbergas uzdevumus, un uzturēt šos spēkus dislokācijas vietā vismaz vienu gadu.

(2)

Padome 2002. gada 17. jūnijā apstiprināja praktiskos pasākumus tādu ES vadītu krīzes pārvarēšanas operāciju finansēšanu, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(3)

Padome 2003. gada 14. maijā secinājumos apstiprināja vajadzību izveidot ātrās reaģēšanas spējas, jo īpaši attiecībā uz humānajām operācijām un glābšanas uzdevumiem.

(4)

Eiropadomes Saloniku sanāksmē 2003. gada 19. un 20. jūnijā atzinīgi tika novērtēti Padomes 2003. gada 19. maija sanāksmes secinājumi, kuros jo īpaši apliecināta vajadzība izveidot Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas spējas.

(5)

Padome 2003. gada 22. septembrī nolēma, ka Eiropas Savienībai būtu jāpanāk elastīgums jebkura mēroga, sarežģītības un steidzamības militāro operāciju kopējo izmaksu finansējuma pārvaldības jomā, līdz 2004. gada 1. maijam izveidojot pastāvīgu finansēšanas mehānismu, ar ko segtu jebkuras Savienības militāras operācijas kopējās izmaksas.

(6)

Padome 2004. gada 23. februārī pieņēma Lēmumu 2004/197/KĀDP, ar ko izveido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus (1) (ATHENA). Pēc tam minētais lēmums ir vairākkārt grozīts. Tādēļ Padome minēto lēmumu kodificēja, 2007. gada 14. maijā pieņemot Lēmumu 2007/384/ KĀDP (2).

(7)

ES Militārā komiteja 2004. gada 3. marta ziņojumā sīki definēja ES militārās ātrās reaģēšanas jēdzienu. Tā 2004. gada 14. jūnijā arī definēja ES kaujas vienību jēdzienu.

(8)

Eiropadome 2004. gada 17. jūnijā apstiprināja ziņojumu par EDAP, kurā uzsvērts, ka vajadzētu turpināt darbu pie ES ātrās reaģēšanas spēju izveides, lai līdz 2005. gada sākumam nodrošinātu sākotnējās darbības spējas.

(9)

Ņemot vērā šīs izmaiņas, būtu jāuzlabo ES militāro operāciju iepriekšēja finansēšana. Tādēļ shēma iepriekšējai finansēšanai pirmkārt un galvenokārt ir paredzēta ātrās reaģēšanas operācijām.

(10)

Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi, lemj par to, vai operācija ir darbība militārajā vai aizsardzības jomā Līguma 28. panta 3. punkta nozīmē.

(11)

Atbilstīgi Līguma 28. panta 3. punkta otrajai daļai dalībvalstīm, kuru pārstāvji saskaņā ar 23. panta 1. punkta otro daļu Padomei iesnieguši oficiālu paziņojumu, nav jāpiedalās tādu militāru operāciju finansēšanā, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus.

(12)

Saskaņā ar 6. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās ar aizsardzību saistītu Eiropas Savienības lēmumu un rīcību izstrādē un īstenošanā un šā mehānisma finansēšanā,

(13)

Saskaņā ar Lēmuma 2007/384/KĀDP 43. pantu Padome ir veikusi minētā lēmuma pārskatīšanu un izdarījusi tajā grozījumus.

(14)

Skaidrības labad Lēmums 2007/384/KĀDP būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)

“iesaistītās dalībvalstis” ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Dāniju;

b)

“finansētājas valstis” ir dalībvalstis, kas piedalās attiecīgās militārās operācijas finansēšanā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktu, un trešās valstis, kas piedalās šīs operācijas kopējo izmaksu segšanā saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti starp šīm valstīm un Eiropas Savienību;

c)

“operācijas” ir Eiropas Savienības operācijas, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus;

d)

“militāras atbalsta darbības” ir Eiropas Savienības operācijas vai to daļas, par ko Padome ir pieņēmusi lēmumu, atbalstot trešās valstis vai trešās organizācijas, un kuras skar militārus vai aizsardzības aspektus, bet kuras nevada Eiropas Savienības Štābs.

1.   NODAĻA

MEHĀNISMS

2. pants

Mehānisma izveide

1.   Ar šo izveido mehānismu, lai pārvaldītu operāciju kopējo izmaksu finansēšanu.

2.   Mehānisma nosaukums ir ATHENA.

3.   ATHENA ir paredzēts iesaistītajām dalībvalstīm vai atsevišķu operāciju gadījumā 1. pantā definētajām trešām valstīm.

3. pants

Tiesībspēja

Attiecībā uz tādu Eiropas Savienības operāciju finansēšanas administratīvo pārvaldību, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, ATHENA mehānismam ir vajadzīgā tiesībspēja un rīcībspēja, jo īpaši tiesības atvērt bankas kontus, iegādāties, turēt vai pārdot īpašumu, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās un būt par pusi tiesvedībā. ATHENA ir bezpeļņas organizācija.

4. pants

Saskaņošana ar trešām personām

Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs uzdevumu izpildei un saskaņā ar Eiropas Savienības mērķiem un politiku, ATHENA savu darbību saskaņo ar dalībvalstīm, Kopienas iestādēm un starptautiskām organizācijām.

2.   NODAĻA

ORGANIZATORISKĀ STRUKTŪRA

5. pants

Vadības struktūras un darbinieki

1.   Ar Īpašās komitejas pilnvarojumu ATHENA mehānismu vada:

a)

administrators;

b)

konkrētās operācijas komandieris (turpmāk “operācijas komandieris”) pārzina jautājumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju;

c)

grāmatvedis.

2.   ATHENA pēc iespējas izmanto Eiropas Savienībā pastāvošās administratīvās struktūras. ATHENA izmanto darbiniekus, ko vajadzības gadījumā dara pieejamus ES iestādes vai norīko dalībvalstis.

3.   Padomes ģenerālsekretārs var nodrošināt administratoru un grāmatvedi ar darbiniekiem, kas viņiem vajadzīgi, lai viņi spētu pildīt savas funkcijas, turklāt šās rīcības pamatā var būt iesaistītās dalībvalsts ierosinājums.

4.   ATHENA struktūras un darbinieki sāk darbu atkarībā no operatīvajām vajadzībām.

6. pants

Īpašā komiteja

1.   Izveido Īpašo komiteju, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras iesaistītās dalībvalsts (turpmāk “Īpašā komiteja”). Īpašās komitejas sēdēs piedalās Komisija, taču tai nav balsstiesību.

2.   ATHENA mehānismu vada ar Īpašās komitejas pilnvarojumu.

3.   Kad Īpašā komiteja apspriež kādas operācijas kopējo izmaksu finansēšanu:

a)

Īpašajā komitejā ir pa vienam pārstāvim no katras finansētājas dalībvalsts;

b)

Īpašās komitejas darbā piedalās pārstāvji no finansētājām trešām valstīm. Viņi nepiedalās balsošanā un nav klāt balsošanas brīdī;

c)

operācijas komandieris vai viņa pārstāvis piedalās Īpašās komitejas darbā, taču nepiedalās balsošanā.

4.   Īpašās komitejas sanāksmes sasauc un vada Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts. Administrators nodrošina Īpašo komiteju ar sekretariātu. Administrators raksta Komitejas apspriežu protokolus. Administrators balsošanā nepiedalās.

5.   Vajadzības gadījumā Īpašās komitejas darbā piedalās grāmatvedis, taču viņš balsošanā nepiedalās.

6.   Pēc iesaistītās dalībvalsts, administratora vai operācijas komandiera pieprasījuma prezidentvalsts ne vēlāk kā 15 dienās sasauc Īpašās komitejas sēdi.

7.   Par jebkuru prasību vai strīdu, kas attiecas uz ATHENA, administrators informē Īpašo komiteju.

8.   Īpašās komitejas lēmumus tās locekļi pieņem saskaņā ar vienprātības principu, ņemot vērā 1. un 3. punktā definēto sastāvu. Tās lēmumi ir saistoši.

9.   Īpašā komiteja apstiprina visus budžetus, ņemot vērā attiecīgās atsauces summas, un tās kompetencē ir 19., 20., 21., 22., 25., 26., 28., 30., 32., 33., 37., 38., 39., 40., 41. un 42. pantā minētās jomas.

10.   Saskaņā ar šo lēmumu informāciju Īpašā komiteja saņem no administratora, operācijas komandiera un grāmatveža.

11.   Saskaņā ar 19., 20., 21., 22., 23., 25., 28., 30., 32., 33., 39., 40., 41. un 42. pantu pieņemto aktu tekstus pieņemšanas brīdī paraksta Īpašās komitejas priekšsēdētājs un administrators.

7. pants

Administrators

1.   Padomes ģenerālsekretārs, informējot Īpašo komiteju, uz trim gadiem ieceļ administratoru un vismaz vienu administratora vietnieku.

2.   Administrators pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3.   Administrators:

a)

izstrādā un iesniedz Īpašajai komitejai budžeta projektus. Jebkuras operācijas budžeta projekta izdevumu daļu izstrādā, pamatojoties uz operācijas komandiera priekšlikumu;

b)

pieņem budžetu pēc tam, kad to apstiprinājusi Īpašā komiteja;

c)

darbojas kā kredītrīkotājs attiecībā uz ieņēmumiem, kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai vai pildot to, un ar operāciju saistītām kopējām izmaksām, kas radušās pēc operācijas beigām;

d)

attiecībā uz ieņēmumiem īsteno finanšu vienošanās, kas noslēgtas ar trešām personām par Savienības militāro operāciju kopējo izmaksu segšanu.

4.   Administrators nodrošina, ka ir ievēroti šā lēmuma noteikumi un pildīti Īpašās komitejas lēmumi.

5.   Administrators ir pilnvarots pieņemt visus pasākumus, kurus uzskata par vajadzīgiem, lai varētu īstenot ATHENA finansētos izdevumus. Par šiem pasākumiem viņš informē Īpašo komiteju.

6.   Administrators koordinē darbības ar Savienības militārām operācijām saistītiem finansiāliem jautājumiem. Viņš ir valstu pārvaldes iestāžu un, vajadzības gadījumā, arī starptautisku organizāciju kontaktpersona šajos jautājumos.

7.   Administrators atskaitās Īpašajai komitejai.

8. pants

Operācijas komandieris

1.   Operācijas komandieris ATHENA vārdā pilda pienākumus, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu finansēšanu.

2.   Saistībā ar savu vadīto operāciju, operācijas komandieris:

a)

iesniedz administratoram priekšlikumus par budžeta projektu “izdevumu un ar operāciju saistīto kopējo izmaksu” daļu;

b)

kā kredītrīkotājs rīkojas ar apropriācijām, kas saistītas ar operācijas kopējām izmaksām. Operācijas komandieris sadarbībā ar jebkuru personu, kas piedalās šo apropriāciju, tostarp iepriekšēja finansējuma, izmantošanā, rīkojas saskaņā ar savām pilnvarām; operācijas komandieris ATHENA vārdā var piešķirt un slēgt līgumus; viņa vadītās operācijas vajadzībām operācijas komandieris ATHENA vārdā atver bankas kontu.

3.   Operācijas komandieris ir pilnvarots pieņemt jebkādus pasākumus, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem, lai varētu īstenot ATHENA finansētos izdevumus, kas saistīti ar viņa vadīto operāciju. Operācijas komandieris par to informē administratoru un Īpašo komiteju.

9. pants

Grāmatvedis

1.   Padomes ģenerālsekretārs uz diviem gadiem ieceļ grāmatvedi un vismaz vienu grāmatveža vietnieku.

2.   Grāmatvedis pilda savus pienākumus ATHENA vārdā.

3.   Grāmatvedis ir atbildīgs par:

a)

pienācīgu maksājumu veikšanu, ieņēmumu iekasēšanu un konstatēto debitoru parādu summu atgūšanu;

b)

ATHENA gada pārskatu sagatavošanu un operāciju pārskatu sagatavošanu pēc katras operācijas beigām;

c)

palīdzības sniegšanu administratoram, iesniedzot gada pārskatus vai operāciju pārskatus apstiprināšanai Īpašajā komitejā;

d)

ATHENA uzskaites kārtošanu;

e)

uzskaites noteikumu un metožu, kā arī kontu plāna izstrādi;

f)

ieņēmumu uzskaites sistēmu izveidi un apstiprināšanu un, attiecīgā gadījumā, to sistēmu apstiprināšanu, ko kredītrīkotājs izstrādājis, lai sniegtu vai pamatotu uzskaites informāciju;

g)

papilddokumentu glabāšanu;

h)

kopā ar administratoru – finanšu līdzekļu pārvaldību.

4.   Administrators un operācijas komandieris sniedz grāmatvedim visu informāciju, kas vajadzīga, lai viņš varētu izstrādāt pārskatus, kuros precīzi atspoguļota ATHENA finanšu līdzekļus un ATHENA pārvaldītā budžeta izpilde. Viņi garantē pārskatu ticamību.

5.   Grāmatvedis atskaitās Īpašajai komitejai.

10. pants

Vispārīgi noteikumi, ko piemēro administratoram, grāmatvedim un ATHENA darbiniekiem

1.   Administratora vai administratora vietnieka funkcijas, no vienas puses, un grāmatveža vai grāmatveža vietnieka funkcijas, no otras puses, nav savienojamas.

2.   Jebkurš administratora vietnieks darbojas administratora pakļautībā. Jebkurš grāmatveža vietnieks darbojas grāmatveža pakļautībā.

3.   Administratora prombūtnes gadījumā viņu aizvieto administratora vietnieks. Grāmatveža prombūtnes gadījumā viņu aizvieto grāmatveža vietnieks.

4.   Uz Eiropas Kopienu ierēdņiem un citām amatpersonām, kad tās veic pienākumus ATHENA vārdā, turpina attiekties viņiem piemērojamie noteikumi.

5.   Uz darbiniekiem, ko ATHENA piešķīrušas dalībvalstis, attiecas tie paši noteikumi, kas izklāstīti Padomes lēmumā par noteikumiem, kas atteicas uz valstu norīkotajiem ekspertiem, un noteikumiem, par kuriem vienojušās valstu pārvaldes iestādes un Kopienas iestādes vai ATHENA.

6.   Pirms iecelšanas amatā ATHENA darbiniekiem jāsaņem atļauja, lai piekļūtu klasificētai informācijai, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes “Secret UE” vai tai līdzvērtīgas dalībvalsts pakāpi.

7.   Administrators var rīkot sarunas un panākt vienošanās ar dalībvalstīm vai Kopienas iestādēm, lai laikus apzinātu darbiniekus, ko vajadzības gadījumā nekavējoties var norīkot ATHENA vajadzībām.

3.   NODAĻA

VIENOŠANĀS PAR ADMINISTRATĪVIEM PASĀKUMIEM AR DALĪBVALSTĪM, EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀDĒM, TREŠĀM VALSTĪM UN STARPTAUTISKĀM ORGANIZĀCIJĀM

11. pants

Administratīvi pasākumi

1.   Lai atvieglotu iepirkumus un/ vai savstarpējā atbalsta finanšu aspektus sakarā ar operācijām atbilstīgi labākajai izmaksu un efektivitātes attiecībai, ar dalībvalstīm, Eiropas Savienības iestādēm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var rīkot sarunas par administratīviem pasākumiem.

2.   Šādus pasākumus:

a)

apspriež ar Īpašo komiteju, kad par tiem vienojas ar dalībvalstīm vai Eiropas Savienības iestādēm,

b)

iesniedz apstiprināšanai Īpašajā komitejā, kad par tiem vienojas ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

3.   Šos noteikumus paraksta operācijas vadītājs vai (vadītāja prombūtnes gadījumā) administrators, kurš pārstāv ATHENA, un minēto valstu vai organizāciju kompetentas pārvaldes iestādes.

12. pants

Vienošanās par pastāvīgiem un ad hoc pasākumiem saistībā ar trešo valstu iemaksu maksāšanas kārtību

1.   Pamatojoties uz nolīgumiem, ko ES noslēgusi ar trešām valstīm, kuras Padome atzinusi par potenciāliem ieguldītājiem ES operācijās vai ieguldītājiem konkrētā ES operācijā, administrators risina sarunas ar šīm trešām valstīm, attiecīgi, par pastāvīgiem vai ad hoc administratīviem pasākumiem. Vienošanās par šādiem pasākumiem noslēdz ar vēstuļu apmaiņu starp ATHENA un kompetentiem attiecīgās trešās valsts administratīvajiem dienestiem, nosakot kārtību, kas vajadzīga, lai varētu ātri veikt iemaksas par jebkuru paredzamu ES militāru operāciju.

2.   Kamēr nav noslēgti 1. punktā minētie nolīgumi, administrators var veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu finansētāju trešo valstu maksājumus.

3.   Pirms vienošanos paraksta ATHENA, administrators informē par to Īpašo komiteju par.

4.   Savienībai sākot militāru operāciju, administrators attiecībā uz Padomes nolemtajām iemaksām īsteno vienošanās ar trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu operācijā.

4.   NODAĻA

BANKAS KONTI

13. pants

Atvēršana un mērķis

1.   Administrators atver vienu vai vairākus ATHENA bankas kontus.

2.   Bankas kontus atver vienīgi kādā no labākajām finanšu iestādēm, kuras galvenais birojs atrodas kādā no dalībvalstīm.

3.   Finansētāju valstu iemaksas tiek iemaksātas šajos kontos. Tos izmanto, lai segtu ATHENA pārziņā esošās izmaksas un piešķirtu operācijas komandierim avansus, kas vajadzīgi, lai īstenotu ar militārās operācijas kopējām izmaksām saistītus izdevumus. Bankas kontus nedrīkst pārtērēt.

14. pants

Līdzekļu pārvaldība

1.   Jebkuram maksājumam no ATHENA konta ir vajadzīgs gan administratora vai administratora vietnieka, gan grāmatveža vai grāmatveža vietnieka paraksts.

2.   ATHENA pārvaldībā esošos līdzekļus, tostarp operācijas komandierim uzticētos līdzekļus, drīkst noguldīt vienīgi euro un kādas no labāko finanšu iestāžu norēķinu vai īstermiņa kontā.

5.   NODAĻA

KOPĒJĀS IZMAKSAS

15. pants

Kopējo izmaksu definīcija un atbilstības termiņi

1.   Šā lēmuma I pielikumā minētās kopējās izmaksas to rašanās laikā sedz ATHENA. Tiklīdz no budžeta pozīcijas ir skaidrs, ar kuru operāciju tās ir visvairāk saistītas, tās uzskata par šīs operācijas darbības izmaksām. Citādi tās uzskata par kopējām izmaksām, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai pēc tās beigām.

2.   Turklāt ATHENA sedz II pielikumā minētās kopējās darbības izmaksas laikposmā no operācijai paredzētās Krīzes pārvarēšanas koncepcijas apstiprināšanas līdz operācijas komandiera iecelšanai. Īpašos gadījumos pēc apspriešanās ar Politikas un drošības komiteju Īpašā komiteja var grozīt laikposmu, kurā ATHENA sedz minētās izmaksas.

3.   Operācijas norises posmā, kas sākas dienā, kad ir iecelts operācijas komandieris, un beidzas dienā, kad savu darbību beidz operācijas štābs, ATHENA sedz šādas ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas:

a)

III–A pielikumā minētās kopējās izmaksas;

b)

III–B pielikumā minētās kopējās izmaksas, ja tā ir lēmusi Padome;

c)

III–C pielikumā minētās kopējās izmaksas, ja to pieprasa operācijas vadītājs un Īpašā komiteja apstiprina.

4.   Militāras atbalsta akcijas aktīvajā posmā, kā to noteikusi Padome, ATHENA kā kopējās ar operāciju saistītās izmaksas sedz kopējās izmaksas, kā definējusi Padome, izskatot katru gadījumu atsevišķi, atsaucoties uz III pielikumu.

5.   Ar operāciju saistītās kopējās darbības izmaksas ietver arī IV pielikumā minētos izdevumus, kas vajadzīgi, lai pabeigtu operāciju.

Operācija ir pabeigta, kad operācijas vajadzībām par kopējiem līdzekļiem iegādātajam ekipējumam un izveidotajai infrastruktūrai ir atrasts izmantojums pēc operācijas beigām un ir izveidoti operācijas pārskati.

6.   Uz kopējo izmaksu statusu nevar pretendēt izdevumi, kas radušies, lai segtu izmaksas, kuras jebkurā gadījumā neatkarīgi no operācijas organizācijas segtu viena vai vairākas finansētājas valstis, Kopienas iestāde vai starptautiska organizācija.

7.   Izskatot katru gadījumu atsevišķi, Īpašā komiteja var nolemt, ka, ņemot vērā īpašos apstākļus, par konkrētās operācijas kopējām izmaksām tās norises posmā uzskata arī dažas papildu izmaksas, kas nav minētas III-B pielikumā.

8.   Ja Īpašajā komitejā vienprātību panākt neizdodas, tā pēc prezidentvalsts ierosmes var iesniegt šo jautājumu Padomei.

16. pants

Mācības

1.   Eiropas Savienības mācību kopējās izmaksas ATHENA sedz saskaņā ar noteikumiem un kārtību, kas līdzīga to operāciju noteikumiem un kārtībai, kurās iemaksas veic visas iesaistītās dalībvalstis.

2.   Mācību kopējās izmaksas veido, pirmkārt, ar dislocējamajiem vai stacionārajiem štābiem saistītas papildu izmaksas un, otrkārt, papildu izmaksas, kas ES radušās sakarā ar NATO kopējo līdzekļu un potenciāla izmantošanu, ja tie tiek piešķirti mācībām.

3.   Mācību kopējās izmaksas neietver izmaksas, kas saistītas ar:

a)

kapitālieguldījumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar celtniecību, infrastruktūru un ekipējumu;

b)

mācību plānošanas un sagatavošanas fāzi;

c)

transportu, kazarmām un spēku izmitināšanu.

17. pants

Finanšu atsauces summa

Jebkurā vienotā rīcībā, ar ko Padome pieņem lēmumu, ka Savienībai ir jāveic militāra operācija, un jebkurā vienotā rīcībā vai lēmumā, ar ko Padome pieņem lēmumu pagarināt Savienības militāru operāciju, norāda šīs operācijas kopējo izmaksu atsauces summu. Administrators ar jo īpaši Savienības militārā štāba un operāciju komandiera, ja tāds ir iecelts, palīdzību novērtē summu, ko uzskata par vajadzīgu, lai segtu operācijas kopējās izmaksas plānotajā periodā. Ar prezidentvalsts starpniecību administrators ierosināto summu dara zināmu tām Padomes struktūrām, kas atbildīgas par vienotās rīcības vai lēmuma projekta izskatīšanu. Vienlaikus administrators informē Īpašo komiteju par iesniegto priekšlikumu.

6.   NODAĻA

BUDŽETS

18. pants

Budžeta principi

1.   Budžets, ko izstrādā euro, ir dokuments, ar ko katram finanšu gadam paredz un apstiprina ATHENA pārvaldībā esošos ieņēmumus un izdevumus saistībā ar kopējām izmaksām.

2.   Visi izdevumi, izņemot I pielikumā minētās izmaksas, ir sasaistīti ar konkrētām operācijām.

3.   Budžetā paredzētās apropriācijas ir pieejamas finanšu gada laikā, kas sākas attiecīgā gada 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

4.   Budžeta ieņēmumiem un izdevumiem ir jābūt līdzsvarā.

5.   Nav atļauti nekādi citi ieņēmumi un izdevumi saistībā ar kopējām izmaksām kā vien tie, kas paredzēti budžeta pozīcijā un nepārsniedz šajā pozīcijā paredzētās apropriācijas.

19. pants

Gada budžeta izveide un pieņemšana

1.   Katru gadu administrators izstrādā budžeta projektu nākamajam finanšu gadam, turklāt izstrādājot “ar operāciju saistīto kopējo izmaksu” daļu, viņam palīdz katras operācijas komandieris. Ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim administrators iesniedz Īpašajai komitejai budžeta projektu.

2.   Budžeta projektā ietver:

a)

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās norises laikā;

b)

apropriācijas, ko uzskata par vajadzīgām, lai segtu ar operāciju saistītās kopējās notiekošas vai plānotas operācijas darbības izmaksas, tostarp, lai vajadzības gadījumā atlīdzinātu kopējās izmaksas, ko sākotnēji segusi kāda valsts vai trešā persona;

c)

izdevumu segšanai vajadzīgo ieņēmumu tāmi.

3.   Saistību un maksājumu apropriācijas klasificē sadaļās un nodaļās, sagrupējot izdevumus pēc to veida un mērķa un, vajadzības gadījumā, sadalot sīkāk budžeta pantos. Budžeta projektā iekļauj detalizētas piezīmes par katru nodaļu vai pantu. Katrai operācijai izveido savu sadaļu. Atsevišķu sadaļu atvēl budžeta vispārīgajai daļai, kurā iekļauj kopējās izmaksas, kas rodas, gatavojoties operācijām, vai to norises laikā.

4.   Katrā sadaļā var iekļaut nodaļu “provizoriskas apropriācijas”. Šīs apropriācijas norāda, ja pamatotu iemeslu dēļ nav zināms vajadzīgais apropriāciju lielums vai iekļauto apropriāciju izmantošanas apjoms.

5.   Ieņēmumus veido:

a)

iemaksas, kas jāmaksā iesaistītajām dalībvalstīm un finansētājām dalībvalstīm un, vajadzības gadījumā, finansētājām trešām valstīm;

b)

dažādi pa sadaļām sadalīti ieņēmumi, kas ietver saņemtos procentus, ieņēmumus no pārdošanas un iepriekšējā finanšu gada budžeta līdzekļus, ko noteikusi Īpašā komiteja.

6.   Īpašā komiteja budžeta projektu apstiprina līdz 31. decembrim. Administrators pieņem apstiprināto budžetu un paziņo par to iesaistītajām valstīm un finansētājām valstīm.

20. pants

Budžeta grozīšana

1.   Nenovēršamu un neparedzamu ārkārtas situāciju gadījumā, sevišķi, ja operācija sākas finanšu gada laikā, administrators ierosina budžeta grozījumu projektu. Ja budžeta grozījumu projekts ievērojami pārsniedz attiecīgās operācijas pamatsummu, Īpašā komiteja var lūgt Padomi to apstiprināt.

2.   Budžeta grozījumu projektu izstrādā, apstiprina, pieņem un par to paziņo saskaņā ar tādu pašu kārtību, kāda attiecas uz gada budžetu. Taču, ja budžeta grozījumi ir saistīti ar Savienības militāras operācijas sākšanu, tam pievieno detalizētu finanšu pārskatu par paredzamajām visas operācijas kopējām izmaksām. Īpašā komiteja to apspriež, ņemot vērā tā steidzamību.

21. pants

Pārskaitījumi

1.   Vajadzības gadījumā un pamatojoties uz operācijas komandiera priekšlikumu, administrators var veikt apropriāciju pārskaitījumu. Ja vien situācija neprasa steidzamāku rīcību, vismaz vienu nedēļu pirms pārskaitījuma administrators par savu nodomu informē Īpašo komiteju. Iepriekšējs Īpašās komitejas apstiprinājums tomēr ir vajadzīgs, ja:

a)

plānotais pārskaitījums maina operācijai piešķirto apropriāciju apjomu;

vai

b)

plānotie pārskaitījumi no vienas nodaļas uz citu finanšu gada laikā pārsniedz 10 % no tās nodaļas apropriācijām, no kuras pārskaita apropriācijas, kas atlikušas finanšu gadam apstiprinātajā budžetā dienā, kad iesniedz priekšlikumu veikt attiecīgo pārskaitījumu.

2.   Ja operācijas komandieris to uzskata par vajadzīgu, lai varētu pienācīgi vadīt operāciju, trīs mēnešos pēc operācijas sākšanas viņš var pārskaitīt operācijai piešķirtās apropriācijas no viena “ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu” budžeta iedaļas panta un nodaļas uz citu. Operācijas komandieris par to informē administratoru un Īpašo komiteju.

22. pants

Apropriāciju pārnešana

1.   Principā apropriācijas, kas paredzētas tādu izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās norises laikā, bet nav izmantotas, finanšu gada beigās atceļ.

2.   Apropriācijas, kas paredzētas ar materiālu un ekipējuma glabāšanu saistīto izmaksu segšanai, ko pārvalda ATHENA, vienu reizi var pārnest uz nākamo finanšu gadu, ja līdz attiecīgā finanšu gada 31. decembrim izteikta šāda vēlme. Apropriācijas, kas paredzētas darbības izmaksu segšanai, var pārnest, ja tās ir vajadzīgas operācijai, kas vēl nav pilnībā pabeigta.

3.   Administrators līdz 15. februārim iesniedz Īpašajai komitejai priekšlikumus par iepriekšējā finanšu gada apropriāciju pārnešanu. Šos priekšlikumus uzskata par apstiprinātiem, ja vien Īpašā komiteja līdz 15. martam nenolemj citādi.

23. pants

Paredzamā īstenošana

Tiklīdz ir pieņemts gada budžets, apropriācijas var izmantot, lai segtu saistības un maksājumus, ciktāl tas vajadzīgs operatīvai darbībai.

7.   NODAĻA

IEMAKSAS UN ATLĪDZINĀJUMI

24. pants

Iemaksu aprēķināšana

1.   Maksājumu apropriācijas to kopējo izmaksu segšanai, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās norises laikā un ko nesedz dažādi ieņēmumi, finansē no iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

2.   Maksājumu apropriācijas ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai sedz no dalībvalstu un trešo finansētāju valstu iemaksām.

3.   Finansētāju dalībvalstu veicamās iemaksas ir līdzvērtīgas budžetā paredzēto apropriāciju summai, kas paredzēta ar operāciju saistīto kopējo operācijas izmaksu segšanai, no kuras atņemtas tās iemaksas, ko atbilstīgi 12. pantam par šo operāciju iemaksā finansētājas trešās valstis.

4.   Iemaksu sadalījumu starp tām dalībvalstīm, kurām šīs iemaksas jāveic, nosaka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 28. panta 3. punktā precizēto nacionālā kopprodukta rādītāju un saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/597/EK, Euratom (2000. gada 29. septembris) par Eiropas Kopienu pašu resursiem (3) vai jebkuru Padomes lēmumu, ar kuru to atceļ.

5.   Lai aprēķinātu iemaksas, izmanto datus, kas minēti tabulas “Kopsavilkums par vispārējā budžeta veidošanu no pašu resursiem un dalībvalstu iemaksām”, kas pievienota jaunākajam Eiropas Kopienu apstiprinātajam budžetam, “NKI pašu resursi” kolonnā. To dalībvalstu iemaksas, kam tādas jāveic, ir proporcionālas šīs dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI) daļai visu to dalībvalstu NKI kopsummā, kurām šīs iemaksas jāveic.

25. pants

Iemaksu veikšanas grafiks

1.   Kad Padome ir apstiprinājusi Savienības militārās operācijas pamatsummu, finansētājas dalībvalstis veic iemaksas 30 % apjomā no pamatsummas, ja vien Padome nepieņem lēmumu par lielāku procentuālo daļu.

2.   Pamatojoties uz administratora priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par papildu iemaksu veikšanu pirms operācijas budžeta grozījumu pieņemšanas. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šā jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām.

3.   Kad apropriācijas, kas paredzētas ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, ir iekļautas budžetā, dalībvalstis iemaksā atlikušās iemaksas, no kurām atņemta to iemaksu summa, ko tām par šo operāciju tā paša finanšu gada laikā lūdza iemaksāt, un kuras tām, īstenojot 24. pantu, par šo operāciju ir jāiemaksā. Taču, ja plānots, ka operācija ilgs ilgāk nekā sešus mēnešus, atlikušās iemaksas veic reizi pusgadā. Šādā gadījumā pirmo iemaksu veic divos mēnešos pēc operācijas sākšanas; otro iemaksu veic termiņā, ko nosaka Īpašā komiteja pēc administratora priekšlikuma, ņemot vērā operācijas vajadzības. Īpašā komiteja var atkāpties no šiem noteikumiem.

4.   Kad ir apstiprināta finanšu atsauces summa vai budžets, administrators izsūta vēstules tām valstu pārvaldes iestādēm, kuru dati viņam ir darīti zināmi, ar uzaicinājumu veikt iemaksas.

5.   Neskarot pārējos šā lēmuma noteikumus, iemaksas veic 30 dienās pēc tam, kad izsūtīts attiecīgais pieprasījums veikt iemaksas.

6.   Maksājumus par banku pakalpojumiem, kas saistīti ar iemaksu veikšanu, veic finansētājas valstis.

7.   Administrators apstiprina iemaksu saņemšanu.

26. pants

Iepriekšējs finansējums

1.   ES militārās ātrās reaģēšanas operācijas gadījumā finansētājas dalībvalstis veic iemaksas finanšu atsauces summas apjomā. Neskarot 25. panta 3. punktu, maksājumus veic turpmāk izklāstītajā kārtībā.

2.   Lai iepriekš finansētu ES militāro ātrās reaģēšanas operācijas, iesaistītās dalībvalstis:

a)

vai nu veic iepriekšējas iemaksas ATHENA;

b)

vai, ja Padome pieņem lēmumu veikt ES militārās ātrās reaģēšanas operāciju, kuru tās līdzfinansē, veic iemaksas minētās operācijas kopējās izmaksās piecās dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas finanšu atsauces summas apjomā, ja vien Padome nenolemj citādi.

3.   Iepriekšminētajā nolūkā Īpašā komiteja, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, kas nolēmusi veikt iepriekšējas iemaksas (turpmāk “dalībvalstis, kas veic iepriekšējas iemaksas”), paredz provizoriskas apropriācijas budžeta īpašā iedaļā. Šīs provizoriskās apropriācijas sedz ar iemaksām, ko dalībvalstis, kas veic iepriekšējas iemaksas, izdara 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas par minēto iemaksu veikšanu.

4.   Neskarot 25. panta 3. punktu, dalībvalstij, kas veic iepriekšējas iemaksas, 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas ir jāveic iemaksas ātrās reaģēšanas operācijai, nepārsniedzot to iemaksu apjomu, ko šā dalībvalsts veikusi šā panta 3. punktā minētajās provizoriskajās apropriācijās. Līdzīga summa var būt pieejama operācijas komandierim no iepriekšējām iemaksām.

5.   Neskarot 21. pantu, jebkuras šā panta 3. punktā minētās provizoriskās apropriācijas, kas tiek izmantotas operācijai, atjauno 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas.

6.   Neskarot 1. punktu, ikviena dalībvalsts, kas veic iepriekšējas iemaksas, īpašos gadījumos var ļaut administratoram izmantot tās veiktās iepriekšējas iemaksas, lai segtu tās iemaksas operācijā, kurā tā piedalās un kura nav ātrās reaģēšanas operācija. Iepriekšējas iemaksas attiecīgā dalībvalsts atkārtoti veic 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas.

7.   Ja operācijai, kas nav ātras reaģēšanas operācija, ir vajadzīgi līdzekļi, pirms attiecīgajai operācijai ir saņemtas pietiekamas iemaksas:

a)

var izmantot iepriekšējas iemaksas no dalībvalstīm, kuras piedalās šīs operācijas finansēšanā, pēc tam, kad saņemta to dalībvalstu piekrišana, kas veic iepriekšējas iemaksas, izmantojot ne vairāk kā 75 % no summas, kas paredzēta iemaksām, lai segtu minētās operācijas izmaksas. Dalībvalstis, kas veic iepriekšējas iemaksas, atkārtoti veic iemaksas 90 dienās pēc pieprasījuma izsūtīšanas;

b)

šā punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā saskaņā ar 25. panta 1. punktu operācijai vajadzīgos to dalībvalstu ieskaitījumus, kas nav veikušas iepriekšējas iemaksas, veic attiecīgās dalībvalstis pēc apstiprinājuma piecu dienu laikā pēc attiecīga administratora pieprasījuma izsūtīšanas.

8.   Neskarot 32. panta 3. punktu, operācijas komandierim ir tiesības īstenot izdevumus, izmantojot viņam ir pieejamās summas.

9.   Ikviena dalībvalsts var atteikties veikt iepriekšējus maksājumus, paziņojot par to administratoram vismaz trīs mēnešus iepriekš.

27. pants

Iepriekšēja finansējuma atlīdzināšana

1.   Dalībvalsts, trešā valsts vai, attiecīgā gadījumā, starptautiska organizācija, kuru Padome pilnvarojusi piešķirt iepriekšēju finansējumu, lai segtu daļu operācijas kopējo izmaksu, var saņemt atlīdzinājumu no ATHENA, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgās operācijas beigām iesniedzot administratoram pieprasījumu, kuram pievienoti visi vajadzīgie pamatojuma dokumenti.

2.   Nevienu atlīdzināšanas pieprasījumu neapmierina, pirms to nav apstiprinājis operācijas komandieris un administrators.

3.   Ja finansētājas valsts iesniegtais atlīdzināšanas pieprasījums ir apstiprināts, summu var atrēķināt no nākamās iemaksas, kuru administrators attiecīgajai valstij lūdz veikt.

4.   Ja pieprasījums ir apstiprināts, taču nav paredzēts izsūtīt uzaicinājumus veikt iemaksas vai apstiprinātā atlīdzināšanas pieprasījuma summa pārsniedz paredzamo iemaksu, administrators 30 dienās izmaksā atlīdzināmo summu, ņemot vērā ATHENA naudas plūsmu un vajadzības, kas saistītas ar attiecīgās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

5.   Saskaņā ar šo lēmumu atlīdzinājums pienākas pat tad, ja operāciju atceļ.

28. pants

Kopējās izmaksās neiekļauto izdevumu pārvaldība ar ATHENA mehānismu

1.   Pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu, ka ATHENA uztic konkrētu ar operāciju saistītu izdevumu administratīvu pārvaldību, jo īpaši tādās jomās kā personālsastāva atbalsts vai ēdināšana un veļas mazgāšana, kas vienlaikus paliek dalībvalstu kompetencē.

2.   Īpašā komiteja ar savu lēmumu var pilnvarot operāciju komandieri operācijā iesaistīto dalībvalstu vārdā slēgt līgumus par iepriekšminēto krājumu un pakalpojumu nodrošināšanu. Tādā gadījumā tā nolemj, ka ATHENA noslēgto līgumu izpildei vajadzīgos līdzekļus jau iepriekš iekasēs no dalībvalstīm.

3.   ATHENA veic katras dalībvalsts tai uzticēto un īstenoto izdevumu uzskaiti. Katru mēnesi tā nosūta katrai dalībvalstij paziņojumu par tās īstenotajiem izdevumiem un izdevumiem, kas saistīti ar tās vai tās darbinieku darbību iepriekšējā mēnesī, un aicina iemaksāt šo izdevumu segšanai nepieciešamos līdzekļus. ATHENA pieprasītos līdzekļus dalībvalstis iemaksā 30 dienās pēc pieprasījuma saņemšanas.

29. pants

Procenti par nokavētiem maksājumiem

1.   Ja valsts nepilda savas finanšu saistības, attiecībā uz iemaksu veikšanu Kopienas budžetā pēc analoģijas piemēro Kopienas noteikumus attiecībā uz procentiem par nokavētiem maksājumiem, kā noteikts 71. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, kas piemērojama Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (4).

2.   Ja iemaksa ir nokavēta par ne vairāk kā desmit dienām, procentus par nokavētiem maksājumiem neiekasē. Ja iemaksa ir nokavēta par vairāk nekā desmit dienām, procentus par nokavētiem maksājumiem iekasē par visu nokavēto laiku.

8.   NODAĻA

IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

30. pants

Principi

1.   ATHENA apropriācijas izmanto saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, tas ir, ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus.

2.   Kredītrīkotāji atbild par ATHENA ieņēmumu un izdevumu īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, lai nodrošinātu, ka ir ievērotas likumības un pareizības prasības. Kredītrīkotāji uzņemas budžeta un juridiskas saistības, saņem un izsniedz atļaujas saistībā ar izdevumiem un veic pasākumus pirms apropriāciju izmantošanas. Kredītrīkotājs var deleģēt pilnvaras ar lēmumu, kurā paredz:

a)

šādai deleģēšanai piemērotus darbiniekus;

b)

piešķirto pilnvaru apjomu; un

c)

to, cik lielā mērā pilnvaru saņēmēji pilnvaras var turpmāk deleģēt citām personām.

3.   Izmantojot apropriācijas, nodrošina, lai kredītrīkotājs vienlaikus nebūtu arī grāmatvedis. Kredītrīkotāja un grāmatveža pienākumi nav savstarpēji savienojami. Jebkuram ATHENA veiktam maksājumam vai pārvaldītiem līdzekļiem ir vajadzīgs kredītrīkotāja un grāmatveža paraksts.

4.   Neskarot šo lēmumu, ja kopējo izdevumu īstenošanu uztic dalībvalstij, Kopienas iestādei vai, attiecīgā gadījumā, starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tās izdevumu īstenošanu. Ja izdevumus īsteno administrators, viņš rīkojas saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē Eiropas Kopienu vispārējā budžeta Padomes daļas īstenošanu.

5.   Tomēr administrators var iesniegt prezidentvalstij ieteikumus priekšlikumam par kopējo izdevumu īstenošanu, ko paredzēts iesniegt Padomei un Īpašai komitejai.

6.   Īpašā komiteja var apstiprināt tādus noteikumus kopējo izdevumu īstenošanai, kas atkāpjas no 4. punkta.

31. pants

Kopējās izmaksas, kas radušās, gatavojoties operācijām, vai to norises laikā

Attiecībā uz izdevumiem, kas sedz kopējās izmaksas, kuras rodas, gatavojoties operācijai, vai tās norises laikā, administrators pilda arī kredītrīkotāja pienākumus.

32. pants

Ar operāciju saistītās kopējās izmaksas

1.   Operācijas komandieris attiecībā uz viņa vadītās operācijas kopējām izmaksām pilda kredītrīkotāja pienākumus. Tomēr administrators pilda kredītrīkotāja pienākumus attiecībā uz ATHENA tiešajiem izdevumiem, ar ko sedz ar operāciju saistītās darbības izmaksas, kas rodas konkrētas operācijas sagatavošanas posmā vai pēc operācijas norises posma.

2.   Operācijas izdevumu īstenošanai vajadzīgās summas administrators no ATHENA bankas konta pēc operācijas komandiera pieprasījuma dara pieejamas operācijas komandierim, pārskaitot tās uz ATHENA vajadzībām atvērtu bankas kontu, kura datus viņam ir iesniedzis operācijas komandieris.

3.   Atkāpjoties no 18. panta 5. punkta, pēc finanšu atsauces summas apstiprināšanas administratoram un operācijas komandierim katram savā kompetences jomā ir tiesības īstenot ar attiecīgo operāciju saistītus izdevumus, kas nepārsniedz 30 % no finanšu atsauces summas, ja vien Padome nav noteikusi augstāku procentuālo daļu. Pamatojoties uz administratora priekšlikumu, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par tiesībām īstenot papildu izdevumus. Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu par šā jautājuma nodošanu Padomes sagatavošanas struktūrām ar prezidentvalsts starpniecību. Tiklīdz ir pieņemts attiecīgās operācijas budžets, šī atkāpe vairs nav spēkā.

4.   Laikposmā pirms operācijas budžeta pieņemšanas administrators un operācijas komandieris vai viņa pārstāvis reizi mēnesī iesniedz ziņojumu Īpašajai komitejai par viņa kompetencē esošiem izdevumiem, kas ir atbilstīgi šīs operācijas kopējo izmaksu statusam. Pamatojoties uz administratora, operācijas komandiera vai dalībvalsts priekšlikumu, Īpašā komiteja var izdot norādes par izdevumu īstenošanu attiecīgajā laikposmā.

5.   Atkāpjoties no 18. panta 5. punkta, ja ir tieši apdraudēta kādā Savienības militārajā operācijā iesaistītā personāla dzīvība, operācijas komandieris var īstenot papildu izdevumus, kas pārsniedz budžetā paredzētās apropriācijas un kas ir vajadzīgi, lai glābtu šā personāla dzīvību. Par to viņš pēc iespējas ātrāk informē administratoru un Īpašo komiteju. Šādā gadījumā administrators sadarbībā ar operācijas komandieri ierosina veikt pārskaitījumus, kas vajadzīgi, lai segtu šos neparedzētos izdevumus. Ja ar pārskaitījumu nepietiek, lai nodrošinātu līdzekļus šiem izdevumiem, administrators iesniedz budžeta grozījumu priekšlikumu.

9.   NODAĻA

KOPĪGI FINANSĒTĀ EKIPĒJUMA UN INFRASTRUKTŪRAS IZMANTOJUMS PĒC OPERĀCIJAS BEIGĀM

33. pants

1.   Pabeidzot operāciju, attiecīgās operācijas komandieris rīkojas tā, lai atrastu operācijas vajadzībām par kopīgiem līdzekļiem iegādātā ekipējuma un infrastruktūras izmantojumu pēc operācijas beigām. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstīgu vērtības samazinājuma koeficientu.

2.   Pēc operācijas norises posma beigām atlikušais ekipējums un infrastruktūra ir administratora pārziņā, kas vajadzības gadījumā atrod tā turpmākā izmantojuma mērķi. Vajadzības gadījumā viņš ierosina Īpašajai komitejai noteikt atbilstīgu vērtības samazinājuma koeficientu.

3.   Ekipējuma, infrastruktūras un citu līdzekļu vērtības samazinājuma koeficientu pēc iespējas ātrāk apstiprina Īpašā komiteja.

4.   Īpašā komiteja, ņemot vērā operācijas vajadzības un finansiālus apsvērumus, apstiprina to, kā pēc operācijas beigām izmantos par kopīgiem līdzekļiem iegādāto ekipējumu un infrastruktūru. Iespējams paredzēt šādu izmantojumu:

a)

infrastruktūru ATHENA var pārdot vai nodot uzņēmējvalstij, dalībvalstij vai trešai personai;

b)

ekipējumu ATHENA var pārdot dalībvalstij, uzņēmējvalstij vai trešai personai vai to var uzglabāt ATHENA, dalībvalsts vai trešā persona.

5.   Ekipējumu un infrastruktūru pārdod finansētājai valstij, uzņēmējvalstij vai trešai personai par tirgus vērtībai līdzvērtīgu cenu vai, ja tirgus vērtību noteikt nav iespējams, ņemot vērā atbilstīgo vērtības samazinājuma koeficientu.

6.   Pārdošana vai nodošana uzņēmējvalstij vai trešajai personai notiek saskaņā ar spēkā esošajiem drošības noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz Padomi, finansētājām valstīm vai NATO.

7.   Ja ir pieņemts lēmums, ka operācijai iegādāto ekipējumu patur ATHENA, finansētājas dalībvalstis no citām iesaistītajām dalībvalstīm var pieprasīt finansiālu kompensāciju. Īpašā komiteja, kurā ir visu iesaistīto dalībvalstu pārstāvji, attiecīgos lēmumus pieņem, pamatojoties uz administratora priekšlikumu.

10.   NODAĻA

GRĀMATVEDĪBA UN UZSKAITE

34. pants

Principi

Ja kopējo izdevumu īstenošana ir uzticēta dalībvalstij, Kopienas iestādei vai, attiecīgā gadījumā, starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas atbilstīgi noteikumiem, ar ko reglamentē tās grāmatvedību un uzskaiti.

35. pants

Ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu uzskaite

Operācijas komandieris veic visu no ATHENA saņemto pārskaitījumu, viņa īstenoto izdevumu un maksājumu uzskaiti, kā arī no ATHENA budžeta finansētā un viņa vadītajā operācijā izmantotā kustamā īpašuma uzskaiti.

36. pants

Konsolidētie pārskati

1.   Grāmatvedis veic pieprasīto iemaksu un veikto pārskaitījumu uzskaiti. Grāmatvedis izveido arī to kopējo izmaksu pārskatus, kas radušās, gatavojoties operācijai, vai tās norises laikā, un to ar operāciju saistīto darbības izdevumu pārskatus, kas ir tiešā administratora kompetencē.

2.   ATHENA ieņēmumu un izdevumu konsolidētos pārskatus izstrādā grāmatvedis. Katras operācijas komandieris iesniedz grāmatvedim pārskatus par viņa īstenotajiem izdevumiem un maksājumiem, kā arī pārskatus par iepriekšēju finansējumu, ko viņš ir apstiprinājis, lai segtu ar viņa vadīto operāciju saistītās darbības izmaksas.

11.   NODAĻA

REVĪZIJA UN PĀRSKATU IESNIEGŠANA

37. pants

Kārtējie ziņojumi Īpašajai komitejai

Reizi trīs mēnešos administrators iesniedz Īpašajai komitejai ziņojumu par ieņēmumu un izdevumu īstenošanu iepriekšējos trīs mēnešos un kopš finanšu gada sākuma. Šajā sakarā katras operācijas komandieris laikus iesniedz administratoram ziņojumu par izdevumiem, kas saistīti ar viņa vadītās operācijas kopējo izmaksu segšanu.

38. pants

Kontroles veikšanas nosacījumi

1.   Personām, kam uzdots pārbaudīt ATHENA ieņēmumus un izdevumus, pirms savu pienākumu pildīšanas jāsaņem atļauja darbam ar klasificētu informāciju, kuras klasifikācijas pakāpe nav zemāka par Padomes “Secret UE” līmeni vai šim līmenim līdzvērtīgu dalībvalsts vai NATO klasifikācijas pakāpi. Šīs personas nodrošina revīzijas laikā iegūtās informācijas konfidencialitātes ievērošanu un datu aizsardzību saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz šo informāciju un datiem.

2.   Personām, kam uzdots pārbaudīt ATHENA ieņēmumus un izdevumus, ir iespēja nekavējoties un bez iepriekšēja paziņojuma sniegšanas piekļūt visiem ar ieņēmumiem un izdevumiem saistītajiem dokumentiem un datu uzglabāšanas līdzekļu saturam, kā arī telpām, kurās šos dokumentus un datu uzglabāšanas līdzekļus glabā. Viņi drīkst izgatavot kopijas. Personas, kas ir saistītas ar ATHENA ieņēmumu un izdevumu īstenošanu, sniedz administratoram un personām, kas atbildīgas par ieņēmumu un izdevumu revīziju, jebkādu palīdzību, kas viņiem vajadzīga uzdevuma izpildei.

39. pants

Ārēja pārskatu revīzija

1.   Ja ATHENA izdevumu īstenošana ir uzticēta dalībvalstij, Kopienas iestādei vai starptautiskai organizācijai, šī valsts, iestāde vai organizācija rīkojas atbilstīgi noteikumiem, ar ko reglamentē tās izdevumu revīziju.

2.   Tomēr administrators vai viņa ieceltas personas jebkurā laikā var veikt to ATHENA kopējo izmaksu revīziju, kas radušās, gatavojoties operācijām, vai to norises laikā, vai arī var veikt ar operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu revīziju. Turklāt Īpašā komiteja, pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts priekšlikumu, var jebkurā laikā iecelt ārējos revidentus, nosakot viņu pienākumus un darbības noteikumus.

3.   Ārējās revīzijas veikšanai izveido Revīzijas kolēģiju, kurā ir seši locekļi. Katru gadu Īpašā komiteja no nākamā gada 1. janvāra, izraugoties no dalībvalstu ierosinātajiem kandidātiem, ieceļ divus locekļus uz trīs gadu pilnvaru termiņu, kuru var vienreiz pagarināt. Īpašā komiteja var pagarināt locekļa pilnvaru termiņu, ilgākais, par 6 mēnešiem. Kandidātiem jābūt dalībvalsts revīzijas iestādes locekļiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarīguma garantijas. Viņiem jābūt gataviem vajadzības gadījumā veikt uzdevumus ATHENA vārdā. Veicot šos uzdevumus:

a)

kolēģijas locekļus turpina algot viņu revīzijas iestādes, savukārt ATHENA sedz viņu izdevumus, kas radušies, pildot uzdevumus, saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro līdzvērtīga līmeņa Eiropas Kopienu ierēdņiem. Kandidātiem jābūt visaugstākā līmeņa valsts revīzijas iestādes locekļiem vai jāsaņem šādas iestādes ieteikums, un viņiem jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarības garantijas;

b)

viņi neprasa un nepilda citas norādes, kā vien tās, ko sniedz Īpašā komiteja; pildot savus pienākumus, Revīzijas kolēģija un tās locekļi ir pilnīgi neatkarīgi un vienīgi viņi ir atbildīgi par ārējās revīzijas veikšanu;

c)

par saviem uzdevumiem viņi sniedz ziņojumus vienīgi Īpašajai komitejai;

d)

finanšu gada laikā, kā arī pēc tam viņi ar pārbaudēm uz vietas, kā arī ar pamatojuma dokumentu pārbaudēm pārliecinās, vai saskaņā ar ATHENA finansētie vai iepriekš finansētie izdevumi ir īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un pareizas finanšu pārvaldības principiem, t. i., ievērojot saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus, un vai iekšējās pārbaudes ir pienācīgas.

Katru gadu Revīzijas kolēģija no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju vai pagarina viņa amata pilnvaru termiņu. Tā pieņem augstākajiem starptautiskajiem standartiem atbilstīgus noteikumus par tās locekļu veikto revīziju. Revīzijas kolēģija apstiprina tās locekļu izstrādātos revīzijas ziņojumus, pirms tos iesniedz administratoram un Īpašajai komitejai.

4.   Īpašā komiteja katrā atsevišķā gadījumā un ņemot vērā konkrētos motīvus var lemt par citu ārējo revīzijas iestāžu izmantošanu.

5.   Izmaksas, kas saistītas ar ATHENA uzdevumā strādājošo revidentu veiktajām revīzijām, uzskata par kopējām izmaksām, ko sedz ATHENA.

40. pants

Iekšēja revīzija

1.   Pamatojoties uz administratora priekšlikumu un vispirms informējot Īpašo komiteju, Padomes ģenerālsekretārs uz trim gadiem (termiņu var vienreiz atjaunot) ieceļ amatā iekšējo ATHENA mehānisma revidentu un vismaz vienu iekšējā revidenta vietnieku; iekšējiem revidentiem jābūt atbilstīgi profesionāli apmācītiem un jāsniedz pietiekamas drošības un neatkarības garantijas.

2.   Iekšējais revidents sniedz ziņojumus administratoram par riska pārvaldīšanu, izsakot neatkarīgu viedokli par vadības un kontroles sistēmu kvalitāti, kā arī sniedzot ieteikumus, kā uzlabot operāciju iekšējo kontroli un veicināt pareizu finanšu vadību. Viņa pienākumos ir jo īpaši veikt iekšējās vadības sistēmu piemērotības un efektivitātes novērtējumu un struktūrvienību panākumus politikas un mērķu izpildē, ņemot vērā ar to saistītos riskus.

3.   Iekšējais revidents pilda savus pienākumus visos dienestos, kas piedalās ATHENA ieņēmumu saņemšanā vai izdevumu īstenošanā, ko finansē ar ATHENA starpniecību.

4.   Iekšējais revidents pēc vajadzības veic vienu vai vairākas revīzijas operācijas laikā. Viņš sniedz ziņojumus administratoram un informē operācijas komandieri par saviem secinājumiem un ieteikumiem. Operācijas komandieris un administrators nodrošina turpmākus pasākumus saskaņā ar revīziju rezultātā sniegtiem ieteikumiem.

5.   Administrators reizi gadā atskaitās Īpašajai komitejai par iekšējās revīzijas veikto darbu, norādot veikto iekšējo revīziju skaitu un veidu, izdarītos secinājumus, formulētos ieteikumus un papildpasākumus saistībā ar šiem ieteikumiem.

6.   Turklāt katrs operācijas komandieris nodrošina iekšējam revidentam pilnīgu piekļuvi sevis vadītai operācijai. Iekšējais revidents pārbauda finanšu un budžeta sistēmu un procedūru labu darbību un nodrošina iekšējās kontroles sistēmu stingru un efektīvu darbību. Iekšējais revidents nevar būt ne kredītrīkotājs, ne grāmatvedis; viņš nevar piedalīties finanšu pārskatu sagatavošanā.

7.   Iekšējā revidenta darbus un ziņojumus nodod Revīzijas kolēģijas rīcībā līdz ar visiem piederīgajiem attaisnojošajiem dokumentiem.

41. pants

Gadskārtējā pārskatu iesniegšana

1.   Katrs operācijas komandieris līdz 31. martam pēc finanšu gada beigām vai četros mēnešos pēc viņa komandētās operācijas beigām - atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk - iesniedz ATHENA grāmatvedim informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu kopējo izmaksu gada pārskatus, to izdevumu gada pārskatus, kas iepriekš finansēti un atmaksāti saskaņā ar 28. pantu, un gada darbības pārskatu.

2.   Administrators ar grāmatveža un katras operācijas komandiera palīdzību sagatavo un līdz 30. aprīlim pēc finanšu gada beigām iesniedz Īpašajai komitejai un Revīzijas kolēģijai provizoriskus gada pārskatus un gada darbības pārskatu.

3.   Līdz 31. jūlijam pēc finanšu gada beigām Revīzijas kolēģija iesniedz Īpašajai komitejai gada revīzijas pārskatu un administrators ar grāmatveža un katras operācijas komandiera palīdzību - ATHENA galīgos gada pārskatus. Īpašā komiteja līdz 30. septembrim pēc finanšu gada beigām izskata gada pārskatus, ņemot vērā kolēģijas revīzijas pārskatu, lai administratoru, grāmatvedi un katras operācijas komandieri atbrīvotu no atbildības par budžeta izpildi.

4.   Visus pārskatus un uzskaites materiālus, attiecīgi, grāmatvedis un katras operācijas komandieris glabā piecus gadus no šo dokumentu apstiprināšanas.

5.   Īpašā komiteja pieņem lēmumu ar budžeta grozījumu palīdzību iekļaut tā finanšu gada budžeta izpildes bilanci, kura pārskati ir apstiprināti, nākamā finanšu gada budžetā atkarībā no apstākļiem kā ieņēmumus un izdevumus.

6.   To budžeta izpildes bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kuras paredzētas ar gatavošanos operācijām un operāciju norisi saistīto kopējo izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

7.   To budžeta izpildes bilances daļu, ko veido to apropriāciju izmantošana, kuras paredzētas ar konkrētu operāciju saistīto kopējo darbības izmaksu segšanai, iekļauj pie nākamajām šajā operācijā iesaistīto dalībvalstu iemaksām.

8.   Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci atmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

9.   Katra dalībvalsts, kas piedalās operācijā, katru gadu līdz 31. martam saskaņā ar brīvprātības principu iesniedz administratoram informāciju - vajadzības gadījumā, ar operācijas komandiera starpniecību - par papildu izmaksām, kas operācijai radušās iepriekšējā finanšu gada laikā. Šo informāciju klasificē, lai uzrādītu galvenos izdevumu posteņus. Administrators apkopo šo informāciju, lai Īpašajai komitejai iesniegtu pārskatu par operācijas papildu izmaksām.

42. pants

Operāciju pārskatu iesniegšana

1.   Pēc operācijas pabeigšanas Īpašā komiteja, pamatojoties uz administratora vai dalībvalsts priekšlikumu, var nolemt, ka administrators, kuram palīdz grāmatvedis un attiecīgās operācijas komandieris, iesniedz Īpašajai komitejai operācijas vadības pārskatus un bilances par laikposmu vismaz līdz operācijas beigām, bet, vēlams, līdz pilnīgai operācijas pabeigšanai. Administratoram noteiktais termiņš nedrīkst būt īsāks par četriem mēnešiem pēc operācijas beigām.

2.   Ja līdz noteiktajam termiņam vadības pārskatos un bilancēs nav iespējams iekļaut ar operācijas pabeigšanu saistītos ieņēmumus un izdevumus, šos ieņēmumus un izdevumus iekļauj ATHENA gada vadības pārskatā un bilancē, un Īpašā komiteja tos izskata saistībā ar gadskārtējo pārskatu iesniegšanu.

3.   Īpašā komiteja apstiprina tai iesniegto operācijas vadības pārskatu un bilanci.

Tā atbrīvo no atbildības par budžeta īstenošanu administratoru, grāmatvedi un attiecīgās operācijas komandieri.

4.   Ja atlīdzinājumu nav iespējams veikt, atskaitot attiecīgo summu no ATHENA veicamajām iemaksām, budžeta izlietojuma bilanci atmaksā attiecīgajai dalībvalstij.

12.   NODAĻA

JURIDISKĀ ATBILDĪBA

43. pants

1.   Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos, ko piemēro attiecīgām personām, paredzēti nosacījumi, ar ko reglamentē operācijas komandiera, administratora un cita personāla, jo īpaši Kopienas iestāžu vai dalībvalstu piešķirtā personāla, disciplināratbildību vai kriminālatbildību, ja izdarīts ar budžeta izpildi saistīts pārkāpums vai konstatēta nolaidība. Turklāt ATHENA pēc savas iniciatīvas vai finansētājas valsts pieprasījuma var iesniegt civilprasību pret iepriekšminētajiem darbiniekiem.

2.   Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties ar prasību pret Eiropas Kopienām vai Padomes ģenerālsekretāru sakarā ar administratora, grāmatveža vai viņiem piešķirto darbinieku pienākumu izpildi.

3.   Līgumisko atbildību, kas var izrietēt no līgumiem, kuri noslēgti saistībā ar budžeta izpildi, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis. To reglamentē ar tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajiem līgumiem.

4.   Ārpuslīgumiskās atbildības gadījumā jebkurus zaudējumus, ko radījusi operācija, štābs, spēku štābi un krīzes struktūru komponentu štābi, kuru sastāvu apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā, ar ATHENA starpniecību sedz finansētājas valstis saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, un operāciju norises vietās piemērojamajiem spēku iekšējiem noteikumiem.

5.   Finansētāja valsts nekādā gadījumā nedrīkst vērsties pret Eiropas Kopienām vai dalībvalstīm ar prasībām, kuras saistītas ar līgumiem, kas noslēgti budžeta izpildei, vai zaudējumiem, ko radījušas vienības vai nodaļas ar krīzes struktūru, kuru sastāvu apstiprina operācijas komandieris vai viņa štābs savu pienākumu pildīšanas laikā.

44. pants

Atkārtota izskatīšana un pārskatīšana

Šo lēmumu pilnībā vai daļēji un tā pielikumus vajadzības gadījumā atkārtoti izskata pēc dalībvalsts lūguma un pēc katras operācijas beigām. To pārskata vismaz reizi trīs gados. Atkārtotas izskatīšanas vai pārskatīšanas laikā var pieaicināt visus speciālistus, kas noderīgi darbā, it īpaši ATHENA vadības struktūras.

45. pants

Atcelšana

Ar šo Lēmums 2007/384/KĀDP tiek atcelts.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

47. pants

Publicēšana

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2008. gada 18. decembris.

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. BARNIER

(1)  OV L 63, 28.2.2004., 68. lpp.

(2)  OV L 152, 13.6.2007., 14. lpp.

(3)  OV L 253, 7.10.2000., 42. lpp.

(4)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

I PIELIKUMS

KOPĒJĀS IZMAKSAS, KO SEDZ ATHENA

Ja turpmāk minētās kopējās izmaksas nevar sasaistīt ar kādu konkrētu operāciju, Īpašā komiteja var pieņemt lēmumu attiecīgās apropriācijas iekļaut gada budžeta vispārīgajā daļā. Šīs apropriācijas pēc iespējas būtu jāiekļauj pantos, kuros norādīta operācija, kurai tās visvairāk paredzētas.

1.

Pamatuzdevuma izpildes izdevumi, kas radušies operācijas komandierim un viņa štābam, iesniedzot operācijas pārskatus Īpašajai komitejai

2.

Zaudējumu kompensācijas un izmaksas, kas radušās sakarā ar prasībām un procesiem, kas jāatlīdzina no ATHENA līdzekļiem

3.

Izmaksas, kas rodas sakarā ar lēmumiem uzglabāt materiālus, kuri kopīgi iegādāti operācijas vajadzībām (ja šīs izmaksas attiecas uz gada budžeta vispārīgo daļu, norāda saistību ar konkrēto operāciju).

Turklāt gada budžeta vispārīgajā daļā attiecīgos gadījumos iekļauj apropriācijas, lai segtu turpmāk norādītās kopējās operāciju izmaksas, kuru finansēšanā piedalās iesaistītās dalībvalstis:

1.

banku pakalpojumu izmaksas;

2.

revīzijas izmaksas;

3.

ar operācijas sagatavošanas posmu saistītās kopējās izmaksas, kā noteikts II pielikumā.

II PIELIKUMS

AR OPERĀCIJAS SAGATAVOŠANAS POSMU SAISTĪTĀS DARBĪBAS KOPĒJĀS IZMAKSAS, KO SEDZ ATHENA

Papildu izmaksas, kas vajadzīgas bruņoto spēku izpētes uzdevumu veikšanai un sagatavošanai (jo īpaši misijām apstākļu noskaidrošanas nolūkos un novērošanai) konkrētai Savienības militārai operācijai: transportam, izmitināšanai, operatīvo sakaru līdzekļu izmantošanai, vietējā civilā personāla, piemēram, tulku vai vadītāju pieņemšanai darbā misijas vajadzībām.

Medicīniskā aprūpe: izmaksas, kas saistītas ar izpētes uzdevumu veikšanā un bruņoto spēku sagatavošanā konkrētai Savienības militārajai operācijai iesaistīto personu ārkārtas medicīnisko evakuāciju (Medevac), ja medicīnisko palīdzību nav iespējams nodrošināt notikuma vietā.

III PIELIKUMS

III A

AR OPERĀCIJAS NORISES POSMU SAISTĪTĀS DARBĪBAS KOPĒJĀS IZMAKSAS, KO VIENMĒR SEDZ ATHENA

Jebkuras Savienības militārās operācijas gadījumā ATHENA kā ar operāciju saistītas darbības izmaksas sedz turpmāk izklāstītās operācijas norisei nepieciešamās izmaksas.

1.   Izmaksas, kas saistītas ar ES vadītu operāciju (dislocējamajiem vai stacionārajiem) štābiem.

1.1.   To štābu definīcija, kuru papildu izmaksas sedz no kopēja finansējuma:

a)

:

štābi

:

štābi, vadības un ar to organiski saistītu dienestu elementi, piemēram, tādi, kas apstiprināti ar operācijas plānu (OPLAN);

b)

:

operācijas štābi

:

stacionārs operācijas komandiera štābs, kas neatrodas operācijas norises vietā un ir atbildīgs par Eiropas Savienības spēku komplektēšanu, aktivēšanu, uzturēšanu un nomaiņu;

ATHENA un Padomes ģenerālsekretariāta izmaksu definīcija ir tāda pati kā operācijas štāba izmaksu definīcija, ciktāl šīs struktūras ir tieši iesaistītas operācijas norisē;

c)

:

spēku štābi

:

operācijas norises vietā dislocēto Eiropas Savienības spēku štābi;

d)

:

komponentu štābi

:

operācijas norises vietā dislocēto ES komponentu komandieru štābi (tas ir, gaisa spēku, sauszemes spēku, jūras spēku vai speciālo spēku komandieru štābi, kas atkarībā no operācijas veida var būt vajadzīgi).

1.2.   Kopīgi finansētu papildu izmaksu definīcijas:

a)

:

transporta izmaksas

:

transports uz operācijas norises vietu un no tās, lai dislocētu, uzturētu un nomainītu spēku štābus un komponentu štābus; transporta izmaksas, kas saistītas ar operācijai vajadzīgiem operācijas štābiem;

b)

:

administrācijas izmaksas

:

papildu biroja un izmitināšanas iekārtas, uz līgumu pamata sniegtie pakalpojumi un vispārējie pakalpojumi, ģenerālštāba ēku uzturēšanas izmaksas;

c)

:

tā civilā personāla izmaksas, kas pieņemts darbā ģenerālštābā operācijas vajadzībām

:

civilpersonas, kas strādā Eiropas Savienībā, ārvalstu konsultanti un notikumu vietā nodarbināts personāls, kas vajadzīgs operācijas norisei un pārsniedz parastās operācijas vajadzības (tostarp samaksa par virsstundām);

d)

:

atbilstīgi izdevumi par sakariem starp ģenerālštābiem un starp ģenerālštābiem un tiem tieši pakļautajiem spēkiem

:

kapitālieguldījumi par papildu sakaru un IT iekārtu iegādi un izmantošanu un maksa par saņemtajiem pakalpojumiem (modemu noma un uzturēšana, telefona līnijas, satelīttelefoni, kriptofakss, aizsargātas līnijas, interneta pieslēgums, datu pārraides līnijas, vietējie tīkli);

e)

:

transporta un ceļa izdevumi (izņemot dienasnaudu) štābu darbības zonā

:

izdevumi, kas saistīti ar pārvietošanos ar transporta līdzekļiem un (neskaitot “dienas naudas”) cita veida transportlīdzekļiem un kravas pārvadāšanas izdevumi, tostarp valstu nosūtīto papildspēku un viesu ceļa izdevumi; degvielas papildu izmaksas, kas pārsniedz parasti operācijām vajadzīgās degvielas izmaksas; papildu transporta līdzekļu noma; izmaksas, kas saistītas ar oficiālajām vizītēm no operācijas norises vietas uz Briseli un/vai ES organizētām sanāksmēm; izmaksas, kas saistītas ar trešo personu apdrošināšanu, ko atsevišķas valstis pieprasa no starptautiskām organizācijām, ja viņu teritorijā notiek operācija.

f)

:

kazarmu un izmitināšanas/infrastruktūras izmaksas

:

izdevumi, kas saistīti ar štābam vajadzīgo ēku iegādi, īri vai atjaunošanu operācijas norises vietā (vajadzības gadījumā, ēku, nojumju, telšu īre);

g)

:

sabiedrības informēšanas izmaksas

:

izmaksas, kas saistītas ar informācijas kampaņām, lai saskaņā ar operācijas štāba izstrādāto informācijas stratēģiju operāciju štābā un spēku štābos sniegtu informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

h)

:

reprezentācijas un viesu uzņemšanas izmaksas

:

reprezentācijas izdevumi; štāba līmeņa izdevumi, kas vajadzīgi operācijas vadīšanai.

2.   Izmaksas, kas saistītas ar atbalstu spēkiem kopumā.

Šīs izmaksas rodas pēc spēku dislocēšanas operācijas norises vietā:

a)

:

dislokācijas/infrastruktūras darbi

:

izdevumi, bez kuriem spēki nevar izpildīt uzdevumu (kopīgi izmantojams lidlauks, dzelzceļš, ostas, galvenie piegādes ceļi, tostarp izkāpšanas vietas un kopīgi lietojamas sapulcēšanās vietas; ūdens sūknēšana, apstrāde, sadale un aizvadīšana, energoapgāde un ūdens apgāde, tranšeju rakšana un statiskā spēku aizsardzība, noliktavas, īpaši degvielas un munīcijas noliktavas, piegādes vietas, inženiertehniskais atbalsts infrastruktūrai, ko sedz no kopēja finansējuma);

b)

:

identifikācijas marķējums

:

īpašas pazīšanās zīmes, “Eiropas Savienības” apliecības, nozīmes, medaļas, karogi Eiropas Savienības vai citu spēku krāsās vai štāba pazīšanās zīmes (neieskaitot apģērbu, cepures un formas tērpus);

c)

:

medicīniskā aprūpe

:

ārkārtas medicīniskā evakuācija (Medevac). Otrās un trešās pakāpes iekārtu uzstādīšana operatīvo elementu līmenī norises vietā, piemēram, lidlauku un izcelšanās ostu izveide, kas apstiprinātas operācijas plānā (OPLAN);

d)

:

informācijas ieguve

:

satelītuzņēmumi izlūkošanai, kas apstiprināti operācijas plānā (OPLAN), ja to finansējumu nenodrošina no Eiropas Savienības Satelītcentra budžeta.

3.   Izmaksas, kas rodas, ES izmantojot NATO kopīgos līdzekļus un spējas, ko NATO ļauj izmantot ES vadītā operācijā.

Izmaksas, kas saistītas ar to, ka Eiropas Savienība kādā no savām militārajām operācijām izmanto vienošanos starp ES un NATO par ES vadītai operācijai piešķirtu NATO kopīgo līdzekļu un spēju piešķiršanu, pārraudzību, atdošanu un atsaukšanu. NATO atmaksātie izdevumi Eiropas Savienībai.

4.   Papildu izmaksas, kas Eiropas Savienībai radušās saistībā ar precēm, pakalpojumiem un darbiem, kas minēti kopējo izmaksu sarakstā un ko kāda dalībvalsts, Eiropas Savienības iestāde, trešā valsts vai starptautiska organizācija ir darījusi pieejamu Eiropas Savienības vadītā operācijā saskaņā ar pašreizējā lēmuma 11. pantā paredzēto kārtību. Izdevumi, ko kāda valsts, Eiropas Savienības iestāde vai starptautiska organizācija atmaksā saskaņā ar minēto kārtību.

III–B

AR OPERĀCIJU SAISTĪTĀS DARBĪBAS IZMAKSAS, KAS RODAS KONKRĒTAS OPERĀCIJAS NORISES POSMĀ UN KO AR PADOMES LĒMUMU SEDZ ATHENA

Transporta izmaksas

:

transports uz operācijas norises vietu un no tās, lai dislocētu, atbalstītu un nomainītu operācijai vajadzīgos spēkus;

Daudznacionāli operatīvo grupu štābi

:

operācijas vietā izvietoto ES operatīvo grupu daudznacionālie štābi.

III-C

AR OPERĀCIJU SAISTĪTĀS KOPĒJĀS DARBĪBAS IZMAKSAS, KAS RODAS SAISTĪBĀ AR ATHENA DARBĪBU PĒC OPERĀCIJAS KOMANDIERA LŪGUMA UN ĪPAŠĀS KOMITEJAS APSTIPRINĀJUMA

a)

:

kazarmu un izmitināšanas/infrastruktūras izmaksas

:

izdevumi, kas saistīti ar operācijas veikšanai dislocētajiem spēkiem vajadzīgo ēku iegādi, īri vai atjaunošanu operācijas norises vietā (ēkas, nojumes, teltis);

b)

:

svarīgs papildu aprīkojums

:

iepriekš neparedzēta tāda īpaša ekipējuma īre vai iegāde operācijas norises laikā, bez kura nav iespējama operācijas norise, ja vien iegādāto ekipējumu pēc misijas nerepatriē;

c)

:

medicīniskā aprūpe

:

Otrās pakāpes iekārtu uzstādīšana norises vietā, izņemot tās, kas minētas III-a pielikumā;

d)

:

informācijas ieguve

:

informācijas ieguve (satelītuzņēmumi; operatīvā līmeņa izlūkdati, izlūkošana un novērošana, tostarp iekārtas novērošanai no gaisa, cilvēku veikta izlūkošana);

e)

:

citas būtiskas spējas operācijas norises vietā

:

atmīnēšana, ja tas vajadzīgs operācijai, ķīmiska, bioloģiska, radioloģiska un kodolmateriālu aizsardzība (CBRN); operācijas zonā savāktu ieroču un munīcijas glabāšana un iznīcināšana.

IV PIELIKUMS

AR OPERĀCIJAS BEIGŠANU SAISTĪTĀS DARBĪBAS IZMAKSAS, KO SEDZ ATHENA

Izmaksas, kas saistītas ar to, ka pēc operācijas beigām atrod izmantojumu operācijas vajadzībām par kopīgiem līdzekļiem iegādātajam ekipējumam un infrastruktūrai.

Ar operācijas pārskata sagatavošanu saistītās izmaksas. Kopējās izmaksas nosaka saskaņā ar III pielikumu, ņemot vērā to, ka pārskatu sagatavošanai vajadzīgie darbinieki ir attiecīgās operācijas štāba darbinieki arī tad, ja šis štābs savu darbību ir beidzis.

Labojums

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/115

Labojums Komisijas 2008. gada 20. maija Lēmumā par atbalstu, ko Francija piešķīrusi Fondam zvejniecības risku novēršanai un zvejniecības uzņēmumiem (valsts atbalsts C 9/06)

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 334, 2008. gada 12. decembris )

Lēmuma nosaukumā gan uz vāka, gan 62. lappusē:

tekstu:

“2008/936/EK”

lasīt šādi:

“2008/964/EK”.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/115

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1337/2007 (2007. gada 15. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 992/95 attiecībā uz Kopienas tarifu kvotām dažiem Norvēģijas izcelsmes zvejniecības produktiem

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 298, 2007. gada 16. novembris )

9. lappusē, pielikumā, c) punktā, tabulas ceturtajā slejā:

tekstu:

“No 16.6.2008. līdz 14.2.2009.: 30 500”

lasīt šādi:

“16.6.–14.2.: 30 500”.

23.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 345/116

Labojums Komisijas 1995. gada 26. jūlija Direktīvā 95/45/EK, ar ko nosaka īpašus tīrības kritērijus krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos

( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 226, 1995. gada 22. septembris )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nodaļa, 15. sējums, 218. lpp.)

Direktīvas pielikumā, B punktā “Īpašie tīrības kritēriji”:

—

E 101 (i) RIBOFLAVĪNS – Identificēšana, A. Spektrometrija:

tekstu

:

“Maksimums ūdenī pie ≈ 375 nm”

lasīt šādi

:

“Maksimums ūdenī pie ≈ 444 nm”;

—

E 101 (ii) RIBOFLAVĪN-5’-FOSFĀTS – Identificēšana, A. Spektrometrija:

tekstu

:

“Maksimums ūdenī pie ≈ 375 nm”

lasīt šādi

:

“Maksimums ūdenī pie ≈ 444 nm”;