18.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/1

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 169. panta 1. punktā un 2. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka Savienībai jāveicina augsta patērētāju tiesību aizsardzības līmeņa sasniegšana, veicot LESD 114. pantā noteiktos pasākumus. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 38. pantā ir paredzēts, ka Savienības politikai jānodrošina augsts patērētāju tiesību aizsardzības līmenis.

(2)

Saskaņā ar LESD 26. panta 2. punktu iekšējam tirgum ir jāaptver telpa bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite. Lai patērētāji uzticētos iekšējā tirgus digitālajam aspektam un varētu gūt labumu no tā, viņiem ir jābūt pieejai vienkāršiem, efektīviem, ātriem un lētiem paņēmieniem tādu strīdu izšķiršanai, kas radušies saistībā ar preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu tiešsaistē. Tas ir īpaši svarīgi gadījumos, kad patērētāji iepērkas pāri robežai.

(3)

Komisija savā 2011. gada 13. aprīļa paziņojumā “Akts par vienoto tirgu – Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos – “Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” ” apzināja tiesību aktus strīdu alternatīvas izšķiršanas (SAI) jomā, kuros kā viens no divpadsmit mehānismiem, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos vienotajam tirgum ir iekļauts elektroniskās komercijas aspekts.

(4)

Iekšējā tirgus sadrumstalotība kavē centienus stimulēt konkurētspēju un izaugsmi. Turklāt šķēršļus iekšējā tirgū rada tādu vienkāršu, efektīvu, ātru un lētu paņēmienu nevienmērīgā pieejamība, kvalitāte un informētība par tiem, kuri paredzēti tādu strīdu izšķiršanai, kas izriet no preču pārdošanas vai pakalpojumu sniegšanas Savienības teritorijā, un tas mazina patērētāju un tirgotāju uzticēšanos pirkšanai un pārdošanai pāri robežai.

(5)

Eiropadome 2011. gada 24. un 25. marta un 23. oktobra secinājumos aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi līdz 2012. gada beigām pieņemt pirmo prioritāro pasākumu kopumu, lai vienotajam tirgum dotu jaunu stimulu.

(6)

Iekšējais tirgus ir patērētāju ikdienas realitāte, viņiem ceļojot, iepērkoties un veicot maksājumus. Patērētāji ir galvenie iekšējā tirgus dalībnieki, un tāpēc viņiem vajadzētu būt tā uzmanības centrā. Iekšējā tirgus digitālais aspekts kļūst būtisks gan patērētājiem, gan tirgotājiem. Patērētāji arvien biežāk iepērkas tiešsaistē, un aizvien vairāk tirgotāju pārdod preces tiešsaistē. Veicot darījumus tiešsaistē, patērētājiem un tirgotājiem vajadzētu justies pārliecinātiem, tādēļ ir būtiski nojaukt esošos šķēršļus un stimulēt patērētāju uzticēšanos. Drošas un efektīvas strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) pieejamība varētu ievērojami palīdzēt sasniegt šo mērķi.

(7)

Patērētāju un tirgotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum var vairot, dodot tiem iespēju vienkārši un lēti izšķirt strīdus. Tomēr patērētājiem un tirgotājiem joprojām nav viegli rast ārpustiesas risinājumus, jo īpaši saistībā ar strīdiem, kas rodas, slēdzot pārrobežu darījumus tiešsaistē. Tāpēc šādi strīdi pašlaik bieži paliek neizšķirti.

(8)

SIT piedāvā vienkāršu, efektīvu, ātru un lētu ārpustiesas risinājumu strīdiem, kas saistīti ar darījumiem tiešsaistē. Tomēr pašreiz trūkst mehānismu, kas ļauj patērētājiem un tirgotājiem izšķirt šādus strīdus, izmantojot elektroniskos līdzekļus; tas rada kaitējumu patērētājiem, ir šķērslis jo īpaši pārrobežu darījumiem tiešsaistē, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem un tādējādi kavē tiešsaistes komercijas vispārējo attīstību.

(9)

Šī regula būtu jāpiemēro tādu strīdu ārpustiesas izšķiršanai, ko patērētāji, kuru mītnesvieta ir Savienībā, uzsākuši pret tirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (Direktīva par patērētāju SAI) (3).

(10)

Lai nodrošinātu, ka SIT platformu var izmantot arī SAI procedūrām, kas dod iespēju tirgotājiem iesniegt sūdzības pret patērētājiem, šī regula būtu jāpiemēro arī tādu strīdu ārpustiesas izšķiršanai, ko tirgotāji ir uzsākuši pret patērētājiem, ja attiecīgās SAI procedūras piedāvā SAI vienības, kas iekļautas sarakstā saskaņā ar 20. panta 2. punktu Direktīvā 2013/11/ES. Šīs regulas piemērošanai minētajiem strīdiem nebūtu jāuzliek nekādu pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka SAI vienības piedāvā šādas procedūras.

(11)

Lai gan SIT platforma būs īpaši izdevīga tiem patērētājiem un tirgotājiem, kuri veic pārrobežu darījumus tiešsaistē, šī regula būtu jāpiemēro arī iekšzemes darījumiem tiešsaistē, lai tiešsaistes komercijas jomā varētu nodrošināt patiesi līdzvērtīgus darbības nosacījumus.

(12)

Šai regulai nevajadzētu skart Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/52/EK (2008. gada 21. maijs) par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās (4).

(13)

Termina “patērētājs” definīcijai būtu jāattiecas uz fiziskām personām, kuras rīkojas nesaistīti ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, arodu vai profesiju. Tomēr, ja noslēgtā līguma mērķis daļēji ir saistīts un daļēji nav saistīts ar personas komercdarbību (divējādas nozīmes līgumi) un ar komercdarbību saistītais mērķis ir tik ierobežots, ka nav dominējošs kopējā piegādes kontekstā, minētā persona arī būtu jāuzskata par patērētāju.

(14)

Definīcijā “tiešsaistes pārdošanas vai pakalpojumu līgums” būtu jāietver tāds pārdošanas vai pakalpojumu līgums, kurā tirgotājs vai tirgotāja starpnieks ir piedāvājis preces vai pakalpojumus, izmantojot tīmekļa vietni vai citus elektroniskos līdzekļus, un patērētājs minētās preces vai pakalpojumus pasūtījis minētajā tīmekļa vietnē vai ar citu elektronisko līdzekļu palīdzību. Tai būtu jāaptver arī gadījumi, kad patērētājs ir piekļuvis tīmekļa vietnei vai citiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, izmantojot mobilo elektronisko ierīci, piemēram, mobilo tālruni.

(15)

Šī regula nebūtu jāpiemēro tādiem strīdiem starp patērētājiem un tirgotājiem, kas radušies saistībā ar pārdošanas vai pakalpojumu līgumiem, kas noslēgti bezsaistē un strīdiem starp tirgotājiem.

(16)

Šī regula būtu jāskata saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES, kurā paredzēta prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai visus tādus strīdus starp patērētājiem, kuru mītnesvieta ir Savienībā, un tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, kas radušies, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, varētu iesniegt SAI vienībai.

(17)

Pirms sūdzības iesniegšanas izskatīšanai SAI vienībā, izmantojot SIT platformu, dalībvalstīm būtu jāmudina patērētāji sazināties ar tirgotāju ar jebkādu piemērotu līdzekļu palīdzību, lai veicinātu mierīgu strīda risinājumu.

(18)

Šīs regulas mērķis ir izveidot Savienības mēroga SIT platformu. Šai SIT platformai vajadzētu būt interaktīvai tīmekļa vietnei, kas piedāvā vienotu piekļuves punktu patērētājiem un tirgotājiem, kuri cenšas ārpustiesas kārtībā izšķirt strīdus, kas radušies tiešsaistē veiktos darījumos. SIT platformā būtu jānodrošina vispārēja informācija par tādu līgumstrīdu ārpustiesas izšķiršanu starp patērētājiem un tirgotājiem, kas radušies saistībā ar tiešsaistes pārdošanas un pakalpojumu līgumiem. Ar tās palīdzību būtu jādod patērētājiem un tirgotājiem iespēja iesniegt sūdzības, aizpildot elektronisku sūdzību veidlapu, kas pieejama visās Savienības iestāžu oficiālajās valodās, un pievienot attiecīgus dokumentus. No platformas sūdzības būtu jānosūta tai SAI vienībai, kas ir kompetenta izskatīt attiecīgo strīdu. SIT platformai būtu jāpiedāvā bezmaksas elektronisks lietu vadības instruments, kas ļauj SAI vienībām veikt strīda izšķiršanas procedūru ar attiecīgajām pusēm, izmantojot SIT platformu. Nebūtu jāuzliek par pienākumu SAI vienībām izmantot lietu izskatīšanas instrumentu.

(19)

Komisijai būtu jāuzņemas atbildība par SIT platformas izstrādi, darbību un uzturēšanu un jānodrošina visas tehniskās iespējas, kas nepieciešamas platformas darbībai. SIT platformai būtu jāsniedz elektroniskās tulkošanas funkcija, kas dod iespēju pusēm un SAI vienībai vajadzības gadījumā iztulkot informāciju, ar kuru apmainās SIT platformā un kas ir nepieciešama strīda izšķiršanai. Ar minēto funkciju būtu jāspēj nodrošināt visi nepieciešamie tulkojumi, un vajadzības gadījumā atbalsts šai funkcijai būtu jāsniedz ar cilvēka līdzdalību. Komisijai SIT platformā būtu arī jāsniedz informācija sūdzētājiem par iespēju lūgt SIT kontaktpunktu palīdzību.

(20)

SIT platformai būtu jādod iespēja drošai datu apmaiņai ar SAI vienībām un jāievēro pamatprincipi Eiropas sadarbspējas regulējumā, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/387/EK (2004. gada 21. aprīlis) par Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšanu valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem (IDABC) (5).

(21)

SIT platforma būtu jādara pieejama, jo īpaši, izmantojot portālu “Tava Eiropa”, kas izveidots saskaņā ar Lēmuma 2004/387/EK II pielikumu un kas sniedz piekļuvi Eiropas mēroga daudzvalodu informācijai tiešsaistē un interaktīviem pakalpojumiem uzņēmējiem un pilsoņiem Savienībā. SIT platformai portālā “Tava Eiropa” vajadzētu būt labi pamanāmai.

(22)

Savienības līmeņa SIT platformai būtu jābalstās uz jau esošajām SAI vienībām dalībvalstīs un jāievēro dalībvalstu tiesiskās tradīcijas. Tāpēc SAI vienībām, kurām sūdzība ir nosūtīta, izmantojot SIT platformu, būtu jāpiemēro savi procedūras noteikumi, tostarp noteikumi par izmaksām. Tomēr šīs regulas mērķis ir noteikt dažus kopīgus noteikumus, kas piemērojami minētajām procedūrām, lai nodrošinātu to efektivitāti. Tajā būtu jāietver noteikumi, kas nodrošina, ka šādu strīdu izšķiršana neprasa pušu vai to pārstāvju fizisku klātbūtni SAI vienībā, ja vien tās procedūras noteikumi neparedz minēto iespēju un puses tam nepiekrīt.

(23)

Nodrošinot, ka visas SAI vienības, kas iekļautas sarakstā saskaņā ar Direktīvas 2013/11/ES 20. panta 2. punktu, ir reģistrētas SIT platformā, būtu jāļauj izveidot strīdu ārpustiesas izšķiršanas tiešsaistē pilnīgu pārklājumu attiecībā uz strīdiem, kas radušies saistībā ar tiešsaistes pārdošanas vai pakalpojumu līgumiem.

(24)

Šai regulai nebūtu jākavē nevienas tādas pastāvošas strīdu izšķiršanas vienības darbība, kas darbojas tiešsaistē, vai neviena SIT mehānisma darbība Savienībā. Tai nebūtu jākavē strīdu izšķiršanas vienības vai mehānismus risināt tādus strīdus tiešsaistē, kuri tām ir iesniegti tieši.

(25)

Katrā dalībvalstī būtu jāizraugās SIT kontaktpunkti, kuros darbojas vismaz divi SIT konsultanti. SIT kontaktpunktiem būtu jāatbalsta puses, kuras iesaistītas strīdā, kas iesniegts, izmantojot SIT platformu, bez pienākuma iztulkot ar minēto strīdu saistītos dokumentus. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai uzticēt atbildību par SIT kontaktpunktiem saviem Eiropas Patērētāju centru tīkla centriem. Dalībvalstīm būtu jāizmanto minētā iespēja, lai dotu iespēju SIT kontaktpunktiem pilnībā izmantot Eiropas Patērētāju centru tīkla centru pieredzi, kas gūta, palīdzot risināt strīdus starp patērētājiem un tirgotājiem. Komisijai būtu jāizveido SIT kontaktpunktu tīkls, lai veicinātu to sadarbību un darbu, un, sadarbojoties ar dalībvalstīm, būtu SIT kontaktpunktiem jāsniedz piemērota apmācība.

(26)

Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu ir pamattiesības, kas izklāstītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā. SIT nav paredzēta un nevar tikt veidota tā, lai tās aizstātu tiesas procedūras, un tai arī nevajadzētu liegt tiesības patērētājiem vai tirgotājiem vērsties tiesā pēc tiesību aizsardzības. Tāpēc šai regulai nevajadzētu kavēt puses īstenot savas tiesības piekļūt tiesu sistēmai.

(27)

Uz informācijas apstrādi saskaņā ar šo regulu būtu jāattiecina visstingrākās konfidencialitātes garantijas, un tai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu aizsardzību, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (7). Minētie noteikumi būtu jāpiemēro personas datu apstrādei, ko saskaņā ar šo regulu veic dažādi SIT platformas dalībnieki, darbojoties katrs atsevišķi vai kopā ar citiem šādiem dalībniekiem.

(28)

Datu subjekti būtu jāinformē un viņiem būtu jāsniedz sava piekrišana par viņu personas datu apstrādi SIT platformā un būtu jāinformē par viņu tiesībām attiecībā uz minēto apstrādi, izmantojot tādu visaptverošu paziņojumu par privātumu, ko Komisija dara publiski pieejamu un kurā viegli saprotamā un vienkāršā valodā paskaidrotas apstrādes darbības, kas veiktas dažādo platformas dalībnieku uzraudzībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 11. un 12. pantu un valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 10. un 11. pantu.

(29)

Šai regulai nevajadzētu skart konfidencialitātes noteikumus valstu tiesību aktos saistībā ar SAI.

(30)

Lai nodrošinātu patērētāju plašu informētību par SIT platformas esamību, tirgotājiem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri iesaistās tiešsaistes pārdošanas vai pakalpojumu līgumos, būtu savās tīmekļa vietnēs jānorāda elektroniska saite uz SIT platformu. Tirgotājiem būtu arī jāpaziņo sava e-pasta adrese, lai tādējādi patērētājiem būtu pirmais kontaktpunkts. Ievērojama daļa tiešsaistes pārdošanas un pakalpojumu līgumu tiek noslēgti, izmantojot tiešsaistes tirdzniecības vietu, kuri apkopo vai atvieglo tiešsaistes darījumus starp patērētājiem un tirgotājiem. Tiešsaistes tirdzniecības vietas ir tiešsaistes platformas, kas tirgotājiem dod iespēju darīt savus produktus un pakalpojumus pieejamus patērētājiem. Tādēļ šādām tiešsaistes tirdzniecības vietām vajadzētu būt tam pašam pienākumam norādīt elektronisku saiti uz SIT platformu. Šim pienākumam nevajadzētu skart 13. pantu Direktīvā 2013/11/ES par prasību tirgotājiem informēt patērētājus par SAI procedūrām, kas attiecas uz minētajiem tirgotājiem, un par to, vai tie apņemas izmantot SAI procedūras, lai izšķirtu strīdus ar patērētājiem. Turklāt minētajam pienākumam nevajadzētu skart 6. panta 1. punkta t) apakšpunktu un 8. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām (8). Direktīvas 2011/83/ES 6. panta 1. punkta t) apakšpunktā attiecībā uz patērētāju distances līgumiem vai līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, noteikts, ka, pirms patērētājam līgums kļūst saistošs, tirgotājam jāinformē patērētājs par iespēju attiecīgā gadījumā izmantot uz tirgotāju attiecināmu ārpustiesas sūdzību un tiesību aizsardzības mehānismu un par metodēm, kā tam piekļūt. To pašu patērētāju informētības iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāmudina patērētāju apvienības un uzņēmējdarbības apvienības norādīt elektronisku saiti uz SIT platformas tīmekļa vietni.

(31)

Lai ņemtu vērā kritērijus, atbilstīgi kuriem SAI vienības definē savas attiecīgās piemērošanas jomas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tās informācijas pielāgošanu, kura sūdzētājam jānorāda elektroniskajā sūdzības veidlapā, kas pieejama SIT platformā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu attiecībā uz SIT platformas darbību, sūdzības iesniegšanas kārtību un sadarbību SIT kontaktpunktu tīklā īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (9). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas attiecas uz elektronisko sūdzību veidlapu, ņemot vērā tās tehnisko raksturu. Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu noteikumus par sadarbību starp SIT konsultantiem SIT kontaktpunktu tīklā.

(33)

Piemērojot šo regulu, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izveidot Eiropas SIT platformu tādiem tiešsaistes strīdiem, kurus reglamentē kopēji noteikumi, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka ierosinātās rīcības mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(35)

Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ir ievēroti principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un konkrēti tās 7., 8., 38. un 47. pantā.

(36)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2012. gada 12. janvārī sniedza atzinumu (10),

a)

“patērētājs” ir patērētājs, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)

“tirgotājs” ir tirgotājs, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

c)

“pārdošanas līgums” ir pārdošanas līgums, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)

“pakalpojumu līgums” ir pakalpojumu līgums, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā;

e)

“tiešsaistes pārdošanas vai pakalpojumu līgums” ir pārdošanas vai pakalpojumu līgums, kurā tirgotājs vai tirgotāja starpnieks ir piedāvājis preces vai pakalpojumus, izmantojot tīmekļa vietni vai citus elektroniskos līdzekļus, un patērētājs šīs preces vai pakalpojumus pasūtījis minētajā tīmekļa vietnē vai ar citu elektronisko līdzekļu palīdzību;

f)

“tiešsaistes tirdzniecības vieta” ir pakalpojumu sniedzējs, kā definēts 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (11), kas ļauj patērētājiem un tirgotājiem noslēgt tiešsaistes pārdošanas un pakalpojumu līgumus tiešsaistes tirdzniecības vietas tīmekļa vietnē;

g)

“elektroniski līdzekļi” ir elektroniskas iekārtas datu apstrādei (tostarp ar digitālu kompresiju) un uzglabāšanai, kurus pilnībā pārraida, nosūta un saņem pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem;

h)

“strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūra” (“SAI procedūra”) ir procedūra strīdu ārpustiesas izšķiršanai, kā minēts šīs regulas 2. pantā;

i)

“strīdu alternatīvas izšķiršanas vienība” (“SAI vienība”) ir SAI vienība, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta h) apakšpunktā;

j)

“sūdzētājs” ir patērētājs vai tirgotājs, kas ir iesniedzis sūdzību, izmantojot SIT platformu;

k)

“atbildētājs” ir patērētājs vai tirgotājs, pret kuru ir iesniegta sūdzība SIT platformai;

l)

“kompetentā iestāde” ir valsts iestāde, kā definēts Direktīvas 2013/11/ES 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā;

m)

“personas dati” ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (“datu subjekts”); identificējama persona ir persona, ko var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši, atsaucoties uz personas kodu vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas ir raksturīgi minētās personas fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei.

a)

nodrošināt elektronisku sūdzību veidlapu, ko sūdzētājs var aizpildīt saskaņā ar 8. pantu;

b)

informēt atbildētāju par sūdzību;

c)

identificēt kompetento SAI vienību vai vienības un nosūtīt sūdzību tai SAI vienībai, kuru puses ir piekritušas izmantot saskaņā ar 9. pantu;

d)

piedāvāt bezmaksas elektronisku lietu vadības instrumentu, kas ļauj pusēm un SAI vienībai risināt strīda izšķiršanas procedūru tiešsaistē, izmantojot SIT platformu;

e)

nodrošināt pusēm un SAI vienībai tās informācijas tulkojumu, kas nepieciešama strīda izšķiršanai un ar ko apmainās, izmantojot SIT platformu;

f)

nodrošināt elektronisku veidlapu, ar kuras palīdzību SAI vienības nosūta informāciju, kas minēta 10. panta c) punktā;

g)

nodrošināt atgriezeniskās saites sistēmu, kas ļauj pusēm izteikt viedokli par SIT platformas darbību un par SAI vienību, kura ir risinājusi viņu strīdu;

h)

darīt publiski pieejamu:

a)

ja tiem to pieprasa, sekmē saziņu starp pusēm un kompetento SAI vienību, kas jo īpaši var ietvert šādu rīcību:

b)

reizi divos gados iesniegt Komisijai un dalībvalstīm darbības pārskata ziņojumu, kura pamatā ir funkciju izpildē gūtā praktiskā pieredze.

a)

informācija par to, ka pusēm ir jāvienojas par SAI vienību, lai nosūtītu tai sūdzību, un par to, ka sūdzība netiks apstrādāta, ja puses nepanāks vienošanos vai netiks identificēta kompetentā SAI vienība;

b)

informācija par SAI vienību vai vienībām, kas ir kompetenta(-as) izskatīt sūdzību, ja tāda(-as) ir minētas elektroniskajā sūdzību veidlapā vai ir identificēta(-as) SIT platformā, balstoties uz minētajā veidlapā sniegto informāciju;

c)

ja atbildētājs ir tirgotājs – aicinājums 10 kalendāro dienu laikā norādīt:

d)

ja atbildētājs ir patērētājs un ja tirgotājam ir pienākums izmantot konkrētu SAI vienību – aicinājums 10 kalendāro dienu laikā vienoties par minēto SAI vienību, vai arī, ja tirgotājam nav pienākuma izmantot konkrētu SAI vienību – aicinājums izvēlēties vienu vai vairākas no b) apakšpunktā minētajām SAI vienībām;

e)

nosaukums un kontaktinformācija SIT kontaktpunktam tajā dalībvalstī, kurā atbildētājs veic uzņēmējdarbību vai kurā ir atbildētāja mītnesvieta, kā arī 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto funkciju īss apraksts.

a)

šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju;

b)

ja sūdzētājs ir patērētājs – informāciju par SAI vienību vai vienībām, ko tirgotājs norādījis saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu, un aicinājums desmit kalendāro dienu laikā vienoties par SAI vienību;

c)

ja sūdzētājs ir tirgotājs un ja tirgotājam nav pienākuma izmantot konkrētu SAI vienību – informāciju par SAI vienību vai vienībām, ko patērētājs norādījis saskaņā ar 3. punkta d) apakšpunktu, un aicinājums 10 kalendāro dienu laikā vienoties par SAI vienību;

d)

nosaukums un kontaktinformācija SIT kontaktpunktam tajā dalībvalstī, kurā sūdzētājs veic uzņēmējdarbību vai kurā ir sūdzētāja mītnesvieta, kā arī 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto funkciju īss apraksts.

a)

SAI vienības nosaukums, kontaktinformācija un tīmekļa vietnes adrese;

b)

attiecīgā gadījumā – maksas par SAI procedūru;

c)

valoda vai valodas, kurās var veikt SAI procedūru;

d)

SAI procedūras vidējais ilgums;

e)

informācija par to, vai SAI procedūras iznākums būs saistošs vai nesaistošs;

f)

iemesli, kuru dēļ SAI vienība var atteikties risināt konkrētu strīdu saskaņā ar Direktīvas 2013/11/ES 5. panta 4. punktu.

a)

pabeidz SAI procedūru Direktīvas 2013/11/ES 8. panta e) punktā minētajā termiņā;

b)

neprasa pušu vai to pārstāvju fizisku klātbūtni, ja vien tās procedūras noteikumi neparedz minēto iespēju, un puses tam nepiekrīt;

c)

nekavējoties nosūta SIT platformai šādu informāciju:

d)

tai nav pienākuma veikt SAI procedūru, izmantojot SIT platformu.

“21.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju SIT) (OV L 165, 18.6.2013., 1 lpp.): 14. pants.”

1)

direktīvas 1. panta 1. un 2. punktā un 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā vārdus “I pielikumā uzskaitītās direktīvas” (attiecīgā locījumā) aizstāj ar vārdiem “I pielikumā uzskaitītie Savienības tiesību akti” (attiecīgā locījumā);

2)

I pielikuma nosaukumā vārdus “DIREKTĪVU SARAKSTS” aizstāj ar vārdiem “SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTU SARAKSTS”;

3)

I pielikumā pievieno šādu punktu:

—

2. panta 3. punkts un 7. panta 1. un 5. punkts, ko piemēro no 2015. gada 9. jūlija,

—

5. panta 1. un 7. punkts, 6. pants, 7. panta 7. punkts, 8. panta 3. un 4. punkts, un 11., 16. un 17. pants, kurus piemēro no 2013. gada 8. jūlija.

1)

norāde par to, vai sūdzētājs ir patērētājs vai tirgotājs;

2)

patērētāja vārds un e-pasts un ģeogrāfiskā adrese;

3)

tirgotāja vārds un e-pasts, tīmekļa vietne un ģeogrāfiskā adrese;

4)

attiecīgā gadījumā – sūdzētāja pārstāvja vārds un e-pasts un ģeogrāfiskā adrese;

5)

attiecīgā gadījumā – sūdzētāja vai pārstāvja valoda(-as);

6)

atbildētāja valoda, ja tā ir zināma;

7)

preces vai pakalpojuma, uz ko attiecas sūdzība, veids;

8)

norāde par to, vai tirgotājs preci vai pakalpojumu piedāvāja un patērētājs to pasūtīja tīmekļa vietnē vai ar citiem elektroniskiem līdzekļiem;

9)

iegādātās preces vai pakalpojuma cena;

10)

diena, kad patērētājs iegādājās preci vai pakalpojumu;

11)

norāde par to, vai patērētājs ir tieši kontaktējies ar tirgotāju;

12)

norāde par to, vai šo strīdu izskata vai jau iepriekš ir izskatījusi cita SAI vienība vai tiesa;

13)

sūdzības veids;

14)

sūdzības apraksts;

15)

ja sūdzētājs ir patērētājs – SAI vienības, kuras tirgotājam ir pienākums vai kuras tas ir apņēmies izmantot saskaņā ar Direktīvas 2013/11/ES 13. panta 1. punktu, ja tās ir zināmas;

16)

ja sūdzētājs ir tirgotājs – norāde par to, kuru SAI vienību vai vienības tirgotājs apņemas vai tam ir pienākums izmantot.