3.5.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 132/75

1.1

Tā kā īstenošanas problēmu dēļ pirmie LIFE+ projekti tika uzsākti tikai 2009. gada janvārī, pašreizējais vidusposma pārskats par LIFE+ programmu (darbības laiks no 2007. gada līdz 2013. gadam) nesniedz pietiekamu informāciju, kas jau tagad ļautu atbilstīgi izvērtēt tos projektus, kuri pašlaik tiek īstenoti.

1.2

EESK tomēr vienmēr ir uzsvērusi, ka ES vides aizsardzības politikas izstrādē un veidošanā liela nozīme ir LIFE programmai, kas darbojas gandrīz 20 gadus. Tā uzskata, ka arī jaunajā finansējuma periodā (2013–2020) programmas turpināšana un pilnveidošana ir vajadzīga un lietderīga.

1.3

LIFE programmai jābūt pēc iespējas elastīgākam instrumentam, kas Komisijai ļautu konstruktīvi darboties. LIFE programma, kurai ir piešķirti aptuveni 0,2 % ES budžeta līdzekļu, var sniegt vērtīgu ieguldījumu un ierosinājumus problēmu risināšanā. Tomēr tā nevar novērst trūkumus, ko izraisījušas citas ES politikas jomas, un nevar finansēt visas ES stratēģijas, kurām ir saikne ar vides aizsardzību.

1.4

Turpmāk izvēloties LIFE projektus, galvenā uzmanība jāpievērš vajadzībām, kas rodas ES vides aizsardzības politikas īstenošanas problēmu dēļ. Šajā sakarā nākotnē būtu jāatsakās no līdzekļu proporcionālas sadalīšanas pa dalībvalstīm.

1.5

Vides aizsardzības politika Eiropā ir progresīvāka nekā citās planētas daļās, jo to pieprasa aktīva pilsoniskā sabiedrība. Šajā sakarā Komisija pamatoti uzsver dabas un vides aizsardzības organizāciju lomu, ko atzinīgi vērtē arī EESK. Tomēr arī pārējām pilsoniskās sabiedrības grupām turpmāk būtu vairāk jāiesaistās LIFE projektos. LIFE+ finansēšanas mehānismiem jābūt tā veidotiem, lai labi projekti neciestu neveiksmes stingru līdzfinansējuma noteikumu dēļ.

2.1

Līdz šim ES vides aizsardzības finansēšanas instruments LIFE viennozīmīgi bija ļoti svarīga ES programma, kas deva izšķirošus impulsus Kopienas vides aizsardzības politikas un tiesību aktu piemērošanā, izstrādē un pilnveidošanā. Minētā programma tika uzsākta ar 1992. gada maija Regulu (EEK) Nr. 1973/92 “Finanšu instruments videi (LIFE)”.

2.2

LIFE I ilga no 1992. gada līdz 1995. gadam, un tās budžets bija 400 miljoni euro (100 miljoni euro gadā). Ņemot vērā programmas panākumus, ar Regulas (EK) Nr. 1404/96 pieņemšanu tika sākts šīs programmas otrais posms (LIFE II), kurš ilga no 1996. gada līdz 1999. gadam un kura kopējais budžets bija 450 miljoni euro (112,5 miljoni euro gadā). LIFE III ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 1655/2000, kuras darbības laiks bija no 2000. gada līdz 2004. gadam (128 miljoni euro gadā), ar Regulu (EK) Nr. 1682/2004 pagarināja programmas darbības laiku līdz iepriekšējā finanšu perioda beigām (tātad līdz 2006. gada beigām).

2.3

Pieņemot Regulu (EK) Nr. 614/2007, finanšu periodā no 2007. gada līdz 2013. gadam tika sākts LIFE programmas jaunais posms, t.i., LIFE+, un tā kopējais budžets ir 2,17 miljardi euro (aptuveni 340 miljoni euro gadā).

2.4

Līdz ar LIFE+ ieviešanu pilnībā tika pārveidota līdzšinējā finansēšanas kārtība vides jomā: tajā tika apvienota daļa līdzšinējo ES atbalsta programmu no budžeta 7. sadaļas (Forest Focus, atbalsts NVO, URBAN, jaunu politikas iniciatīvu izstrādāšana, daži no vides aizsardzības politikas īstenošanas pasākumiem, daži no “LIFE videi” un “LIFE dabai” pasākumiem), turklāt tika nolemts no LIFE līdzekļiem vairs neatbalstīt tradicionālos un konkrētos vides investīciju projektus, bet gan turpmāk tiem izmantot Eiropas Savienības budžeta 1a. pozīciju (vides projekti), 1b. pozīciju, kā arī daļēji 2. pozīciju (vides aizsardzības projekti). Līdzšinējais starptautisko pasākumu finansējums pārcelts no budžeta 4. pozīcijas (pasākumi jūras vides aizsardzībai) uz budžeta 3. pozīciju.

2.5

No LIFE+ līdzekļiem finansē galvenokārt tādus pasākumus vides aizsardzības politikas atbalstam (tikai ar Eiropas dimensiju) kā apmaiņa ar paraugprakses piemēriem, vietējo un reģionālo iestāžu veiktspējas uzlabošana un atbalsts tām NVO, kas darbojas Eiropas mērogā.

2.6

Komisija paredzējusi, ka investīciju projektus šajā finanšu periodā turpmāk finansēs nevis no LIFE, bet gan no (jaunajām) budžeta pozīcijām 1a, 1b, 2 un 4.

2.7

Tā kā attiecīgā LIFE+ regula stājās spēkā tikai 2007. gada jūnijā, projektu konkursu varēja izsludināt vien 2007. gada oktobrī. Tādēļ LIFE+ jaunā posma pirmos projektus varēja uzsākt tikai 2009. gada janvārī. Tas nozīmē, ka Komisijas izstrādātajā un šajā atzinumā izskatāmajā vidusposma pārskatā var atspoguļot tikai samērā nelielu daļu projektu, kas tikai nesen uzsākti. Komisija pareizi apgalvo, ka “informācija par rezultātiem nav pilnīga”.

3.1

Vidusposma pārskatā vairākkārt uzsvērts tas, cik nozīmīga ir LIFE+ programma. Tas tiek saukts par “efektīvu instrumentu”, kas “nodrošina pievienoto vērtību”, un papildus tiek norādīts: “ (…) gan atbalsta saņēmēji, gan dalībvalstis uzskata, ka šī programma jāturpina, ņemot vērā tās lielo nozīmi ES vides politikas īstenošanā.”

3.2

EESK šaubās, vai minētos apgalvojumus var paust, pamatojoties uz šajā atzinumā izskatāmo vidusposma pārskatu, kurā izvērtēti projekti, kas uzsākti tikai 2009. gada janvārī. Komiteja nekad nav apšaubījusi to, ka LIFE programma ir ļoti nozīmīga, taču nepilnīgie dati, kas izmantoti vidusposma pārskata izstrādē, īsti neļauj izdarīt secinājumus par LIFE+ jauno posmu.

3.3

Tā kā tomēr jau tagad tiek sāktas debates par iespējamo jauno plānošanas periodu pēc 2013. gada, Komiteja vēlas izmantot izdevību, lai iztirzātu dažus svarīgus jautājumus un izteiktu priekšlikumus.

3.4

Komiteja tādēļ vēlas piebilst, ka šobrīd nav iespējams veikt patiesu vidusposma pārskatu par LIFE+ programmas jauno posmu.

3.5

Savā 2005. gada 7. aprīļa atzinumā (1) par projektu LIFE+ regulai, ko pieņēma vēlāk, EESK izteica dažus brīdinājumus, kas šobrīd, šķiet, izrādījušies pamatoti.

3.6

Komiteja ir paudusi viedokli, ka par līdzšinējām LIFE programmām var viennozīmīgi teikt, ka tās ir ļoti sekmīgi un politiku virzoši Komisijas instrumenti. Tas, ka ar nelieliem līdzekļiem tika sasniegti patiešām labi rezultāti, izskaidrojams ar faktu, ka ES Komisija varēja izvirzīt nosacījumus un ka gan potenciālie projektu dalībnieki, gan dalībvalstis zināmā mērā sacentās par LIFE līdzekļiem, proti, dalībvalstīm (pareizāk, valsts un privātajiem projektu iniciatoriem dalībvalstīs) sākotnējos LIFE posmos bija jāizdomā un jāīsteno inovatīvi projekti, kas atbilstu LIFE programmas mērķiem. Pēc tam šie projekti tika kritiski izvērtēti iepriekš noteiktā atlases procedūrā, pirms tos apstiprināja vai arī noraidīja to sliktās kvalitātes vai nepietiekamo budžeta līdzekļu dēļ. Tāda pieeja nozīmēja, ka līdzekļu piešķiršanā bija nodrošināta gan pārredzamība ES līmenī, gan arī skaidra vadība no Komisijas puses.

3.7

EESK vēl joprojām uzskata, ka Komisijas rīcībā jābūt instrumentam, ko varētu izmantot tikai tā pati, lai atbalstītu savu vides aizsardzības politiku, kura, kā zināms, atsevišķās jomās tiek īstenota vien ar lielām grūtībām, un Komisijai nav jānodarbojas, piemēram, ar līdzekļu reģionālās sadales jautājumu.

3.8

Vidusposma pārskatā Komisija secina, ka, lai arī jaunajā projektu periodā veiktais provizoriskais līdzekļu piešķīrums pa dalībvalstīm ir ļāvis uzlabot “projektu ģeogrāfisko izvietojumu”, novērtējums tomēr liecina, ka tāds piešķīrumi “var izraisīt zemākas kvalitātes projektu izvēli”.

3.9

Tieši no tā EESK bija baidījusies. Tādēļ EESK aicina Komisiju un Padomi vēlreiz rūpīgi pārdomāt LIFE programmas koncepciju. Tās pamatā nedrīkst būt pieeja, ka ES līdzekļus nodod dalībvalstu rīcībā, lai finansētu vides aizsardzības projektus, kam ir Eiropas dimensija. Programma būtu jāizmanto tur, kur, pēc Komisijas dienestu domām, tā visvairāk nepieciešama, lai īstenotu ES vides aizsardzības politiku.

3.10

Vides aizsardzības politiku Eiropā pašlaik lielā mērā nosaka ES tiesību akti, un to var pamatot vienīgi ar funkcionējošu iekšējo tirgu. Tomēr nav jēgas tiesību aktus pieņemt ES līmenī, bet attiecīgos politikas veidošanas instrumentus zināmā vērā nodot dalībvalstu pārziņā.

3.11

EESK uzskata, ka, pamatojoties uz LIFE finansētiem projektiem un procesiem, vēl mērķtiecīgāk nekā līdz šim būtu jāīsteno ES pieņemtās stratēģijas (šeit it sevišķi jāmin ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija, par kuru runā pārsteidzoši maz, kā arī bioloģiskās daudzveidības stratēģija, klimata aizsardzības stratēģija un stratēģijas “Eiropa 2020” vides aspekti). Īpaša vērība būtu jāpievērš iespējai projektus izmantot kā paraugus, tomēr tas nenozīmē, ka visiem projektiem obligāti jābūt inovatīviem, kā pašlaik prasīts, piemēram, bioloģiskās daudzveidības jomā. Nepietiekama bieži ir nevis jaunrade, bet gan vienkārši jau eksistējošo risinājumu izplatīšana un īstenošana.

3.12

Turpmāk izvēloties projektus, Komisijai vajadzēs būt elastīgākai gan programmu satura, gan finansējuma, tostarp līdzfinansējuma likmju, ziņā. EESK uzskata, ka jābūt arī iespējai piešķirt pilnīgu (100 %) ES finansējumu.

3.13

Komisijas dokumentā pareizi teikts, ka pilsoniskās sabiedrības ieguldījums vides aizsardzības politikas attīstībā ir ļoti nozīmīgs. ES vides aizsardzības politiku salīdzinājumā ar citu pasaules daļu politiku šajā jomā bieži uzskata par progresīvāku, jo publiskajās debatēs tiek pieprasīta lielāka vides un dabas aizsardzība. ES interesēs ir veicināt šādas debates, kas nedrīkst ciest neveiksmi tikai tādēļ, ka ir noteiktas līdzfinansējuma likmes.

3.14

EESK atbalsta to, ka LIFE+ programmu īsteno konstruktīvā sadarbībā ar visām nevalstiskajām organizācijām, proti, ar tām, ka darbojas ne tikai dalībvalstīs (uzņēmumu apvienības, arodbiedrības u.c.), bet arī ES līmenī. Minēto organizāciju locekļi bieži darbojas jomās, kurās ES vēlas nodrošināt labāku vides aizsardzību un ES vides aizsardzības politikas īstenošanu. Atbildība par attiecīgas izpratnes veidošanu un attiecīgu iesaistīšanos jāuzņemas ne tikai vides aizsardzības organizācijām, bet arī uzņēmumiem.

3.15

Tādēļ EESK vēlas īpaši uzsvērt, ka līdztekus tradicionālajām dabas un vides aizsardzības apvienībām būtu jāaicina arī uzņēmumu apvienības un arodbiedrības aktīvi piedalīties LIFE projektos.

3.16

EESK piekrīt Komisijas viedoklim, ka “ (…) precīzāk jānosaka katra temata prioritātes un virzieni (…) [un] katra gada prioritārās jomas”. Šajā sakarā uzmanība jāpievērš arī koncepcijām, kas aptver vairākas nozares. Tāpat nebūtu kategoriski jāizslēdz pārrobežu projekti ar trešām valstīm.

3.17

Lai gan EESK augstu vērtē LIFE programmu, tā brīdina, ka nedrīkst pārvērtēt minētās programmas iespējas. Pateicoties aptuveni 340 miljoniem euro, kas ir pieejami katru gadu, var atbalstīt daudzus projektus, kuri var sniegt vērtīgas idejas pozitīviem risinājumiem vides aizsardzības politikā. Ar minēto summu, kas ir apmēram 0,2 % ES budžeta, tomēr nevar, piemēram, novērst problēmas, ko izraisījusi citu ES politikas jomu nepareiza vadība.

3.18

EESK pauž zināmas šaubas par vidusposma pārskatā apgalvoto, ka bioloģiskās daudzveidības daļai LIFE programmā ir potenciāls kļūt par “galveno instrumentu, kas finansē konkrēti Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanu”. LIFE programma neapšaubāmi palīdzēs un tai būtu jāpalīdz demonstrēt to, kā konkrēti var panākt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu līdztekus ekonomiskai dabas resursu izmantošanai. Taču, lai to panāktu, ir jāizmanto pavisam citi finanšu instrumenti.

3.19

Komisija savā paziņojumā (2) raksta, ka “kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir politikas instruments, kam ir ļoti nozīmīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību lauku apgabalos,” un ka “Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) (jo īpaši saskaņā ar 2. asi) vēl aizvien ir svarīgākais Kopienas finansējuma avots Natura 2000 tīklam un bioloģiskajai daudzveidībai ES”. Tātad tā nav LIFE programma.

3.20

Pašlaik tiek segti tikai 20 % no kopējā finansējuma, kas Eiropā vajadzīgs aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanai, tostarp Natura 2000 tīklam. Minēto problēmu nevar atrisināt ar LIFE programmu, bet gan ar daudzkārt minēto dabas un vides aizsardzības iekļaušanu citās politikas jomās. Tas nozīmē, ka vēlreiz skaidri jāizklāsta LIFE programmas īstais uzdevums un nozīme.