1.

Tirgus risks tiek mērīts ar svārstīgumu, kas attiecināts uz gadu un kas atbilst riskam pakļautajai vērtībai (VaR) ar 97,5 % ticamības līmeni ieteicamajā turējuma laikposmā, ja vien nav norādīts citādi. VaR ir procentuāla daļa no ieguldītās summas, kas atdota atpakaļ individuālam privātajam ieguldītājam.

2.

PRIIP attiecina uz attiecīgo TRM kategoriju saskaņā ar šādu tabulu:

3.

Tirgus riska konstatēšanas vajadzībām PRIIP ir iedalīti četrās kategorijās.

4.

1. kategorija aptver:

5.

2. kategorija aptver PRIIP, kuros tieši vai uz sintētiskas bāzes tiek piedāvāti riska darījumi bez parādsaistību īpatsvara palielināšanas, kas piesaistīti pamatā esošo ieguldījumu cenām, vai riska darījumi ar pamatā esošajiem ieguldījumiem ar parādsaistību īpatsvara palielināšanu, kuros tiek maksāts konstants šo pamatā esošo ieguldījumu cenu reizinājums, ja attiecībā uz PRIIP ir pieejamas dienas cenu vēsture par vismaz 2 gadiem, nedēļas cenu vēsture par 4 gadiem vai mēneša cenas par 5 gadiem, vai esoši atbilstoši etaloni vai aizstājēji, ja vien šādi etaloni vai aizstājēji atbilst tiem pašiem kritērijiem attiecībā uz cenu vēstures datu ilgumu un biežumu.

6.

3. kategorija aptver PRIIP, kuru vērtības atspoguļo pamatā esošo ieguldījumu cenas, tomēr ne kā konstants šo pamatā esošo ieguldījumu cenu reizinājums, ja ir pieejamas pamatā esošo aktīvu dienas cenas par vismaz 2 gadiem, nedēļas cenas par 4 gadiem vai mēneša cenas par 5 gadiem, vai esoši atbilstoši etaloni vai aizstājēji, ja vien šādi etaloni vai aizstājēji atbilst tiem pašiem kritērijiem attiecībā uz cenu vēstures datu ilgumu un biežumu.

7.

4. kategorija aptver PRIIP, kuru vērtības daļēji ir atkarīgas no tirgū nenovērotiem faktoriem, tostarp apdrošināšanas PRIIP, kuros daļa PRIIP izveidotāja peļņas tiek sadalīta individuāliem privātajiem ieguldītājiem.

8.

1. kategorijas PRIIP attiecina uz TRM 7. kategoriju, izņēmums ir šā pielikuma 4. punkta c) apakšpunktā minētie PRIIP, kurus attiecina uz TRM 6. kategoriju.

9.

VaR aprēķina no PRIIP vai tā etalona vai aizstājēja cenas novērotā atdeves sadalījuma momentiem pēdējos 5 gados. Minimālais novērojumu biežums ir vienreiz mēnesī. Ja cenas ir pieejamas reizi dienā, biežums ir vienreiz dienā. Ja cenas ir pieejamas reizi nedēļā, biežums ir vienreiz nedēļā. Ja cenas ir pieejamas reizi divos mēnešos, biežums ir vienreiz divos mēnešos.

10.

Ja dienas cenu dati par 5 gadu laikposmu nav pieejami, var izmantot īsāku laikposmu. Ikdienas novērojumos par PRIIP vai tā etalona vai aizstājēja cenu ir novērotie atdeves dati par vismaz 2 gadiem. Iknedēļas novērojumos par PRIIP cenu ir novērotie dati par vismaz 4 gadiem. Ikmēneša novērojumos par PRIIP cenu ir novērotie dati par vismaz 5 gadiem.

11.

Atdevi par katru laikposmu definē kā cenas tirgus tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī pašreizējā laikposma beigās un cenas tirgus tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdī iepriekšējā laikposma beigās attiecības naturālo logaritmu.

12.

VaR mēru atdeves telpā aprēķina pēc Korniša–Fišera sadalījuma metodes:

kur N ir tirdzniecības laikposmu skaits ieteicamajā turējuma laikposmā, bet σ, μ1, μ2 ir attiecīgi svārstīgums, asimetrijas koeficients un ekscesa koeficients, kas mērīti no atdeves sadalījuma. Svārstīgumu, asimetrijas koeficientu un ekscesa koeficientu aprēķina no mērītajiem atdeves sadalījuma momentiem šādi:

13.

VEV aprēķina šādi:

kur T ir ieteicamā turējuma laikposma ilgums gados.

14.

PRIIP, kas tiek pārvaldīti saskaņā ar ieguldījumu politiku vai stratēģiju, kas vērsta uz noteiktiem ienesīguma mērķiem, elastīgi ieguldot dažādu kategoriju finanšu aktīvos (piem., gan akciju, gan parāda vērtspapīru tirgos), to, kādi VEV tiks izmantoti, nosaka šādi:

15.

PRIIP attiecina uz attiecīgo šā pielikuma 2. punktā minēto TRM kategoriju atkarībā no VEV. Ja par PRIIP ir pieejami tikai mēneša cenas dati, TRM kategoriju, uz kuru PRIIP attiecināts saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, palielina par vienu papildu kategoriju.

16.

VaR cenu telpā aprēķina no PRIIP vērtību sadalījuma ieteicamā turējuma laikposma beigās. Sadalījumu iegūst, simulējot cenu vai cenas, kas nosaka PRIIP vērtību ieteicamā turējuma laikposma beigās. VaR ir PRIIP vērtība ar 97,5 % ticamības līmeni ieteicamā turējuma laikposma beigās, kas diskontēta līdz pašreizējam datumam, izmantojot paredzamo bezriska diskonta faktoru no pašreizējā datuma līdz ieteicamā turējuma laikposma beigām.

17.

VEV aprēķina šādi:

kur T ir ieteicamā turējuma laikposma ilgums gados. Tikai gadījumos, kad produkts ir atsaukts vai atcelts pirms ieteicamā turējuma laikposma beigām atbilstoši simulācijai, aprēķinā izmanto laikposmu gados līdz atsaukšanai vai atcelšanai.

18.

PRIIP attiecina uz attiecīgo šā pielikuma 2. punktā minēto TRM kategoriju atkarībā no tā VEV. Ja par PRIIP ir pieejami tikai mēneša cenas dati, TRM kategoriju, uz kuru PRIIP attiecināts saskaņā ar šā pielikuma 2. punktu, palielina par vienu papildu kategoriju.

19.

Simulāciju minimālais skaits ir 10 000.

20.

Simulāciju balsta uz PRIIP pamatā esošo līgumu cenu (vai cenu līmeņu) paredzamā sadalījuma substitūcijas (bootstrapping) no novērotā atdeves sadalījuma attiecībā uz šiem līgumiem ar aizstāšanu.

21.

Šā pielikuma 16.–20. punktā minētās simulācijas vajadzībām PRIIP vērtības pieaugumu var ietekmēt divu veidu dati, kas novērojami tirgū: tūlītējās cenas (vai cenu līmeņi) un līknes.

22.

Attiecībā uz katru tūlītējās cenas (vai cenu līmeņa) simulāciju PRIIP izveidotājs rīkojas šādi:

c)

aprēķina atdevi katram līgumam, summējot atdevi no izraudzītiem laikposmiem un labojot šo atdevi, lai nodrošinātu, ka paredzamā atdeve, ko mēra no simulēta atdeves sadalījuma ir riskneitrālā paredzamā atdeve visā ieteicamajā turējuma laikposmā. Atdeves galīgo vērtību konstatē šādi: kur: — otrais saskaitāmais koriģē vidējās novērotās atdeves ietekmi, — trešais saskaitāmais koriģē novērotās atdeves novirzes ietekmi, — pēdējais saskaitāmais koriģē kvantificējamo ietekmi, ja iespējas izmantošanas (strike) valūta atšķiras no aktīva valūtas. Minēto korekciju ietekmē šādi saskaitāmie: — ρ ir korelācija starp aktīva cenu un attiecīgo Fx likmi, kas mērīta visā ieteicamajā turējuma laikposmā, — σ ir mērītais aktīva svārstīgums, — σccy ir mērītais Fx likmes svārstīgums.

23.

Attiecībā uz līknēm veic galveno sastāvdaļu izvērtēšanu (PCA), lai nodrošinātu, ka iznākums simulācijai par katra punkta uz līknes kustībām ilgākā laikposmā ir konsekventa līkne.

24.

Attiecībā uz 3. kategorijā ietilpstošajiem PRIIP, kuriem ir raksturīga kapitāla beznosacījumu aizsardzība, PRIIP izveidotājs var pieņemt, ka VaRar 97,5 % ticamības līmeni ir vienāda ar kapitāla beznosacījumu aizsardzības līmeni ieteicamā turējuma laikposma beigās, kas diskontēta līdz pašreizējam datumam, izmantojot paredzamo bezriska diskonta faktoru.

25.

Ja PRIIP darbības rezultāti ir atkarīgi faktora vai faktoriem, kas tirgū netiek novēroti, vai kurus zināmā mērā kontrolē PRIIP izveidotājs, vai ja tas ir sakāms par kādu PRIIP sastāvdaļu, PRIIP izveidotājs ievēro šajā iedaļā izklāstīto metodi, lai ņemtu vērā šo faktoru vai faktorus.

26.

Identificē dažādās PRIIP sastāvdaļas, kas sekmē PRIIP darbības rezultātus, lai sastāvdaļas, kuras nav pilnīgi vai daļēji atkarīgas no faktora vai faktoriem, kas tirgū netiek novēroti, tiktu aplūkotas, piemērojot attiecīgās metodes, kas izklāstītas šajā pielikumā attiecībā uz 1., 2. vai 3. kategorijas PRIIP. Katrai no šīm sastāvdaļām aprēķina VEV.

27.

Attiecībā uz PRIIP sastāvdaļu, kas pilnīgi vai daļēji ir atkarīga no faktora vai faktoriem, kuri tirgū netiek novēroti, ievēro stabilus un vispāratzītus nozares un regulatīvos standartus, lai konstatētu attiecīgo šo faktoru paredzamo turpmāko pozitīvo ietekmi un nenoteiktību, kas var pastāvēt attiecībā uz šo pozitīvo ietekmi. Ja sastāvdaļa nav pilnīgi atkarīga no faktora, kas tirgū netiek novērots, izmanto likmju substitūcijas (bootstrapping) metodiku, lai ņemtu vērā tirgus faktorus, kas minēti attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP. PRIIP sastāvdaļas VEV ir rezultāts, ko iegūst, likmju substitūcijas metodiku apvienojot ar stabiliem un labi atzītiem nozares un regulatīvajiem standartiem, kas paredzēti tam, lai konstatētu šo tirgū nenovēroto faktoru attiecīgo paredzamo turpmāko pozitīvo ietekmi.

28.

Aprēķinot PRIIP vispārējo VEV, katrai PRIIP sastāvdaļai VEV veic samērīgu svērumu. Sastāvdaļu svērumā ņem vērā produkta iezīmes. Attiecīgā gadījumā ņem vērā produkta algoritmus, kas mazina tirgus risku, kā arī sastāvdaļas, kas papildus paredz izmaksāt daļu peļņas, īpatnības.

29.

Attiecībā uz 4. kategorijas PRIIP, kuriem ir raksturīga kapitāla beznosacījumu aizsardzība, PRIIP izveidotājs var pieņemt, ka VaR ar 97,5 % ticamības līmeni ir vienāda ar kapitāla beznosacījumu aizsardzības līmeni ieteicamā turējuma laikposma beigās, kas diskontēta līdz pašreizējam datumam, izmantojot paredzamo bezriska diskonta faktoru.

30.

Attiecībā uz PRIIP vai tā pamatā esošajiem ieguldījumiem vai riska darījumiem pieņem, ka tiem piemīt kredītrisks, ja PRIIP vai tā pamatā esošo ieguldījumu vai riska darījumu atdeve ir atkarīga no PRIIP izveidotāja kredītspējas vai no tādas personas kredītspējas, kurai tieši vai netieši ir jāveic attiecīgi maksājumi ieguldītājam. Attiecībā uz PRIIP, kura TRM ir 7, nav nepieciešams novērtēt kredītrisku.

31.

Ja sabiedrība ir tieši iesaistīta maksājumu veikšanā individuālam privātajam ieguldītājam saistībā ar PRIIP, kredītrisku novērtē sabiedrībai, kas ir tiešais debitors.

32.

Ja par visām debitora vai viena vai vairāku netiešo debitoru maksājuma saistībām bez nosacījumiem un neatsaucami ir galvojusi cita sabiedrība (galvinieks), var izmantot galvinieks kredītriska novērtējumu, ja tas ir labvēlīgāks nekā attiecīgā debitora vai debitoru kredītriska novērtējums.

33.

Attiecībā uz PRIIP, kas pakļauti pamatā esošajiem ieguldījumiem vai paņēmieniem, tostarp PRIIP, kuri paši ietver kredītrisku vai arī veic pamatā esošos ieguldījumus, kas ietver kredītrisku, kredītrisku novērtē saistībā ar kredītrisku, ko ietver gan pats PRIIP, gan pamatā esošie ieguldījumi vai riska darījumi (tostarp citu PRIIP riska darījumi), pēc caurskatāmības (look-through) principa un vajadzības gadījumā pieņemot kaskadētu novērtējumu.

34.

Ja kredītrisks ir ietverts tikai pamatā esošo ieguldījumu vai riska darījumu (tostarp citu PRIIP riska darījumu) līmenī, kredītrisku novērtē nevis paša PRIIP līmenī, bet gan tā vietā šo pamatā esošo ieguldījumu vai riska darījumu līmenī pēc caurskatāmības principa. Ja PRIIP ir pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU) vai alternatīvu ieguldījumu fonds (AIF), pieņem, ka pats PVKIU vai AIF neietver kredītrisku, savukārt PVKIU vai AIF pamatā esošos ieguldījumus vai riska darījumus novērtē pēc vajadzības.

35.

Ja PRIIP ir pakļauti vairākiem pamatā esošiem ieguldījumiem, kas ir pakļauti kredītriskam, tad kredītrisku, ko ietver katrs pamatā esošais ieguldījums, kas ir riska darījums vismaz 10 % apmērā no aktīvu kopsummas vai PRIIP vērtības, novērtē atsevišķi.

36.

Kredītriska novērtēšanas nolūkā pieņem, ka biržā tirgotu atvasināto instrumentu vai ārpusbiržas atvasināto instrumentu, kuriem veikta tīrvērte, pamatā esošiem ieguldījumiem vai riska darījumiem kredītrisks nepiemīt. Pieņem, ka kredītrisks nepiemīt, ja riska darījums ir pilnīgi un atbilstoši nodrošināts vai ja nenodrošinātiem riska darījumiem, kuriem piemīt kredītrisks, veido mazāk par 10 % no aktīvu kopsummas vai PRIIP vērtības.

37.

Ja iespējams, PRIIP izveidotājs ex ante nosaka vienu vai vairākas ārējās kredītnovērtēšanas institūcijas (ĀKNI), kas sertificētas vai reģistrētas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādē (EVTI) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (2), kuru kredītnovērtējumi konsekventi tiks ieteikti kredītriska novērtēšanas nolūkā. Ja ir pieejami vairāki kredītnovērtējumi, kas atbilst šai politikai, izmanto mediāno reitingu, bet gadījumā, ja novērtējumiem ir pāra skaits, automātiski izvēlas mazāko no abām vidusvērtībām.

38.

PRIIP un katra attiecīgā debitora kredītriska pakāpi novērtē, balstoties attiecīgi uz:

39.

ĀKNI kredītnovērtējumu attiecināšanu uz kredītkvalitātes pakāpju objektīvu skalu veic, pamatojoties uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1800 (3).

40.

Ja kredītriski tiek novērtēti pēc caurskatāmības principa, attiecinātā kredītkvalitātes pakāpe atbilst katra attiecīgā debitora, par kuru ir jāveic kredītnovērtējums, vidējai svērtai kredītkvalitātes pakāpei samērīgi ar to pārstāvēto aktīvu kopsummu.

41.

Ja kredītriski tiek novērtēti pēc kaskādes principa, visus kredītrisku darījumus novērtē atsevišķi par katru slāni, un attiecinātā kredītkvalitātes pakāpe ir augstākā kredītkvalitātes pakāpe, ar to saprotot, ka starp kredītkvalitātes pakāpi, kas noteikta kā 1, un kredītkvalitātes pakāpi, kas noteikta kā 3, augstāka no tām ir 3.

42.

Kredītkvalitātes pakāpi, kas noteikta saskaņā ar šā pielikuma 38. punktu, koriģē atbilstoši PRIIP termiņam vai tā ieteicamajam turējuma laikposmam, kā norādīts nākamajā tabulā, izņemot gadījumus, kad ir piešķirts kredītnovērtējums, kas atspoguļo termiņu vai ieteicamo turējuma laikposmu:

43.

Ja debitoram nav ārēja kredītnovērtējuma, tad šā pielikuma 38. punktā minētais rezerves kredītnovērtējums ir šāds:

44.

PRIIP attiecina uz kredītriska mēru (KRM) skalā no 1 līdz 6, balstoties uz šā pielikuma 45. punktā izklāstīto atbilstības tabulu un piemērojot kredītriska mazināšanas faktorus, kas minēti šā pielikuma 46., 47., 48. un 49. punktā, vai vajadzības gadījumā šā pielikuma 50. un 51. punktā minētos kredītrisku paaugstinošos faktorus.

45.

Tabula par kredītkvalitātes pakāpju atbilstību konkrētiem KRM:

46.

KRM var apzīmēt ar 1, ja PRIIP aktīvi vai atbilstošs nodrošinājums, vai aktīvi, ar kuriem tiek balstītas PRIIP maksājuma saistības:

47.

KRM var apzīmēt ar 2, ja PRIIP aktīvi vai atbilstošs nodrošinājums, vai aktīvi, ar kuriem tiek balstītas PRIIP maksājuma saistības:

48.

Ja kredītrisks ir novērtējams pēc caurskatāmības vai kaskādes principa, tad, novērtējot kredītrisku attiecībā uz katru pamatā esošo debitoru, var piemērot arī šā pielikuma 46. un 47. punktā minētos risku mazinošos faktorus.

49.

Ja PRIIP nespēj izpildīt šā pielikuma 47. punktā minētos kritērijus, tad KRM saskaņā ar šā pielikuma 45. punktu var samazināt par vienu kategoriju, ja individuālu privāto ieguldītāju prasījumiem ir augstāka prioritāte nekā PRIIP izveidotāja vai personas, kurai tieši vai netieši ir jāveic attiecīgi maksājumi ieguldītājam, parasto kreditoru prasījumiem, kas minēti Direktīvas 2014/59/ES 108. pantā, ciktāl debitors ir pakļauts attiecīgām prudenciālajām prasībām par pienācīgas aktīvu un pasīvu savietošanas nodrošināšanu.

50.

Šā pielikuma 45. punktā minēto KRM palielina par divām kategorijām, ja individuāla privātā ieguldītāja prasījums ir pakārtots privileģētu (augstākās prioritātes) kreditoru prasījumiem.

51.

KRM saskaņā ar šā pielikuma 45. punktu palielina par trim kategorijām, ja PRIIP ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 575/2013 (7) 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā vai Direktīvas 2009/138/ES 93. pantā definētā PRIIP debitora pašu kapitālā.

52.

Vispārējo risku kopsavilkuma rādītāju (SRI) piešķir, ievērojot KRM kategoriju un TRM kategoriju kombināciju saskaņā ar šādu tabulu:

53.

PRIIP izveidotājs novēro tirgus datus, kas ir nozīmīgi TRM kategorijas aprēķināšanai, un, ja TRM kategorija tiek mainīta uz citu TRM kategoriju, PRIIP izveidotājs atbilstošo TRM kategoriju attiecina uz TRM kategoriju, kurai PRIIP ir atbildusi lielākajā daļā atsauces punktu iepriekšējos četros mēnešos.

54.

PRIIP izveidotājs arī novēro kredītriska kritērijus, kas nozīmīgi KRM aprēķināšanai, un, ja pēc šiem kritērijiem KRM mainītos uz citu KRM kategoriju, PRIIP šo KRM no jauna attiecina uz attiecīgo KRM kategoriju.

55.

Ikreiz pēc PRIIP izveidotāja lēmuma par PRIIP ieguldījumu politiku un/vai stratēģiju veic TRM kategorijas pārskatīšanu. Šādos apstākļos TRM izmaiņas ir uzskatāmas par PRIIP TRM kategorijas jaunu konstatēšanu, ko līdz ar to veic saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem par TRM kategorijas noteikšanu attiecībā uz šo PRIIP kategoriju.

56.

Ir uzskatāms, ka PRIIP piemīt būtiski nozīmīgs likviditātes risks, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem kritērijiem:

57.

PRIIP ir uzskatāms par nelikvīdu (neatkarīgi no tā, vai tas ir reglamentēts līgumiski), ja ir izpildīts jebkurš no šādiem kritērijiem:

58.

Visos pārējos gadījumos PRIIP ir uzskatāms par likvīdu.

1.

SRI atspoguļošanai pamatinformācijas dokumentā PRIIP izveidotāji izmanto tālāk skatāmo formātu. Attiecīgo skaitli vizuāli izceļ (sk. tālāk) atkarībā no tā, kāds ir attiecīgo PRIIP raksturojošais SRI.

2.

Aprakstošajā skaidrojumā pēc SRI īsi izskaidro SRI nolūku un pamatā esošos riskus.

3.

Tieši zem SRI norāda ieteicamā turējuma laikposma termiņu. Papildus tam brīdinājumu tieši zem SRI iekļauj šādos gadījumos:

4.

Par katru PRIIP aprakstošajā skaidrojumā iekļauj attiecīgi:

5.

PRIIP produktiem, kuros piedāvāta virkne ieguldījumu iespēju, PRIIP izveidotāji SRI atspoguļošanai izmanto formātu, kas minēts šā pielikuma 1. punktā, norādot visas piedāvātās riska kategorijas – no zemākās riska kategorijas līdz augstākajai riska kategorijai.

6.

Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, pirkšanas iespējas līgumi vai pārdošanas iespējas līgumi, kuri tiek tirgoti regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, iekļauj A elementu, B elementu un attiecīgā gadījumā arī H elementu.

7.

SRI atspoguļošanas vajadzībām (t. sk. saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu) attiecīgā gadījumā izmanto šādus aprakstošus skaidrojumus:

1.

Četri šajā regulā minētie darbības rezultātu scenāriji, kas atspoguļo iespējamo atdeves rādītāju diapazonu, ir šādi:

2.

Spriedzes scenārijā ir izklāstīta produkta nozīmīga nelabvēlīga ietekme, kas nav ņemta vērā nelabvēlīgajā scenārijā, kas minēts šā pielikuma 1. punkta c) apakšpunktā. Spriedzes scenārijs rāda starpposmus, ja šādi laikposmi būtu atspoguļoti darbības rezultātu scenārijiem, kas minēti šā pielikuma 1. punkta a)–c) apakšpunktā.

3.

Papildu scenāriju apdrošināšanas ieguldījumu produktiem balsta uz mēreno scenāriju, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ja darbības rezultāti ir nozīmīgi ieguldījumu atdeves ziņā.

4.

Scenārija vērtības dažādajos darbības rezultātu scenārijos aprēķina līdzīgi kā tirgus riska mēru. Scenārija vērtības aprēķina attiecībā uz ieteicamo turējuma laikposmu.

5.

Nelabvēlīgajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtību 10. procentilē.

6.

Mērenajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtību 50. procentilē.

7.

Labvēlīgajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtību 90. procentilē.

8.

Spriedzes scenārijs atspoguļo PRIIP vērtību, kas izriet no šā pielikuma 10. un 11. punktā izklāstītās metodikas attiecībā uz 2. kategorijas PRIIP un no šā pielikuma 12. un 13. punktā izklāstītās metodikas attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP.

9.

2. kategorijas PRIIP produktiem paredzamās vērtības ieteicamā turējuma laikposma beigās ir:

a)	Nelabvēlīgais scenārijs:

b)	Mērenais scenārijs:

c)	Labvēlīgais scenārijs: kur N ir tirdzniecības laikposmu skaits ieteicamā turējuma laikposma ietvaros un kur pārējie elementi ir definēti II pielikuma 12. punktā.

10.

Attiecībā uz 2. kategorijas PRIIP aprēķinu spriedzes scenārijā veic šādos posmos:

c)	Konstatē svārstīgumu, izmantojot šādu formulu, sākot no ti = t0 un līdz pat ti = t N – w kur Mw ir novērojumu skaits laikposma apakšintervālā, un ir visu vēsturisko logaritmiski normālā sadalījuma atdeves rādītāju vidējais lielums attiecīgajā apakšintervālā.

11.

2. kategorijas PRIIP produktiem paredzamās vērtības ieteicamā turējuma laikposma beigās spriedzes scenārijā ir:

kur zα ir pienācīgi izraudzīta PRIIP vērtība galējā procentilē, kas atbilst 1 %, ja turējuma laikposms ir 1 gads, vai 5 %, ja turējuma laikposms ir citāds.

12.

Attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP labvēlīgā, mērenā un nelabvēlīgā darbības rezultātu scenārija aprēķinā veic šādas korekcijas:

13.

Attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP spriedzes scenārija aprēķināšanai veic šādas korekcijas:

b)	Pārrēķina līdzšinējos atdeves rādītājus rt, balstoties uz tālāk izklāstīto formulu;

d)	Aprēķina atdevi attiecībā uz katru līgumu, summējot atdeves rādītājus vairākos izraudzītos laikposmos un šos atdeves rādītājus koriģējot, lai nodrošinātu, ka sagaidāmā atdeve, ko aprēķina no simulētā atdeves sadalījuma, ir šāda kur E*[rbootstrapped] ir jaunais, simulētais vidējais lielums.

14.

Attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP spriedzes scenārijā konstatē PRIIP vērtību šā pielikuma 11. punktā definētajā galējā zα procentilē simulētā sadalījumā, kas izklāstīts šā pielikuma 13. punktā.

15.

Attiecībā uz 4. kategorijas PRIIP II pielikuma 27. punktā minēto metodi izmanto attiecībā uz tirgū nenovērotiem faktoriem – vajadzības gadījumā apvienojumā ar metodi attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP. Ja PRIIP apvieno dažādas sastāvdaļas, attiecīgās metodes attiecībā uz 2. kategorijas PRIIP, kas izklāstītas šā pielikuma 9.–11. punktā, un attiecīgās metodes attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP, kas izklāstītas šā pielikuma 12.–14. punktā, izmanto attiecīgajām PRIIP sastāvdaļām. Darbības rezultātu scenārijos runa ir par attiecīgo sastāvdaļu vidējo svērto vērtību. Darbības rezultātu aprēķināšanā ņem vērā produkta iezīmes un kapitāla galvojumus.

16.

Attiecībā uz 1. kategorijas PRIIP, kas definēti II pielikuma 4. punkta a) apakšpunktā, un 1. kategorijas PRIIP, kas definēti II pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā, un kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, pirkšanas iespējas līgumi vai pārdošanas iespējas līgumi, kuri tiek tirgoti regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, darbības rezultātu scenārijus aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 12.–14. punktu.

17.

Attiecībā uz 1. kategorijas PRIIP, kas definēti II pielikuma 4. punkta a) apakšpunktā, un 1. kategorijas PRIIP, kas definēti II pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā, un kas nav regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, pirkšanas iespējas līgumi vai pārdošanas iespējas līgumi, kuri tiek tirgoti regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, darbības rezultātu scenārijus atspoguļo izmaksājamo summu struktūrdiagrammas veidā. Iekļauj diagrammu, kurā parādīti darbības rezultāti visos scenārijos attiecībā uz dažādiem pamatā esošās vērtības līmeņiem. Diagrammas horizontālā ass atspoguļo pamatā esošo vērtību dažādās iespējamās cenas, bet vertikālā ass atspoguļo peļņu vai zaudējumus atkarībā no pamatā esošo vērtību dažādajām cenām. Attiecībā uz katru pamatā esošās vērtības cenu diagrammā atspoguļo iegūto peļņu vai zaudējumus un to, kādas pamatā esošā vērtības cenas apstākļos peļņa vai zaudējumi ir vienādi ar nulli.

18.

Attiecībā uz 1. kategorijas PRIIP, kas definēti II pielikuma 4. punkta c) apakšpunktā, sniedz pārdomātu un piesardzīgu labāko aplēsi par paredzamajām vērtībām darbības rezultātu scenārijos, kas izklāstīti šā pielikuma 1. punkta a)–c) apakšpunktā, ieteicamā turējuma laikposma beigās.

Izraudzītie un atspoguļotie scenāriji saskan ar un papildina citu pamatinformācijas dokumentā ietverto informāciju, tai skaitā PRIIP vispārējo riska profilu. PRIIP izveidotājs nodrošina, ka scenāriji konsekventi atbilst iekšējās produktu pārvaldības secinājumiem, tostarp jebkādiem spriedzes testiem, kurus attiecībā uz PRIIP veic PRIIP izveidotājs, kā arī datiem un izvērtējumam, kuri izmantoti citas pamatinformācijas dokumentā ietvertās informācijas sagatavošanas vajadzībām.

Scenārijus izraugās tādējādi, lai sniegtu līdzsvarotu atspoguļojumu par produkta darbības iespējamo iznākumu gan labvēlīgos, gan nelabvēlīgos apstākļos, tomēr atspoguļo vienīgi tādus scenārijus, kuri ir paredzami, balstoties uz pārdomātu izvērtējumu. Scenārijus neizraugās tā, lai tiktu pārmērīgi izcelti labvēlīgi darbības rezultāti uz nelabvēlīgu darbības rezultātu rēķina.

19.

Attiecībā uz PRIIP, kuru ieteicamais turējuma laikposms ir no 1 līdz 3 gadiem, darbības rezultātus uzrāda par 2 dažādiem turējuma laikposmiem: pirmā gada beigās un ieteicamā turējuma laikposma beigās.

20.

Attiecībā uz PRIIP, kuru ieteicamais turējuma laikposms ir vismaz 3 gadi, darbības rezultātus uzrāda par 3 turējuma laikposmiem: pirmā gada beigās, tad, kad ir pagājusi puse no ieteicamā turējuma laikposma (noapaļojot uz tuvākajām gada beigām), un ieteicamā turējuma laikposma beigās.

21.

Attiecībā uz PRIIP, kuru ieteicamais turējuma laikposms nepārsniedz 1 gadu, darbības rezultātu scenārijus neuzrāda par turēšanas starpposmiem.

22.

Attiecībā uz 2. kategorijas PRIIP vērtības, kas uzrādāmas par starpposmiem, aprēķina, izmantojot šā pielikuma 9.–11. punktā izklāstītās formulas, kur N definēts kā tirdzniecības laikposmu skaits no sākumdatuma līdz starpposma beigām.

23.

PRIIP izveidotājs attiecībā uz 1. un 4. kategorijas PRIIP vērtības, kas uzrādāmas par starpposmiem, aplēš veidā, kas saskan ar aplēsēm ieteicamā turējuma laikposma beigās. Šajā nolūkā ar metodi, kas izmantota, lai aplēstu PRIIP vērtību katra starpposma sākumā, ir nepieciešams iegūt tādu pašu vērtību attiecībā uz visu ieteicamo turējuma laikposmu, kādu iegūst pēc metodes, kas paredzēta attiecīgi šā pielikuma 15. un 16. punktā.

24.

Attiecībā uz 3. kategorijas PRIIP, lai izstrādātu labvēlīgo, mēreno, nelabvēlīgo un spriedzes scenāriju starpposmā pirms ieteicamā turējuma laikposma beigām, PRIIP izveidotājs izraugās trīs pamatā esošas simulācijas, kas minētas II pielikuma 16.–24. punktā un kas izmantotas, lai aprēķinātu TRM, un vienu pamatā esošu simulāciju, kas minēta šā pielikuma 13. punktā, balstoties vienīgi uz pamatā esošajiem līmeņiem un tādā veidā, ka simulētā PRIIP vērtība šajā starpposmā varētu saskanēt ar attiecīgo scenāriju.

25.

Attiecībā uz 1. kategorijas PRIIP, kas ir regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, pirkšanas iespējas līgumi vai pārdošanas iespējas līgumi, kuri tiek tirgoti regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 28. pantu uzskatāms par līdzvērtīgu regulētam tirgum, neiekļauj darbības rezultātu scenārijus attiecībā uz turēšanas starpposmiem.

26.

Attiecībā uz labvēlīgo, mēreno un nelabvēlīgo scenāriju starpposmos sadalījuma aplēse, kas izmantota, lai nolasītu PRIIP vērtību dažādās procentilēs, saskan ar novēroto atdevi un visu tirgus instrumentu, no kuriem ir atkarīga PRIIP vērtība, svārstīgumu, kas novērots pēdējos 5 gados. Attiecībā uz spriedzes scenāriju starpposmos sadalījuma aplēse, kas izmantota, lai nolasītu PRIIP vērtību dažādās procentilēs, saskan ar visu to tirgus instrumentu simulēto sadalījumu, no kuriem ir atkarīga PRIIP vērtība, kas minēta 11. un 13. punktā.

27.

Nelabvēlīgajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtības aplēsi starpposma sākumā, kas saskan ar 10. procentili.

28.

Mērenajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtības aplēsi starpposma sākumā, kas saskan ar 50. procentili.

29.

Labvēlīgajā scenārijā runa ir par PRIIP vērtības aplēsi starpposma sākumā, kas saskan ar 90. procentili.

30.

Spriedzes scenārijā runa ir par PRIIP vērtības aplēsi starpposma sākumā, kura saskan ar procentiles līmeni, kas atbilst 1 %, ja 13. punktā minētajā simulētajā sadalījumā turējuma laikposms ir 1 gads, un 5 %, ja turējuma laikposms ir citāds.

31.

PRIIP darbības rezultātus aprēķina, atskaitot visas piemērojamās, VI pielikumu noteiktās izmaksas attiecībā uz atspoguļojamo scenāriju un turējuma laikposmu.

32.

Darbības rezultātus atspoguļo naudas vienībās. Izmantotās summas saskan ar summām, kas minētas VI pielikuma 90. punktā.

33.

Darbības rezultātus atspoguļo procentuālā izteiksmē kā vidējo gada atdevi no ieguldījuma. Šo skaitli aprēķina, skaitītājā uzrādot neto darbības rezultātus, bet saucējā – sākotnējo ieguldījuma summu vai samaksāto cenu.

Attiecībā uz PRIIP, kuru gadījumā nav sākotnējā ieguldījuma vai samaksātās cenas, piemēram, regulētā tirgū tirgotiem nākotnes līgumiem vai mijmaiņas darījumiem, procentuālo daļu aprēķina, ņemot vērā līguma nominālvērtību, un zemsvītras piezīmē sniedz paskaidrojumu par šo aprēķinu.

34.

Attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem papildus iepriekš, t. sk. 15. punktā, minētajām metodēm, aprēķinot darbības rezultātu scenārijus attiecībā uz ieguldījumu:

1.

Darbības rezultātu scenārijus atspoguļo patiesā, precīzi, skaidrā un nemaldinošā veidā un tā, lai tos varētu saprast vidusmēra individuālais privātais ieguldītājs.

2.

Ja attiecībā uz PRIIP, kas minēti IV pielikuma 21. punktā, darbības rezultātu scenārijus var norādīt tikai termiņa beigās vai ieteicamā turējuma laikposma beigās, to skaidri norāda aprakstošajā skaidrojumā, kas izklāstīts šā pielikuma 2. daļas E elementā.

3.

Visos gadījumos iekļauj aprakstošos skaidrojumus, kas izklāstīti šā pielikuma 2. daļas elementos A, B, C, D un F, izņemot tādu 1. kategorijas PRIIP gadījumā, kuri minēti IV pielikuma 17. punktā; tādā gadījumā izmanto aprakstošos skaidrojumus, kas izklāstīti elementos G–K.

1.

Vienreizējas izmaksas ir ieguldījuma veikšanas izmaksas vai ieguldījuma izbeigšanas izmaksas, kuras:

2.

Vienreizējas izmaksas ir izmaksas, kuras sedz individuālais privātais ieguldītājs un kas netiek atskaitītas no AIF vai PVKIU aktīviem.

3.

Vienreizējas izmaksas ietver (bet ne tikai) šādus tūlītējo sākotnējo izmaksu veidus, ko iekļauj izmaksu summā, kas atspoguļojama pamatinformācijas dokumentā:

4.

Atkārtotas izmaksas ir maksājumi, kas tiek atskaitīti no AIF vai PVKIU aktīviem, un tās ietver:

5.

Atkārtotas izmaksas ietver (bet ne tikai) šādus tādu izmaksu veidus, kuras tiek atskaitītas no AIF vai PVKIU aktīviem un kuras iekļauj izmaksu summā, kas atspoguļojama pamatinformācijas dokumentā:

6.

Atklājamā summā ņem vērā šādus papildu izmaksu veidus:

7.

Darījuma izmaksas aprēķina par visu gadu, balstoties uz darījuma izmaksu, kas saistībā ar attiecīgo PRIIP radušās pēdējo trīs gadu laikā, vidējo summu. Ja PRIIP darbība ir ilgusi mazāk par trim gadiem, darījuma izmaksas aprēķina, izmantojot metodiku, kas izklāstīta šā pielikuma 21. punktā.

8.

Ar PRIIP saistīto darījuma izmaksu kopsummu aprēķina, summējot darījuma izmaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar šā pielikuma 9.–23. punktu PRIIP pamatvalūtā attiecībā uz visiem atsevišķajiem konkrētajā laikposmā veiktajiem PRIIP izveidotāja darījumiem. Šo summu pārvērš procentuālā izteiksmē, dalot ar vidējo PRIIP neto aktīvu summu tajā pašā laikposmā.

9.

Aprēķinot darījuma izmaksas, kas saistībā ar attiecīgo PRIIP radušās pēdējo trīs gadu laikā, faktiskās darījuma izmaksas jāaprēķina, izmantojot metodiku, kas izklāstīta šā pielikuma 12.–18. punktā, attiecībā uz ieguldījumiem šādos instrumentos:

10.

Aplēses par darījuma izmaksām, kurās izmantota šā pielikuma 19. un 20. punktā izklāstītā metodika, izmanto attiecībā uz ieguldījumiem citos instrumentos vai aktīvos.

11.

Ja PRIIP produkts ietver cenu noteikšanas mehānismu, kas kompensē tāda vērtības samazinājuma (dilution) ietekmi, kas izriet no darījumiem ar pašu PRIIP, tad ieguvuma apmēru, kas PRIIP pašreizējiem turētājiem tiek atskaitītas no vērtības samazinājuma novēršanas mehānismiem, var atskaitīt no saistībā ar PRIIP radušamies darījuma izmaksām, izmantojot šādu metodiku:

12.

Faktiskās darījuma izmaksas attiecībā uz ikvienu darījumu aprēķina šādi:

13.

Neto realizēto izpildes cenu nosaka kā cenu, par kādu darījums tiek izpildīts, ieskaitot visas maksas, komisijas maksas, nodokļus un citus maksājumus (piemēram, maksājumus par vērtības samazinājuma novēršanu), kas tieši vai netieši saistīti ar šo darījumu, ja šie maksājumi tiek veikti no PRIIP aktīviem.

14.

Rīkojuma saņemšanas cenu nosaka kā cenu, kā ieguldījuma tirgus viduscenu laikā, kad darījuma rīkojums tiek nosūtīts citai personai. Attiecībā uz rīkojumiem, kuri izpildīti dienā, kas nav diena, kurā rīkojums tika sākotnēji nosūtīts citai personai, rīkojuma saņemšanas cenu nosaka kā ieguldījuma sākumcenu darījuma dienā vai, ja sākumcena nav pieejama, iepriekšējo noslēgumcenu. Ja cena nav pieejama laikā, kad darījuma rīkojums tiek nosūtīts citai personai (tādēļ, ka rīkojums iesniegts ārpus tirgus darba laika vai ārpusbiržas tirgos, kuros nav pārredzamības, piemēram, attiecībā uz tekošās dienas cenām), rīkojuma saņemšanas cenu nosaka kā sākumcenu darījuma dienā vai, ja sākumcena nav pieejama, iepriekšējo noslēgumcenu. Ja rīkojums tiek izpildīts bez nosūtīšanas citai personai, rīkojuma saņemšanas cenu nosaka kā ieguldījuma tirgus viduscenu laikā, kad darījums tika izpildīts.

15.

Ja informācija par laiku, kad darījuma rīkojums tiek nosūtīts citai personai, nav pieejama (vai nav pieejama pietiekami precīza informācija), vai ja informācija par cenu minētajā laikā nav pieejama, ir pieļaujams kā rīkojuma saņemšanas cenu izmantot ieguldījuma sākumcenu darījuma dienā vai, ja sākumcena nav pieejama, iepriekšējo noslēgumcenu. Ja darījuma izmaksas aprēķina, izmantojot datus pirms 2017. gada 31. decembra, var uzskatīt, ka tekošās dienas cenas nav pieejamas.

16.

Izmaksas, kas saistītas ar PRIIP veiktajiem darījumiem un kas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ietilpst vienā no kategorijām, kas minētas Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 4.–10. punktā, aprēķina šādi:

17.

Aprēķinot izmaksas saistībā ar valūtu maiņu, rīkojuma saņemšanas cenai ir jāatspoguļo pamatota aplēse par konsolidēto cenu, un tā nedrīkst būt vienkārši cena, kas pieejama no viena paša darījuma partnera vai valūtu maiņas platformas, pat ja pastāv vienošanās par visu valūtas maiņas darījumu veikšanu ar vienu pašu darījuma partneri.

18.

Aprēķinot izmaksas, kas saistītas ar rīkojumiem, kuri sākotnēji iesniegti izsolē, rīkojuma saņemšanas cenu aprēķina kā viduscenu īsi pirms šādas izsoles.

19.

Aplēšot darījuma izmaksas aktīviem, kas nav aktīvi, kuri minēti šā pielikuma 9. punktā, šā pielikuma 12. punktā izklāstīto metodiku izmanto un rīkojuma saņemšanas cenu aprēķina šādi:

20.

Darījuma izmaksu aplēse nedrīkst būt mazāka par faktisko identificējamo izmaksu apmēru, kas tieši saistītas ar attiecīgo darījumu.

21.

Attiecībā uz PRIIP, kuru darbība ilgusi mazāk par 3 gadiem un kuri galvenokārt iegulda aktīvos, kas minēti šā pielikuma 9. punktā, darījuma izmaksas var aprēķināt, reizinot aplēsi par portfeļa apgrozījumu ar katras kategorijas aktīvu izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar metodiku, kas minēta c) apakšpunktā, vai kā vidējo summu no faktiskajām darījuma izmaksām, kuras radušās darbības laikposmā, un standartizētas aplēses, balstoties uz šādu informāciju:

22.

Portfeļa apgrozījums attiecībā uz PRIIP, kura darbība ilgusi mazāk par vienu gadu, ir jāaplēš konsekventi un atbilstoši ieguldījumu politikai, kas izklāstīta piedāvājuma dokumentos. Portfeļa apgrozījums attiecībā uz PRIIP, kura darbība ilgusi ilgāk par vienu gadu, ir jāaplēš konsekventi un atbilstoši faktiskajam portfeļa apgrozījumam.

23.

Attiecībā uz PRIIP, kuru darbība ilgusi mazāk par trim gadiem un kuri galvenokārt iegulda aktīvos, kas nav šā pielikuma 9. punktā minētie aktīvi, PRIIP izveidotājs aplēš darījuma izmaksas, balstoties uz patiesās vērtības metodi un izmantojot salīdzināmus aktīvus.

24.

Lai aprēķinātu no darbības rezultātiem atkarīgas maksas, rīkojas šādi:

25.

Lai aprēķinātu peļņas procentuālo daļu, veic šādus pasākumus:

26.

Ja visā ieguldījuma laikā netiek ieturēta peļņas procentuālā daļa, izmaksu sastāva tabulā norādei par to, ka peļņas procentuālā daļa ir vienāda ar nulli, ir jāpievieno brīdinājums, lai precizētu, ka maksājumu x % apmērā no galīgās atdeves ietur tad, kad ieguldītājs izbeidz savu ieguldījumu.

27.

Vienreizējas izmaksas ir ieguldījuma veikšanas izmaksas un ieguldījuma izbeigšanas izmaksas, kas ietver sākotnējo maksu, komisijas maksu vai citu summu, kuru individuālais privātais ieguldītājs maksā tieši vai kuru atskaita no maksājuma, ko saņem individuālais privātais ieguldītājs vai kas viņam ir paredzēts.

28.

Vienreizējas izmaksas sedz PRIP, kas nav ieguldījumu fonds, neatkarīgi no tā, vai tie ir izdevumi, kuri nenovēršami rodas saistībā ar tā darbību, vai atalgojumu personai, kas ir ar to saistīta vai sniedz tam pakalpojumus.

29.

Vienreizējas ieguldījuma veikšanas izmaksas un maksas ietver (bet ne tikai) šādus veidus, kurus ņem vērā izmaksu summā, kas atklājama attiecībā uz PRIP, kas nav ieguldījumu fondi:

30.

Vienreizējas ieguldījuma izbeigšanas izmaksas un maksas ietver (bet ne tikai) šādus veidus, kurus ņem vērā summā, kas atklājama attiecībā uz PRIP, kuri nav ieguldījumu fondi:

31.

Atkārtotas izmaksas ir maksājumi, kurus regulāri atskaita no visiem maksājumiem, kas paredzēti individuālam privātajam ieguldītājam, vai no ieguldītās summas.

32.

Atkārtotas izmaksas ietver visu veidu izmaksas, kuras sedz PRIP, kas nav ieguldījumu fonds, neatkarīgi no tā, vai tie ir izdevumi, kas nenovēršami rodas saistībā ar tā darbību, vai atalgojums personai, kas ar to saistīta vai sniedz tam pakalpojumus.

33.

Tālāk izklāstīts orientējošs, neizsmeļošs saraksts ar tādu atkārtotu maksu veidiem, kuras, ja tiek atskaitītas vai ieturētas atsevišķi, ņem vērā, aprēķinot atklājamo summu:

34.

Vienreizējas ieguldījuma izbeigšanas izmaksas un maksas ir maksas par biržas un tīrvērtes pakalpojumiem un norēķiniem (ja tās ir zināmas).

35.

Atkārtotas izmaksas ir riska ierobežošanas izmaksas, kas rodas normālos tirgus apstākļos un saspringtos tirgus apstākļos.

36.

Lai aprēķinātu noprotamās (netiešās) izmaksas, kas iegultas PRIP, PRIIP izveidotājs atsaucas uz emisijas cenu un – pēc pieteikšanās laikposma – uz cenu, par kādu iespējams nopirkt šo produktu otrreizējā tirgū.

37.

Starpība starp produkta cenu un patieso vērtību ir uzskatāma par aplēsi par ieguldījuma veikšanas izmaksu, kas iekļautas cenā, kopsummu. Ja PRIIP izveidotājs nespēj nošķirt nozīmīgās noprotamās (netiešās) izmaksas, kas atklājamas, kā minēts šā pielikuma 29. punktā, izmantojot starpību starp cenu un patieso vērtību, tas sazinās ar dažādo produkta sastāvdaļu emitentu vai attiecīgo struktūru, lai apkopotu attiecīgo informāciju par šīm izmaksām.

38.

Patiesā vērtība ir cena, kāda tiktu saņemta, lai pārdotu aktīvu, vai tiktu maksāta, lai nodotu saistības, parastā darījumā galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū mērīšanas dienā pašreizējos tirgus apstākļos (t. i., ieguldījuma izbeigšanas cena), neatkarīgi no tā, vai šī cena ir tieši novērojama vai aplēsta, izmantojot citu vērtēšanas paņēmienu.

39.

Patiesās vērtības politikā, kas attiecas uz patiesās vērtības mērīšanu, nosaka vairākus noteikumus, tostarp par šādām jomām:

40.

Noteikumos, kas minēti šā pielikuma 39. punktā, paredz tāda vērtēšanas procesa izstrādāšanu, kas:

41.

Strukturēta produkta patieso vērtību konstatē, balstoties uz:

42.

Ja patieso vērtību nevar atvasināt no tirgus cenām, to aprēķina, izmantojot vērtēšanas paņēmienu, ar ko var pienācīgi atspoguļot dažādos faktorus, kuri ietekmē produkta izmaksājamo summu struktūru, maksimāli izmantojot tirgus datus.

43.

Vērtēšanas paņēmienā, kas minēts šā pielikuma 42. punktā, atkarībā no produkta sarežģītības ņem vērā šādus aspektus:

44.

Attiecībā uz produktiem, uz kuriem ir jāpiesakās, patieso vērtību aprēķina dienā, kad tiek pieņemti produkta noteikumi. Šis vērtēšanas datums ir tuvs pieteikšanās laikposma sākumam. Ja piedāvājuma laikposms ir ilgs vai ja tirgū pastāv lielas svārstības, nosaka kritēriju, pēc kura atjaunina informāciju par izmaksām.

45.

Ja tiek izmantoti pagaidu noteikumi, izmaksas aprēķina, izmantojot produkta minimālos noteikumus.

46.

Ja tiek izmantotas mainīgas pieteikšanās cenas, nosaka kārtību, kā iekļauj un atklāj dažādo pieteikšanās cenu ietekmi uz izmaksām.

47.

Vienreizējas izmaksas ir ieguldījuma veikšanas izmaksas un ieguldījuma izbeigšanas izmaksas, kas ietver sākotnējo maksu, komisijas maksu vai citu summu, kuru individuālais privātais ieguldītājs maksā tieši vai kuru atskaita no pirmā maksājuma vai no ierobežota maksājumu skaita, kas ir paredzēts individuālajam privātajam ieguldītājam, vai no maksājuma, kas tiek veikts produkta dzēšanas vai izbeigšanas gadījumā.

48.

Vienreizējas izmaksas rodas saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu neatkarīgi no tā, vai tie ir izdevumi, kas nenovēršami rodas saistībā ar tā darbību, vai atalgojums personai, kas ar to ir saistīta vai sniedz tam pakalpojumus.

49.

Vienreizējas izmaksas ietver (bet ne tikai) šādu veidu ieguldījuma veikšanas izmaksas un maksas, kuras ņem vērā summā, kas atklājamas attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem:

50.

Atkārtotas izmaksas ir maksājumi, kas tiek regulāri atskaitīti no visiem maksājumiem no individuālā privātā ieguldītāja vai no ieguldītās summas vai summām, kuras nav attiecinātas uz individuālo privāto ieguldītāju saskaņā ar peļņas sadales mehānismu.

51.

Atkārtotas izmaksas ietver visu veidu izmaksas, kuras sedz apdrošināšanas ieguldījumu produkts neatkarīgi no tā, vai tie ir izdevumi, kas nenovēršami rodas saistībā ar tā darbību, vai atalgojums personai, kas ar to saistīta vai sniedz tam pakalpojumus.

52.

Tālāk izklāstīts orientējošs, neizsmeļošs saraksts ar tādu atkārtotu maksu veidiem, kuras ņem vērā, aprēķinot VII pielikuma 2. tabulā minēto summu “citas pastāvīgas izmaksas”:

53.

Ja apdrošināšanas ieguldījumu produkts daļu savu aktīvu iegulda PVKIU vai AIF, vai PRIIP, kas nav PVKIU un AIF, vai ieguldījumu produktā, kas nav PRIIP, attiecīgi piemēro šā pielikuma 5. punkta l), m) vai n) apakšpunktu.

54.

Biometriskās riska prēmijas ir prēmijas, kuras individuāls privātais ieguldītājs maksā tieši vai kuras tiek atskaitītas no summām, kas tiek kreditētas pie matemātiskajām rezervēm, vai no apdrošināšanas polises dalības prēmijas, un ar tām ir paredzēts segt ar apdrošināšanas segumu saistīto atlīdzību maksājumu statistisko risku.

55.

Biometrisko riska prēmiju patiesā vērtība ir turpmāko no apdrošināšanas seguma izrietošo atlīdzības maksājumu paredzamā pašreizējā vērtība, ja piemēro procentu likmes, kas minētas šā pielikuma 71. punkta a) apakšpunktā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

56.

vislabākās iespējamās aplēses pieņēmumus par turpmākajiem atlīdzības maksājumiem, kas izriet no apdrošināšanas seguma, nosaka reālistiski.

57.

Aplēstie turpmākie atlīdzības maksājumi neietver piesardzības maržas (prudency margins) un izmaksas saistībā ar apdrošināšanas seguma pārvaldīšanu.

58.

Attiecībā uz izveidotājiem Direktīvas 2009/138/EK darbības jomā šie vislabākās aplēses pieņēmumi saskan ar attiecīgajiem pieņēmumiem, kuri tiek izmantoti tehnisko rezervju aprēķināšanai “Maksātspēja II” bilancē.

59.

Biometrisko riska prēmiju izmaksu daļa ir starpība starp biometriskajām riska prēmijām, kas tiek ieturētas no individuāla privātā ieguldītāja, kas minēts šā pielikuma 54. punktā, un biometrisko riska prēmiju patieso vērtību, kas minēta šā pielikuma 55. punktā.

60.

PRIIP izveidotājs aprēķinā par vienreizējām izmaksām vai atkārtotām izmaksām var iekļaut arī biometrisko riska prēmiju pilno apmēru (šādu prēmiju izmaksu daļas vietā).

61.

PRIIP izmaksu kopsavilkuma rādītājs ir ienesīguma samazinājums, kura iemesls ir kopējās izmaksas, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 70.–72. punktu.

62.

Izmaksu kopsavilkuma rādītāja aprēķināšanas vajadzībām atklājamās izmaksas, kas minētas šā pielikuma 72. punktā, ir izmaksu kopsumma. Attiecībā uz ieguldījumu fondiem tā ir vienāda ar šā pielikuma 1. un 2. punktā minēto izmaksu summu, kā arī šā pielikuma 4. un 6. punktā minēto izmaksu summu; attiecībā uz PRIP, kas nav ieguldījumu fondi, izņemot PRIIP, kas minēti IV pielikuma 17. punktā, to izmaksu summu, kuras minētas šā pielikuma 27. un 28. punktā, kā arī šā pielikuma 31. un 32. punktā minēto izmaksu summu; attiecībā uz PRIIP, kas minēti IV pielikuma 17. punktā – izmaksu summu, kas minēta šā pielikuma 34. un 35. punktā; un attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem – šā pielikuma 47. un 48. punktā minēto izmaksu summu, kā arī 50. un 51. punktā minēto izmaksu summu. Attiecīgā gadījumā izmaksu kopsumma ietver arī līgumsodu par atkāpšanos no darījuma.

63.

PRIIP ieguldījuma veikšanas un izbeigšanas izmaksu attiecība ir gada ienesīguma samazinājums, kā iemesls ir ieguldījuma veikšanas izmaksas un ieguldījuma izbeigšanas izmaksas, kuras aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 70.–72. punktu.

64.

Lai aprēķinātu ieguldījuma veikšanas izmaksu un ieguldījuma izbeigšanas izmaksu attiecību, atklājamās izmaksas, kas minētas šā pielikuma 72. punktā, attiecībā uz ieguldījumu fondiem ir šā pielikuma 1. un 2. punktā minētās ieguldījuma veikšanas izmaksas un ieguldījuma izbeigšanas izmaksas; attiecībā uz PRIP, kas nav ieguldījumu fondi, izņemot PRIIP, kas minēti IV pielikuma 17. punktā – šā pielikuma 27. un 28. punkts; attiecībā uz PRIIP, kas minēti IV pielikuma 17. punktā – 35. punkts; un attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem – šā pielikuma 47. un 48. punkts. Attiecīgā gadījumā ieguldījuma izbeigšanas izmaksas ietver arī līgumsodu par atkāpšanos no darījuma.

65.

PRIIP portfeļa darījuma izmaksu, apdrošināšanas izmaksu un citu atkārtotu izmaksu attiecība ir gada ienesīguma samazinājums portfeļa darījuma izmaksu un citu atkārtotu izmaksu dēļ, ko aprēķināta saskaņā ar šā pielikuma 70.–72. punktu.

66.

Portfeļa darījuma izmaksu attiecības un apdrošināšanas izmaksu attiecības aprēķināšanas vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

67.

Citu atkārtotu izmaksu attiecība ir gada ienesīguma samazinājums citu atkārtotu izmaksu dēļ, ko aprēķina kā starpību starp šā pielikuma 61. punktā minēto izmaksu kopsavilkuma rādītāju un summu, kas sastāv no šā pielikuma 63. punktā minētās vienreizēju izmaksu attiecības, šā pielikuma 66. punkta a) apakšpunktā minētās portfeļa darījuma izmaksu attiecības, šā pielikuma 66. punkta b) apakšpunktā minētās apdrošināšanas izmaksu attiecības un šā pielikuma 68. punktā minētās papildu izmaksu attiecības.

68.

No darbības rezultātiem atkarīgo maksu attiecības aprēķināšanas vajadzībām 72. punktā minētās atklājamās izmaksas attiecībā uz ieguldījumu fondiem ir šā pielikuma 6. punkta a) apakšpunktā minētās portfeļa papildu izmaksas. Peļņas procentuālās daļas attiecības aprēķināšanas vajadzībām šā pielikuma 72. punktā minētās atklājamās izmaksas attiecībā uz ieguldījumu fondiem ir šā pielikuma 6. punkta b) apakšpunktā minētās portfeļa papildu izmaksas.

69.

VII pielikumā minētās “pastāvīgas izmaksas”, “no darbības rezultātiem atkarīgas maksas” un “peļņas procentuālās daļas” ir attiecīgi šajā pielikumā un 5. pantā minētās “atkārtotas izmaksas”, “no darbības rezultātiem atkarīgo maksu rādītājs” un “peļņas procentuālās daļas rādītājs”.

70.

Izmaksu kopsavilkuma rādītāju aprēķina kā starpību starp diviem skaitļiem procentuālā izteiksmē – i un r, kur r ir gada iekšējā atdeves likme attiecībā pret individuāla privātā ieguldītāja bruto maksājumiem un aplēstiem atlīdzības maksājumiem individuālajam privātajam ieguldītājam ieteicamajā turējuma laikposmā, bet i ir gada iekšējā atdeves likme attiecīgajā bezizmaksu scenārijā.

71.

Turpmāko atlīdzības maksājumu aplēses saskaņā ar šā pielikuma 70. punktu balsta uz šādiem pieņēmumiem:

72.

Šā pielikuma 70. punktā minētā bezizmaksu scenārija aprēķināšanas vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

73.

Šā pielikuma 70. punktā minētā bezizmaksu scenārija aprēķināšanas vajadzībām attiecībā uz PRIP, kuri nav ieguldījumu fondi, šā pielikuma 72. punktā minētos individuālā privātā ieguldītāja bruto maksājumus no r aprēķina, kas minēts šā pielikuma 72. punktā, samazina par atklājamo izmaksu summu.

74.

Šā pielikuma 70.–72. punktā izklāstīto aprēķinu vajadzībām pieņem, ka attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktiem turējuma laikposmā netiek veikti maksājumi, kas izrietētu no apdrošināšanas seguma. Tādējādi izmaksu kopsavilkuma rādītāju aprēķina, balstoties vienīgi uz paredzētajiem nodibinājuma atlīdzības maksājumiem.

75.

Ciktāl atkārtotas un vienreizējas izmaksas tiek segtas ar tieši norādītajām izmaksām, kas ir nemainīga daļa no produkta prēmijas aprēķina, atkārtotas un vienreizējas izmaksas aprēķina, balstoties uz šīm tieši norādītajām izmaksām.

76.

Apdrošināšanas ieguldījumu produktu gadījumā attiecībā uz līdzdalību peļņā piemēro šādus noteikumus:

77.

Ja viena veida izdevumus sedz divu vai vairāku veidu izmaksas, kas minētas šajā pielikumā, rādītāju (attiecību) aprēķinos, kuri balstīti uz šāda veida izmaksām, uzskaita tikai vienu reizi.

78.

Attiecības izsaka procentuālā izteiksmē, noapaļojot līdz divām zīmēm aiz komata.

79.

Attiecības aprēķina vismaz vienreiz gadā.

80.

Attiecības balsta uz visjaunākajiem izmaksu aprēķiniem, kurus noteicis PRIIP izveidotājs. Neskarot šā pielikuma 77. punktu, izmaksas novērtē pēc principa “ieskaitot visus nodokļus”.

Attiecībā uz ieguldījumu fondiem piemēro šādus noteikumus:

81.

Izņemot pirmo aprēķinu attiecībā uz jaunu PRIIP, un ja nav norādīts citādi, attiecības aprēķina vismaz vienreiz gadā pēc (ex post) principa. Ja tiek uzskatīts, ka ex post skaitļa izmantošana būtu nepiemērota, jo ir notikušas būtiskas izmaiņas, tā vietā var izmantot aplēsi līdz brīdim, kad kļūst pieejami ticami ex post skaitļi, kas atspoguļo būtiskās izmaiņas ietekmi.

82.

retrospektīvos (ex post) skaitļus balsta ir neseniem izmaksu aprēķiniem, kurus PRIIP izveidotājs ir konstatējis, balstoties uz saprātīgiem argumentiem, kuri atbilst šim nolūkam. Šos skaitļus var balstīt uz izmaksām, kas izklāstītas PRIIP peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas publicēts tā jaunākajā gada vai pusgada pārskatā, ja šāds aprēķins ir pietiekami aktuāls. Ja tas nav pietiekami aktuāls, tā vietā izmanto līdzvērtīgu aprēķinu, kas balstīts uz izmaksām, kuras radušās nesenākā 12 mēnešu laikposmā.

83.

Informāciju par attiecībām (rādītājiem), kas bija piemērojamas iepriekšējos gados/laikposmos, publicē vietā, kura pamatinformācijas dokumentā ir norādīta kā vispārīgs papildinformācijas avots ieguldītājiem, kuriem tā ir nepieciešama.

84.

Ja izmaksas, kas attiecināmas uz pamatā esošu PVKIU vai AIF, ir ņemamas vērā, piemēro šādus noteikumus:

85.

Retrospektīvo datu vietā dažādo veidu izmaksu aprēķināšanā izmanto aplēses. Šādas aplēses veic, kā aizstājēju izmantojot salīdzināmu PRIIP vai līdzinieku grupu.

86.

Attiecībā uz PRIIP, kas iekasē nemainīgu vispārēju maksu, šo maksu izmanto, ja vien tā ietver visas izmaksas, kas atspoguļojamas atbilstoši PRIIP izmaksu informācijas atklāšanas prasībām.

87.

Attiecībā uz PRIIP, kuros ir noteikta augšējā robeža jeb maksimālā iekasējamā summa un ja vien tas ietver visas izmaksas, kas atspoguļojamas atbilstoši PRIIP izmaksu informācijas atklāšanas prasībām, tās vietā izmanto šo augšējo robežu jeb maksimālo summu, kamēr vien PRIIP izveidotājs apņemas ievērot publicēto skaitli un segt jebkuras izmaksas, kas pretējā gadījumā izraisītu minētā skaitļa pārsniegumu.

88.

Ja PRIIP izveidotājs uzskata, ka skaitlis ar diviem cipariem aiz komata ieguldītājiem varētu radīt iespaidu par kļūdainu precizitātes atspoguļojumu, ir pietiekami šo skaitli izteikt līdz vienam ciparam aiz komata.

89.

PRIIP izveidotājs nodrošina, ka skaitļa aplēses precizitāte pastāvīgi tiek pārskatīta. PRIIP izveidotājs nosaka atbilstošo laiku, kad sāk izmantot ex post skaitļus, nevis aplēsi; tomēr jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc datuma, kurā PRIIP pirmoreiz tika piedāvāts pārdošanai kādā dalībvalstī, tas pārskata šīs aplēses precizitāti, aprēķinot skaitli, izmantojot ex post pieeju.

90.

Tabulā(-ās), kas minētas 5. pantā, iekļauj norādi par izmaksu kopsummu naudas un procentuālā izteiksmē – gadījumam, ja individuālais privātais ieguldītājs iegulda attiecīgi 10 000 EUR (attiecībā uz visiem PRIIP, izņemot apdrošināšanas ieguldījumu produktus ar regulārām prēmijām) vai 1 000 EUR gadā (attiecībā uz apdrošināšanas ieguldījumu produktus ar regulārām prēmijām) dažādos turējuma laikposmos, tostarp ieteicamajā turējuma laikposmā. Norādāmi ir turējuma laikposmi, kas minēti IV pielikuma 14.–16. punktā. Ja tiek uzskatīts, ka produktam nav alternatīva likviditātes mehānisma, ko atbalsta PRIIP izveidotājs vai trešā persona, vai ja nepastāv likviditātes mehānismu, vai attiecībā uz PRIIP, kas minēti IV pielikuma 17. punktā, minēto norādi par izmaksas var iekļaut tikai termiņa beigās vai ieteicamā turējuma laikposma beigās.

91.

Ja PRIIP nav denominēts euro, izmanto summu, kuras apmērs ir līdzīgs summām, kas minētas šā pielikuma 90. punktā, un kura dalās ar skaitli 1 000 (bez atlikuma).

92.

Izmaksu kopsumma ietver vienreizējas, atkārtotas un papildu izmaksas un attiecīgā gadījumā arī līgumsodus par atkāpšanos no darījuma.

93.

Līgumsodi par atkāpšanos no darījuma ir nošķirami no citām ieguldījuma izbeigšanas izmaksām, kas sedzamas jebkurā gadījumā un kas tādēļ vienmēr ir iekļaujamas vienreizējās izmaksās.