1.

“kažokzvēri” ir dzīvnieki, ko tur vai audzē kažokādu ieguvei un nelieto cilvēku uzturam;

2.

“asinis” ir svaigas nesadalītas asinis;

3.

“barības sastāvdaļas” ir tādi barības materiāli, kas definēti Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkta g) apakšpunktā, kam ir dzīvnieku izcelsme, tostarp pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, asins pagatavojumi, kausēti tauki, olu produkti, zivju eļļa, tauku atvasinājumi, kolagēns, želatīns un hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts, trikalcija fosfāts, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti un centrifūgas vai separatora nogulsnes;

4.

“asins pagatavojumi” ir produkti, ko iegūst no asinīm vai asiņu frakcijām, izņemot asiņu miltus; tajos ietilpst žāvēta/sasaldēta/šķidra plazma, žāvētas nesadalītas asinis, žāvēti/sasaldēti/šķidri sarkanie asinsķermenīši vai to frakcijas un maisījumi;

5.

“pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas pilnībā iegūtas no trešās kategorijas materiāla, kas apstrādāts saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu (tostarp asiņu miltiem un zivju miltiem), lai tās būtu derīgas tiešai izmantošanai par barības sastāvdaļām vai jebkuram citam izmantojumam barībā, tostarp lolojumdzīvnieku barībā, vai izmantošanai organiskajā mēslojumā vai augsnes ielabotājos; tomēr te nav ietverti asins pagatavojumi, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens, jaunpiena produkti, centrifūgas vai separatora nogulsnes, želatīns, hidrolizētas olbaltumvielas un dikalcija fosfāts, olas un olu produkti, tostarp olu čaumalas, trikalcija fosfāts un kolagēns;

6.

“asiņu milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst, termiski apstrādājot asinis vai asins frakcijas saskaņā ar X pielikuma II nodaļas 1. iedaļu;

7.

“zivju milti” ir pārstrādāta dzīvnieku olbaltumviela, ko iegūst no ūdensdzīvniekiem, izņemot jūras zīdītājus;

8.

“kausēti tauki” ir vai nu tauki, kas iegūti, pārstrādājot:

9.

“zivju eļļa” ir eļļa, kas iegūta no ūdensdzīvnieku pārstrādes vai lietošanai pārtikā paredzēta eļļa no zivju pārstrādes, ko uzņēmējs paredzējis citiem mērķiem, nevis lietošanai pārtikā;

10.

“biškopības blakusprodukti” ir medus, vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā;

11.

“kolagēns” ir produkts uz olbaltumvielu bāzes, kas iegūts no dzīvnieku jēlādām, ādām, kauliem un cīpslām;

12.

“želatīns” ir dabīgs, šķīstošs proteīns, kurš sarec vai nesarec, ko iegūst tāda kolagēna daļējā hidrolīzē, kuru iegūst no dzīvnieku kauliem, jēlādām un ādām, cīpslām un stiegrām;

13.

“dradži” ir olbaltumvielu saturošas atliekas no tauku kausēšanas pēc tauku un ūdens daļējas atdalīšanās;

14.

“hidrolizētas olbaltumvielas” ir polipeptīdi, peptīdi un aminoskābes, un to maisījumi, ko iegūst dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu hidrolīzē;

15.

“baltūdens” ir piena, piena produktu vai no tiem atvasinātu produktu maisījums ar ūdeni, ko savāc piena iekārtu skalošanas laikā, tostarp skalojot piena produktu konteinerus pirms to tīrīšanas un dezinfekcijas;

16.

“konservēta lolojumdzīvnieku barība” ir termiski apstrādāta lolojumdzīvnieku barība, kas atrodas hermētiski noslēgtā traukā;

17.

“suņu košļājamās rotaļlietas” ir lolojumdzīvniekiem košļāšanai paredzēti nemiecēti produkti, ko ražo no nemiecētām nagaiņu jēlādām un ādām vai cita dzīvnieku izcelsmes materiāla;

18.

“dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājs” ir šķidrs vai dehidrēts atvasināts dzīvnieku izcelsmes produkts, ko izmanto, lai uzlabotu lolojumdzīvnieku barības garšas īpašības;

19.

“lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvniekiem paredzēta barība un suņu košļājamās rotaļlietas, kas:

20.

“pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība (izņemot jēlu lolojumdzīvnieku barību), kas pārstrādāta saskaņā ar XIII pielikuma II nodaļas 3. punktu;

21.

“jēla lolojumdzīvnieku barība” ir lolojumdzīvnieku barība, kurā ir konkrēts trešās kategorijas materiāls, kas nav citādi konservēts kā tikai atdzesēts vai sasaldēts;

22.

“ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumi” ir visa pārpalikusī pārtika, ieskaitot izmantotu cepšanas eļļu, kas ir no restorāniem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un virtuvēm, tostarp centralizētām virtuvēm un mājsaimniecību virtuvēm;

23.

“fermentācijas atliekas” ir atliekas, kas rodas, transformējot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus biogāzes iekārtā;

24.

“gremošanas trakta saturs” ir zīdītāju un skrējējputnu gremošanas trakta saturs;

25.

“tauku atvasinājumi” ir no kausētiem taukiem atvasināti produkti, kas attiecībā uz pirmās vai otrās kategorijas kausētiem taukiem ir pārstrādāti saskaņā ar XIII pielikuma XI nodaļu;

26.

“gvano” ir dabīgs produkts, kas savākts no sikspārņu vai savvaļas jūras putnu ekskrementiem un nav mineralizējies;

27.

“gaļas-kaulu milti” ir dzīvnieku olbaltumvielas, kas iegūtas no pirmās vai otrās kategorijas materiāliem, tos pārstrādājot saskaņā ar kādu no pārstrādes metodēm, kas izklāstītas IV pielikuma III nodaļā;

28.

“apstrādātas jēlādas un ādas” ir no neapstrādātām jēlādām un ādām atvasināti produkti, izņemot suņu košļājamās rotaļlietas, kas ir:

29.

“neapstrādātas jēlādas un ādas” ir visi ādas un zemādas audi, kam nav veikta nekāda apstrāde, izņemot griešanu, dzesināšanu vai sasaldēšanu;

30.

“neapstrādātas putnu spalvas un spalvu daļas” ir putnu spalvas un spalvu daļas, izņemot tādas spalvas un spalvu daļas, kas ir apstrādātas:

31.

“neapstrādāta vilna” ir vilna, kas:

32.

“neapstrādāts apmatojums” ir apmatojums, kas:

33.

“neapstrādāti cūku sari” ir cūku sari, kas:

34.

“izstādes priekšmets” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kas paredzēti izstādīšanai vai mākslinieciskām darbībām;

35.

“starpprodukts” ir atvasināts produkts:

36.

“laboratorijas reaģents” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu vai reaģentu produktu, kalibratoru vai kontroles materiālu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot ar vielām, kuras nav dzīvnieku izcelsmes, lai konstatētu, izmērītu, izpētītu vai radītu citas vielas;

37.

“produkts, ko izmanto in vitro diagnostikai” ir iesaiņots produkts, gatavs lietošanai, kas satur asins pagatavojumu vai kādu citu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un ko ir paredzēts lietot laboratorijā kā reaģentu, reaģentu produktu, kalibratoru, komplektu vai jebkuru citu sistēmu, lietojot to vienu pašu vai kombinējot, ko paredzēts lietot in vitro, lai analizētu cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus, tikai vai galvenokārt, lai diagnosticētu fizioloģisko stāvokli, veselības stāvokli, slimību vai ģenētisku novirzi vai lai noteiktu drošumu un saderību ar reaģentiem; te neietilpst donoru orgāni vai asinis;

38.

“pētniecības un diagnostikas paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, kas paredzēti šādiem mērķiem: izpēte vai analīze progresa veicināšanai zinātnē un tehnoloģijā, saistībā ar darbībām diagnostikas, izglītības vai pētniecības jomā;

39.

“tirdzniecības paraugi” ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kas paredzēti īpašiem pētījumiem vai analīzei, lai ražotu vai izstrādātu barību vai citus atvasinātus produktus, tostarp testētu iekārtas, izmantošanai uzņēmumā vai iekārtā, kas:

40.

“līdzsadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie ir atkritumi, reģenerācija vai likvidēšana līdzsadedzināšanas iekārtā;

41.

“degšana” ir process, kurā notiek kurināmā oksidēšana, lai izmantotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu, ja tie nav atkritumi, enerģētisko vērtību;

42.

“sadedzināšana” ir dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu, ja tie ir atkritumi, likvidēšana sadedzināšanas iekārtā, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

43.

“sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumi” ir visi atlikumi, kas definēti Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 13. punktā un kas radušies sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās apstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus;

44.

“krāsu marķēšana” ir sistemātiska krāsu izmantošana, kā noteikts VIII pielikuma II nodaļas 1. punkta c) apakšpunktā, lai norādītu informāciju, kā paredzēts šajā regulā, uz iepakojuma, trauka vai transportlīdzekļa virsmas vai tās daļas, vai uz marķējuma vai simbola, kas tam piestiprināts;

45.

“starpposma darbības” ir darbības, izņemot uzglabāšanu, kas minētas 19. panta b) punktā;

46

“miecēšana” ir jēlādu cietināšana, izmantojot augu miecvielas, hroma sāļus vai citas vielas, piemēram, alumīnija sāļus, dzelzs sāļus, silīcija sāļus, aldehīdus un hinonus, vai citus sintētiskos cietinātājus;

47.

“taksidermija” ir māksla, kurā sagatavo, piepilda un izbāž dzīvnieku ādas, kas iegūst dzīvam dzīvniekam līdzīgu izskatu, tā, lai no izbāztās ādas nerastos nepieļaujams risks cilvēku un dzīvnieku veselībai;

48.

“tirdzniecība” ir preču tirdzniecība dalībvalstu starpā, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 28. pantā;

49.

“pārstrādes metodes” ir metodes, kas uzskaitītas IV pielikuma III un IV nodaļā;

50.

“partija” ir tādas produkcijas vienība, kas saražota vienā un tajā pašā iekārtā, izmantojot vienotus ražošanas parametrus, piemēram, materiālu izcelsmi, — vai virkne šādu vienību, ja tās ražotas nepārtrauktā secībā vienā un tajā pašā iekārtā un tiek uzglabātas kopā kā nosūtīšanas vienība;

51.

“hermētiski noslēgts trauks” ir tāds trauks, kas veidots un paredzēts drošībai pret mikroorganismu iekļūšanu tajā;

52.

“biogāzes iekārta” ir iekārta, kurā veic dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu bioloģisko noārdīšanu anaerobos apstākļos;

53.

“savākšanas centri” ir telpas, izņemot pārstrādes iekārtas, kur savāc Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, lai izmantotu tajā pašā pantā minēto dzīvnieku barošanā;

54.

“kompostēšanas iekārta” ir iekārta, kurā notiek dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasinātu produktu bioloģiskā noārdīšanās aerobos apstākļos, un tādi produkti ir vismaz daļa no izmantotā materiāla;

55.

“līdzsadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila iekārta, kuras galvenais mērķis ir radīt enerģiju vai ražot materiālu produkciju, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 5. punktā;

56.

“sadedzināšanas iekārta” ir jebkura stacionāra vai mobila tehniska vienība un aprīkojums atkritumu termiskai apstrādei, kā noteikts Direktīvas 2000/76/EK 3. panta 4. punktā;

57.

“lolojumdzīvnieku barības iekārta” ir telpas vai iekārtas, kas paredzētas lolojumdzīvnieku barības vai dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāju ražošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta e) apakšpunktā;

58.

“pārstrādes iekārta” ir telpas vai iekārtas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādei, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 24. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kurā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā saskaņā ar IV pielikumu un/vai X pielikumu.

1.

Igaunijā, Latvijā un Somijā šādus kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļu un kas iegūti no to pašu sugu dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām:

2.

Igaunijā un Latvijā Amerikas ūdeles (Mustela vison) sugas kažokzvērus var barot ar gaļas-kaulu miltiem vai ar citiem produktiem, kas pārstrādāti saskaņā ar IV pielikuma III nodaļā noteiktajām pārstrādes metodēm un iegūti no tās pašas sugas dzīvnieku ķermeņiem vai ķermeņu daļām.

3.

Šīs nodaļas 1. un 2. punktā minētā barošana notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

jāievēro vismaz 21 dienas starplaiks, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

b)

drīkst izmantot tikai organisko mēslojumu un augsnes ielabotājus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 32. panta 1. un 2. punktam un šīs regulas XI pielikuma II nodaļai.

a)

kūtsmēsli un gvano;

b)

gremošanas trakta saturs, piens, piena produkti, no piena atvasināti produkti, jaunpiens un jaunpiena produkti, par kuriem kompetentā iestāde neuzskata, ka tie rada jebkuras nopietnas dzīvnieku slimības izplatīšanās risku.

1.

Šīs regulas 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu uzņēmēji nodrošina, ka viņu kontrolē esošajās iekārtās tiek ievēroti šādi higiēnas nosacījumi:

2.

Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas uzņēmējam jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu pieņemšanu, lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu tiešo risku cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

3.

Dzīvnieki nedrīkst piekļūt iekārtām, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, un pelniem, kas radušies, sadedzinot vai līdzsadedzinot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus.

4.

Ja sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārta atrodas mājlopu saimniecībā:

5.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti un atvasinātie produkti, ko plānots sadedzināt vai līdzsadedzināt, kā arī pelni jāuzglabā slēgtos, pareizi identificētos un, ja nepieciešams, hermētiskos konteineros.

6.

Nepilnīgi sadedzināti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsadedzina atkārtoti vai jālikvidē citiem līdzekļiem, izņemot likvidēšanu atļautā atkritumu poligonā, attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12., 13. un 14. pantu.

1.

Maksimāli jāsamazina sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas atlikumu apjoms un kaitīgums. Tādi atlikumi attiecīgos gadījumos jāreģenerē vai nu tieši iekārtā vai ārpus tās saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, vai jālikvidē atļautā atkritumu poligonā.

2.

Sauso atlikumu, tostarp putekļu, transports un pagaidu uzglabāšana jāveic tā, lai novērstu to izkļūšanu vidē (piemēram, noslēgtos konteineros).

1.

Jāizmanto metodes, lai uzraudzītu ar sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesu saistītos parametrus un nosacījumus.

2.

Kompetentās iestādes izdotajā apstiprinājumā vai tam pievienotajos nosacījumos jāparedz prasības attiecībā uz temperatūras mērījumiem.

3.

Jebkuras automatizētas uzraudzības iekārtas darbība jākontrolē, un tai ik gadus veic pārraudzības testu.

4.

Temperatūras mērījumu rezultāti jāreģistrē un jāuzrāda tā, lai kompetentajai iestādei nodrošinātu iespēju pēc tās noteiktajām procedūrām pārbaudīt atbilstību atļautajiem ekspluatācijas nosacījumiem, kas noteikti šajā regulā.

a)

Iekārtās katra līnija jāaprīko ar vismaz vienu papildu degli. Šim deglim jāieslēdzas automātiski, ja degšanas gāzu temperatūra pēc pēdējās degšanai vajadzīgā gaisa pievadīšanas nokrītas attiecīgi zem 850 °C vai 1 100 °C. Tas jāizmanto arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas darbībās, lai nodrošinātu, ka attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra tiek vienmēr uzturēta minēto darbību laikā un kamēr vien nesadedzinātais materiāls atrodas kamerā, kurā veic sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu.

b)

Ja dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus vai atvasinātos produktus ievada kamerā, kurā sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu veic nepārtrauktu procesu sistēmā, tad iekārtām jādarbojas automātiskā sistēmā, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu vai atvasināto produktu ievadīšanu iekārtas iedarbināšanas brīdī, līdz ir sasniegta attiecīgi 850 °C vai 1 100 °C temperatūra, un ikreiz, kad temperatūra netiek uzturēta.

c)

Uzņēmējam sadedzināšanas iekārta jādarbina tādā veidā, lai tiktu sasniegts tāds sadedzināšanas līmenis, ka smago pelnu un izdedžu kopējā organiskā oglekļa saturs ir mazāks nekā 3 % vai to zudums sadegšanā ir mazāks nekā 5 % no materiāla sausnas svara. Vajadzības gadījumā izmanto atbilstošas pirmapstrādes metodes.

1.

Lieljaudas iekārtu vietas, tostarp saistītās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu uzglabāšanas zonas, projektē tā, lai būtu novērsta neatļauta un nejauša jebkuras piesārņojošas vielas izplūšana augsnē, virszemes ūdenī un gruntsūdenī.

2.

Jānodrošina uzglabāšanas jaudas piesārņotā lietus ūdens notecei no iekārtas teritorijas vai piesārņotā ūdens glabāšanai, kas rodas, novēršot piesārņotājvielu noplūdes vai dzēšot ugunsgrēkus.

Ja vajadzīgs, uzņēmējs nodrošina, ka attiecīgā gadījumā tādu lietusūdeni un tādu ūdeni pirms notecināšanas var pārbaudīt un attīrīt.

a)

tiek izmantotas tikai tam, lai likvidētu:

b)

ja mazjaudas iekārtā ievada pirmās kategorijas materiālus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 8. panta b) punktā, aprīko ar papildu degli;

c)

darbojas tā, lai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti tiktu pilnībā pārpelnoti.

1.

Pārstrādes iekārtas atbilst šādām prasībām, lai veiktu pārstrādi, sterilizējot spiediena ietekmē vai saskaņā ar pārstrādes metodēm, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.

Pārstrādes iekārtā jābūt atbilstīgām ierīcēm, lai tīrītu un dezinficētu konteinerus vai tvertnes, kurās saņemti dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, un transportlīdzekļus, kuros tie atvesti, izņemot kuģus.

3.

Jāparedz atbilstīgas ierīces transportlīdzekļu riteņu un, attiecīgā gadījumā, pārējo transportlīdzekļa daļu dezinficēšanai, tam izbraucot no pārstrādes iekārtas netīrās zonas.

4.

Visām pārstrādes iekārtām jābūt notekūdeņu likvidēšanas sistēmai, kas atbilst prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

5.

Pārstrādes uzņēmumā jābūt savai laboratorijai vai tai jāizmanto ārējas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai veiktu nepieciešamās analīzes, tai jābūt ar kompetentās iestādes apstiprinājumu, kas piešķirts, pamatojoties uz novērtējumu par laboratorijas spēju veikt tādas analīzes, tai jābūt akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai jābūt pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm, lai novērtētu laboratorijas spēju veikt tādas analīzes.

6.

Ja uz riska novērtējuma pamata apstrādāto produktu apjoms ir tāds, ka vajadzīga regulāra vai pastāvīga kompetentās iestādes klātbūtne, tad pārstrādes iekārtām jābūt pienācīgi aprīkotai aizslēdzamai istabai, kuru lieto tikai inspekcijas dienests.

1.

Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā pirmās kategorijas materiālu, un citās telpās, uz kurieni nogādā īpaša riska materiālu, kautuvēs un pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā otrās kategorijas materiālu, notekūdeņu attīrīšanas pirmais posms ir iepriekšēja attīrīšana, ko veic, lai savāktu un aizturētu dzīvnieku izcelsmes materiālu.

Iepriekšējā attīrīšanā izmantojamais aprīkojums sastāv no procesa noslēguma daļā izvietotiem notekūdeņu uztvērējiem vai sietiem ar tāda izmēra atvērumiem vai sieta acīm, kas nepārsniedz 6 mm, vai no līdzvērtīgām sistēmām, kuras nodrošina, ka cietās daļiņas caur sistēmām plūstošajos notekūdeņos nav lielākas par 6 mm.

2.

Notekūdeņiem, kas rodas 1. punktā minētajās telpās, jāveic iepriekšēja attīrīšana, kas nodrošina visu notekūdeņu filtrēšanu, pirms tos novada prom no telpām. Neveic cietu dzīvnieku izcelsmes materiālu malšanu, mērcēšanu vai citādu pārstrādi, ne arī piemēro spiedienu, kas varētu veicināt šāda materiāla izplūšanu iepriekšējas attīrīšanas procesā.

3.

Visu dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas aizturēts iepriekšējas attīrīšanas procesā telpās, kas minētas 1. punktā, attiecīgā gadījumā savāc un pārvadā kā pirmās vai otrās kategorijas materiālu un likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

4.

Notekūdeņus, kam veikts iepriekšējas attīrīšanas process 1. punktā minētajās telpās, un notekūdeņus no citām telpām, kurās apstrādā vai pārstrādā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, attīra saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bez ierobežojumiem saskaņā ar šo regulu.

5.

Papildus 4. punktā minētajām prasībām kompetentā iestāde var likt uzņēmējiem attīrīt notekūdeņus, kuri radušies pārstrādes iekārtas netīrajā zonā un iekārtās vai uzņēmumos, kas veic starpposma darbības ar pirmās kategorijas materiāliem vai otrās kategorijas materiāliem vai kas uzglabā pirmās kategorijas materiālus vai otrās kategorijas materiālus, saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošina, ka tiek mazināti riski no slimību izraisītājiem.

6.

Neskarot 1.–5. punktu, ir aizliegts likvidēt notekūdeņu plūsmā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, tostarp asinis un pienu vai atvasinātos produktus.

Tomēr trešās kategorijas materiālu, kurā ir centrifūgas vai separatora nogulsnes, var likvidēt notekūdeņu plūsmā, ja tie apstrādāti ar kādu no metodēm, kas paredzētas centrifūgas vai separatora nogulsnēm un noteiktas šīs regulas X pielikuma II nodaļas 4. iedaļas III daļā.

1.

Pārstrādes iekārtas, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, neatrodas tajā pašā vietā, kur iekārtas, kurās pārstrādā pirmās vai otrās kategorijas materiālu, ja vien tās neatrodas pilnīgi atsevišķā ēkā.

2.

Tomēr kompetentā iestāde var atļaut pārstrādāt trešās kategorijas materiālu vietā, kurā notiek pirmās vai otrās kategorijas materiālu pārkraušana vai pārstrāde, ja savstarpēja piesārņošana ir novērsta ar šādiem pasākumiem:

3.

Pārstrādes iekārtās, kurās pārstrādā trešās kategorijas materiālu, darbojas ierīces, lai pārbaudītu svešķermeņu, piemēram, iepakojuma materiālu vai metāla gabalu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos vai atvasinātajos produktos, ja tie ir pārstrādes materiāli, ko paredzēts izmantot barošanai. Tādus svešķermeņus aizvāc pirms pārstrādes vai tās laikā.

1.

Jālieto precīzi kalibrētas mērierīces/pašrakstītāji pārstrādes nosacījumu nepārtrauktai novērošanai. Jāveic uzskaite, atspoguļojot mērierīču/pašrakstītāju kalibrēšanas datus.

2.

Materiālam, kam varētu nebūt veikta īpašā termiskā apstrāde, piemēram, iedarbināšanas brīdī izmests materiāls vai noplūde no cauruļu katliem, vēlreiz jāveic termiskā apstrāde vai tas jāsavāc un atkārtoti jāpārstrādā vai jālikvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009.

1.

Kritiskie kontroles punkti, kas nosaka pārstrādes procesā pielietotās termoapstrādes apmērus, jāidentificē attiecībā uz katru pārstrādes metodi, kas uzskaitīta III nodaļā:

2.

Ja tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, ko kompetentā iestāde atļāvusi kā 7. pārstrādes metodi saskaņā ar III nodaļas G punktu, kritiskie kontroles punkti, kuri nosaka piemērotās ķīmiskās apstrādes apjomu, ietver sasniegto pH korekcijas līmeni.

3.

Uzskaites dokumentācija jāsaglabā vismaz divus gadus, lai varētu pierādīt, ka katrā kritiskajā kontroles punktā tiek piemēroti obligātie procedūras parametri.

4.

Trešās kategorijas materiālu pārstrādā saskaņā ar jebkuru no 1.–5. pārstrādes metodei vai saskaņā ar 7. pārstrādes metodi vai, ja materiāls cēlies no ūdensdzīvniekiem, tad saskaņā ar jebkuru no 1.–7. pārstrādes metodei, kā noteikts III nodaļā.

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 50 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 50 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 50 milimetriem, tad process ir jāaptur un to var atsākt tikai pēc remonta.

2.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru daļiņu izmērs nav lielāks par 50 milimetriem, jākarsē, līdz temperatūra centrā pārsniedz 133 °C, vismaz 20 minūtes bez pārtraukuma, vismaz 3 bāru (absolūtajā) spiedienā. Spiediens jārada, evakuējot visu gaisu no sterilizācijas kameras un aizstājot gaisu ar tvaiku (“piesātinātais tvaiks”); termisko apstrādi var piemērot kā vienreizēju procesu vai kā sterilizācijas fāzi pirms vai pēc procesa.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 150 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 150 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 150 milimetriem, tad process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 125 minūtes, virs 110 °C vismaz 120 minūtes un virs 120 °C vismaz 50 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrāde jāveic periodisku procesu sistēmā.

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 95 minūtes, virs 110 °C vismaz 55 minūtes un virs 120 °C vismaz 13 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 30 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 30 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 30 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto traukā ar pievienotiem taukiem un jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 100 °C vismaz 16 minūtes, virs 110 °C vismaz 13 minūtes, virs 120 °C vismaz astoņas minūtes un virs 130 °C vismaz trīs minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1.

Ja pārstrādājamo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu daļiņas ir lielākas par 20 milimetriem, dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina, lietojot atbilstīgu aprīkojumu, kas noregulēts tā, lai daļiņas izmērs pēc sasmalcināšanas nebūtu lielāks par 20 milimetriem. Katru dienu jāpārbauda aprīkojuma efektivitāte un jāreģistrē tā tehniskais stāvoklis. Ja pārbaudēs atklāj daļiņas, kuru izmērs ir lielāks par 20 milimetriem, process ir jāaptur un jāveic remonts, pirms procesu atkal atsāk.

2.

Pēc sasmalcināšanas dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē, līdz tie koagulē, un tad jāpresē tā, lai olbaltumvielu saturošais materiāls atbrīvotos no taukiem un ūdens. Tad olbaltumvielu saturošais materiāls jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu virs 80 °C vismaz 120 minūtes un virs 100 °C vismaz 60 minūtes.

Temperatūru centrā var sasniegt secīgi vai nejauši sakombinējot norādītos laika periodus.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāsasmalcina līdz tādam daļiņu izmēram, kas nepārsniedz:

Tad tie jāsajauc ar skudrskābi, lai samazinātu pH līmeni līdz 4,0 vai mazāk. Maisījums jāuzglabā 24 stundas līdz nākamajai apstrādei.

2.

Pēc sasmalcināšanas maisījums jāsakarsē tā, lai:

Izmantojot nepārtrauktās plūsmas sistēmu, produkta attīstība termiskajā pārveidotājā jākontrolē ar mehānisku vadības ierīču palīdzību, kas ierobežo tā pārvietošanos, tā, lai, beidzoties termiskās apstrādes operācijai, šis produkts būtu izgājis pietiekamu ciklu gan laika, gan temperatūras ziņā.

3.

Pārstrādi var veikt periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā.

1.

Jebkura kompetentās iestādes atļauta pārstrādes metode, ja uzņēmējs minētajai iestādei ir pierādījis šādus aspektus:

2.

Jāreģistrē un jāuztur sīki dati attiecībā uz kritiskajiem kontrolpunktiem, saskaņā ar kuriem katra pārstrādes iekārta pienācīgā mērā atbilst mikrobioloģiskajiem standartiem, tā, lai uzņēmējs un kompetentā iestāde varētu uzraudzīt pārstrādes iekārtas darbību. Reģistrējamā un uzraugāmajā informācijā jāiekļauj daļiņu izmērs un attiecīgā gadījumā kritiskā temperatūra, absolūtais laiks, spiediena apraksts, izejmateriāla padeves ātrums un tauku pārstrādes ātrums.

3.

Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentā iestāde var atļaut izmantot pārstrādes metodes, kas apstiprinātas pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 V pielikuma III nodaļu.

4.

Kompetentā iestāde pavisam vai provizoriski aptur 1. un 3. punktā minēto pārstrādes metožu piemērošanu, ja tā saņem pierādījumus, ka kāds no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā precizētajiem apstākļiem ir būtiski mainījies.

5.

Kompetentā iestāde pēc pieprasījuma informē citas dalībvalsts kompetento iestādi par tās rīcībā esošo informāciju saskaņā ar 1. un 2. punktu saistībā ar atļautu pārstrādes metodi.

1.

Materiālus, kas iegūti, pārstrādājot pirmās un otrās kategorijas materiālus, izņemot biodīzeļdegvielu, kas ražota saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļas D punktu, neizdzēšami marķē saskaņā ar VIII pielikuma V nodaļā noteiktajām prasībām attiecībā uz dažu atvasināto produktu marķēšanu.

2.

Dalībvalsts kompetentā iestāde pēc pieprasījuma dara citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieejamus oficiālās kontroles rezultātus, kad minētajā dalībvalstī pirmo reizi izmanto kādu alternatīvu metodi, lai atvieglotu jaunās alternatīvās metodes ieviešanu.

a)

vai nu nātrija hidroksīda (NaOH), vai kālija hidroksīda (KOH) šķīdums (vai to kombinācija) jāizmanto tādā apjomā, kas nodrošina aptuvenu molāro ekvivalenci attiecībā pret “sagremojamo” dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu svaru, veidu un sastāvu.

Gadījumā ar lielu daudzumu tauku dzīvnieku izcelsmes blakusproduktos, kas neitralizē bāzi, pievienotā bāze jākoriģē tā, lai tiktu sasniegta minētā molārā ekvivalence;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāievieto tērauda sakausējuma konteinerā. Izmērītais sārma daudzums jāpievieno vai nu citā formā, vai kā šķīdums, kas minēts a) apakšpunktā;

c)

konteineram jābūt noslēgtam, un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un sārma maisījums jākarsē līdz vismaz 150 °C temperatūrai centrā un vismaz 4 bāru (absolūtajā) spiedienā:

d)

process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa, lai veicinātu fermentācijas procesu, līdz audi ir izšķīdināti un kauli un zobi — mīkstināti; un

e)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jākarsē tā, lai temperatūra centrā būtu vismaz 180 °C vismaz 40 minūtes, bez pārtraukuma vismaz 12 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsējot ar netiešu tvaika plūsmu biolītiskajā reaktorā;

b)

process jāveic periodisku procesu sistēmā, un materiāls traukā nemitīgi jāmaisa; un

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi.

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vispirms jāpārstrādā, izmantojot III nodaļā izklāstīto 1. pārstrādes metodi (sterilizācija spiediena ietekmē), apstiprinātā pārstrādes iekārtā;

b)

pēc a) apakšpunktā minētā procesa attaukotie materiāli jāapstrādā vismaz 220 °C temperatūrā vismaz 20 minūtes vismaz 25 bāru (absolūtajā) spiedienā, karsē divu soļu procedūrā, vispirms ar tiešu tvaika injekciju, pēc tam netieši koaksiālā siltummainī;

c)

process jāveic periodisku vai nepārtrauktu procesu sistēmā, un materiāls nemitīgi jāmaisa;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e)

tad iegūtais materiāls jāsamaisa ar ūdeni un anaerobi jāfermentē (biogāzes transformācija) biogāzes reaktorā;

f)

pirmās kategorijas izejvielu gadījumā visam procesam jānotiek vienā un tajā pašā vietā un slēgtā sistēmā, un procesa laikā saražotā biogāze tajā pašā iekārtā ātri jāsadedzina vismaz 900 °C temperatūrā un tad ātri jāatdzesē (“rūdīšana”).

a)

ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, tad tauku frakcijas, kas iegūtas no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vispirms jāapstrādā, izmantojot:

b)

saražotie tauki pēc tam jāapstrādā tālāk, izmantojot vienu no šādām metodēm:

a)

pēcsadegšanas kamera jāuzsilda, izmantojot dabas gāzi;

b)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiekrauj gazifikatora primārajā kamerā un jāaizver durvis. Primārajai kamerai nedrīkst būt degļu, un tā vietā tā jāsilda, aizvadot siltumu no pēcsadegšanas kameras, kam jāatrodas zem primārās kameras. Vienīgais gaiss, kas iekļūst primārajā kamerā, drīkst ieplūst caur trīs ieplūdes vārstiem, kas uzmontēti uz galvenajām durvīm, lai uzlabotu procesa efektivitāti;

c)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāiztvaicē kompleksos ogļhidrātos, un gāzēm, kas rezultātā radušās, jāpāriet no primārās kameras caur šauru atvērumu aizmugurējās sienas augšdaļā uz maisīšanas un krekinga zonām, kur tām jāsadalās sastāvdaļās. Visbeidzot, gāzēm jāieplūst pēcsadegšanas kamerā, kur tās jāsadedzina ar dabasgāzi darbināma degļa liesmā gaisa pārpalikuma klātbūtnē;

d)

katrai procedūras vienībai jābūt diviem degļiem un diviem sekundārajiem gaisa ventilatoriem, kas izmantojami, ja pēkšņi nestrādā deglis vai ventilators. Sekundārajai kamerai jābūt projektētai tā, lai būtu minimālais kontaktlaiks – divas sekundes vismaz 950 °C temperatūrā visos degšanas apstākļos;

e)

izplūstot no sekundārās kameras, izplūdes gāzēm jāizplūst caur barometrisko amortizatoru dūmeņa pamatnē, kas atdziest un atšķaida tās ar vides gaisu, uzturot primārajā un sekundārajā kamerā pastāvīgu spiedienu;

f)

process jāveic 24 stundu ciklā, kurā ietilpst iekraušana, pārstrāde, atdzesēšana un pelnu aizvākšana. Cikla beigās atlikumpelni, izmantojot vakuumekstrakcijas sistēmu, jāaizvāc no primārās kameras, jāievieto slēgtos maisos un pirms pārvadāšanas jāaizplombē;

g)

ir aizliegts gazificēt materiālu, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukts.

a)

ja vien neizmanto zivju eļļu vai kausētos taukus, kas ražoti attiecīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII vai XII iedaļu, no dzīvnieku izcelsmes blakusprodukta iegūtā tauku frakcija vispirms jāapstrādā, izmantojot:

b)

tauku frakcija jāatdala no olbaltumvielām, un tādu atgremotāju izcelsmes tauku gadījumā, ko paredzēts izmantot dedzināšanai citā iekārtā, jāaizvāc nešķīstošie piemaisījumi, kuri pārsniedz 0,15 % no svara;

c)

pēc a) un b) apakšpunktā minētā procesa tauki:

d)

ir aizliegta tāda dzīvnieku izcelsmes materiāla sadedzināšana, kas nav dzīvnieku tauki;

e)

no pirmās un otrās kategorijas materiāla iegūtos taukus sadedzina tajā pašā iekārtā, kur taukus izkausēja, lai izmantotu kausēšanas procesā iegūto enerģiju. Tomēr kompetentā iestāde var atļaut šo tauku pārvietošanu uz citām iekārtām sadedzināšanas nolūkā ar šādiem nosacījumiem:

f)

sadedzināšana jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vides aizsardzības jomā, jo īpaši ar atsauci uz minētajos tiesību aktos paredzētajiem standartiem attiecībā uz labākajiem pieejamajiem veidiem emisiju kontrolei un uzraudzībai.

a)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāieliek pārveidotājā un pēc tam astoņas stundas jāapstrādā 80 °C temperatūrā. Šajā laikposmā materiāls nepārtraukti jāsmalcina, izmantojot atbilstošas mehāniskas abrazīvas ierīces;

b)

pēc tam materiāls jāapstrādā 100 °C temperatūrā vismaz divas stundas;

c)

iegūtā materiāla daļiņu izmērs nedrīkst pārsniegt 20 mm;

d)

dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jāapstrādā tādā veidā, lai a) un b) punktā noteiktās prasības attiecībā uz laiku, temperatūru un spiedienu tiktu izpildītas vienlaicīgi;

e)

materiāla termiskās apstrādes laikā iztvaikojušais ūdens nepārtraukti jāsavāc no gaisa telpas virs biodegvielas un jāizlaiž caur nerūsējoša tērauda kondensatoru. Pirms izliešanas notekūdeņos kondensāts vismaz vienu stundu jāsaglabā vismaz 70 °C temperatūrā;

f)

pēc materiāla termiskās apstrādes iegūtā biodegviela jāizlej no pārveidotāja un pa pilnībā noslēgtu un bloķētu konveijeru automātiski jāpārvadā uz sadedzināšanu vai līdzsadedzināšanu tajā pašā vietā;

g)

process jāveic periodisku procesu sistēmā.

1.

Produktus, kas atvasināti, pārstrādājot:

2.

Materiālus, kas iegūti pārstrādē saskaņā ar:

3.

Jebkurus atkritumus, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādes saskaņā ar šo iedaļu, piemēram, nosēdumus, filtra saturu, pelnus un fermentācijas atliekas, likvidē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1069/2009 un saskaņā ar šo regulu.

1.

Biogāzes iekārtai jābūt aprīkotai ar pasterizācijas/higienizācijas vienību, ko nevar apiet tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti, kuru maksimālais daļiņu izmērs pirms ielikšanas vienībā ir 12 mm, ar:

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, pasterizācijas/higienizācijas vienība nav obligāta tajās biogāzes iekārtās, kurās transformē tikai:

3.

Ja biogāzes iekārta atrodas telpās vai blakus telpām, kurās atrodas lauksaimniecības dzīvnieki, un biogāzes iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no minētajiem dzīvniekiem, tad iekārtai jāatrodas zināmā attālumā no zonas, kurā tur minētos dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska tādu slimību izplatīšanai no biogāzes iekārtas, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā biogāzes iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā ar nožogojumu.

4.

Katrā biogāzes iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tai jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt pienācīgi aprīkotai, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un tai jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1.

Kompostēšanas iekārtai jābūt aprīkotai ar slēgtu kompostēšanas reaktoru vai slēgtu zonu, ko iekārtā ievietotie dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasinātie produkti nevar apiet, un tai jābūt aprīkotai ar:

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, cita veida kompostēšanas sistēmas var atļaut izmantot tad, ja tās:

3.

Ja kompostēšanas iekārta atrodas telpās vai pie telpām, kurās tur lauksaimniecības dzīvniekus, un kompostēšanas iekārta izmanto ne tikai kūtsmēslus, pienu vai jaunpienu, kas uzkrājas no tādiem dzīvniekiem, tad kompostēšanas iekārtu novieto attālumā no zonas, kurā tur dzīvniekus.

Minēto attālumu nosaka veidā, kas nodrošina, ka nav nepieļaujama riska, ka no kompostēšanas iekārtas izplatīsies slimība, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Katrā ziņā kompostēšanas iekārtai jābūt fiziski pilnīgi atdalītai no dzīvniekiem, to barības un pakaišiem, vajadzības gadījumā nožogojot.

4.

Katrā kompostēšanas iekārtā jābūt savai laboratorijai, vai tam jāizmanto neatkarīgas laboratorijas pakalpojumi. Laboratorijai jābūt aprīkotai tā, lai tā varētu veikt vajadzīgās analīzes, un jābūt kompetentās iestādes apstiprinātai, akreditētai atbilstīgi starptautiski atzītiem standartiem vai pakļautai regulārām kompetentās iestādes kontrolēm.

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti jātransformē cik drīz vien iespējams pēc to atvešanas uz biogāzes vai kompostēšanas iekārtu. Tie pienācīgi jāuzglabā līdz apstrādāšanai.

2.

Konteineri, tvertnes un transportlīdzekļi, kas izmantoti neapstrādātā materiāla pārvadāšanai, jāiztīra un jādezinficē tam ierādītā zonā.

Minētajai zonai jāatrodas vai tā jāierāda tā, lai novērstu apstrādāto produktu inficēšanas risku.

3.

Regulāri jāveic aizsargpasākumi attiecībā uz putniem, grauzējiem, kukaiņiem vai citiem parazītiem.

Šim nolūkam jāizmanto dokumentos noteikta kaitēkļu apkarošanas programma.

4.

Attiecībā uz visām telpu daļām jānosaka un jādokumentē tīrīšanas procedūras. Tīrīšanai jāparedz piemērots aprīkojums un tīrīšanas līdzekļi.

5.

Higiēnas kontrolē jāiekļauj regulāras vides un aprīkojuma pārbaudes. Inspekciju grafiki un rezultāti jādokumentē.

6.

Ierīces un aprīkojums jāuztur labā tehniskā stāvoklī, un ar regulāriem starplaikiem jākalibrē mērierīces.

7.

Fermentācijas atliekas un komposts biogāzes vai attiecīgi kompostēšanas iekārtā ir jāapstrādā un jāuzglabā tā, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

1.

Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu biogāzes iekārtās, kurās ir pasterizācijas/higienizācijas vienība, jāattiecina šāds prasību minimums:

Taču trešās kategorijas pienu, piena produktus un no piena atvasinātus produktus bez pasterizācijas/higienizācijas var izmantot par izejvielu biogāzes iekārtā, ja kompetentā iestāde neuzskata, ka tie radītu nopietnas lipīgas slimības izplatīšanās risku cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes izmanto biogāzes iekārtā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

2.

Uz trešās kategorijas materiālu, ko izmanto par izejvielu kompostēšanas iekārtās, jāattiecina šāds prasību minimums:

Prasību minimums, kas noteikts šā punkta b) un c) punktā, attiecināms arī uz otrās kategorijas materiālu, ko bez iepriekšējas pārstrādes kompostē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1069/2009 13. panta e) punkta ii) apakšpunktu.

1.

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot parametrus, kas nav I nodaļas 1. iedaļas 1. punktā minētie parametri un nav standarta transformācijas parametri, ja pieteikuma iesniedzējs par šādu izmantojumu pierāda, ka minētie parametri nodrošina pienācīgu bioloģisko risku samazinājumu. Pierādījumā ir iekļauts izvērtējums, ko veic saskaņā ar šādām prasībām:

2.

Atkāpjoties no 1. punkta, līdz noteikumu pieņemšanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļā, kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja vien tās garantē līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz slimību izraisītāju samazināšanu, attiecībā uz:

3.

Ja 2. punkta b) apakšpunktā minētie materiāli vai atvasinātie produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 10. panta g) punktā, ir vienīgās dzīvnieku izcelsmes izejvielas, ko apstrādā biogāzes vai kompostēšanas iekārtā, tad kompetentā iestāde var atļaut piemērot citas prasības, nevis šajā nodaļā noteiktās, ja tā:

4.

Uzņēmēji var laist tirgū fermentācijas atliekas un kompostu, kas ražots atbilstīgi kompetentās iestādes atļautiem parametriem:

1.

kur a) vai b) punkta gadījumā:

2.

Fermentācijas atliekas vai komposts, kas neatbilst šajā iedaļā noteiktajām prasībām, ir vēlreiz transformējams vai kompostējams, un Salmonella gadījumā ar to rīkojas vai to likvidē atbilstīgi kompetentās iestādes norādījumiem.

1.

Uzņēmēji nodrošina, lai pētniecības un diagnostikas paraugu sūtījumiem ir pievienots tirdzniecības dokuments, kurā jābūt precizētai šādai informācijai:

2.

Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, rīkojoties ar viņu kontrolē esošiem materiāliem, novērstu tādu slimību izplatīšanos, ko var pārnest uz cilvēkiem vai dzīvniekiem, jo īpaši piemērojot labu laboratorijas praksi.

3.

Ir aizliegts jebkurš turpmāks pētniecības un diagnostikas paraugu izmantojums mērķiem, kas nav minēti I pielikuma 38. punktā.

4.

Ja vien tos netur atsauces mērķiem, pētniecības un diagnostikas paraugus un jebkurus no tādu paraugu izmantošanas iegūtus produktus likvidē:

5.

Lietotāji, kuri rīkojas ar pētniecības un diagnostikas paraugiem, reģistrē minēto paraugu sūtījumus.

Reģistrā iekļauj 1. punktā minēto informāciju, kā arī paraugu un jebkuru atvasināto produktu likvidēšanas datumu un metodi.

6.

Atkāpjoties no 1., 4. un 5. punkta, kompetentā iestāde var atļaut apstrādāt un likvidēt pētniecības un diagnostikas paraugus izglītības mērķiem, ievērojot citus nosacījumus, kas nodrošina, ka nerodas nepieļaujams risks cilvēku vai dzīvnieku veselībai.

1.

Tirdzniecības paraugus un izstādes priekšmetus var pārvadāt, izmantot un likvidēt tikai saskaņā ar 1. iedaļas 1.–4. un 6. punktu.

2.

Ja vien tirdzniecības paraugus nepatur atsauces mērķiem, tos pēc konkrēto pētījumu vai analīžu pabeigšanas:

3.

Pēc izstādes vai mākslinieciskās darbības beigām izstādes priekšmetus nosūta atpakaļ uz izcelsmes dalībvalsti, nosūta vai likvidē saskaņā ar 2. punktu.

1.

Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārvadā lietotājiem vai uz savākšanas centriem saskaņā ar VIII pielikuma I nodaļas 1. un 3. iedaļu.

2.

Savākšanas centrus reģistrē kompetentā iestāde, ja:

3.

Dalībvalstis var atļaut izmantot otrās kategorijas materiāla pārstrādes iekārtu kā savākšanas centru.

4.

Savākšanas centru uzņēmējiem, kuri materiālu — izņemot dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuru izcelsme ir no ūdensdzīvniekiem un no ūdens bezmugurkaulniekiem — piegādā galalietotājiem, jānodrošina, lai minētajam materiālam būtu veikts viens no šādiem apstrādes veidiem:

1.

Kompetentā iestāde var atļaut izmantot pirmās kategorijas materiālu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18. panta 2. punkta b) apakšpunktā, lai barotu ar to šādas apdraudētas un aizsargātas sugas, ievērojot turpmāk aprakstītos nosacījumus.