27.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 165/21

(1)

Dalībvalstu pienākums sagatavot ziņojumus par praktisko īstenošanu, kas ir viens no pamatelementiem Komisijas periodiskajiem ziņojumiem par to, kā tiek īstenoti Kopienas noteikumi par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, ir noteikts Padomes Direktīvā 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (3), kā arī atsevišķajās direktīvās, kā tās paredzētas minētās direktīvas 16. panta 1. punktā, proti: Padomes Direktīvā 89/654/EEK (1989. gada 30. novembris) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā (4), Padomes Direktīvā 89/655/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (5), Padomes Direktīvā 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (6), Padomes Direktīvā 90/269/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas (7), Padomes Direktīvā 90/270/EEK (1990. gada 29. maijs) par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm (8), Padomes Direktīvā 92/57/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par darba drošības un veselības aizsardzības minimālo prasību īstenošanu pagaidu vai pārvietojamajos būvlaukumos (9), Padomes Direktīvā 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (10), Padomes Direktīvā 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (11), Padomes Direktīvā 92/91/EEK (1992. gada 3. novembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darba ņēmējiem, kuri strādā minerālu ieguves rūpniecības nozarēs, kas pielieto urbšanu (12), Padomes Direktīvā 92/104/EEK (1992. gada 3. decembris) par minimālajām prasībām drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai darbiniekiem, kuri strādā virszemes un apakšzemes minerālu ieguves rūpniecības nozarēs (13), Padomes Direktīvā 93/103/EK (1993. gada 23. novembris) par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (14), Padomes Direktīvā 98/24/EK (1998. gada 7. aprīlis) par darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (15), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 1999/92/EK (1999. gada 16. decembris) par minimālajām prasībām to darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanai, kas pakļauti sprādzienbīstamas vides riskam (16), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/44/EK (2002. gada 25. jūnijs) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko rada fizikāli faktori (vibrācija) (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/10/EK (2003. gada 6. februāris) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu darba vides riskiem, ko rada fizikāli faktori (troksnis) (18), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (19), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/25/EK (2006. gada 5. aprīlis) par veselības un drošības minimālajām prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums) (20).

(2)

Ziņojums par īstenošanu ir paredzēts arī Padomes Direktīvā 91/383/EEK (1991. gada 25. jūnijs), kas papildina pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzlabojumus darba drošībā un veselības aizsardzībā attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pieņemti darbā uz noteiktu laiku vai arī īslaicīgā darbā (21), Padomes Direktīvā 92/29/EEK (1992. gada 31. marts) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem (22) un Padomes Direktīvā 94/33/EK (1994. gada 22. jūnijs) par jauniešu darba aizsardzību (23).

(3)

Noteikumi par ziņojumu sagatavošanu, kas ietverti atsevišķajās direktīvās Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē un Direktīvās 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK, ir atšķirīgi gan attiecībā uz ziņojumu regularitāti, gan saturu.

(4)

Dalībvalstu pienākums sniegt ziņojumus par praktisko īstenošanu un Komisijas pienākums sagatavot ziņojumu, pamatojoties uz attiecīgo valstu ziņojumiem, ir likumdošanas cikla svarīgs elements, kas ļauj izdarīt kopsavilkumu par direktīvu praktisko īstenošanu un izvērtēt dažādos tās aspektus; tādēļ ir lietderīgi šo pienākumu iekļaut arī direktīvās, kurās nav paredzēti ziņojumi, proti: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/54/EK (2000. gada 18. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/37/EK (2004. gada 29. aprīlis) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā (sestā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (25), un Padomes Direktīvā 83/477/EEK (1983. gada 19. septembris) par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar pakļaušanu azbesta iedarbībai darba vietā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 80/1107/EEK 8. panta nozīmē) (26).

(5)

Tādēļ ir jāsaskaņo noteikumi Direktīvā 89/391/EEK, atsevišķajās direktīvās tās 16. panta 1. punkta nozīmē, kā arī Direktīvās 83/477/EEK, 91/383/EEK, 92/29/EEK un 94/33/EK.

(6)

Komisijas paziņojumā “Pielāgoties izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas veselības un drošības stratēģija 2002.–2006. gadam” paredzēts izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai vienkāršotu un racionalizētu īstenošanas ziņojumus. Šis jautājums arī noteikts par vienu no prioritātēm Kopienas tiesību aktu vienkāršošanā saistībā ar Labāka likumdošanas procesa iniciatīvu.

(7)

Process būtu jāvienkāršo, saskaņojot intervālus, kādos Komisijai iesniedz ziņojumus par praktisko īstenošanu, un paredzot tikai vienu ziņojumu par praktisko īstenošanu, kurā būtu vispārīgā daļa attiecībā uz visām direktīvām un īpašas nodaļas par katrai direktīvai raksturīgiem aspektiem. Šie noteikumi un jo īpaši jauna 17.a panta iekļaušana Direktīvā 89/391/EEK ļaus turpmāk šo īstenošanas ziņojumu sagatavošanu attiecināt uz atsevišķajām direktīvām Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, kurās nav paredzēti ziņojumi, proti: uz Direktīvām 2000/54/EK un 2004/37/EK, kā arī uz visām turmākajām atsevišķajām direktīvām Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē.

(8)

Būtu atbilstīgi, ja dalībvalstis šos ziņojumus sagatavotu un iesniegtu Komisijai reizi piecos gados; pirmajam ziņojumam izņēmumā kārtā būtu jāaptver ilgāks laikposms; ziņojumu struktūrai vajadzētu būt saskaņotai, lai atvieglotu to izmantošanu; ziņojumi būtu jāsagatavo, pamatojoties uz anketu, ko Komisija izstrādājusi pēc apspriešanās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, un tajos vajadzētu būt attiecīgai informācijai par dalībvalstīs veiktajiem preventīvajiem pasākumiem, lai Komisija, ņemot vērā Eiropas Aģentūras drošībai un veselības aizsardzībai darbā un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda secinājumus, varētu adekvāti novērtēt, kā attiecīgie tiesību akti darbojas praksē.

(9)

Saskaņā ar Līguma 138. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī par Kopienas rīcības iespējamo ievirzi šajā jomā.

(10)

Pēc minētās apspriešanās Komisija atzina, ka ir vēlama Kopienas rīcība šajā jomā, un saskaņā ar Līguma 138. panta 3. punktu vēlreiz apspriedās ar sociālajiem partneriem Kopienas līmenī par paredzētā priekšlikuma saturu.

(11)

Pēc šā otrā apspriešanās posma sociālie partneri Kopienas līmenī nav informējuši Komisiju par savu vēlmi sākt procedūru, kuras rezultātā varētu slēgt nolīgumu, kā izklāstīts Līguma 138. panta 4. punktā.

(12)

Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai transponētu šajā direktīvā paredzētos grozījumus, un šie pasākumi – attiecīgos gadījumos un ņemot vērā šīs direktīvas īpašās iezīmes – var būt administratīvi pasākumi,

1)

Direktīvas 89/391/EEK 18. panta 3. un 4. punkts;

2)

Direktīvas 89/654/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

3)

Direktīvas 89/655/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

4)

Direktīvas 89/656/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

5)

Direktīvas 90/269/EEK 9. panta 3. un 4. punkts;

6)

Direktīvas 90/270/EEK 11. panta 3. un 4. punkts;

7)

Direktīvas 91/383/EEK 10. panta 3. un 4. punkts;

8)

Direktīvas 92/29/EEK 9. panta 3. un 4. punkts;

9)

Direktīvas 92/57/EEK 14. panta 4. un 5. punkts;

10)

Direktīvas 92/58/EEK 11. panta 4. un 5. punkts;

11)

Direktīvas 92/85/EEK 14. panta 4., 5. un 6. punkts;

12)

Direktīvas 92/91/EEK 12. panta 4. punkts;

13)

Direktīvas 92/104/EEK 13. panta 4. punkts;

14)

Direktīvas 93/103/EK 13. panta 3. un 4. punkts;

15)

Direktīvas 94/33/EK 17. panta 4. un 5. punkts;

16)

Direktīvas 98/24/EK 15. pants;

17)

Direktīvas 1999/92/EK 13. panta 3. punkts;

18)

Direktīvas 2002/44/EK 13. pants;

19)

Direktīvas 2003/10/EK 16. pants;

20)

Direktīvas 2004/40/EK 12. pants;

21)

Direktīvas 2006/25/EK 12. pants.